Vācija – aktualitātes un problēmas saistībā ar Zaļā darījuma īstenošanas pasākumiem

12.02.2024 |  Carolina Kyllmann, Julian Wettengel, Clean Energy Wire

2024. gada sākumā Vācija nebūt nav nav mierīgā un nosvērtā stāvoklī, kā to bieži mēdz apgalvot kanclers Olafs Šolcs,– ar galēji labējo partiju protestiem, zemnieku demonstrācijām un pastāvīgu ekonomiskās izaugsmes trūkumu. Tomēr, pat atrodoties “vētrainā jūrā”, 2023. gada beigās sasniegtie rādītāji varētu pretendēt uz ievērojamiem panākumiem: Atjaunojamā enerģija pirmo reizi sedza pusi no valsts elektroenerģijas pieprasījuma, tīkla paplašināšanās paātrinājās, pateicoties ātrākai atļauju izsniegšanas procedūrai. Ziemā nebija jābaidās no gāzes trūkuma. Tomēr, nākamo gadu laikā, kad enerģētikas pārejai un klimata pārmaiņām ir nepieciešami lieli ieguldījumi, valdība saskaras ar budžeta apjoma iztrūkumu – daži no iemesliem ir ārpus tās kontroles, daži ir pašu izraisīti…

Turpmākajās nedēļās gaidāmie notikumi

Strīdi, domstarpības un ķīviņi

Sadarbība starp partneriem Vācijas valdības koalīcijā, šķiet, nevar noritēt bez problēmām, jo turpina pienākt ziņas par valsts ekonomikas slikto stāvokli. Pēc nedēļām ilgušām ķildām, kā aizpildīt trūkstošo finansējumu šā gada federālajā budžetā un par svarīgām pārejas programmām – ar izredzēm, ka 2025. gadā sarunas būs vēl grūtākas – valdošās SPD, Zaļo un FDP gaida jauni strīdi: Ekonomikas ministrs Roberts Hābeks (Robert Habeck) ierosināja izmaiņas, kas ļautu palielināt valsts parādu, lai izveidotu īpašu fondu, kas atvieglotu uzņēmējdarbību. Šo ideju ātri noraidīja finanšu ministrs Kristians Lindners (FDP – Brīvie demokrāti). Tagad abi mēģina rast kopīgu valodu par iespējamo uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu. Turklāt Vācijai varētu nākties atturēties no dalības ES balsojumā par Uzņēmumu ilgtspējīgas pienācīgas uzticamības pārbaudes direktīvu (CSDDD). Balsojums pagaidām ir atlikts. Finālā valdība nobalsoja “par”  saistībā ar kravas automašīnu emisiju ierobežojumiem pēc tam, kad FDP apšaubīja darījumus, par kuriem valdība iepriekš bija vienojusies ES līmenī. Tam sekoja neparasti plaša kritika no vairāku Zaļo partijas ministru puses, kuri uzskata, ka uzticamība valdībai ir apdraudēta.

Tuvojas vēlēšanas.

Domstarpības trīs partiju koalīcijā nav nekas jauns (atceramies Vācijas apkures likumu…), tās parādās brīdī, kad bažas par galēji labējās, pret klimata pārmaiņām noskaņotās Alternatīvas Vācijai (AfD) turpmāku ietekmes pieaugumu sabiedriskās domas aptaujās apdraud ikvienu valdības lēmumu, kas var izraisīt pretrunas pirms jūnijā gaidāmajām ES vēlēšanām. Vēl svarīgāk tas būs septembrī gaidāmajām trim reģionālajām vēlēšanām Austrumvācijā. Nepalīdz arī tas, ka koalīcija atkāpjas no tā dēvētās Klimageld. Klimata prēmija ir paredzēta kā maksājums uz vienu iedzīvotāju, izmantojot ieņēmumus no emisiju tirdzniecības, lai kompensētu CO₂ cenas pieaugumu īpaši mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem. AfD aptaujās vērojamais kritums nodrošina nelielu atelpu šajā laikā. To izraisīja Correctiv žurnālistu stāsts par partijas amatpersonu tikšanos ar neonacistiem, kas lika simtiem tūkstošu pilsoņu protestēt visā valstī.

