Purvu atjaunošana veicinās klimata sasilšanu vēl vismaz simts gadus

09.02.2025 |  Anna Kauppi, forest.fi
Viduseiropā kūdrāju meži tiek uzskatīti par klimata politikas “slikto zēnu”, intervijā izdevumam Audiomedia stāsta profesore Annamari Laurēna (Annamari Laurén).
Kūdras purvu atjaunošana var palielināt klimata emisijas vēl 100 gadus Kūdras purvu atjaunošana ir minēta kā viens no Eiropas Savienības Dabas atjaunošanas regulas īstenošanas līdzekļiem. Ja ņem vērā koku augšanas gaitu, nosusināti kūdrāju…

29. janvāra sanāksmes par medībām, staltbriežu populāciju un medību platību līgumiem materiāli

03.02.2025 |  Latvijas valsts meži
1. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pārstāvju ziņojums
Medījamo dzīvnieku postījumu monitoringa rezultāti medniecības un pārējo saimniecisko darbību krustceļos

2. Valsts meža dienesta ziņojums
Staltbriežu populācija, lēmumi un rezultāti. Staltbriedis

3. Gunta Ščepanika, a/s “Latvijas valsts meži” Medību tiesību nomas procesa vadītāja ziņojums
Sadarbība ar …

Heterobasidion izraisītās slimības draud iznīcināt Eiropas skujkoku audzes

02.02.2025 |  Tero Karjalainen, forest.fi
Lai cīnītos ar Heterobasidion sēņu izraisītajām slimībām, lēmumu pieņēmējiem ir steidzami jārīkojas: šīs sēnes apdraud Eiropas mežsaimniecību un jau tagad rada ievērojamus finanšu zaudējumus.
Atbildīgajiem par lēmumu pieņemšanu skaidri jāapzinās nepieciešamība cīnīties ar Heterobasidion sēnēm, kas apdraud priežu un egļu mežaudzes.
“Ja vēlamies apturēt Heterobasidion sēņu izplatību,…

Dabā balstīti risinājumi. Pilotprojekti Ziemeļvalstīs

25.01.2025 |  Nordic Co-operation
Oficiālā sadarbība starp Ziemeļvalstīm ir efektīvs instruments, lai palīdzētu līdz 2030. gadam sasniegt mērķi un padarīt Ziemeļvalstu reģionu par ilgtspējīgāko reģionu pasaulē. Šī darba ietvaros Ziemeļvalstu Ministru padome piešķīrusi 26 miljonus Dānijas kronu četru gadu programmai risinājumiem, kas saistīti ar dabu. Programma sastāv no pieciem projektiem, kuru īstenošanas laiks bija no 2021. līdz 2024. gadam.
Programmas mērķis bija …

Bērzu mežu un mitrāju atjaunošana uguns un ledus zemē

20.01.2025 |  LMSP
Islande ir pazīstama ar tās atklātajām ainavām, ko veidojuši milzīgi vulkāni un neaptverami plašie ledāji. Svarīga ainavas sastāvdaļa ir arī vietējie bērzi, kas veido vienīgo Islandē dabiski izveidojušos mežu tipu; tie nodrošina bioloģisko daudzveidību, palīdz stabilizēt augsni, aizsargā pret vēju un piesaista oglekli, ir arī barības avots. Tiek uzskatīts, ka savulaik bērzi klājuši 25-40% Islandes teritorijas, tagad tikai 1,5%. Mežu…

Eiropas Investīciju bankas Klimata pārskats

28.12.2024 |  Eiropas Investīciju banka
Septītais ikgadējais EIB klimata pārskats sniedz būtisku informāciju par to, kā iedzīvotāji vērtē problēmsituācijas un iespējas, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām 2024. gadā.
94% Eiropas Savienībā aptaujāto ir vienisprātis – klimata pārmaiņām pielāgoties ir nepieciešams.
86% respondentu uzskata, ka ieguldījumi, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, var radīt darbavietas un veicināt vietējo ekonomiku.
72% …

Lai sargātu vērtīgos zālājus, veidos jaunus dabas liegumus

04.12.2024 |  VARAM
Lai nodrošinātu dabisko zālāju saglabāšanu un to ietveršanu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā, tādējādi daļēji novēršot Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru pret Latviju par nepietiekamu aizsardzību zālāju biotopiem, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra noteikumos Nr. 674…

Par kara radīto situāciju Ukrainas ekoloģijā

02.12.2024 |  Ukrainas Meža resursu valsts aģentūra
6. novembrī tika atzīmēta Starptautiskā diena par vides ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu kara un bruņotu konfliktu laikā. Šo datumu ANO Ģenerālā asambleja noteica jau 2001. gadā.
Saskaņā ar ANO datiem Ukraina šobrīd ir visvairāk mīnētā valsts pasaulē. Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ik dienas rada draudus tūkstošiem cilvēku vides drošībai.
Mīnētas teritorijas, iznīcināti meži, saindēti ūdens …

Problēmas Igaunijā – lāču un vilku radītie zaudējumi un to sekas

30.11.2024 |  Igaunijas Vides aģentūra
2021. gadā, kad Igaunijas Vides pārvalde reģistrēja 790 lāču izlaupītus bišu stropus, biškopībai nodarīto zaudējumu apjoms bija līdz tam lielākais. Par laimi, nākamajos divos gados lāču nodarītais kaitējums biškopībai bija ievērojami mazāks. 2022. gadā bojāto bišu stropu skaits bija 364, bet 2023. gadā – 343 bišu stropi. Lielākais lāču izpostīto bišu stropu skaits 2023. gadā tika reģistrēts Jervas un Vīlandes …

Izveidota jauna īpaši aizsargājama dabas teritorija retā sikspārņa – Eiropas platauša aizsardzībai

27.11.2024 |  VARAM
26. novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie noteikumu projekti “Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” un “Aizsargājamo ainavu apvidus “Koknese – Odziena” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Noteikumi paredz jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izveidi – aizsargājamo ainavu apvidu (ainavu …

Kas ir oglekļa emisiju kompensēšanas projekti?

