Aprēķināts, ka nesen notikušajos plašajos meža ugunsgrēkos Portugālē, uguns izpostītās teritorijas platība ir 122 000 hektāru. Aptuveni 83% no tās atrodas valsts ziemeļu un centrālajā daļā.

Kopš 15. septembra Portugāles centrālajā un ziemeļu daļā plosās ugunsgrēki, kas ir prasījuši jau vismaz piecu cilvēku dzīvības un 182 ir ievainoti. Portugāles valdība 20. septembrī izsludināja sēru dienu valstī, lai godinātu ugunsgrēku upurus.

Saskaņā ar Portugāles Dabas aizsardzības un mežsaimniecības institūta (ICNF) datiem ugunsgrēkos ir izdeguši aptuveni 122 380 hektāri: ap 60% no tiem bija mežaudzes, 29% – krūmāji un 11% aramzeme. Portugāle ir viena no Eiropas valstīm, kuru pēdējos gados meža ugunsgrēki skāruši vissmagāk.

Eksperti apgalvo, ka neseno katastrofu izraisīja spēcīgi vēji kombinācijā ar klimata pārmaiņām, kādēļ vasaras beigās bija augstāka temperatūra nekā parasti (virs 30 °C), kā arī īpaši zems gaisa mitrums. Speciālisti brīdina, ka bioloģiskās daudzveidības trūkums Portugāles mežos un iedzīvotāju skaita samazināšanās attiecīgajos reģionos ir būtiskākie faktori, kas veicina ekstremālus meža ugunsgrēkus.

“Mēs virzāmies uz ļoti satraucošu situāciju saistībā ar klimata pārmaiņām. Šādi apstākļi atkārtosies arvien biežāk”, teica ForEco pētniece un koordinatore Marija Konseisišau Kaldeira (Conceisição Caldeira). “Mums vajadzīga īpaši pielāgota ainava.”

Bijušais Portugāles Zaļo deputāts Eiropas Parlamentā Fransišku Girairu (Francisco Guerreiro) ir viens no visskaļākajiem politiķiem, kas aicina nodrošināt lielāku bioloģisko daudzveidību valsts mežos. “Portugāles mežos trūkst bioloģiskās daudzveidības un atbildīgas ilgtermiņa apsaimniekošanas,” norādīja F. Girairu. “Mums vajag vairāk un kvalitatīvākus mežus.”

Nepieciešamība pēc daudzveidīgākas mežu ainavas

Saskaņā ar ICNF datiem Portugāles mežos aug 26% eikaliptu, 23% piejūras priežu (Pinus pinaster), 23% korķozolu un 11% akmens ozolu (Quercus ilex). Pētnieki uzskata, ka šīs četras koku sugas ir “nepietiekami daudzveidīgas”, lai novērstu strauju meža ugunsgrēku izplatību.

“Nav tādu koku sugu, kas apturētu meža ugunsgrēku izplatību,” teic Marija Konseisišau Kaldeira. “Tāpat nav koku sugu, kas noteiktu, vai ugunsgrēks būs intensīvāks vai nē…” Tomēr, tā kā daži koki aug ilgāk nekā citi un var atšķirīgi reaģēt uz ugunsgrēkiem, dažādu sugu kombinācija ainavā palīdzētu izvairīties no intensīviem meža ugunsgrēkiem.

Tā kā joprojām ir jūtamas 2017. gada jūnija postošo meža ugunsgrēku sekas, mežu apsaimniekošana atkal ir nonākusi uzmanības lokā. Klimata grupas Climáximo un Emergência Florestal 22. septembrī visā Portugālē organizēja demonstrācijas, lai protestētu pret acīmredzamo bezdarbību mežu ugunsgrēku novēršanā.

Kāpēc “vainīgs” ir eikalipts?

Daudzi vietējie iedzīvotāji arī norāda uz eikaliptu mežu izraisītajām problēmām Portugāles mežos.

Lai gan eikalipta dzimtene ir Austrālijas dienvidaustrumi, saskaņā ar Eiropas Meža koku sugu atlantu eikaliptu audzes Eiropā aizņem 1,3 miljonus hektāru lielu platību. Vairāk nekā 80% no šīs platības atrodas Pireneju pussalā. Tā kā meža ugunsgrēki kļūst aizvien biežāki, pētnieki apgalvo, ka viņi saprot iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret eikaliptu mežu izplatību. Eikalipti izaug līdz 70 metru augstumam un ir uzskatāmi par augstākajiem kokiem Eiropā, ugunsgrēki eikaliptu audzēs mēdz būt ļoti bīstami.

“Saikne ar meža ugunsgrēkiem ir likumsakarīga,” norāda Meža ugunsgrēku pētniecības centra (CEIF) direktors Domingoss Ksavjērs Viegass. “Eikalipts arvien vairāk dominē mūsu mežos. Eikalipti var radīt sekundārus uzliesmojumus, radot degošas koksnes daļiņas, kas var tikt izmestas lielā attālumā un izraisīt jaunus ugunsgrēkus.”

Eksperti tomēr norāda, ka šis koks ir ienākumu avots Portugāles ziemeļu un centrālās daļas iedzīvotājiem. To plaši izmanto rūpnieciskām vajadzībām, galvenokārt celulozes, kokmateriālu un kurināmās koksnes ražošanai.

“Eikalipts ir ātri augoša suga, 12 gadu laikā tas ir jau nobriedis koks," uzsver Marija Konseisišau Kaldeira. “Šāda ātraudzība neattiecas uz lielāko daļu no mūsu vietējo koku sugām, tāpēc eikalipts portugāļiem dod nozīmīgu ekonomisko labumu, un tas kā tāds ir arī jāpieņem...”