Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību... Iebildumi un priekšlikumi

03.05.2024 |  LMSP
Informatīvā ziņojuma “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopojums.

Apstiprinātas izmaiņas Valsts vides dienesta struktūrā

02.05.2024 |  Valsts vides dienests
Turpinot pilnveidot Valsts vides dienesta (VVD) iekšējo pārvaldību un optimizēt atbildības jomu sadalījumu, apstiprinātas izmaiņas VVD struktūrā. Struktūras izmaiņu mērķis ir nodrošināt efektīvāku darba organizāciju kontroles, administratīvās vadības un juridiskā nodrošinājuma jomās, kā arī paaugstināt VVD sniegto pakalpojumu kvalitāti.
“VVD ir svarīgi pilnveidot iekšējos procesus un to pārvaldību, lai iespējami …

Granulas, briketes un malku mājsaimniecības turpinās izmantot mājokļu apkurei

25.04.2024 |  Klimata un enerģētikas ministrija
25. aprīlī, Saeimā 2. lasījumā skatīs Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus likumprojektā “Enerģētikas likums”. Šos grozījumus Ministru kabinets (MK) apstiprināja š.g. janvāra vidū. Ar grozījumiem Latvija pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības, ar kurām attīstām nacionālo regulējumu, lai veicinātu apgādes drošumu, efektivizētu administratīvos procesus, veicinātu siltumenerģijas ražošanu no …

Kara ietekme uz vidi. Ne katrā Eiropas valstī ir tik daudz mežu, cik Krievija jau iznīcinājusi Ukrainā

15.03.2024 |  Андрій Водяний
Ukrainas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrija ir novērtējusi kara nodarīto kaitējumu dabai, zaudējumi (kaitējums) sasnieguši teju 1,9 triljonus grivnu, trešdien paziņoja ministrs Ruslans Striļecs (Руслан Стрілець): “Ne katrā Eiropas valstī ir tik daudz mežu, cik krievi ir iznīcinājuši Ukrainā,” viņš teica plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.
Pašlaik gandrīz 500 000 hektāru meža atrodas …

Par bioloģisko daudzveidību lauksaimniecības zemēs

02.02.2024 |  FACE
Pēc plašajiem lauksaimnieku protestiem vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas 1. februārī sasniedza arī Briseli, Eiropas Komisija (EK) lēma ierosināt pagarināt GAEC 8 (skatīt paskaidrojumu) atkāpi arī 2024. gadā. Saskaņā ar GAEC 8 (good agricultural and environmental conditions) lauksaimniekiem 4% no savas zemes ir jāatstāj bioloģiskajai daudzveidībai.
Pie ES galvenās mītnes protestē lauksaimnieki no Beļģijas, Vācijas, Francijas, Nīderlandes, …

Nesen veikta aptauja liecina – vairāk nekā 70% spāņu atbalsta medības

19.01.2024 |  FACE
Sabiedrības izpratne par medībām ir pamatā ikvienai problēmai vai jautājumam, ar ko saskaras mednieku kopiena. Jaunā nozīmīgā pētījumā, ko pēc FACE un Spānijas Karaliskās medību federācijas (RFEC) pasūtījuma veica YouGov, secināts, ka 70% spāņu piekrīt regulētām medībām.
Aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 cilvēku no dažādām sabiedrības grupām visā Spānijā, tika veikta 2023. gada novembrī. Aptaujas dalībnieki pārstāvēja dažādu …

Izstrādāti normatīvie akti invazīvo svešzemju sugu pārvaldībai – ierobežošanai un iznīcināšanai

11.01.2024 |  VARAM
2024. gada 9. janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos likumprojektus*, kas nosaka rīcības un iestāžu funkcijas invazīvo svešzemju sugu ierobežošanai un iznīcināšanai valstī. 
Likumprojekti izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra regulā Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās …

Vilku aizsardzības statusa maiņa Eiropā – FACE viedoklis par turpmākajiem pasākumiem

21.12.2023 |  LMSP
FACE, Eiropas Medību un aizsardzības federācija, kas pārstāv 7 miljonus Eiropas mednieku, atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu mainīt vilku aizsardzības statusu no “stingri aizsargājams” uz “aizsargājams”. Statusa maiņa ir pieņemta, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem par populācijas palielināšanos.
Vilku statusa maiņa no “stingri aizsargājams” uz “aizsargājams” nemaina juridiski…

