26.02.2021 |
Ansis Pūpols
Dokumentālā filma “Ērglis”
23.02.2021 |
rmk.ee
Kultūras mantojums. Igaunijas meži
12.01.2021 |
LMSP
Neskatoties uz situācijas neskaidrību un zinātnieku (ar zinātnisko atbildību) iebildēm, iniciatīva tika atbalstīta. Izskatās, ka meža nozare un ar to tieši saistītās sabiedrības intereses (darbs, cilvēki, vide, finanses) tiek tīši ignorētas, aizbildinoties ar... "emocionāliem faktiem".
15.12.2020 |
Ilze Kārkliņa, Dagnija Lazdiņa, LVMI "Silava"
Laika apstākļiem kļūstot vēsākiem, Latvijā jau kādu laika posmu rit apkures sezona. Centralizētu siltumapgādi nodrošina, izmantojot malku, granulas, šķeldu, kā arī mežizstrādes un kokapstrādes atlikumus. Sadedzinot biokurināmo specializētās iekārtās jeb katlos, veidojas saražotās siltuma vai elektroenerģijas blakusprodukts pelni (bottom ash). Smalko daļiņu emisijas (fly ash) "noķer" kurtuvju skursteņos uzstādītie filtri. Koksnes pelni var būt arī …
09.12.2020 |
Jānis Švirksts
Visas Eiropas Savienības (ES) valstis ir apņēmušās izveidot kopīgu aizsargājamo teritoriju tīklu ar nosaukumu Natura 2000.
Kopš 2004. gada arī Latvija ir izveidojusi savu daļu no šī tīkla. Tas tika veidots no jau esošajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pievienojot klāt vēl 122 jaunas. Teritoriju izveidošanas pamatnosacījums ir visā Eiropā retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu un to dzīves vietu (biotopu) aizsardzība.…
05.11.2020 |
Māris Liopa, LMSP priekšsēdētājs
Izskatījās, ka kaut kādi huligāni Gaujas Nacionālaja parkā dzīvām priedēm noplēsuši mizu. Vēlāk gan izrādījās, ka tie nav bijuši nekādi bandīti, bet gan profesionāli dabas draugi, kas mizu noplēsuši par Eiropas naudu – 823 243 eiro vērta projekta ietvaros.
Viņi šo darbību savā starpā mīļi dēvē par "gredzenošanu". "To dara, metra augstumā no zemes kokam izgriežot mizas sloksni, lai tas aizietu bojā. (..) Izklausās …
03.11.2020 |
Māris Ķirsons, Dienas bizness
Mežsaimniecība Dabas skaitītāju vizītes vairākiem zemju īpašniekiem jau ir materializējušās ar vēstulēm par dabas aizsargājamo teritoriju noteikšanu īpašumos; saimnieki sašutuši, sola tiesāties un grib atbildību par solījumu nepildīšanu.
«Tas ir nonsens, jo būtībā īpašuma tālāko izmantošanu saimnieciskajā darbībā padara par neiespējamu,» situāciju skaidro zemes īpašnieks Kārlis …
MAIJS 2020
APRĪLIS 2020
FEBRUĀRIS 2020
DECEMBRIS 2019
NOVEMBRIS 2019
OKTOBRIS 2019
SEPTEMBRIS 2019
AUGUSTS 2019
NOVEMBRIS 2017
OKTOBRIS 2017
SEPTEMBRIS 2017
AUGUSTS 2017
JŪLIJS 2017
JŪNIJS 2017
MAIJS 2017
APRĪLIS 2017
MARTS 2017
FEBRUĀRIS 2017
JANVĀRIS 2017
DECEMBRIS 2016
NOVEMBRIS 2016
OKTOBRIS 2016
SEPTEMBRIS 2016
AUGUSTS 2016
JŪLIJS 2016
Dabas aizsardzības prasību ievērošana mežā
Latvijas mežu bioloģisko daudzveidību ir veidojusi un uztur tradicionālā Latvijas mežsaimniecība – mazo kailciršu sistēma ar relatīvi garu cirtes aprites periodu, mijiedarbībā ar cilvēka maz ietekmētu meža teritoriju tīklu. Latvijā kopumā ir ierobežoti 862,8 tūkst.ha jeb 28% no kopējās meža platības, no kuriem lielākā daļa atrodas valsts īpašumā. Dabas vērtību saglabāšanai izveidotas Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kopskaitā 683. Daļa no šim teritorijām ir iekļautas vienotajā Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000. Latvijā ir izveidoti 2775 mikroliegumi ( uz 2020.gada 1. oktobri ).
Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža apsaimniekošanas procesā, izstrādātas vispārējas dabas aizsardzības prasības, kas saistošas visu Latvijas mežu apsaimniekošanā. Tās nosaka, ka mežizstrādes darbos jāsaglabā atsevišķi vecāko un lielāko dimensiju koki, atmirusī koksne, apaugums ap mikroieplakām u.tml., tā veicinot daudzu organismu mājvietu saglabāšanu.
FSC® Mežu apsaimniekošanas standarta 6. princips "Ietekme uz vidi" paredz, ka Mežu apsaimniekošanā ir jāsaglabā bioloģiskā daudzveidība un ar to saistītās vērtības – ūdens resursi, augsne, unikālas un jutīgas ekosistēmas un ainavas, tā saglabājot meža ekoloģiskās funkcijas un viengabalainību, bet 9. princips "Augstvērtīgie meži" paredz, ka veicot saimnieciskās darbības augstvērtīgos mežos, ir jāsaglabā vai jāvairo tiem raksturīgās īpašības. Pieņemot lēmumus saistībā ar augstvērtīgiem mežiem, vienmēr jāizmanto „izsvērtās pieejas” princips.
Noderīgi:
AS Latvijas valsts meži dabas eksperti ir sagatavojuši izziņas materiālu „Kā atpazīt bioloģiski vērtīgu mežu”. Materiālu izmanto LVM darbinieki, kā arī to drīkst izmantot citi interesenti, kas savā īpašumā vēlas šādas mežaudzes atpazīt.
Materiālā bez nodaļām par bioloģiski vērtīgu mežaudžu struktūrelementiem, faktoriem, kas negatīvi ietekmē meža biotopu kvalitāti, ES nozīmes meža biotopu aprakstiem un noteicēju, ir pievienotas nodaļas par biotopiem raksturīgajām bieži sastopamajām sugām un retajām, īpaši aizsargājamajām sugām, tai skaitā, kukaiņu un gliemežu sugām. Bukletu var meklēt LVM mežsaimniecībās, kā arī lejupielādēt elektronisko versiju blakus esošajā attēlā.
Kultūras mantojums. Igaunijas meži