25.11.2024 |  ClimatePartners, LMSP
Oglekļa emisiju kompensēšanas projekti jeb klimata projekti pierādāmi samazina, novērš vai likvidē siltumnīcefekta gāzu emisijas atmosfērā. To panāk, piemēram, ražojot atjaunojamo enerģiju, apmežojot, saglabājot un aizsargājot mežus vai izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, tiešu gaisa uztveršanu.
Lai saņemtu sertifikātu par oglekļa kompensāciju projektu, projektiem jābūt reģistrētiem saskaņā ar un jāatbilst skaidriem …

Medījumu gaļas nedēļa. 4.-10. novembris

05.11.2024 |  FACE
Nedēļa ir veltīta izpratnes veicināšanai par medījuma gaļas priekšrocībām, piedāvājot saistošus stāstus, gardas receptes un faktus, kas raksturo medījuma ceļu no lauka līdz galdam.
Nedēļas laikā laikā ar sociālo mediju kampaņas palīdzību tiks demonstrētas medījumu gaļas priekšrocības veselībai, videi un kultūrai.
FACE un tās dalībnieki (biedri) ir apņēmušies popularizēt medījuma gaļu kā ilgtspējīgu …

Ieguldījumi dabā noteiks mūsu nākotni

03.11.2024 |  Ambroise Fayolle, European Investment Bank
Ir viegli domāt, ka cilvēks un daba eksistē atsevišķi. Lielākos draudus cilvēcei rada krīzes, kas ietekmē dabu, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un pārmērīgs piesārņojums. Nevienu no tām mēs nevarēsim atrisināt, iekams nepārstāsim uzskatīt dabu par pašsaprotamu un nesāksim tajā vairāk ieguldīt.
“Dabai labvēlīgi” ieguldījumi jūras resursu saglabāšanā, ilgtspējīgā zemes …

Par starptautiskās konferences “Senie meži: politika un prakse” (Old-growth forests: policy and practice) atziņām

01.11.2024 |  LVMI “Silava”
Noslēgusies starptautiskā konference “Senie meži: politika un prakse” (Old-growth forests: policy and practice), ko organizēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju. Konferenci atklāja Starptautiskās meža pētniecības organizāciju savienības (IUFRO) seno mežu darba grupas priekšsēdētājs, tajā ar ziņojumiem uzstājās pētnieki no 10 valstīm.
Eiropas …

Ugunsgrēki Portugālē – kāpēc meži Pireneju pussalā ir tik ugunsnedroši?

24.09.2024 |  Inês Trindade Pereira, Euronews
Aprēķināts, ka nesen notikušajos plašajos meža ugunsgrēkos Portugālē, uguns izpostītās teritorijas platība ir 122 000 hektāru. Aptuveni 83% no tās atrodas valsts ziemeļu un centrālajā daļā.
Kopš 15. septembra Portugāles centrālajā un ziemeļu daļā plosās ugunsgrēki, kas ir prasījuši jau vismaz piecu cilvēku dzīvības un 182 ir ievainoti. Portugāles valdība 20. septembrī izsludināja sēru dienu valstī, lai godinātu …

Jaunajai Eiropas Savienības vides komisārei uzdots risināt augošo ūdens resursu krīzi

20.09.2024 |  Euronews Green
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 17. septembrī paziņoja, ka “ūdens resursu noturība ir viņas otrā pilnvaru termiņa galvenā prioritāte”, tāpēc viņa par jauno vides politikas vadītāju izvēlējusies Džesiku Rosvālu (Jessika Roswall).
Zviedrijas valdības ministre Džesika Rosvāla 17. septembrī tika iecelta par vides, ūdens noturības un konkurētspējīgas ekonomikas portfeļa pārraugu nākamajā Eiropas Komisijā, lai vadītu ES pasākumus, …

Valkas novadā lācene metas virsū mērniekam. Aculiecinieka video

20.09.2024 |  Žurnāls “Medības”
Mežā netālu no Omuļiem Valkas novadā mērnieks Elvis saticis lāceni ar lācēniem. Lācene metusies virsū, mērniekam rokā tikai mērinstrumenti, pēdējā brīdī lācene apstājusies aptuveni divu metru attālumā no cilvēka. Lācēns uzskrējis kokā.

Medījamo dzīvnieku limiti Latvijā (Saimnieks. Zeme. Valsts. 2024. gada 14. septembrī)

18.09.2024 |  TV24
Medījamo dzīvnieku limiti Latvijā (Saimnieks. Zeme. Valsts. 2024. gada 14. septembrī)

Helsinkos atklāta unikāla koka ēka – to atzinīgi novērtē arhitektūras kritiķi

15.09.2024 |  Tero Karjalainen, forest.fi
Koka ēka ar nosaukumu Katajanokan Laituri tika atklāta tūristu bieži apmeklētā Helsinku rejonā netālu no jūras. Laikraksts Helsingin Sanomat publicējis ēkas vērtējumu.
Jaunā Katajanokan Laituri [Katajanokas piestātne] ir viena no lielākajām koka karkasa ēkām Helsinku centrā. Arhitektūras kritiķis Mika Savela savā ēkas novērtējumā, kas publicēts Somijas lielākajā laikrakstā Helsingin Sanomat, paudis gandarījumu.

