29.11.2023 |
FSC International
FSC sadarbības partnerim Assurance Services International (ASI) uzticēja veikt izmeklēšanu, lai labāk izprastu ieinteresēto personu paustās bažas par rūpnieciskās mežsaimniecības ienākšanu Zviedrijas vecajos mežu masīvos ar augstu aizsardzības vērtību. Skartajās teritorijās ietilpst FSC sertificēti meži un teritorijas, kurās tiek iegūta FSC kontrolēta koksne.
Pēdējo gadu laikā vides jomā ieinteresētās personas, izmantojot FSC un ASI …
29.11.2023 |
FSC International
Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir tūkstošiem sīksaimnieku, kam pieder ļoti nelielas zemes platības. Šādiem meža īpašniekiem FSC sertifikācija var šķist ļoti sarežģīts un dārgs process, kas liek attiecīgi jautāt – vai FSC joprojām var būt risinājums pat mazākajiem no mazajiem? Rast atbildi ir FSC reģionālā meža apsaimniekošanas standarta izmēģinājuma projekta mērķis.
Jaunais Āzijas un Klusā okeāna reģionālais …
09.11.2023 |
FACE
FACE, kas pārstāv 7 miljonus Eiropas mednieku un apvieno 37 valstu mednieku asociācijas, 8. novembrī oficiāli publiskoja savu manifestu 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Vēlēšanas, kas paredzētas no 2024. gada 6. līdz 9. jūnijam, būtiski varētu mainīt Eiropas politisko ainavu nākamajiem pieciem gadiem, ietekmējot vairākus medību un dabas aizsardzības politikas virzienus. Manifests ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu, ka Eiropas …
24.10.2023 |
FACE
Visā ES pieaug prasības pēc izmaiņām ES Dzīvotņu direktīvas piemērošanā. Vilku straujā izplatība gan skaita, gan ģeogrāfiskā areāla ziņā prasa šo plēsēju populāciju pārvaldību. Daudzas Eiropas valstis jau saskaras ar nopietnām problēmām, kas jārisina. Ir vajadzīga steidzama Eiropas Komisijas rīcība, kas nodrošinātu ilgtspējīgu vilku pārvaldību.
Pagājušajā nedēļā Zviedrijā tikās mednieku organizācijas no Latvijas, …
24.10.2023 |
FACE
Ukrainā joprojām turpinās karš. Nesen vairākas starptautiskas organizācijas, arī FAO, kopīgi ar Ukrainas medniekiem un pārstāvjiem no Ukrainas kaimiņvalstīm sarīkoja apspriedi, kurā uzmanība, lielākoties, tika pievērsta nepieciešamībai izstrādāt stratēģiju savvaļas dzīvnieku populāciju atjaunošanai Ukrainā.
FACE uzaicināja tās jaunākais biedrs Ukrainas Mednieku un medību platību asociācija (All-Ukrainian Association of Hunters and …
20.10.2023 |
VARAM
Sadarbojoties speciālistiem no valsts institūcijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, sagatavots Latvijas dabas tūrista ētikas kodekss – praktisks un ikvienam saprotams ieteikumu kopums, kas palīdzēs baudīt dabu saudzīgi un atbildīgi.
Dodoties dabā, nereti notiek darbības, kas pat bez īpaša nodoma rada negatīvu ietekmi uz vidi. Lai sabiedrību iepazīstinātu ar ieteikumiem par videi draudzīgu uzturēšanos un ceļošanu …
04.10.2023 |
Latvijas valsts meži
Septembra beigās a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) Eiropas Savienības nozīmes Natura2000 teritorijā dabas liegumā “Posolnīca” uzsāka darbus, lai atjaunotu šeit esošo un visā Eiropā reti sastopamo osu mežu. Vienlaikus veiktie biotehniskie pasākumi uzlabos dzīves apstākļus šeit mītošajām retajām un aizsargājamām augu sugām un mednim.