Zviedrijas veco mežu izpētes rezultāti

29.11.2023 |  FSC International
FSC sadarbības partnerim Assurance Services International (ASI) uzticēja veikt izmeklēšanu, lai labāk izprastu ieinteresēto personu paustās bažas par rūpnieciskās mežsaimniecības ienākšanu Zviedrijas vecajos mežu masīvos ar augstu aizsardzības vērtību. Skartajās teritorijās ietilpst FSC sertificēti meži un teritorijas, kurās tiek iegūta FSC kontrolēta koksne.  
Pēdējo gadu laikā vides jomā ieinteresētās personas, izmantojot FSC un ASI …

Vai FSC sertifikācija var būt risinājums Āzijas un Klusā okeāna reģiona mikroplantāciju izveidošanai?

29.11.2023 |  FSC International
Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir tūkstošiem sīksaimnieku, kam pieder ļoti nelielas zemes platības. Šādiem meža īpašniekiem FSC sertifikācija var šķist ļoti sarežģīts un dārgs process, kas liek attiecīgi jautāt – vai FSC joprojām var būt risinājums pat mazākajiem no mazajiem? Rast atbildi ir FSC reģionālā meža apsaimniekošanas standarta izmēģinājuma projekta mērķis.
Jaunais Āzijas un Klusā okeāna reģionālais …

Par FACE Manifestu 2024. gada Eiropas parlamenta vēlēšanām

09.11.2023 |  FACE
FACE, kas pārstāv 7 miljonus Eiropas mednieku un apvieno 37 valstu mednieku asociācijas, 8. novembrī oficiāli publiskoja savu manifestu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Vēlēšanas, kas paredzētas no 2024. gada 6. līdz 9. jūnijam, būtiski varētu mainīt Eiropas politisko ainavu nākamajiem pieciem gadiem, ietekmējot vairākus medību un dabas aizsardzības politikas virzienus. Manifests ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu, ka Eiropas …

Latvijas, Spānijas, Francijas, Spānijas un Zviedrijas nacionālo mednieku asociāciju kopīgs paziņojums

24.10.2023 |  FACE
Visā ES pieaug prasības pēc izmaiņām ES Dzīvotņu direktīvas piemērošanā. Vilku straujā izplatība gan skaita, gan ģeogrāfiskā areāla ziņā prasa šo plēsēju populāciju pārvaldību. Daudzas Eiropas valstis jau saskaras ar nopietnām problēmām, kas jārisina. Ir vajadzīga steidzama Eiropas Komisijas rīcība, kas nodrošinātu ilgtspējīgu vilku pārvaldību.
Pagājušajā nedēļā Zviedrijā tikās mednieku organizācijas no Latvijas, …

Dabas atjaunošana Ukrainā: FACE aizstāv Eiropas pieeju

24.10.2023 |  FACE
Ukrainā joprojām turpinās karš. Nesen vairākas starptautiskas organizācijas, arī FAO, kopīgi ar Ukrainas medniekiem un pārstāvjiem no Ukrainas kaimiņvalstīm sarīkoja apspriedi, kurā uzmanība, lielākoties, tika pievērsta nepieciešamībai izstrādāt stratēģiju savvaļas dzīvnieku populāciju atjaunošanai Ukrainā.
FACE uzaicināja tās jaunākais biedrs Ukrainas Mednieku un medību platību asociācija (All-Ukrainian Association of Hunters and …

Aicinām iepazīties ar Latvijas dabas tūrista ētikas kodeksu!

20.10.2023 |  VARAM
Sadarbojoties speciālistiem no valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, sagatavots Latvijas dabas tūrista ētikas kodekss – praktisks un ikvienam saprotams ieteikumu kopums, kas palīdzēs baudīt dabu saudzīgi un atbildīgi.
Dodoties dabā, nereti notiek darbības, kas pat bez īpaša nodoma rada negatīvu ietekmi uz vidi. Lai sabiedrību iepazīstinātu ar ieteikumiem par videi draudzīgu uzturēšanos un ceļošanu …