Kā “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajos purvos tiek iegūta kūdra

31.07.2024 |  Latvijas valsts meži
Lai nodrošinātu Latviju un Eiropas valstis ar dārzkopībā, mežkopībā un lauksaimniecībā neaizstājamo kūdras substrātu, kā arī sekmētu tautsaimniecības attīstību, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) ar nomnieku starpniecību iegūst kūdru 17 000 ha platībā visā Latvijas teritorijā. Atbildīga un ilgtspējīga purvu apsaimniekošana palīdz saglabāt šo unikālo ekosistēmu vērtību un nodrošināt kūdras resursu pieejamību arī …

Atgriežoties pie pamatiedzīvotāju tradīcijām, Mongolija ir kļuvusi par pasaules līderi dabas aizsardzībā

09.07.2024 |  Erjen Khamaganova, National Geografic
Mongolijā ir 12 oficiāli valsts atzīti svētie kalni, kas iekļaujas aptuveni piektdaļā aizsargājamajās platības. Valstī kopumā tās veido gandrīz piektdaļu teritorijas. Altaja kalnu pakājē šī aizsargājamā teritorija, ko dēvē par Burgasny Khundii (Vītolu ieleja), ir pazīstama ar to, ka tajā sastopama liela Sibīrijas kalnu kazu populācija.
Pagājušajā rudenī mongoļu gans Bazar Losol vadīja nelielu grupu pa Altaja kalniem. Kad …

Sēlijas poligons – ieguldījums mūsu valsts aizsardzībā

01.07.2024 |  Aizsardzības ministrija
Kopš Krievijas veiktās agresijas Ukrainā 2014. gadā un līdz ar pastiprinātu sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, pieaugusi arī militāro mācību intensitāte mūsu valsts teritorijā, tāpēc Aizsardzības ministrija mērķtiecīgi attīstījusi un paplašinājusi mācību infrastruktūru Latvijas un sabiedroto spēku karavīru spēju stiprināšanai. Ādažu poligons jau vairāk nekā 90 gadus ir plašākā mācību vieta Baltijas valstīs, kas …

Vides nodokļi. Statistikas ceļvedis

01.07.2024 |  Eurostat
Lai risinātu vides problēmas, nepieciešamas būtiskas izmaiņas pašreizējos ražošanas un patēriņa modeļos. Šīs pārmaiņas var būt saistītas ar ievērojamām ekonomiskām izmaksām. Meklējot instrumentus, kas ar minimālām izmaksām varētu radīt rīcības izmaiņas visās nozarēs, politikas veidotāji pievērš lielāku uzmanību uz tirgu balstītiem instrumentiem. Tāpēc uz tirgu balstīti instrumenti piesārņojuma kontrolei un dabas resursu …

Apkopojums. Kompensācijas Latvijas meža īpašniekiem un iespējamie finansējuma avoti

17.06.2024 |  LMSP
Pašreizējās situācijas raksturojums

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) aizņem 1 190,54 tūkst. ha jeb 18,44% no sauszemes platības. Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai izveidotie mikroliegumi aizņem 49,52 tūkst. ha jeb 0,77% sauszemes teritorijas.
Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu, vienlaikus salāgojot arī teritorijas attīstību un sabalansētu saimniecisko darbību, likums …

Vācijas meža ministram un meža nozares pārstāvjiem vienots viedoklis par mežsaimniecību

15.06.2024 |  Forstwirtschaft in Deutschland
Skaidrs jaunā Vācijas Federālā meža likuma noraidījums, jo tas bremzē aktīvu pielāgošanos klimata pārmaiņām un ierobežo meža īpašniekus. Ļoti vēlama sadarbība.
Vācijas Mežsaimniecības padomes (DFWR) ikgadējā konferencē jūnija sākumā Vartburgas pilī federālais lauksaimniecības ministrs Cems Özdemirs (Cem Özdemir) un pasākuma saimnieks Tīringenes federālās zemes prezidents Bodo Ramelovs (Bodo Ramelow) uzsvēra mežu …

Koku stādīšana cīņā ar klimata pārmaiņām. Vai tas patiešām ir risinājums? Itāļu viedoklis

14.06.2024 |  Sherwood
Koku stādīšana tiek uzskatīta par nozīmīgu klimata pārmaiņu mazināšanas stratēģijas daļu, lai jāatceras, ka nepareiza sugu un stādīšanas vietu izvēle var radīt pretēju efektu, nekā cerēts. Prioritārie mērķi ir uzlabot dabisko mežu stāvokli, veicot to aktīvu apsaimniekošanu, un aizsargāt vecos dabiskos mežus.
Priekšlikums tuvākajos gados iestādīt miljardiem koku kā klimata pārmaiņu mazināšanas pasākums ieņem …

“Šaujam garām!” #234 epizode. Māris Liopa: “Labais tonis ir teikt, ka daba iet bojā!”

06.06.2024 |  Žurnāls “Medības”
Par zaļo kursu, dabas aizsardzību un dažādiem ne vienmēr saprotamiem un loģiskiem lēmumiem sarunājamies ar mednieku un Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētāju Māri Liopu, kurš mēģina izskaidrot, kādēļ viss virzās tur, kur tas virzās, un stāsta arī par to, kādēļ Vācija nevēlas uzņemt lielu skaitu ziloņu.

Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību... Iebildumi un priekšlikumi

03.05.2024 |  LMSP
Informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums.