Nozīmīgie biotopa dažādošanas darbi tiks veikti 51,27 ha …
29.09.2023 |
FACE
Eiropas valstu mednieku apvienīvu vadītāji no vairāk nekā 30 valstīm pulcējās konferencē Prāgā, lai apspriestu jaunākos notikumus saistībā ar lielajiem plēsējiem Eiropā. Galvenā uzmanība tika pievērsta Eiropas Komisijas nesenajam paziņojumam, kurā atzīts, ka konfliktu skaits pieaug, un vietējās iestādes tiek mudinātas pilnībā izmantot esošās atkāpes no stingrās aizsardzības: “Vilku atgriešanās ES reģionos, kur tie ilgu laiku nav …
28.09.2023 |
VARAM, Dabas aizsardzības pārvalde
Jau 30. reizi rudenī plaši tiek atzīmētas Eiropas Putnu vērošanas dienas, kad ikviens interesents un arī putnu vērošanas entuziasts tiek aicināti piedalīties īpašos pasākumos, vērojot un iepazīstot līdzās esošos putnus. 30. septembrī un 1. oktobrī arī Dabas aizsardzības pārvalde aicina lielus un mazus izbaudīt putnu vērošanas ekskursijas, izzinošas aktivitātes, digitālo putnu trasi Ķemeros, īpašu pārgājienu …
24.09.2023 |
Baltijas Asambleja
2023. gada 14.-15. septembrī, Rīgā, Latvijā notika Baltijas Asamblejas Dabas resursu un vides komitejas un Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komiteju kopīga sanāksme, kurā galvenie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši pulcējās, lai iesaistītos kritiskās diskusijās par Baltijas valstu ceļu uz vides ilgtspējas, ekonomiskās izaugsmes un sociālās labklājības līdzsvarošanu.
Sanāksmē tika apspriesti aktuāli jautājumi, kas ir …
09.09.2023 |
Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Izpratne par oglekļa cenu noteikšanu
Oglekļa cenu noteikšana būtībā ir stratēģisks mehānisms, kas oglekļa dioksīda emisijām nosaka kvantitatīvi nosakāmas izmaksas. Šī pieeja pārsniedz tradicionālos vides aizsardzības noteikumus, tā ir tirgū balstīta metode, lai risinātu ar oglekļa emisijām saistīto ārējo ietekmi. Galvenie mērķi ir divi: ierobežot emisijas, kas veicina klimata pārmaiņas, un stimulēt ikvienu (no privātpersonām līdz …
08.09.2023 |
FACE
2023. gada 5. septembrī FACE kopā ar Maltas Medību un dabas aizsardzības federāciju (Federation for Hunting & Conservation Malta, FKNK) Eiropas Parlamentā rīkoja pasākumu “Mednieku un slazdu licēju (traperu) ieguldījums pilsoniskās pētniecības jomā Eiropā”. Pasākumu vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Alekss Agius Saliba (Malta, S&D).
Pasākumā tika apspriesta putnu ķeršana ar lamatām un tās nozīme Maltas kultūrā, šī medību veida…
04.09.2023 |
FACE
Kopš 2021. gada Blaser palīdz medniekiem un lauksaimniekiem efektīvi aizsargāt savvaļas dzīvniekus (jo īpaši nelielos). Piemēram, kad vasaras sākumā tiek pļauta zāle, Blaser reģionālajām mednieku biedrībām, vietējām mednieku grupām un individuālajiem medniekiem izīrē dronus ar termokamerām.
Pirmajā gadā brīvprātīgo atbalsta grupas darbojās Vācijā, bet kopš tā laika Blaser ir aizdevis dronus grupām Francijā, Ungārijā, Spānijā,…
24.08.2023 |
Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Lai gan daži skaļāki atgadījumi varētu būt iedragājuši šo projektu reputāciju, noraidīt visus oglekļa kompensāciju projektus kā greenwashing (jeb zaļmaldināšana – kas nozīmē radīt maldinošu iespaidu, ka uzņēmumi un produkti ir videi draudzīgāki nekā īstenībā) dažu neveiksmīgu projektu īstenotāju dēļ būtu tas pats, kā “izmest atkritumos aploksni ar naudu”.
Cik efektīvas ir oglekļa …
20.08.2023 |
LVMI “Silava”
Nacionālais meža monitorings. Meža statistiskās inventarizācijas rezultāti 2004.-2022. g.