Dabas liegumā “Posolnīca” “Latvijas valsts meži” atjauno Latvijā reto osu mežu

04.10.2023 |  Latvijas valsts meži
Septembra beigās a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) Eiropas Savienības nozīmes Natura2000 teritorijā dabas liegumā “Posolnīca” uzsāka darbus, lai atjaunotu šeit esošo un visā Eiropā reti sastopamo osu mežu. Vienlaikus veiktie biotehniskie pasākumi uzlabos dzīves apstākļus šeit mītošajām retajām un aizsargājamām augu sugām un mednim.
Nozīmīgie biotopa dažādošanas darbi tiks veikti 51,27 ha …

Lielo plēsēju aizsardzībai un apsaimniekošanai Eiropā vajadzīgi reāli risinājumi

29.09.2023 |  FACE
Eiropas valstu mednieku apvienīvu vadītāji no vairāk nekā 30 valstīm pulcējās konferencē Prāgā, lai apspriestu jaunākos notikumus saistībā ar lielajiem plēsējiem Eiropā. Galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas Komisijas nesenajam paziņojumam, kurā atzīts, ka konfliktu skaits pieaug, un vietējās iestādes tiek mudinātas pilnībā izmantot esošās atkāpes no stingrās aizsardzības: “Vilku atgriešanās ES reģionos, kur tie ilgu laiku nav …

Rudens Putnu dienu pasākumi notiks arī Ķemeros, Salacgrīvā, Kolkā un Līgatnē

28.09.2023 |  VARAM, Dabas aizsardzības pārvalde
Jau 30. reizi rudenī plaši tiek atzīmētas Eiropas Putnu vērošanas dienas, kad ikviens interesents un arī putnu vērošanas entuziasts tiek aicināti piedalīties īpašos pasākumos, vērojot un iepazīstot līdzās esošos putnus. 30. septembrī un 1. oktobrī arī Dabas aizsardzības pārvalde aicina lielus un mazus izbaudīt putnu vērošanas ekskursijas, izzinošas aktivitātes, digitālo putnu trasi Ķemeros, īpašu pārgājienu …

Par Baltijas Asamblejas komiteju kopīgo sanāksmi

24.09.2023 |  Baltijas Asambleja
2023. gada 14.-15. septembrī, Rīgā, Latvijā notika Baltijas Asamblejas Dabas resursu un vides komitejas un Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komiteju kopīga sanāksme, kurā galvenie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši pulcējās, lai iesaistītos kritiskās diskusijās par Baltijas valstu ceļu uz vides ilgtspējas, ekonomiskās izaugsmes un sociālās labklājības līdzsvarošanu. 
Sanāksmē tika apspriesti aktuāli jautājumi, kas ir …

Oglekļa dioksīda cenu noteikšanas principi: Kā tie darbojas

09.09.2023 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Izpratne par oglekļa cenu noteikšanu
Oglekļa cenu noteikšana būtībā ir stratēģisks mehānisms, kas oglekļa dioksīda emisijām nosaka kvantitatīvi nosakāmas izmaksas. Šī pieeja pārsniedz tradicionālos vides aizsardzības noteikumus, tā ir tirgū balstīta metode, lai risinātu ar oglekļa emisijām saistīto ārējo ietekmi. Galvenie mērķi ir divi: ierobežot emisijas, kas veicina klimata pārmaiņas, un stimulēt ikvienu (no privātpersonām līdz …

Par pasākumu “Mednieku un slazdu licēju (traperu) ieguldījums pilsoniskās* pētniecības jomā Eiropā”

08.09.2023 |  FACE
2023. gada 5. septembrī FACE kopā ar Maltas Medību un dabas aizsardzības federāciju (Federation for Hunting & Conservation Malta, FKNK) Eiropas Parlamentā rīkoja pasākumu “Mednieku un slazdu licēju (traperu) ieguldījums pilsoniskās pētniecības jomā Eiropā”. Pasākumu vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Alekss Agius Saliba (Malta, S&D).
Pasākumā tika apspriesta putnu ķeršana ar lamatām un tās nozīme Maltas kultūrā, šī medību veida…

