Zviedrijas kokzāģētavas saskaras ar zāģmateriālu cenu kritumu un zemu pieprasījumu

08.12.2022 |  globalwoodmarketsinfo.com

Zāģbaļķu cenas Zviedrijā pēdējos mēnešos ir strauji samazinājušās, un dažu zāģētavu rentabilitāte tagad strauji krītas. Taču pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu par ražošanas samazināšanu, lai stabilizētu cenas, norāda Johans Freijs (Johan Freij) no Danske Bank. “Es esmu nedaudz pārsteigts, ka Zviedrijas zāģētavas nespēj regulēt savu tirgu atbilstoši piedāvājumam un pieprasījumam,” viņš saka intervijā Zviedrijas plašsaziņas līdzekļiem.

Rekordlielās koksnes izstrādājumu cenas pandēmijas laikā ir nodrošinājušas ievērojamu peļņu kokzāģētavām. Taču tikai dažu mēnešu laikā noskaņojums ir mainījies. Koksnes izstrādājumu cenu kritums apvienojumā ar lielākām izmaksām ir ievērojami samazinājis kokzāģētavu peļņu. To apliecina Danske Bank nesen publicētais ziņojums “Meži un ekonomika”. Danske Bank Mežsaimniecības un lauksaimniecības biznesa jomas vadītājs norāda, ka zāģmateriālu cenas ir ļoti svārstīgas. “Tagad mēs redzam, ka cenas samazinās, tiesa, no ārkārtīgi augsta līmeņa, bet tas notika ļoti ātri.” J. Freijs norāda, ka dažas kokzāģētavas Zviedrijas dienvidos šobrīd ir nonākušas līdz zaudējumiem, jo pārdošanas cenas samazinās vienlaikus ar izmaksu palielināšanos.

“Māju celtniecība ir apstājusies, un profesionālais un rūpnieciskais segments sarūk, kas mazina pieprasījumu. Baļķu cenas ir rekordaugstas. Turklāt enerģijas izmaksas ir strauji pieaugušas, un palielināsies arī algu likmes. Tas būs “kokteilis”, kas ievērojami pasliktinās rentabilitāti,” uzsver Johans Freijs. Tomēr viņš neuzskata, ka Zviedrijas kokzāģētavas varētu bankrotēt lielā apmērā.

Saskaņā ar Danske Bank ziņojumu zāģmateriālu cenas 2021. gada otrajā pusē sasniedza augstāko līmeni – aptuveni 4800 SEK par kubikmetru (441 EUR/m3). Šā gada augustā tās bija 3 500 SEK (321 EUR), kas ir par 27% mazāk nekā maksimums.

Mežsaimniecības gigants SCA nesen publicēja savu 3. ceturkšņa pārskatu. Trešā ceturkšņa darbības peļņa salīdzinājumā ar otro ceturksni samazinājās par 24%. “Pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir bijis vājš gan būvmateriālu tirdzniecībā, gan jaunajā būvniecībā lielākajā daļā reģionu. Vājā pieprasījuma dēļ salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir samazinājušās gan pārdošanas cenas, gan piegādes apjomi,” ziņojumā raksta SCA.

Danske Bank ziņojumā norādīts, ka strauji samazinās paziņotā galvenās cirtes platības, t.i., tas, ko meža īpašnieki ir atzīmējuši, ka viņiem būtu nepieciešams izstrādāt.

“Analizējot ziņoto galveno cirsmu kopplatību, redzams, ka 2022. gada janvārī-oktobrī tā strauji samazinājās. Visā valstī šī platība ir par 17% mazāka nekā tajā pašā periodā 2021. gadā un par 16% mazāka nekā vidēji 2018.-2021. gadā,” ziņojumā raksta Danske Bank.

Kaut kas pārsteidzošs

“Iespējamā interpretācija – Zviedrijas mežu īpašnieki ir neapmierināti, ka nav saņēmuši lielāko daļu no nozares kopējās peļņas,” ziņojumā raksta Danske Bank.

Johans Freijs (Johan Freij) uzskata, ka ir pretruna – meža īpašnieki plāno cirst mazāk nekā iepriekšējos gados, jo apaļkoku cena ir rekordaugsta. “Meža īpašniekiem vajadzētu vēlēties iegūt lielu peļņu, kas ir saistīta ar labām cenām šobrīd. To taču varētu uzskatīt par tipisku meža īpašnieku pazīmi” viņš saka. Tādējādi kokmateriālu cena pēdējos gados nav palielinājusies tik ļoti kā koksnes izstrādājumu cena.

Citi skaidrojumi, kas arī var ietekmēt plānoto koku ciršanu, ir tādi, ka meža īpašnieki vienkārši ir izstrādājuši pietiekami daudz, lai būtu bijuši labi ienākumi. Ir bijusi ietekme arī mizgraužu problēmu dēļ, skaidro Johans Freijs.

Kādas būs kokmateriālu cenas tuvākajā laikā, nav zināms

“Tas, kas varētu mazināt cenu kritumu, ir situācija Krievijā un Ķīnā. Kādreiz Krievija bija pasaulē lielākā koksnes eksportētāja un daudz koksnes sūtīja uz Ķīnu. Nozarē mēs dzirdam, ka vairākas Zviedrijas kokzāģētavas izjūt pastiprinātu interesi par iepirkumiem no Ķīnas, kas norāda, ka Krievija šobrīd nespēj piegādāt,” skaidro Johans Freijs.

Nespēj regulēt tirgu

Bet, ja trūkst izejmateriāla kokmateriālu un kokzāģētavas ir spiestas samazināt ražošanas apjomus, tam vajadzētu stabilizēt koksnes izstrādājumu cenas, vai ne? Johans Freijs uzskata, ka tas nav tik vienkārši un ka pagaidām nav novērots, ka kokzāģētavas samazinātu ražošanu. “Es esmu nedaudz pārsteigts, ka kokzāģētavas nespēj regulēt savu tirgu atbilstoši piedāvājumam un pieprasījumam. Bet tas nav kā cementa ražošanā, kur piedāvājumu regulē mazāks piegādātāju skaits – Eiropā ir ārkārtīgi daudz kokzāģētavu, tāpēc tas ir citādi. Zāģētavas vienkārši turpina ražošanu pilnā apjomā, līdz cenas samazinās. Rezultātā šis aspekts padara cenas ļoti svārstīgas.

Ir vecs teiciens, ka “zāģētavas vienmēr līdz nāvei zāģē pašas savu tirgu,” norāda Johans Freijs. Tomēr viņš neuzskata, ka būs tik slikti un ka koksnes produktu cenas ilgtermiņā pieaugs. “Tas ir produkts, kas ir būtisks šiem laikiem, un izejvielu pasaulē nav daudz. Bet šobrīd mēs redzam, ka kokmateriālu cenas īsā laikā ir strauji samazinājušās,” J.Freijs saka un piebilst: “Celulozes rūpniecība, kas ražo papīra masu, nevis koksnes ražojumus, spēj labāk regulēt savu ražošanu atkarībā no pieprasījuma. Mēs redzam, ka celulozes cenas ir nedaudz samazinājušās, taču tas ir diezgan lēns kritums.”

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*