20.08.2023 |
LVMI “Silava”
LVMI “Silava” meža faunas un medniecības virziena pētnieki brūnā lāča monitoringu Latvijā veic kopš 2015. gada, ar katru monitoringa periodu pētījuma teritoriju un pētījumā izmantotās metodes paplašinot:
2014.-2016. gadā
2016.-2017. gadā
2018.-2019. gadā
Pētījuma “Lāču monitorings 2023-2025” norises laikā teritorijās, kur …
03.07.2023 |
Anna Fleck, Statista
Pagājušajā gadā tropisko mežu izzušana ir palielinājusies, neraugoties uz dažādu uzņēmumu un valdību apņemšanos ierobežot atmežošanu. Saskaņā ar datiem, kas publicēti World Resources Institute Global Forest Review*, 2022. gadā tropos tika zaudēti 4,12 miljoni hektāru primārā tropu meža – par 10 % vairāk nekā 2021. gadā.
Primārie tropu meži ir oglekļa uzkrāšanai un bioloģiskajai daudzveidībai ļoti svarīgas …
30.06.2023 |
Latvijas valsts meži
Rekordliels dalībnieku skaits – vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas skolēnu – aizvadītajā mācību gadā piedalījās kādā no a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) izstrādātajām vides izglītības programmām, liecina apkopotā dalībnieku statistika.
LVM piedāvā gan klātienes vides izglītības nodarbības valsts mežos kopā ar LVM speciālistiem, gan īsteno vides izglītības programmas skolās sadarbībā ar pedagogiem. LVM dabas …
29.06.2023 |
FACE
27. jūnijā Briselē Eiropas lēmumu pieņēmēji, Āfrikas delegācijas un NVO tikās Eiropas Parlamentā, lai apspriestu, kā vislabāk apkarot savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību, kas ir ļoti svarīga, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Pasākumā, kuru vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Alekss Agius Saliba (S&D, Malta), liela uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības rīcības plānam pret savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību. …
05.06.2023 |
Māris Liopa, LMSP
“Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos, jūras piekrastē, upju un ezeru aizsargjoslās” (materiālu lūdzam skatīt )
7. izdevums
2017. gads, BET... kopš tā laika gan aizsargājamo teritoriju platība, gan mikroliegumu skaits Latvijā ir tikai pieaudzis... un nekas nav darīts taisnīgu kompensāciju sistēmas sakārtošanai.
Jāpiebilst, ka Latvijas Mežu …
23.05.2023 |
Latvijas valsts meži
Mežu atjaunošana ar kvalitatīviem stādiem un regulāra jaunaudžu kopšana pēc Latvijas iedzīvotāju domām (81% respondentu) ir nozīmīgākais veids, kā mežs un mežsaimniecība palīdz mazināt klimata pārmaiņas, jo jauns mežs aktīvāk piesaista ogļskābo gāzi, – tā liecina a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) un pētījumu centra SKDS aprīlī veiktās iedzīvotāju aptaujas “Mežs un klimats” dati.
Atjaunojamu dabas resursu …
18.05.2023 |
FACE
FACE meklē Politikas padomdevēju medību sociālās akceptēšanas jautājumos. Darbs Briselē. Izraudzītais kandidāts būs atbildīgs par FACE centienu koordinēšanu, lai novērtētu un veicinātu medību sociālo pieņemšanu visā Eiropā.
Pienākumi:
Sadarboties ar FACE pārstāvjiem, lai novērtētu un izprastu medību sabiedrisko pieņemšanu Eiropā.
Izstrādāt rīcību kopumu par dažādām pieejām, kas izmantotas dažādās …
02.05.2023 |
FACE
Aprīļa beigās Sofijā (Bulgārijā) tika atzīmēta Bulgārijas Mednieku un makšķernieku savienības (UHAB) 125. gadadiena, un Eiropas valstu mednieku asociāciju vadītāji pulcējās uz ikgadējo biedru sanāksmi. Darba kārtībā bija plašs Eiropas medniekiem aktuālu jautājumu klāsts, tostarp, galvenie dokumenti, kas saistīti ar FACE saglabāšanas mērķu sasniegšanu, ieskaitot arī jauno Dabas atjaunošanas likumu, ko FACE atbalsta kopš …
26.04.2023 |
FACE
Eiropas jaunais dabas atjaunošanas likums piedāvā plašas iespējas mazo medījamo dzīvnieku un bioloģiskās daudzveidības jomā. Lielāka prioritāte biotopu un ekosistēmu saglabāšanai aizsargājamās teritorijās un ārpus tām ir tas, ko FACE ir prasījusi jau vairākus gadu desmitus, tāpēc mēs aicinām lēmējus izmantot iespēju un atbalstīt šo regulu.