“Blaser Fawn-Rescuer”. Sekmīga vides aizsardzības iniciatīva

04.09.2023 |  FACE
Kopš 2021. gada Blaser palīdz medniekiem un lauksaimniekiem efektīvi aizsargāt savvaļas dzīvniekus (jo īpaši nelielos). Piemēram, kad vasaras sākumā tiek pļauta zāle, Blaser reģionālajām mednieku biedrībām, vietējām mednieku grupām un individuālajiem medniekiem izīrē dronus ar termokamerām.
Pirmajā gadā brīvprātīgo atbalsta grupas darbojās Vācijā, bet kopš tā laika Blaser ir aizdevis dronus grupām Francijā, Ungārijā, Spānijā,…

Dabā iegūtas oglekļa kompensācijas ir izšķiroši svarīgas ceļā uz neto nulles emisiju līmeni

24.08.2023 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Lai gan daži skaļāki atgadījumi varētu būt iedragājuši šo projektu reputāciju, noraidīt visus oglekļa kompensāciju projektus kā greenwashing (jeb zaļmaldināšana – kas nozīmē radīt maldinošu iespaidu, ka uzņēmumi un produkti ir videi draudzīgāki nekā īstenībā) dažu neveiksmīgu projektu īstenotāju dēļ būtu tas pats, kā “izmest atkritumos aploksni ar naudu”.
Cik efektīvas ir oglekļa …

Nacionālais meža monitorings. Meža statistiskās inventarizācijas rezultāti 2004.-2022. g.

20.08.2023 |  LVMI “Silava”
Nacionālais meža monitorings. Meža statistiskās inventarizācijas rezultāti 2004.-2022. g.

Aktuālais pētījumā “Lāču monitorings 2023-2025”

20.08.2023 |  LVMI “Silava”
LVMI “Silava” meža faunas un medniecības virziena pētnieki brūnā lāča monitoringu Latvijā veic kopš 2015. gada, ar katru monitoringa periodu pētījuma teritoriju un pētījumā izmantotās metodes paplašinot:
2014.-2016. gadā 
2016.-2017. gadā 
2018.-2019. gadā 

Pētījuma “Lāču monitorings 2023-2025” norises laikā teritorijās, kur …

2022. gadā mežu izzušana pasaulē joprojām pieaugusi

03.07.2023 |  Anna Fleck, Statista
Pagājušajā gadā tropisko mežu izzušana ir palielinājusies, neraugoties uz dažādu uzņēmumu un valdību apņemšanos ierobežot atmežošanu. Saskaņā ar datiem, kas publicēti World Resources Institute Global Forest Review*, 2022. gadā tropos tika zaudēti 4,12 miljoni hektāru primārā tropu meža – par 10 % vairāk nekā 2021. gadā.
Primārie tropu meži ir oglekļa uzkrāšanai un bioloģiskajai daudzveidībai ļoti svarīgas …

Latvijas valsts mežu vides izglītības programmās rekordliels dalībnieku skaits

30.06.2023 |  Latvijas valsts meži
Rekordliels dalībnieku skaits – vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas skolēnu – aizvadītajā mācību gadā piedalījās kādā no a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) izstrādātajām vides izglītības programmām, liecina apkopotā dalībnieku statistika.
LVM piedāvā gan klātienes vides izglītības nodarbības valsts mežos kopā ar LVM speciālistiem, gan īsteno vides izglītības programmas skolās sadarbībā ar pedagogiem. LVM dabas …

Efektīva cīņa pret savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību. Debates Eiropas Parlamentā

29.06.2023 |  FACE
27. jūnijā Briselē Eiropas lēmumu pieņēmēji, Āfrikas delegācijas un NVO tikās Eiropas Parlamentā, lai apspriestu, kā vislabāk apkarot savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību, kas ir ļoti svarīga, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Pasākumā, kuru vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Alekss Agius Saliba (S&D, Malta), liela uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības rīcības plānam pret savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību. …

Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem. Jautājumi ir, atbilžu joprojām nav

05.06.2023 |  Māris Liopa, LMSP
“Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos, jūras piekrastē, upju un ezeru aizsargjoslās” (materiālu lūdzam skatīt )
7. izdevums
2017. gads, BET... kopš tā laika gan aizsargājamo teritoriju platība, gan mikroliegumu skaits Latvijā ir tikai pieaudzis... un nekas nav darīts taisnīgu kompensāciju sistēmas sakārtošanai.
Jāpiebilst, ka Latvijas Mežu …