Apstiprinātas izmaiņas Valsts vides dienesta struktūrā

02.05.2024 |  Valsts vides dienests
Turpinot pilnveidot Valsts vides dienesta (VVD) iekšējo pārvaldību un optimizēt atbildības jomu sadalījumu, apstiprinātas izmaiņas VVD struktūrā. Struktūras izmaiņu mērķis ir nodrošināt efektīvāku darba organizāciju kontroles, administratīvās vadības un juridiskā nodrošinājuma jomās, kā arī paaugstināt VVD sniegto pakalpojumu kvalitāti.
“VVD ir svarīgi pilnveidot iekšējos procesus un to pārvaldību, lai iespējami …

Granulas, briketes un malku mājsaimniecības turpinās izmantot mājokļu apkurei

25.04.2024 |  Klimata un enerģētikas ministrija
25. aprīlī, Saeimā 2. lasījumā skatīs Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus likumprojektā “Enerģētikas likums”. Šos grozījumus Ministru kabinets (MK) apstiprināja š.g. janvāra vidū. Ar grozījumiem Latvija pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības, ar kurām attīstām nacionālo regulējumu, lai veicinātu apgādes drošumu, efektivizētu administratīvos procesus, veicinātu siltumenerģijas ražošanu no …

Kara ietekme uz vidi. Ne katrā Eiropas valstī ir tik daudz mežu, cik Krievija jau iznīcinājusi Ukrainā

15.03.2024 |  Андрій Водяний
Ukrainas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrija ir novērtējusi kara nodarīto kaitējumu dabai, zaudējumi (kaitējums) sasnieguši teju 1,9 triljonus grivnu, trešdien paziņoja ministrs Ruslans Striļecs (Руслан Стрілець): “Ne katrā Eiropas valstī ir tik daudz mežu, cik krievi ir iznīcinājuši Ukrainā,” viņš teica plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Pašlaik gandrīz 500 000 hektāru meža atrodas …

Par bioloģisko daudzveidību lauksaimniecības zemēs

02.02.2024 |  FACE
Pēc plašajiem lauksaimnieku protestiem vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas 1. februārī sasniedza arī Briseli, Eiropas Komisija (EK) lēma ierosināt pagarināt GAEC 8 (skatīt paskaidrojumu) atkāpi arī 2024. gadā. Saskaņā ar GAEC 8 (good agricultural and environmental conditions) lauksaimniekiem 4% no savas zemes ir jāatstāj bioloģiskajai daudzveidībai.
Pie ES galvenās mītnes protestē lauksaimnieki no Beļģijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, …

Nesen veikta aptauja liecina – vairāk nekā 70% spāņu atbalsta medības

19.01.2024 |  FACE
Sabiedrības izpratne par medībām ir pamatā ikvienai problēmai vai jautājumam, ar ko saskaras mednieku kopiena. Jaunā nozīmīgā pētījumā, ko pēc FACE un Spānijas Karaliskās medību federācijas (RFEC) pasūtījuma veica YouGov, secināts, ka 70% spāņu piekrīt regulētām medībām.
Aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 cilvēku no dažādām sabiedrības grupām visā Spānijā, tika veikta 2023. gada novembrī. Aptaujas dalībnieki pārstāvēja dažādu …

Izstrādāti normatīvie akti invazīvo svešzemju sugu pārvaldībai – ierobežošanai un iznīcināšanai

11.01.2024 |  VARAM
2024. gada 9. janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos likumprojektus*, kas nosaka rīcības un iestāžu funkcijas invazīvo svešzemju sugu ierobežošanai un iznīcināšanai valstī. 
Likumprojekti izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās …

Vilku aizsardzības statusa maiņa Eiropā – FACE viedoklis par turpmākajiem pasākumiem

21.12.2023 |  LMSP
FACE, Eiropas Medību un aizsardzības federācija, kas pārstāv 7 miljonus Eiropas mednieku, atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu mainīt vilku aizsardzības statusu no “stingri aizsargājams” uz “aizsargājams”. Statusa maiņa ir pieņemta, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem par populācijas palielināšanos.
Vilku statusa maiņa no “stingri aizsargājams” uz “aizsargājams” nemaina juridiski…

Zviedrijas veco mežu izpētes rezultāti

29.11.2023 |  FSC International
FSC sadarbības partnerim Assurance Services International (ASI) uzticēja veikt izmeklēšanu, lai labāk izprastu ieinteresēto personu paustās bažas par rūpnieciskās mežsaimniecības ienākšanu Zviedrijas vecajos mežu masīvos ar augstu aizsardzības vērtību. Skartajās teritorijās ietilpst FSC sertificēti meži un teritorijas, kurās tiek iegūta FSC kontrolēta koksne.  
Pēdējo gadu laikā vides jomā ieinteresētās personas, izmantojot FSC un ASI …

Vai FSC sertifikācija var būt risinājums Āzijas un Klusā okeāna reģiona mikroplantāciju izveidošanai?

29.11.2023 |  FSC International
Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir tūkstošiem sīksaimnieku, kam pieder ļoti nelielas zemes platības. Šādiem meža īpašniekiem FSC sertifikācija var šķist ļoti sarežģīts un dārgs process, kas liek attiecīgi jautāt – vai FSC joprojām var būt risinājums pat mazākajiem no mazajiem? Rast atbildi ir FSC reģionālā meža apsaimniekošanas standarta izmēģinājuma projekta mērķis.
Jaunais Āzijas un Klusā okeāna reģionālais …

Par FACE Manifestu 2024. gada Eiropas parlamenta vēlēšanām

09.11.2023 |  FACE
FACE, kas pārstāv 7 miljonus Eiropas mednieku un apvieno 37 valstu mednieku asociācijas, 8. novembrī oficiāli publiskoja savu manifestu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Vēlēšanas, kas paredzētas no 2024. gada 6. līdz 9. jūnijam, būtiski varētu mainīt Eiropas politisko ainavu nākamajiem pieciem gadiem, ietekmējot vairākus medību un dabas aizsardzības politikas virzienus. Manifests ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu, ka Eiropas …

Latvijas, Spānijas, Francijas, Spānijas un Zviedrijas nacionālo mednieku asociāciju kopīgs paziņojums