Kas ir atbildīgs par mērķa nesasniegšanu?

Parlaments joprojām risina sarunas par klimata likuma reformu un nav skaidrs, kad sarunas beigsies, lai Bundestāgā varētu notikt nobeiguma balsojums. Intervijā laikrakstam “Welt am Sonntag”  finanšu ministrs Lindners nesen sacīja, ka klimata likums, kas “pārvar plānveida ekonomikas ierobežojumus”, ir daļa no iepriekšminētās reformu paketes. Tas tagad ir ļoti nepieciešams Vācijas uzņēmumiem un varētu liecināt par to, ka klimata tiesību aktu reforma ir kļuvusi par nozīmīgu argumentu šajās debatēs. Reformas priekšlikums faktiski vājinātu ministru atbildību par pārmērīgām emisijām un pievērstos emisiju samazināšanas centieniem. Pamatojums ir nākotnes emisiju projekt visā ekonomikā.

Uzmanības centrā Polija

Februāra vidū uzmanības centrā būs Polijas un Vācijas attiecības. Kanclers Šolcs 12. februārī Berlīnē uzņems premjerministru Donaldu Tusku viņa pirmajā oficiālajā vizītē kopš stāšanās amatā. Abi runās par divpusējiem un Eiropas jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot drošības un ekonomikas politikai. 13. februārī ekonomikas ministrs Roberts Habeks dosies uz Varšavu, kur tiksies ar vairākiem jaunās valdības ministriem.

Pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma par rūpniecisko oglekļa pārvaldības stratēģiju, kas iesniegts kopā ar ieteikumu par 2040. gada bloka klimata mērķi, Vācijas valdībai tagad ir iespēja veikt pēdējās izmaiņas savā plānotajā oglekļa uztveršanas, uzglabāšanas un izmantošanas stratēģijā. Kad tā tiks publicēta? Kā zināms, tas prasīs vēl vismaz pāris nedēļas.

Gaidīšanas laiks?

Vēl tiek izstrādāta arī valsts ūdeņraža importa stratēģija, valsts aprites ekonomikas stratēģija (ar visaptverošu ieinteresēto personu procesu) un nākamais enerģētikas pārejas uzraudzības ziņojums. Uzraudzība 2024. gadā joprojām koncentrēsies uz valsts Neatkarīgās enerģētikas pārejas uzraudzības ekspertu komisijas atzinumu, bet tajā vairs nebūs valdības ziņojuma. Atzinums gaidāms martā.

Vai ir vērts gaidīt?

Gandrīz gadu pēc paziņojuma kanclers Šolcs, finanšu ministrs Lindners un ekonomikas ministrs Hābeks iepazīstināja ar Vācijas elektrostaciju jauno stratēģiju . Tie iepazīstināja ar galvenajiem elementiem un paziņoja, ka Vācija rīkos izsoles, lai atbalstītu 10 GW gāzes spēkstaciju būvniecību (mazāk nekā sākotnēji plānots), kas no 2035. līdz 2040. gadam tiks pārveidotas par ūdeņraža spēkstacijām. Valdība nesniedza sīkāku informāciju par atbalsta apjomu vai izsoļu grafiku. Tomēr īpaši jāatzīmē divi notikumi: pirmkārt, koalīcija piekrita ieviest jaudas mehānismu, lai nodrošinātu elektrostaciju dzīvotspēju, ko valdība uzskata par būtisku, lai garantētu elektroapgādes drošību, palielinoties nepastāvīgo atjaunojamo energoresursu īpatsvaram un pakāpeniski atsakoties no ogļu izmantošanas. Novērtējums par iespēju izbeigt ogļu izmantošanu ātrāk – līdz 2030. gadam, nevis līdz 2038. gadam, kā tas paredzēts pašreizējā likumā, ir daļa no atlikto valdības stratēģiju un ziņojumu kopuma. Otrkārt, jautājums: vai valdība atbalstīs oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas risinājumus gāzes spēkstacijām? Šis jautājums tiks risināts gaidāmajā oglekļa pārvaldības stratēģijā.