Aptauja par klimata pārmaiņu mazināšanu. Rezultāti

23.05.2023 |  Latvijas valsts meži
Mežu atjaunošana ar kvalitatīviem stādiem un regulāra jaunaudžu kopšana pēc Latvijas iedzīvotāju domām (81% respondentu) ir nozīmīgākais veids, kā mežs un mežsaimniecība palīdz mazināt klimata pārmaiņas, jo jauns mežs aktīvāk piesaista ogļskābo gāzi, – tā liecina a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) un pētījumu centra SKDS aprīlī veiktās iedzīvotāju aptaujas “Mežs un klimats” dati.
Atjaunojamu dabas resursu …

FACE meklē Politikas padomnieku medību sociālās akceptēšanas jautājumos

18.05.2023 |  FACE
FACE meklē Politikas padomdevēju medību sociālās akceptēšanas jautājumos. Darbs Briselē. Izraudzītais kandidāts būs atbildīgs par FACE centienu koordinēšanu, lai novērtētu un veicinātu medību sociālo pieņemšanu visā Eiropā. 
Pienākumi:
Sadarboties ar FACE pārstāvjiem, lai novērtētu un izprastu medību sabiedrisko pieņemšanu Eiropā.
Izstrādāt rīcību kopumu par dažādām pieejām, kas izmantotas dažādās …

FACE sanāksme Sofijā: atbalsts Dabas atjaunošanas likumam mazo medījamo dzīvnieku labā Eiropā

02.05.2023 |  FACE
Aprīļa beigās Sofijā (Bulgārijā) tika atzīmēta Bulgārijas Mednieku un makšķernieku savienības (UHAB) 125. gadadiena, un Eiropas valstu mednieku asociāciju vadītāji pulcējās uz ikgadējo biedru sanāksmi. Darba kārtībā bija plašs Eiropas medniekiem aktuālu jautājumu klāsts, tostarp, galvenie dokumenti, kas saistīti ar FACE saglabāšanas mērķu sasniegšanu, ieskaitot arī jauno Dabas atjaunošanas likumu, ko FACE atbalsta kopš …

FACE informatīvs ziņojums par priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

26.04.2023 |  FACE
Eiropas jaunais dabas atjaunošanas likums piedāvā plašas iespējas mazo medījamo dzīvnieku un bioloģiskās daudzveidības jomā. Lielāka prioritāte biotopu un ekosistēmu saglabāšanai aizsargājamās teritorijās un ārpus tām ir tas, ko FACE ir prasījusi jau vairākus gadu desmitus, tāpēc mēs aicinām lēmējus izmantot iespēju un atbalstīt šo regulu.
FACE galvenie vēstījumi:
FACE atzinīgi vērtē …

LMSP meža stādīšanas talka

21.04.2023 |  LMSP
Saulainā 21. aprīļa dienā netālu no Jelgavas, Valgundes pagastā, LMSP vadības aicināta un Meža pētīšanas stacijas Jelgavas informācijas centra vadītāja Andra Rimicāna prasmīgi koordinēta, grupa LMSP biedru stādīja priedītes.
Paldies kolēģiem no Latvijas Meža nozares arodbiedrības, Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācijas, Sodra Mežs, Stora Enso Latvija, Laflora, Ingka Investments Latvia, Latvijas Meža īpašnieku un …

ES Parlaments pieņem klimata tiesību aktu “svēto trīsvienību”

20.04.2023 |  Wester van Gaal, EU Observer
Eiropas Parlaments ir apstiprinājis trīs klimata tiesību aktus, kas ir pamatā Eiropas Savienības centieniem līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55%.
“Mēs beidzot esam vienojušies par “Svēto trīsvienību”,” otrdien (18. aprīlī) pēc balsojuma Strasbūrā sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) Pēters Līse. “No tā ieguvēji būs visi.”
Pirmais …

Divi jauni MK noteikumi – “Noteikumi par aizsargājamām alejām“ un “Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem”

20.04.2023 |  Dabas aizsardzības pārvalde
Lai precizētu īpaši aizsargājamo aleju un dendroloģisko stādījumu (DS) administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, vienlaikus precizētu teritoriju robežas un aktualizētu to kartogrāfisko materiālu, ir pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tie noteic pāris jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī atceļ vai maina dažu līdzšinējo teritoriju aizsardzības statusu.
2023. …

Mūsdienu un mūsdienīgu koka ēku ietekme uz vidi. EFI politikas izklāsts īsumā

20.04.2023 |  EFI (Eiropas Meža institūts)
Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām ir nepieciešama starptautiskas (globālas) pārmaiņas. Būvēm un celtniecībai šai ziņā ir paredzama izšķiroša nozīme, proti, inženiertehnisko kokmateriālu izmantošana ēku būvniecībā
palīdz izvairīties no CO2 emisijām.