24.10.2023 |  FACE
Visā ES pieaug prasības pēc izmaiņām ES Dzīvotņu direktīvas piemērošanā. Vilku straujā izplatība gan skaita, gan ģeogrāfiskā areāla ziņā prasa šo plēsēju populāciju pārvaldību. Daudzas Eiropas valstis jau saskaras ar nopietnām problēmām, kas jārisina. Ir vajadzīga steidzama Eiropas Komisijas rīcība, kas nodrošinātu ilgtspējīgu vilku pārvaldību.
Pagājušajā nedēļā Zviedrijā tikās mednieku organizācijas no Latvijas, …

Dabas atjaunošana Ukrainā: FACE aizstāv Eiropas pieeju

24.10.2023 |  FACE
Ukrainā joprojām turpinās karš. Nesen vairākas starptautiskas organizācijas, arī FAO, kopīgi ar Ukrainas medniekiem un pārstāvjiem no Ukrainas kaimiņvalstīm sarīkoja apspriedi, kurā uzmanība, lielākoties, tika pievērsta nepieciešamībai izstrādāt stratēģiju savvaļas dzīvnieku populāciju atjaunošanai Ukrainā.
FACE uzaicināja tās jaunākais biedrs Ukrainas Mednieku un medību platību asociācija (All-Ukrainian Association of Hunters and …

Aicinām iepazīties ar Latvijas dabas tūrista ētikas kodeksu!

20.10.2023 |  VARAM
Sadarbojoties speciālistiem no valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, sagatavots Latvijas dabas tūrista ētikas kodekss – praktisks un ikvienam saprotams ieteikumu kopums, kas palīdzēs baudīt dabu saudzīgi un atbildīgi.
Dodoties dabā, nereti notiek darbības, kas pat bez īpaša nodoma rada negatīvu ietekmi uz vidi. Lai sabiedrību iepazīstinātu ar ieteikumiem par videi draudzīgu uzturēšanos un ceļošanu …

Dabas liegumā “Posolnīca” “Latvijas valsts meži” atjauno Latvijā reto osu mežu

04.10.2023 |  Latvijas valsts meži
Septembra beigās a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) Eiropas Savienības nozīmes Natura2000 teritorijā dabas liegumā “Posolnīca” uzsāka darbus, lai atjaunotu šeit esošo un visā Eiropā reti sastopamo osu mežu. Vienlaikus veiktie biotehniskie pasākumi uzlabos dzīves apstākļus šeit mītošajām retajām un aizsargājamām augu sugām un mednim.
Nozīmīgie biotopa dažādošanas darbi tiks veikti 51,27 ha …

Lielo plēsēju aizsardzībai un apsaimniekošanai Eiropā vajadzīgi reāli risinājumi

29.09.2023 |  FACE
Eiropas valstu mednieku apvienīvu vadītāji no vairāk nekā 30 valstīm pulcējās konferencē Prāgā, lai apspriestu jaunākos notikumus saistībā ar lielajiem plēsējiem Eiropā. Galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas Komisijas nesenajam paziņojumam, kurā atzīts, ka konfliktu skaits pieaug, un vietējās iestādes tiek mudinātas pilnībā izmantot esošās atkāpes no stingrās aizsardzības: “Vilku atgriešanās ES reģionos, kur tie ilgu laiku nav …

Rudens Putnu dienu pasākumi notiks arī Ķemeros, Salacgrīvā, Kolkā un Līgatnē

28.09.2023 |  VARAM, Dabas aizsardzības pārvalde
Jau 30. reizi rudenī plaši tiek atzīmētas Eiropas Putnu vērošanas dienas, kad ikviens interesents un arī putnu vērošanas entuziasts tiek aicināti piedalīties īpašos pasākumos, vērojot un iepazīstot līdzās esošos putnus. 30. septembrī un 1. oktobrī arī Dabas aizsardzības pārvalde aicina lielus un mazus izbaudīt putnu vērošanas ekskursijas, izzinošas aktivitātes, digitālo putnu trasi Ķemeros, īpašu pārgājienu …

Par Baltijas Asamblejas komiteju kopīgo sanāksmi

24.09.2023 |  Baltijas Asambleja
2023. gada 14.-15. septembrī, Rīgā, Latvijā notika Baltijas Asamblejas Dabas resursu un vides komitejas un Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komiteju kopīga sanāksme, kurā galvenie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši pulcējās, lai iesaistītos kritiskās diskusijās par Baltijas valstu ceļu uz vides ilgtspējas, ekonomiskās izaugsmes un sociālās labklājības līdzsvarošanu. 
Sanāksmē tika apspriesti aktuāli jautājumi, kas ir …

Oglekļa dioksīda cenu noteikšanas principi: Kā tie darbojas

09.09.2023 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Izpratne par oglekļa cenu noteikšanu
Oglekļa cenu noteikšana būtībā ir stratēģisks mehānisms, kas oglekļa dioksīda emisijām nosaka kvantitatīvi nosakāmas izmaksas. Šī pieeja pārsniedz tradicionālos vides aizsardzības noteikumus, tā ir tirgū balstīta metode, lai risinātu ar oglekļa emisijām saistīto ārējo ietekmi. Galvenie mērķi ir divi: ierobežot emisijas, kas veicina klimata pārmaiņas, un stimulēt ikvienu (no privātpersonām līdz …

Par pasākumu “Mednieku un slazdu licēju (traperu) ieguldījums pilsoniskās* pētniecības jomā Eiropā”

08.09.2023 |  FACE
2023. gada 5. septembrī FACE kopā ar Maltas Medību un dabas aizsardzības federāciju (Federation for Hunting & Conservation Malta, FKNK) Eiropas Parlamentā rīkoja pasākumu “Mednieku un slazdu licēju (traperu) ieguldījums pilsoniskās pētniecības jomā Eiropā”. Pasākumu vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Alekss Agius Saliba (Malta, S&D).
Pasākumā tika apspriesta putnu ķeršana ar lamatām un tās nozīme Maltas kultūrā, šī medību veida…