FACE galvenie vēstījumi:
FACE atzinīgi vērtē …
21.04.2023 |
LMSP
Saulainā 21. aprīļa dienā netālu no Jelgavas, Valgundes pagastā, LMSP vadības aicināta un Meža pētīšanas stacijas Jelgavas informācijas centra vadītāja Andra Rimicāna prasmīgi koordinēta, grupa LMSP biedru stādīja priedītes.
Paldies kolēģiem no Latvijas Meža nozares arodbiedrības, Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociācijas, Sodra Mežs, Stora Enso Latvija, Laflora, Ingka Investments Latvia, Latvijas Meža īpašnieku un …
20.04.2023 |
Wester van Gaal, EU Observer
Eiropas Parlaments ir apstiprinājis trīs klimata tiesību aktus, kas ir pamatā Eiropas Savienības centieniem līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55%.
“Mēs beidzot esam vienojušies par “Svēto trīsvienību”,” otrdien (18. aprīlī) pēc balsojuma Strasbūrā sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no konservatīvās Eiropas Tautas partijas (EPP) Pēters Līse. “No tā ieguvēji būs visi.”
Pirmais …
20.04.2023 |
Dabas aizsardzības pārvalde
Lai precizētu īpaši aizsargājamo aleju un dendroloģisko stādījumu (DS) administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, vienlaikus precizētu teritoriju robežas un aktualizētu to kartogrāfisko materiālu, ir pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi. Tie noteic pāris jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kā arī atceļ vai maina dažu līdzšinējo teritoriju aizsardzības statusu.
2023. …
20.04.2023 |
EFI (Eiropas Meža institūts)
Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām ir nepieciešama starptautiskas (globālas) pārmaiņas. Būvēm un celtniecībai šai ziņā ir paredzama izšķiroša nozīme, proti, inženiertehnisko kokmateriālu izmantošana ēku būvniecībā
palīdz izvairīties no CO2 emisijām.
20.04.2023 |
EFI (Eiropas Meža institūts)
Koksnes tekstilšķiedru ražošana un izmantošana ir atzīta par daudzsološu jomu oglekļa uzglabāšanai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Tomēr ar (koksnes) izstrādājumu apstrādi, ražošanu, izmantošanu un noglabāšanu ir potenciāli saistīta arī cita veida ietekme uz vidi, tostarp, eitrofikācija, paskābināšanās, toksicitāte cilvēkiem un gaisa piesārņotāju veidošanās. Pašlaik …
13.04.2023 |
Trove Research
Pēdējos gados jaunu oglekļa emisiju projektu izstrādē ir ieguldītas ievērojamas investīcijas, taču liela to daļa netiek izsekotas. Jaunajā Trove Research veiktajā tirgus pārskatā pirmo reizi kvantitatīvi novērtēts gan šo ieguldījumu apjoms, gan tas, kā tie tiek izmantoti, novērtējot arī ieguvumus klimatam, videi un sabiedrībai.