 

Koksnes tekstilšķiedru ietekme uz vidi. EFI politikas izklāsts īsumā

20.04.2023 |  EFI (Eiropas Meža institūts)
Koksnes tekstilšķiedru ražošana un izmantošana ir atzīta par daudzsološu jomu oglekļa uzglabāšanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tomēr ar (koksnes) izstrādājumu apstrādi, ražošanu, izmantošanu un noglabāšanu ir potenciāli saistīta arī cita veida ietekme uz vidi, tostarp, eitrofikācija, paskābināšanās, toksicitāte cilvēkiem un gaisa piesārņotāju veidošanās. Pašlaik …

“Trove Research” veiktais pasaules oglekļa kredītu investīciju pārskats 2023

13.04.2023 |  Trove Research
Pēdējos gados jaunu oglekļa emisiju projektu izstrādē ir ieguldītas ievērojamas investīcijas, taču liela to daļa netiek izsekotas. Jaunajā Trove Research veiktajā tirgus pārskatā pirmo reizi kvantitatīvi novērtēts gan šo ieguldījumu apjoms, gan tas, kā tie tiek izmantoti, novērtējot arī ieguvumus klimatam, videi un sabiedrībai.
Pārskata rezultāti tiks publiskoti ziņojumā, kas nāks klajā izstādē Innovate4Climate, kura notiks 23.-25. maijā …

ES pielāgošanās klimata pārmaiņām. Temperatūras paaugstināšanās ietekmei Eiropa nav labi sagatavojusies

13.04.2023 |  Sören Amelang, Philippa Nuttall, Clean Energy Wire
Eiropa ir kontinents, kurā klimata pārmaiņu dēļ visstraujāk paaugstinās temperatūra, un to ietekme ir jūtama visā reģionā: Nāvējoši vasaras karstuma viļņi un plūdi, postoši sausuma periodi un sniega trūkums slēpošanas trasēs ziemā. Tāpat kā citiem pasaules reģioniem, arī Eiropai ir jāatgūst zaudētais laiks un jārīkojas nekavējoties, lai pielāgotos temperatūras paaugstināšanās ietekmei. Daudzējādā ziņā ES ir adaptācijas …

FSC neturpinās diskusijas par gēnu inženieriju

04.04.2023 |  FSC International
2023. gada martā FSC valde nolēma pārtraukt FSC gēnu inženierijas izpētes procesu un diskusijas par to. Pretestību pat pret iespēju apspriest ģenētiski modificētus (ĢM) kokus pastiprināja fakts, ka FSC izpētes procesa ekspertu komandā tika iekļauts un darbojās profesors Stīvens Štrauss no Oregonas Valsts universitātes. Prof. Štrauss ir veidojis savu zinātnisko karjeru, pētot un popularizējot ģenētiski modificētus kokus, ir aktīvi lobējis, lai …

Augsta līmeņa tikšanās laikā spriež par ilgtspējīgu meža bioekonomiku

30.03.2023 |  EFI
Augsta līmeņa tikšanās (valstu vadītāji, ministri utt.) laikā, kas 2. martā notika Gabonā, EFI direktors Marks Palahi (Marc Palahí) runāja par ilgtspējīgas meža bioekonomikas, kas darbotos mežu un cilvēku labā, attīstīšanu.
Galveno uzmanību viņš pievērsa faktu analīzei un skaidrojumam, kāpēc topošā meža bioekonomika piedāvā vēl nebijušas iespējas dekarbonizēt ekonomiku, vienlaikus radot ekonomisko un sociālo …

Par “Eiropas Gada koku 2023” balsojumā atzīts Polijas ozols “Fabrikants”. Sējas ozols 12. vietā