“Blaser Fawn-Rescuer”. Sekmīga vides aizsardzības iniciatīva

04.09.2023 |  FACE
Kopš 2021. gada Blaser palīdz medniekiem un lauksaimniekiem efektīvi aizsargāt savvaļas dzīvniekus (jo īpaši nelielos). Piemēram, kad vasaras sākumā tiek pļauta zāle, Blaser reģionālajām mednieku biedrībām, vietējām mednieku grupām un individuālajiem medniekiem izīrē dronus ar termokamerām.
Pirmajā gadā brīvprātīgo atbalsta grupas darbojās Vācijā, bet kopš tā laika Blaser ir aizdevis dronus grupām Francijā, Ungārijā, Spānijā,…

Dabā iegūtas oglekļa kompensācijas ir izšķiroši svarīgas ceļā uz neto nulles emisiju līmeni

24.08.2023 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Lai gan daži skaļāki atgadījumi varētu būt iedragājuši šo projektu reputāciju, noraidīt visus oglekļa kompensāciju projektus kā greenwashing (jeb zaļmaldināšana – kas nozīmē radīt maldinošu iespaidu, ka uzņēmumi un produkti ir videi draudzīgāki nekā īstenībā) dažu neveiksmīgu projektu īstenotāju dēļ būtu tas pats, kā “izmest atkritumos aploksni ar naudu”.
Cik efektīvas ir oglekļa …

Nacionālais meža monitorings. Meža statistiskās inventarizācijas rezultāti 2004.-2022. g.

20.08.2023 |  LVMI “Silava”
Nacionālais meža monitorings. Meža statistiskās inventarizācijas rezultāti 2004.-2022. g.

AUGUSTS 2023

Aktuālais pētījumā “Lāču monitorings 2023-2025”

JŪLIJS 2023

2022. gadā mežu izzušana pasaulē joprojām pieaugusi

JŪNIJS 2023

Latvijas valsts mežu vides izglītības programmās rekordliels dalībnieku skaits
Efektīva cīņa pret savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību. Debates Eiropas Parlamentā
Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem. Jautājumi ir, atbilžu joprojām nav

MAIJS 2023

Aptauja par klimata pārmaiņu mazināšanu. Rezultāti
FACE meklē Politikas padomnieku medību sociālās akceptēšanas jautājumos
FACE sanāksme Sofijā: atbalsts Dabas atjaunošanas likumam mazo medījamo dzīvnieku labā Eiropā

APRĪLIS 2023

FACE informatīvs ziņojums par priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam
LMSP meža stādīšanas talka
ES Parlaments pieņem klimata tiesību aktu “svēto trīsvienību”
Divi jauni MK noteikumi – “Noteikumi par aizsargājamām alejām“ un “Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem”
Mūsdienu un mūsdienīgu koka ēku ietekme uz vidi. EFI politikas izklāsts īsumā
Koksnes tekstilšķiedru ietekme uz vidi. EFI politikas izklāsts īsumā
“Trove Research” veiktais pasaules oglekļa kredītu investīciju pārskats 2023
ES pielāgošanās klimata pārmaiņām. Temperatūras paaugstināšanās ietekmei Eiropa nav labi sagatavojusies
FSC neturpinās diskusijas par gēnu inženieriju

MARTS 2023

Augsta līmeņa tikšanās laikā spriež par ilgtspējīgu meža bioekonomiku
Par “Eiropas Gada koku 2023” balsojumā atzīts Polijas ozols “Fabrikants”. Sējas ozols 12. vietā
Pilsētu mežu potenciāla izmantošana: pilsētu mežu saimniecības plāna izstrāde
Pilsētu meži zaļākām, veselīgākām un ilgtspējīgākām pilsētām

FEBRUĀRIS 2023

Latvija. Oglekļa (CO2) emisijas. 1990.-2023.
Faktu pārbaude: Vai Eiropas Savienība patiešām gatavojas mūs piespiest ēst kukaiņus, turklāt, bez mūsu ziņas?
Jauns EFI ziņojums par tekstilizstrādājumiem no koksnes un modernām koka ēkām
Pasākumi savvaļas vilku saglabāšanai antropogēnajās Eiropas ainavās

DECEMBRIS 2022

Informatīvais ziņojums par Krievijas agresijas pret Ukrainu nodarīto kaitējumu videi
Par laukirbi un lauksaimniecību

NOVEMBRIS 2022

Kas notika savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecībai veltītajā konferencē?
Par starptautiskās savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības noteikumiem

AUGUSTS 2022

Atjaunojams avots, augsta veiktspēja: kāpēc zīmoliem vajadzētu pāriet uz bioloģisko plastmasu

JŪLIJS 2022

Īrija: Lauksaimniecības zemju biotopi un ceļvedis Īrijas biotopos

MAIJS 2022

Jaunā Eiropas Savienības vides politika, ģeopolitiskā situācija un meža resursi Latvijā, to izmantošana. Dabas aizsardzība un tautsaimniecības attīstības nosacījumi, problēmas un risinājumi

APRĪLIS 2022

Mežu aizsardzība sākas pašu mājās. Zaļo organizāciju ziņojums par Eiropas mežu stāvokli

MARTS 2022

Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā
Latvijas mežu resursu ilgtermiņa izmaiņas Eiropas zaļās vienošanās kursa ietekmē
VARAM informatīvais ziņojums

DECEMBRIS 2021

Mežiem Centrālāfrikā augt! Ilgtspējas jautājumu aktualitāte Kongo baseinā

FEBRUĀRIS 2021

Dokumentālā filma “Ērglis”
Kultūras mantojums. Igaunijas meži
Kā Covid-19 vīruss ietekmē apkārtējo vidi?