Pārskata rezultāti tiks publiskoti ziņojumā, kas nāks klajā izstādē Innovate4Climate, kura notiks 23.-25. maijā …
13.04.2023 |
Sören Amelang, Philippa Nuttall, Clean Energy Wire
Eiropa ir kontinents, kurā klimata pārmaiņu dēļ visstraujāk paaugstinās temperatūra, un to ietekme ir jūtama visā reģionā: Nāvējoši vasaras karstuma viļņi un plūdi, postoši sausuma periodi un sniega trūkums slēpošanas trasēs ziemā. Tāpat kā citiem pasaules reģioniem, arī Eiropai ir jāatgūst zaudētais laiks un jārīkojas nekavējoties, lai pielāgotos temperatūras paaugstināšanās ietekmei. Daudzējādā ziņā ES ir adaptācijas …
04.04.2023 |
FSC International
2023. gada martā FSC valde nolēma pārtraukt FSC gēnu inženierijas izpētes procesu un diskusijas par to. Pretestību pat pret iespēju apspriest ģenētiski modificētus (ĢM) kokus pastiprināja fakts, ka FSC izpētes procesa ekspertu komandā tika iekļauts un darbojās profesors Stīvens Štrauss no Oregonas Valsts universitātes. Prof. Štrauss ir veidojis savu zinātnisko karjeru, pētot un popularizējot ģenētiski modificētus kokus, ir aktīvi lobējis, lai …
30.03.2023 |
EFI
Augsta līmeņa tikšanās (valstu vadītāji, ministri utt.) laikā, kas 2. martā notika Gabonā, EFI direktors Marks Palahi (Marc Palahí) runāja par ilgtspējīgas meža bioekonomikas, kas darbotos mežu un cilvēku labā, attīstīšanu.
Galveno uzmanību viņš pievērsa faktu analīzei un skaidrojumam, kāpēc topošā meža bioekonomika piedāvā vēl nebijušas iespējas dekarbonizēt ekonomiku, vienlaikus radot ekonomisko un sociālo …
24.03.2023 |
LMSP, ETY
21. martā Briselē, Eiropas Parlamenta telpās notika konkursa Eiropas Gada koks 2023 noslēguma ceremonija un uzvarētāju apbalvošana (). Ceremonijas ierakstu iespējams noskatīties Youtube ().
Ja pērn, 2022. gada balsojumā piedalījās konkursa vēsturē lielākais balsotāju skaits – 769 212, šogad balsotāju aktivitātē redzams prāvs kritums – 177 486.
Pirmās vietas …
04.03.2023 |
uforest.eu
Uforest sagatavotajā ziņojumā sniegts pamatojums un vadlīnijas efektīva pilsētas mežu rīcības plāna izstrādei. Katrā posmā ir ņemts vērā pilsētu mežsaimniecības daudznozaru raksturs, uzsverot, cik svarīgi ir veidot ciešas partnerattiecības starp dažādām nozarēm, lai maksimāli palielinātu vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus.
04.03.2023 |
uforest.eu
Straujā urbanizācija un klimata pārmaiņas ir divas no lielākajām problēmām, ar kādām mūsu sabiedrība jebkad ir saskārusies. Pilsētu meži ir ārkārtīgi efektīvs dabā balstīts risinājums zaļākām, veselīgākām un ilgtspējīgākām pilsētām. Pilsētu mežsaimniecības risinājumu īstenošana joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem. Uforest – Eiropas Savienības līdzfinansēts trīs gadus ilgs projekts, kura mērķis ir veicināt …
18.02.2023 |
Macrotrends
Oglekļa dioksīda emisijas rodas, piemēram, sadedzinot fosilo kurināmo vai ražojot cementu. Tās iekļauj oglekļa dioksīdu, kas rodas, patērējot cieto, šķidro un gāzveida kurināmo.
2019. gadā Latvijas oglekļa (CO2) emisijas bija 7570,00 – par 2,82% mazāk nekā 2018. gadā.
2018. gadā Latvijas oglekļa (CO2) emisijas bija 7790,00 – par 9,41% vairāk nekā 2017. gadā.
2017. gadā Latvijas oglekļa (CO2) emisijas bija 7120,00 –…
18.02.2023 |
Sophia Khatsenkova, Charlotte Elton, Euronews Green
Vai jūs iemainītu gaļas produktus pret kukaiņiem? Drīzumā jūsu vietējā lielveikalā varētu nonākt mājas circeņi un kāpuri. Janvārī Eiropas Savienība apstiprināja šo insektu pārdošanu cilvēku patēriņam pulverveidā un citās kaltētās formās. Tās ir labas ziņas planētai, jo olbaltumvielām bagātu kukaiņu audzēšanai nepieciešams ievērojami mazāk zemes un ūdens nekā gaļas ražošanai.
