Atvērt prezentāciju

Kūdra un klimats. Kūdras ieguve ir spēcīga Latvijas (vietējā) tautsaim­niecības nozare, kas “dzīvojusi” caur gadsimtiem. Vēsturiski fiksēts, ka pirmās kūdras ieguves vietas mūsu teritorijā darbojušās jau hercoga Jēkaba laikā. Kūdra vienmēr “glābusi” cilvēkus krīzēs, piemēram, mūsu teritoriju skārušajos karos. Ja atceramies, kādas meža platības mums bija pēc I Pasaules kara…

Padomju laikos kūdra bija viens no enerģētikas pamatresursiem, ne velti tika būvētas daudzās kūdras fabrikas – Seda, Aizpute, Līvāni, Baloži, Strūžāni, Zilaiskalns… Padomju valstī enerģētika bija stratēģiska nozare, ko varēja likt vienā plauktā ar aizsardzības rūpniecību. Tas būtu viens stāsts par kūdru. Tais pašos laikos Latvijā un kaimiņos labi padevās lauksaimniecība, padomju lielajās pilsētās dzīvojošajiem ēst vajadzēja, bija jāattīsta lopkopība. Kā zināms, tika celtas daudzas fermas, kur pakaišos daudz izmantoja kūdru – mazsadalījusies gaišā sfagnu kūdra, starp citu, ir sterila. Kaigu purvā darbojās Latvijā lielākā pakaišu kūdras ražotne, kas pilnībā apgādāja Dobeles un Jelgavas rajonus.

Atgūstot neatkarību, enerģētikas laukā sāka pūst citi vēji: jā, kūdra ir pieejama, bet… tā jāizstrādā, jāved, rada putekļus. …. Mums ir pieejama gāze: lēts kurināmais, no kūdras atsakāmies. Sabiedrotie Rietumos turpināja izmantot kūdru, arī šodien, ja paskatāmies, kur citviet Eiropā izmanto kūdru – atbilde būs – enerģētikā! Pie mums, tātad, pirms 20 gadiem, situācija enerģētikā mainījās.

Latvijas kūdra ir ideāla izejviela kūdras substrātam, kur audzēt dārzeņus, ziedaugus, stādus mežam utt. Galu galā pēc šādas produkcijas bija un ir pieprasījums, un Latvijā notika pārorientēšanās. Tātad atkārtošu – pirms 20 gadiem Latvijā notika tas, kas citur Eiropā notiek vien šodien! Mēs esam apsteiguši Eiropu par 20 gadiem. Bijām tālredzīgāki un laikmetīgāki! Esam priekšā somiem, īriem, zviedriem. Iegūto kūdru ražojam veselīgai pārtikai un meža stādiem.

Pēdējā laikā daudzviet redzamas un lasāmas pretrunas un manipulācijas – kas īsti ir kūdra. Eiropas izpratnē kūdra ir fosils, neatjaunojams resurss: tas neatbilst patiesībai. Latvijas zinātnieki secinājuši, ka kūdra lēnām atjaunojas, Latvijas bilance kūdras ziņā ir pozitīva, jo tās ieguve notiek vien 4% purvu kopplatības. Neskartajos vai mazskartajos purvos, vai tur, kur aug sfagni, kūdras veidošanās process turpinās. Piemēram, Teiču rezervātā kūdras slānis pieaug par 4 mm gadā. Kādēļ šai gadījumā runāt par kūdras fosilitāti? Kālab tik aprobežota pieeja?