JANVĀRIS 2021

Atskats pagātnē. Par mežirbi

DECEMBRIS 2020

Par koksnes pelniem
Kopējais Natura2000 teritoriju tīkls Latvijā ir procentuāli lielāks nekā Apvienotajā Karalistē vai Dānijā

NOVEMBRIS 2020

Joprojām aktuāli! Par lietām, ko nesaprast...
2020. Dabas skaitīšana vēl nav beigusies: Pretēji solījumiem saņem jaunus ierobežojumus.

MAIJS 2020

Par a/s "Latvijas valsts meži" sertificētajām platībām

APRĪLIS 2020

Dārzkopības institūtā uzsākts pētījums par saldo ķiršu audzēšanu koksnes un augļu ieguvei
Rīcības plāns egļu mežaudžu aizsardzībai pret egļu astoņzobu mizgrauzi

FEBRUĀRIS 2020

Klimata izmaiņas Latvijā

DECEMBRIS 2019

Latvijas Kūdras asociācija par Valsts kontroles iniciatīvu pievērst uzmanību derīgo izrakteņu apsaimniekošanai un uzskaitei valstī

NOVEMBRIS 2019

Simpozijs "Problems in Biodiversity Conservation in the Baltic Forests and Possible Solutions"
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (2030. gadam) projektu nodod starpinstitūciju saskaņošanai
Latvijas Mežzinātnes diena “Mežs un mežkopība mainīgā klimatā”
LMSP vēstule par Mežirbes (Bonasa bonasia) aizsardzības plāna (MAP) zinātnisko ekspertīzi
Ekoloģisms Vācijā un ģimeņu labklājība
Latvijas iespējas un panākumi. Vai varēsim vienoties?

OKTOBRIS 2019

Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā
Konference “Mežsaimniecība – Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā”
Forestry – Pillar of Latvian National Economy in the Context of Bioeconomic Fields Development

SEPTEMBRIS 2019

Īsumā par situāciju zāģmateriālu tirgū
Latvijas Meža programmas seminārs Burtniekos

AUGUSTS 2019

Sertifikācijas aktualitātes

NOVEMBRIS 2017

Vai cilvēki gūst labumu no mežu sertifikācijas?
Atskats uz konferenci - Zeme un cilvēks - līdzsvarotā mijiedarbībā

OKTOBRIS 2017

Konference: Meža ilgtspējīga apsaimniekošana Baltijas reģionā.
Vai vides politikas mērķi traucē efektīvai dabas aizsardzībai?
Māris Liopa: How to establish dialogue with someone who does not want to talk?
Aicinām atsaukties mežu īpašniekus, kas brīvprātīgi vēlas nodrošināt dabisko procesu norisi savā meža īpašumā
Somijas meža likums

SEPTEMBRIS 2017

Viss applūdis, bet tārpi un gliemeži augstākā vērtē nekā cilvēki
Meža atjaunošana Latvijā

AUGUSTS 2017

LMSP sadarbībā ar Latvijas meža nozari meklē sertifikācijas sistēmas vadītāju mežu apsaimniekošanas uzņēmumā

JŪLIJS 2017

Medības nav tikai šaušana jeb atskats uz Rundāles dārza svētkiem

JŪNIJS 2017

Joprojām aktuāli mums visiem 2020: Kā skaitīs dabu, un kas būs pēc tam?
Vai pastāv pretrunas starp klimatu un bioloģisko daudzveidību mežā?
Madeiras meži un ugunsdrošība Portugālē
Bioloģiskā daudzveidība Latvijā pirms biotopu kartēšanas uzsākšanas
Par jaunu, kvalitatīvu un produktīvu mežaudžu veidošanu Latvijā

MAIJS 2017

LVM JAUNMOKU PILS IEGŪST STARPTAUTISKU EKOSERTIFIKĀTU “ZAĻĀ ATSLĒGA”
Bagātīga vai nabadzīga flora un fauna. Kādam mežam var piešķirt vides sertifikātu?
Zinātniece: ,,Mednieki ir patiesie mūsu valsts dabas sargātāji. Lūk, kāpēc.”
Kūlas dedzināšana - katastrofāls posts Latvijas dabai

APRĪLIS 2017

Latvijas mežu stāsts
Neesi vienaldzīgs - esi atbildīgs
SUSAB kļūst par otro dubultsertificēto mežu apsaimniekotāju Latvijā
ES Dabas direktīvu prasību pārņemšanas izvērtējums
LMSP aicina sugu un biotopu ekspertiem piemērot Valsts amatpersonas statusu

MARTS 2017

Lepnums par valsti - arī Polija uzticas saviem meža īpašniekiem

FEBRUĀRIS 2017

Valsts mežu dienests nejūtas vainīgs jeb lasiet 'Latvijas Vēstnesi'
Eiropas Savienības iedzīvotāja pārdomas par Tetrapak ražojumiem - vai vēlamais tiek uzdots par esošo ?
LVM Atpūtas un tūrisma centram "Ezernieki" piešķir Zaļo sertifikātu
Nedrīkst pieļaut spārnu apciršanu nozarei
Zinātnieki brīdina nozari un valsti - cena būs ļoti augsta!