“Kukaiņu lietošana …
03.02.2023 |
EFI
Jaunajā pētījumā, ko vadīja EFI pētnieces Timokleja (Kleo) Orfanidu un Mariana Hasegava, tika pētīta koksnes tekstilšķiedru un moderno koka ēku potenciālā ietekme uz vidi, kas nav saistīta ar klimatu.
Koka tekstilšķiedru un koksnes materiālu ražošana un izmantošana ēkās pēdējos gados ir kļuvusi aizvien populārāka, jo tā ir saistīta ar oglekļa dioksīda uzglabāšanas un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas …
02.02.2023 |
FACE
Horvātijas Mednieku asociācija un FACE kā projekta partneri piedalījās LIFE WILD WOLF projekta (starptautisks projekts, kura mērķis ir iegūt un uzlabot tehniskās prasmes, lai adekvāti pārvaldītu kritiskas situācijas, kas rodas, ja savvaļas dzīvnieki atrodas cilvēku tiešā tuvumā) “Konkrētas darbības vilku saglabāšanai savvaļā antropogēnās Eiropas ainavās” atklāšanas sanāksmē.
ES LIFE programmas ietvaros līdzfinansētajā …
26.12.2022 |
Ministry of Environmental Protection and natural Resources of Ukraine
(24.-30. novembris)
Neveiksmes kaujas laukā teroristiskā valsts (Krievija) kompensē ar brutalitāti, uzbrūkot Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un pārvēršot ziemu ierocī pret Ukrainas tautu un vidi.
24. novembrī apritēja deviņi mēneši kopš sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā Ukrainas Valsts vides inspekcijas eksperti ir reģistrējuši 2263 kaitējumus videi. No tiem 562 gadījumi tika nodoti tiesībaizsardzības …
06.12.2022 |
FACE
Ņemot vērā to, ka 2023. gada janvārī stāsies spēkā KLP stratēģiskie plāni un lēmums atbrīvot lauksaimniekus no diviem labas lauksaimniecības un vides aizsardzības (LLVA) pamatpasākumiem – LLVA 7 (augsekas) un LLVA 8 (neproduktīvās ainavas elementi) –, lauksaimniekiem ir ļoti, ļoti svarīgi rūpēties par bioloģisko daudzveidību.
Šajā kontekstā dalībvalstīm ir būtiski ieviest efektīvus agrovides pasākumus. PARTRIDGE projekts ir parādījis, …
29.11.2022 |
FACE
Eiropas mednieku vērtējums
25. novembrī Panamā noslēdzās CITES dalībvalstu konferences 19. sanāksme (COP19), kas pazīstama arī kā Starptautiskā konference par savvaļas dzīvniekiem un augiem. CITES regulē starptautisko tirdzniecību, lai nodrošinātu, ka tirdzniecība ar apdraudētajām sugām ir likumīga, ilgtspējīga un nekaitē sugu izdzīvošanai.
FACE ciešā sadarbībā ar saviem partneriem Safari Club International (SCI), Safari Club …
21.11.2022 |
FACE
Divu nedēļu laikā CITES (the Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora) konferences 19. sanāksmē (COP19) valdības pieņems lēmumus par starptautiskās savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības noteikumiem. FACE kopā ar saviem partneriem Safari Club International (SCI), Safari Club International Foundation (SCIF), Starptautisko medību un savvaļas dzīvnieku aizsardzības padomi (CIC), Dalasas Safari klubu (DSC), Ziemeļvalstu mednieku aliansi…
25.08.2022 |
Stora Enso
No mūsdienu iepakojuma materiāliem vēlamies ļoti daudz. No zīmoliem gaidām, lai tie, izvēloties iepakojumu, ņemtu vērā daudzus faktorus – drošību, pārstrādājamību, funkcionalitāti un produkta pievilcību. Turklāt pareiza iepakojuma izvēle var būt svarīgs zīmola mārketinga stratēģijas aspekts. Kas jāsecina zīmoliem un iepakojuma nozarei, ja tie nolemj pāriet uz bioizstrādātu plastmasu, piemēram, PEF?
