Gāzes un elektrības cenām strauji pieaugot, daudzas mājsaimniecības Eiropā šoziem kā alternatīvu vai rezerves siltuma avotu izmanto malku. Pašlaik dažādās Eiropas valstīs ir vērojams kokmateriālu un malkas trūkums, kas rada augstas cenas. Malkas cenas tādās valstīs kā Vācija un Beļģija ir pieaugušas aptuveni 2,5 reizes. No 2022. gada jūlija stājās spēkā ES aizliegums importēt Krievijas koksnes granulas enerģijas ražošanai, kas radīja domino efektu visā piegādes ķēdē.

Malkas cenas visā Eiropā pašlaik ir augstas. Bulgārijā, kur aptuveni puse mājsaimniecību ziemā izmanto malku, malkas kubikmetra cena ir palielinājusies no 40-50 eiro 2021. gadā līdz aptuveni 100-150 eiro pašlaik. Ungārijas vietējie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka malkas trūkuma dēļ malkas cenas pieaugušas par vairāk nekā 50%, un gaidāms turpmāks kāpums. Arī Polijā malkas cena ir gandrīz divkāršojusies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada. Slovākijā malkas cenas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vidēji divkāršojušās. Līdzīga situācija vērojama arī Albānijā, Kosovā un Serbijā, kas nav ES dalībvalstis.

Vācijas televīzija 5. septembrī ziņoja, ka Vācijā ir nopietns kokmateriālu trūkums. Saskaņā ar Vācijas Mēbeļu rūpniecības asociācijas statistiku 2021. gadā Vācija eksportēs 146 000 kubikmetru ozolkoka, no kuriem 40% tiks pārdoti Ķīnai; kopumā 560 000 kubikmetru dižskābarža, no kuriem 255 000 tiks eksportēti uz ārvalstīm, un Ķīnas eksports veidos gandrīz 46% eksporta.

Lielākā problēma, ar ko nozare saskārās, bija koksnes piegādes trūkums. Tā rezultātā nozare kopumā pēdējos mēnešos ir samazinājusi ražošanu. Zāģētavām ir nepieredzētas problēmas iegūt no meža lapu koku koksni vietējai pārstrādei.

Kokmateriālu cenas šogad ir strauji pieaugušas, atkarībā no koksnes veida dubultojoties vai trīskāršojoties, Dienvidrietumu radio un televīzijai sacīja Immo Hauss, Vācijas skaldītās malkas uzņēmuma vadītājs, kura kompānija pārdod koksni gandrīz 270 pilsētās.

Eiropā malkai tagad izmanto gandrīz visas lapu koku sugas, piemēram, ozolu, kastaņu, kļavu, bērzu utt. Tomēr ar tām joprojām ir par maz, un šobrīd liels pieprasījums pēc malkas ir pēc tādām skujkoku sugām kā egle. Tajā pašā laikā koksni izmanto ne tikai kā siltuma avotu, bet arī citām rūpniecības nozarēm. Zāģu skaidas tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai, un papīra rūpniecība izmanto dižskābarža koksni. Vispārējais piedāvājuma trūkums ievērojami paaugstina kokmateriālu cenas. Haus uzskata, ka, ņemot vērā smagos apstākļus, ar kādiem šobrīd saskaras kokmateriālu tirgus, ir jāsagatavojas nākamajām divām bargajām ziemām.

Vācijas TV 1 ziņoja, ka ES pašlaik neierobežo kokmateriālu eksportu. Vācijas Kokrūpniecības asociācijas atbildīgā persona sacīja, ka koksnes izstrādājumu un pārstrādes produktu jomā Eiropas Savienība tradicionāli īsteno atvērta tirgus koncepciju.

Eiropas Savienība faktiski ir vienīgais reģions pasaulē, kurā nav būtisku eksporta ierobežojumu izejvielām. Taču tas varētu mainīties arī saistībā ar zāģmateriālu trūkumu. Bulgārijas Lauksaimniecības ministrija 18. augustā izdeva rīkojumu līdz šā gada 17. novembrim aizliegt koksnes eksportu uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, lai atrisinātu koksnes trūkumu vienkāršajiem iedzīvotājiem un kokapstrādes nozarei. Bulgārijas pieprasījums pēc kokmateriāliem ir trīskāršojies augsto degvielas cenu dēļ.

Ungārijas valdība arī ir sākusi ierobežot malkas eksportu. Lai gan tas nav pilnībā aizliegts, tas dod valdībai pilnvaras kontrolēt eksportu un, iespējams, pilnībā apturēt pārdošanu ārvalstīs. Slovākijā panika par piegādēm izraisīja aicinājumus aizliegt eksportu, taču Lauksaimniecības ministrija to izslēdza.