JANVĀRIS 2017

Biotopu kartēšana draud ar īpašumu vērtības kritumu
SIA Skogssallskapet aicina pievienoties Mežu apsaimniekošanas sertifikāta grupai
Runas par to, ka biotopu konstatēšana neparedz ierobežojumus ir salti meli!
Mednieki dara visu iespējamo!
Ministrijas konsultatīvā padome - atsevišķu Vides organizāciju varā
Lietuvas Vides ministrija rosina izveidot vienotu Valsts Mežu apsaimniekotāju
Atbalsti iespēju saimniekot savā zemē!
Biotopi Zviedrijā
LMSP sadarbībā ar SIA Metsa Forest Latvia izstrādā mobilo aplikāciju "Meža Monitors"
Mežu īpašnieki sanaidojušies ar vides aizstāvjiem
I. Prūse: "Es to nevaru pierādīt ar skaitļiem, bet es to zinu."
Ilgtspējīgas mežsaimniecības saknes meklējamas izpratnē
Aicinām sekot un piedalīties - www.videsportals.lv
Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā “Ādaži”

DECEMBRIS 2016

Kas notiek Vides konsultatīvajā padomē?
VARAM aicinājums līdzdarboties Vides konsultatīvajā padomē 2017.gadā
Par 18. decembra raidījuma De Facto sižetu “Pusē valsts mežu vairs nav FSC mežu apsaimniekošanas sertifikāta” un 19. decembra Latvijas radio Nr. 1 raidījuma Pēcpusdiena tematu “Vairāki LVM reģioni zaudējuši sertifikātu par videi draudzīgu saimniekošanu”
Nav 'labu' un 'sliktu' mežu sertifikātu
Atskats uz starptautisko zinātnisko konferenci “Vide un meža ilgtspējīga apsaimniekošana Baltijas reģionā – problēmas un risinājumi”.

NOVEMBRIS 2016

Aizsardzības budžetu iznieko putnu labklājībai
Analoģijas
Latvijas Mežu īpašnieku biedrība un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina iestāties par meža īpašnieku tiesībām
Veiksmīgas LMSP un SIA IRI Asset Management sadarbības rezultātā uzņēmums iegūst Ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sertifikātu
Starptautiska konference Daugavpilī

OKTOBRIS 2016

Cenu kari ietekmē mazāk nekā vietējie «mežabrāļi»

SEPTEMBRIS 2016

Mežsaimniecības politika un ekonomika - Kopīga atbildība par mežu aizsardzību?

AUGUSTS 2016

Aptauja: Mežsaimniecības ietekme uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem
Debates: Valstij ir jākompensē mežu īpašniekiem zaudējumi
Par ES nozīmes biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas un darbu organizācijas metodiku
MIZGRAUZIS BELOVEŽAS GĀRŠĀ

JŪLIJS 2016

Mikroliegums «atrodas» pēc trijiem gadiem Pēkšņs pārsteigums līdz ar mikrolieguma atrašanos iegādāta meža vērtību nodzinis līdz nullei un 2,5 gadu tiesvedības epopeja par izsniegtās ciršanas atļaujas izmantošanu SIA MS Kārkli nostādījis uz izdzīvošanas takas
Par Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumprojektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu” un Vides konsultatīvo padomi
LVMI Silava par Jeilas universitātes pētījumā pielietoto metodiku un Mežu stāvokli Latvijā

Dabas aizsardzības prasību ievērošana mežā

Latvijas mežu bioloģisko daudzveidību ir veidojusi un uztur tradicionālā Latvijas mežsaimniecība – mazo kailciršu sistēma ar relatīvi garu cirtes aprites periodu, mijiedarbībā ar cilvēka maz ietekmētu meža teritoriju tīklu. Latvijā kopumā ir ierobežoti 862,8 tūkst.ha jeb 28% no kopējās meža platības, no kuriem lielākā daļa atrodas valsts īpašumā. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kopskaitā 683. Daļa no šim teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Latvijā ir izveidoti 2775 mikroliegumi ( uz 2020.gada 1. oktobri ).

Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža apsaimniekošanas procesā, izstrādātas vispārējas dabas aizsardzības prasības, kas saistošas visu Latvijas mežu apsaimniekošanā. Tās nosaka, ka mežizstrādes darbos jāsaglabā atsevišķi vecāko un lielāko dimensiju koki, atmirusī koksne, apaugums ap mikroieplakām u.tml., tā veicinot daudzu organismu mājvietu saglabāšanu.

FSC® Mežu apsaimniekošanas standarta 6. princips "Ietekme uz vidi" paredz, ka Mežu apsaimniekošanā ir jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītās vērtības – ūdens resursi, augsne, unikālas un jutīgas ekosistēmas un ainavas, tā saglabājot meža ekoloģiskās funkcijas un viengabalainību, bet 9. princips "Augstvērtīgie meži" paredz, ka veicot saimnieciskās darbības augstvērtīgos mežos, ir jāsaglabā vai jāvairo tiem raksturīgās īpašības. Pieņemot lēmumus saistībā ar augstvērtīgiem mežiem, vienmēr jāizmanto „izsvērtās pieejas” princips.

Noderīgi:

AS Latvijas valsts meži dabas eksperti ir sagatavojuši izziņas materiālu „Kā atpazīt bioloģiski vērtīgu mežu”. Materiālu izmanto LVM darbinieki, kā arī to drīkst izmantot citi interesenti, kas savā īpašumā vēlas šādas mežaudzes atpazīt.


Kā atpazīt bioloģiski vērtīgu mežu


Materiālā bez nodaļām par bioloģiski vērtīgu mežaudžu struktūrelementiem, faktoriem, kas negatīvi ietekmē meža biotopu kvalitāti, ES nozīmes meža biotopu aprakstiem un noteicēju, ir pievienotas nodaļas par biotopiem raksturīgajām bieži sastopamajām sugām un retajām, īpaši aizsargājamajām sugām, tai skaitā, kukaiņu un gliemežu sugām. Bukletu var meklēt LVM mežsaimniecībās, kā arī lejupielādēt elektronisko versiju blakus esošajā attēlā.