Ilgtspēja ir viens no visbiežāk …
08.07.2022 |
Teagasc
Īrijas ainava un ar to saistītā bioloģiskā daudzveidība ir veidojusies tūkstošiem gadu ilgas lauksaimnieciskās darbības rezultātā, un daba ir bijusi tās izejmateriāls. Īrijas lauksaimniecības zemēm raksturīga liela biotopu daudzveidība, piemēram, dzīvžogi, lauku robežas, dīķi un strauti, vietējie meži, purvi un sugām bagātas pļavas un ganības. Tāpēc Īrijas bioloģiskā daudzveidība ir atkarīga no lauksaimniecības zemju biotopiem.
Visbiežāk …
27.05.2022 |
Māris Liopa, LMSP
Jaunā Eiropas Savienības vides politika, ģeopolitiskā situācija un meža resursi Latvijā, to izmantošana. Dabas aizsardzība un tautsaimniecības attīstības nosacījumi, problēmas un risinājumi
01.04.2022 |
FERN
Mežu aizsardzība sākas pašu mājās. Zaļo organizāciju ziņojums par Eiropas mežu stāvokli
24.03.2022 |
Jānis Donis, LVMI "Silava"
Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā
24.03.2022 |
Guntars Šņepsts, LVMI "Silava"
Latvijas mežu resursu ilgtermiņa izmaiņas Eiropas zaļās vienošanās kursa ietekmē
Dabas aizsardzības prasību ievērošana mežā
Latvijas mežu bioloģisko daudzveidību ir veidojusi un uztur tradicionālā Latvijas mežsaimniecība – mazo kailciršu sistēma ar relatīvi garu cirtes aprites periodu, mijiedarbībā ar cilvēka maz ietekmētu meža teritoriju tīklu. Latvijā kopumā ir ierobežoti 862,8 tūkst.ha jeb 28% no kopējās meža platības, no kuriem lielākā daļa atrodas valsts īpašumā. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kopskaitā 683. Daļa no šim teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Latvijā ir izveidoti 2775 mikroliegumi ( uz 2020.gada 1. oktobri ).
Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža apsaimniekošanas procesā, izstrādātas vispārējas dabas aizsardzības prasības, kas saistošas visu Latvijas mežu apsaimniekošanā. Tās nosaka, ka mežizstrādes darbos jāsaglabā atsevišķi vecāko un lielāko dimensiju koki, atmirusī koksne, apaugums ap mikroieplakām u.tml., tā veicinot daudzu organismu mājvietu saglabāšanu.
FSC® Mežu apsaimniekošanas standarta 6. princips "Ietekme uz vidi" paredz, ka Mežu apsaimniekošanā ir jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītās vērtības – ūdens resursi, augsne, unikālas un jutīgas ekosistēmas un ainavas, tā saglabājot meža ekoloģiskās funkcijas un viengabalainību, bet 9. princips "Augstvērtīgie meži" paredz, ka veicot saimnieciskās darbības augstvērtīgos mežos, ir jāsaglabā vai jāvairo tiem raksturīgās īpašības. Pieņemot lēmumus saistībā ar augstvērtīgiem mežiem, vienmēr jāizmanto „izsvērtās pieejas” princips.
Noderīgi:
AS Latvijas valsts meži dabas eksperti ir sagatavojuši izziņas materiālu „Kā atpazīt bioloģiski vērtīgu mežu”. Materiālu izmanto LVM darbinieki, kā arī to drīkst izmantot citi interesenti, kas savā īpašumā vēlas šādas mežaudzes atpazīt.
Materiālā bez nodaļām par bioloģiski vērtīgu mežaudžu struktūrelementiem, faktoriem, kas negatīvi ietekmē meža biotopu kvalitāti, ES nozīmes meža biotopu aprakstiem un noteicēju, ir pievienotas nodaļas par biotopiem raksturīgajām bieži sastopamajām sugām un retajām, īpaši aizsargājamajām sugām, tai skaitā, kukaiņu un gliemežu sugām. Bukletu var meklēt LVM mežsaimniecībās, kā arī lejupielādēt elektronisko versiju blakus esošajā attēlā.
Vai FSC sertifikācija var būt risinājums Āzijas un Klusā okeāna reģiona mikroplantāciju izveidošanai?