Nākamais gads varētu būt vēl grūtāks – vismaz attiecībā uz valdības budžeta nepilnību novēršanu. Pēc sarežģītām sarunām, kuru laikā par miljardiem eiro tika samazināti izdevumi dažādiem projektiem, pārdalīti fondi un radīti papildu ienākumi, parlaments pieņēma 2024. gada budžetu. Tomēr koalīciju gaida vēl karstākas debates, jo 2025. gadā tai draud ievērojami lielāks budžeta deficīts. Vairākas NVO un nozares arodbiedrība IG BCE ir aicinājušas valdību veikt būtiskas izmaiņas publiskajā finansējumā (t. i. reformēt parāda “bremzi”), lai ar lielākām investīcijām veicinātu pāreju uz klimata neitralitāti.

Traktori, visur traktori

Lauksaimnieki visā Vācijā pauda savu viedokli nedēļām ilgajos protestos gadu mijā, kad valdība paziņoja, ka, cenšoties aizpildīt budžeta iztrūkumu, samazinās nodokļu atvieglojumus dīzeļdegvielai. Lauksaimnieki visā Eiropā ir protestējuši pret politiku, tostarp pret klimata pasākumiem. Tas notiek laikā, kad klimata pārmaiņu izraisītie ekstremālie laikapstākļi arvien vairāk ietekmē ražošanu. Ir redzams, ka protesti Vācijā ir saistīti ar klimata politiku, pievēršot uzmanību sarežģītajam uzdevumam saskaņot dekarbonizācijas pasākumus ar budžeta ierobežojumiem un sociālo saliedētību.

Vairāk par klimatam draudzīgiem jautājumiem

Atjaunojamie energoresursi 2023. gadā segs vairāk nekā pusi no Vācijas elektroenerģijas pieprasījuma. Gan kopējā elektroenerģijas patēriņa samazinājums, gan absolūtā atjaunojamo energoresursu ražošanas apjoma pieaugums, kas paaugstinājās par sešiem procentiem līdz visu laiku augstākajam līmenim – 267 TWh, palielināja atjaunojamās elektroenerģijas īpatsvaru līdz gandrīz 52%. Tajā pašā laikā provizoriskie dati liecina, ka emisijas 2023. gadā samazinājās par aptuveni desmit procentiem, sasniedzot zemāko līmeni 70 gadu laikā. Šī tendence ir saistīta ar ogļu enerģijas izmantošanas samazināšanos un ekonomikas vājumu.

Eiropas Komisija ir ieteikusi blokam līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 procentiem, norādot, ka ES Zaļajam darījumam tagad jākļūst par “rūpniecības dekarbonizācijas vienošanos”. Politiķi no tādām dalībvalstīm kā Polija un Vācija atzinīgi novērtēja šo priekšlikumu kā soli, lai nodrošinātu konkurētspējīgu Eiropas ekonomiku, vienlaikus cenšoties panākt klimata neitralitāti. Viņi brīdināja, ka tas ir sākums debatēm, nevis galīgais lēmums. Rūpniecības asociācijas, piemēram, Vācijas rūpniecības asociācija BDI, nosauca mērķi par “ļoti ambiciozu”. Vides NVO, savukārt, kritizēja priekšlikumu par tā vērienīguma trūkumu un mērķi pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā izmantošanu. Tas ir pirmais ieteikums, ar ko aizejošā Komisija sāk diskusijas. Galīgo lēmumu Eiropas Savienības iestādes pieņems nākamgad – jau jaunajā sasaukumā pēc 2024. gada vēlēšanām.

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*