Clarity AI veiktajā 17 000 zaļo obligāciju novērtējumā konstatēts, ka 22% no tām ir saskaņotas ar ES taksonomiju.

Zaļās obligācijas ir fiksēta ienākuma instrumenti, ar kuriem finansē vides projektus. Lai gan tās veido tikai nelielu daļu no pasaules obligāciju tirgus, paredzams, ka to apjoms 2023. gadā pārsniegs 2 triljonus ASV dolāru.

Pašlaik Eiropā nav zaļo obligāciju juridiskas definīcijas, tāpēc to emisijas pamatā ir brīvprātīgi standarti, piemēram, plaši izmantotie ICMA zaļo obligāciju principi. Tomēr Eiropas Savienība izstrādā (1) jaunu regulējumu – Eiropas Zaļo obligāciju standartu (EU GBS), kas paredz, ka ieņēmumi jāpiešķir saimnieciskām darbībām, kuras atbilst ES taksonomijas prasībām. Pagaidām investori var novērtēt atbilstību ES taksonomijai, pamatojoties uz ieņēmumu izlietojumu, un visbiežāk sastopamās kategorijas ir atjaunojamā enerģija, videi draudzīgas ēkas un videi draudzīgs transports.

ES taksonomija paredz, ka lielajiem Eiropas uzņēmumiem ir jāziņo par to darbības procentuālo daļu, kas ir saskaņota ar kādu no vides mērķiem, un pašlaik tā aptver šādus mērķus: klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām. Uzņēmumi var pieprasīt atbilstību tikai tad, ja tie

I) ir iesaistīti taksonomijā iekļautajā darbībā,

II) atbilst šīs darbības tehniskajiem kritērijiem,

III) nekaitē citiem vides mērķiem un

IV) ievēro obligātās sociālās garantijas.

Līdzīgi arī aktīvu pārvaldnieki var pieprasīt atbilstību Nodokļu nomenklatūrai, ja to fondi iegulda instrumentos, kas ir saskaņoti ar ES Nodokļu nomenklatūru. Tad viņi var izmantot šo informāciju kā pierādījumu par savu finanšu produktu vides raksturlielumiem vai mērķiem.

ES Taksonomijas regula neattiecas uz obligācijām, ko emitējušas valstis, pārvalstis vai aģentūras (SSA), jo ES Taksonomijas saskaņošanas metodoloģija šāda veida emitentiem vēl nav definēta. Mēs paredzam, ka vairāk skaidrības šajā jautājumā būs pēc ES VUM pabeigšanas.

Rezultātā mūsu metodoloģija ES taksonomijas pielīdzināšanas novērtēšanai koncentrējas uz uzņēmumu emitēto zaļo obligāciju ieņēmumu izlietojumu. Mēs uzskatām, ka zaļā obligācija ir saskaņota ar ES taksonomiju, ja emitents apgalvo, ka ieņēmumu izlietojums ir saskaņots ar ES taksonomiju, vai arī ja ieņēmumu izlietojums ir saistīts tikai ar atjaunojamo enerģiju.

Mēs arī uzskatām, ka zaļā obligācija ir potenciāli saskaņota, ja ieņēmumu izlietojums ir saistīts ar kādu no šādām ES taksonomijā ietvertajām darbībām: zaļās ēkas, energoefektivitāte vai tīrs transports; vai ja ieņēmumu izlietojumā ir uzskaitītas vairāk nekā viena no iepriekš minētajām kategorijām. Norāde "potenciāli atbilstīgs" norāda, ka, lai gan mēs nevaram garantēt, ka ieņēmumu izlietojums zaļajām obligācijām atbilst visiem attiecīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, mēs uzskatām, ka ir ļoti ticams, ka tie ir izpildīti.

Mēs uzskatām, ka zaļo obligāciju kritēriji Do No Significant Harm (DNSH) ir izpildīti, jo zaļo obligāciju standarti jau paredz stingru pierādījumu novērtējumu par to, ka netiek nodarīts kaitējums attiecīgajiem vides mērķiem. Visbeidzot, mēs novērtējam, vai uzņēmums atbilst obligātajiem sociālajiem aizsardzības pasākumiem, stingri ievērojot Ilgtspējīgas finansēšanas platformas ieteikumus.

Analizējot vairāk nekā 17 000 zaļo obligāciju atbilstību ES taksonomijai, esam konstatējuši, ka 22% no uzņēmumu zaļo obligāciju tirgus ir atbilstīgs ES taksonomijai, galvenokārt no tiem, kas finansē atjaunojamās enerģijas projektus. Lielākajai daļai zaļo obligāciju ir vairāki ieņēmumu izmantošanas veidi, tāpēc ir grūti novērtēt to atbilstību ES taksonomijai. Rezultātā mēs pašlaik klasificējam šos gadījumus kā potenciāli saskaņotus.
1) Zināšanai. Eiropas Padome un Eiropas Parlaments nesen panāca provizorisku vienošanos par regulu, kurā noteiktas prasības Eiropas zaļo obligāciju nosaukuma izmantošanai. Council and the European Parliament have recently reached a provisional agreement