24.03.2023 |  LMSP, ETY
21. martā Briselē, Eiropas Parlamenta telpās notika konkursa Eiropas Gada koks 2023 noslēguma ceremonija un uzvarētāju apbalvošana (). Ceremonijas ierakstu iespējams noskatīties Youtube ().
Ja pērn, 2022. gada balsojumā piedalījās konkursa vēsturē lielākais balsotāju skaits – 769 212, šogad balsotāju aktivitātē redzams prāvs kritums – 177 486.
Pirmās vietas …

Pilsētu mežu potenciāla izmantošana: pilsētu mežu saimniecības plāna izstrāde

04.03.2023 |  uforest.eu
Uforest sagatavotajā ziņojumā sniegts pamatojums un vadlīnijas efektīva pilsētas mežu rīcības plāna izstrādei. Katrā posmā ir ņemts vērā pilsētu mežsaimniecības daudznozaru raksturs, uzsverot, cik svarīgi ir veidot ciešas partnerattiecības starp dažādām nozarēm, lai maksimāli palielinātu vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus.

Pilsētu meži zaļākām, veselīgākām un ilgtspējīgākām pilsētām

04.03.2023 |  uforest.eu
Straujā urbanizācija un klimata pārmaiņas ir divas no lielākajām problēmām, ar kādām mūsu sabiedrība jebkad ir saskārusies. Pilsētu meži ir ārkārtīgi efektīvs dabā balstīts risinājums zaļākām, veselīgākām un ilgtspējīgākām pilsētām. Pilsētu mežsaimniecības risinājumu īstenošana joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem. Uforest – Eiropas Savienības līdzfinansēts trīs gadus ilgs projekts, kura mērķis ir veicināt …

Latvija. Oglekļa (CO2) emisijas. 1990.-2023.

18.02.2023 |  Macrotrends
Oglekļa dioksīda emisijas rodas, piemēram, sadedzinot fosilo kurināmo vai ražojot cementu. Tās iekļauj oglekļa dioksīdu, kas rodas, patērējot cieto, šķidro un gāzveida kurināmo.
2019. gadā Latvijas oglekļa (CO2) emisijas bija 7570,00 – par 2,82% mazāk nekā 2018. gadā.
2018. gadā Latvijas oglekļa (CO2) emisijas bija 7790,00 – par 9,41% vairāk nekā 2017. gadā.
2017. gadā Latvijas oglekļa (CO2) emisijas bija 7120,00 –…

Faktu pārbaude: Vai Eiropas Savienība patiešām gatavojas mūs piespiest ēst kukaiņus, turklāt, bez mūsu ziņas?

18.02.2023 |  Sophia Khatsenkova, Charlotte Elton, Euronews Green
Vai jūs iemainītu gaļas produktus pret kukaiņiem? Drīzumā jūsu vietējā lielveikalā varētu nonākt mājas circeņi un kāpuri. Janvārī Eiropas Savienība apstiprināja šo insektu pārdošanu cilvēku patēriņam pulverveidā un citās kaltētās formās. Tās ir labas ziņas planētai, jo olbaltumvielām bagātu kukaiņu audzēšanai nepieciešams ievērojami mazāk zemes un ūdens nekā gaļas ražošanai.
“Kukaiņu lietošana …

Jauns EFI ziņojums par tekstilizstrādājumiem no koksnes un modernām koka ēkām

03.02.2023 |  EFI
Jaunajā pētījumā, ko vadīja EFI pētnieces Timokleja (Kleo) Orfanidu un Mariana Hasegava, tika pētīta koksnes tekstilšķiedru un moderno koka ēku potenciālā ietekme uz vidi, kas nav saistīta ar klimatu.
Koka tekstilšķiedru un koksnes materiālu ražošana un izmantošana ēkās pēdējos gados ir kļuvusi aizvien populārāka, jo tā ir saistīta ar oglekļa dioksīda uzglabāšanas un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas …

Pasākumi savvaļas vilku saglabāšanai antropogēnajās Eiropas ainavās

02.02.2023 |  FACE
Horvātijas Mednieku asociācija un FACE kā projekta partneri piedalījās LIFE WILD WOLF projekta (starptautisks projekts, kura mērķis ir iegūt un uzlabot tehniskās prasmes, lai adekvāti pārvaldītu kritiskas situācijas, kas rodas, ja savvaļas dzīvnieki atrodas cilvēku tiešā tuvumā) “Konkrētas darbības vilku saglabāšanai savvaļā antropogēnās Eiropas ainavās” atklāšanas sanāksmē.
ES LIFE programmas ietvaros līdzfinansētajā …

Informatīvais ziņojums par Krievijas agresijas pret Ukrainu nodarīto kaitējumu videi

26.12.2022 |  Ministry of Environmental Protection and natural Resources of Ukraine
(24.-30. novembris)
Neveiksmes kaujas laukā teroristiskā valsts (Krievija) kompensē ar brutalitāti, uzbrūkot Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un pārvēršot ziemu ierocī pret Ukrainas tautu un vidi.
24. novembrī apritēja deviņi mēneši kopš sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā Ukrainas Valsts vides inspekcijas eksperti ir reģistrējuši 2263 kaitējumus videi. No tiem 562 gadījumi tika nodoti tiesībaizsardzības …

Par laukirbi un lauksaimniecību

06.12.2022 |  FACE
Ņemot vērā to, ka 2023. gada janvārī stāsies spēkā KLP stratēģiskie plāni un lēmums atbrīvot lauksaimniekus no diviem labas lauksaimniecības un vides aizsardzības (LLVA) pamatpasākumiem – LLVA 7 (augsekas) un LLVA 8 (neproduktīvās ainavas elementi) –, lauksaimniekiem ir ļoti, ļoti svarīgi rūpēties par bioloģisko daudzveidību.
Šajā kontekstā dalībvalstīm ir būtiski ieviest efektīvus agrovides pasākumus. PARTRIDGE projekts ir parādījis, …
Rādīt vairāk

Dabas aizsardzības prasību ievērošana mežā

Latvijas mežu bioloģisko daudzveidību ir veidojusi un uztur tradicionālā Latvijas mežsaimniecība – mazo kailciršu sistēma ar relatīvi garu cirtes aprites periodu, mijiedarbībā ar cilvēka maz ietekmētu meža teritoriju tīklu. Latvijā kopumā ir ierobežoti 862,8 tūkst.ha jeb 28% no kopējās meža platības, no kuriem lielākā daļa atrodas valsts īpašumā. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kopskaitā 683. Daļa no šim teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Latvijā ir izveidoti 2775 mikroliegumi ( uz 2020.gada 1. oktobri ).

Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža apsaimniekošanas procesā, izstrādātas vispārējas dabas aizsardzības prasības, kas saistošas visu Latvijas mežu apsaimniekošanā. Tās nosaka, ka mežizstrādes darbos jāsaglabā atsevišķi vecāko un lielāko dimensiju koki, atmirusī koksne, apaugums ap mikroieplakām u.tml., tā veicinot daudzu organismu mājvietu saglabāšanu.

FSC® Mežu apsaimniekošanas standarta 6. princips "Ietekme uz vidi" paredz, ka Mežu apsaimniekošanā ir jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītās vērtības – ūdens resursi, augsne, unikālas un jutīgas ekosistēmas un ainavas, tā saglabājot meža ekoloģiskās funkcijas un viengabalainību, bet 9. princips "Augstvērtīgie meži" paredz, ka veicot saimnieciskās darbības augstvērtīgos mežos, ir jāsaglabā vai jāvairo tiem raksturīgās īpašības. Pieņemot lēmumus saistībā ar augstvērtīgiem mežiem, vienmēr jāizmanto „izsvērtās pieejas” princips.

Noderīgi:

AS Latvijas valsts meži dabas eksperti ir sagatavojuši izziņas materiālu „Kā atpazīt bioloģiski vērtīgu mežu”. Materiālu izmanto LVM darbinieki, kā arī to drīkst izmantot citi interesenti, kas savā īpašumā vēlas šādas mežaudzes atpazīt.


Kā atpazīt bioloģiski vērtīgu mežu


Materiālā bez nodaļām par bioloģiski vērtīgu mežaudžu struktūrelementiem, faktoriem, kas negatīvi ietekmē meža biotopu kvalitāti, ES nozīmes meža biotopu aprakstiem un noteicēju, ir pievienotas nodaļas par biotopiem raksturīgajām bieži sastopamajām sugām un retajām, īpaši aizsargājamajām sugām, tai skaitā, kukaiņu un gliemežu sugām. Bukletu var meklēt LVM mežsaimniecībās, kā arī lejupielādēt elektronisko versiju blakus esošajā attēlā.