Daudzkārt mēs Latvijā kā pozitīvu piemēru izmantojam Somijas pieredzi. Iespējams, liela nozīme ir mūsu vēsturiskajām saiknēm. Mūsu valsts un Somijas likteņi vēstures gaitā ir bijuši visai līdzīgi līdz 1940.gadam. Somi toreiz prata pastāvēt par sevi, izturēja un pierādīja, ka arī neliela tauta var būt stipra un vienota grūtībās. Tālākais ceļš mūsu tautām bija ļoti atšķirīgs. Latvija zaudēja neatkarību, gadu desmitiem atradās absolūti citā, mums svešā un naidīgā sabiedriski ekonomiskajā formācijā, kuras sekas jūtamas vēl šobrīd. Arī tautsaimniecības attīstībā somi ir tālu priekšā Latvijai. Tomēr, mums ir nozare, kas atrodas salīdzinoši līdzīgā līmenī kā somiem – tā ir mežsaimniecība

Latvija ir mežiem bagāta valsts, un, līdzīgi kā Somijā, mūsu meža nozare ir ekonomikas balsts un stūrakmens. Kopš studiju gadiem esmu bijis saistīts ar Somiju, un, vēlāk, arī biznesa specifikas dēļ, apguvu somu valodu, tāpēc par somiem un viņu valsti, iespējams, zinu nedaudz vairāk. Somijai vajadzētu būt mūsu paraugam, jo mēs redzam kāda būtu Latvija bez padomju laika ietekmes. 2017.gadā mēs – Latvijas meža nozares pārstāvji, meža īpašnieki un apsaimniekotāji, centāmies ieviest pozitīvākas pārmaiņas meža apsaimniekošanas noteikumos, lai racionālāk izmantotu meža resursus Latvijas izaugsmes labā, lai meža īpašnieks justos tāpat kā somu meža īpašnieki, kā patiesi savas zemes saimnieki. Mēs pamatojāmies gan uz zinātnē gūtām atziņām, gan labo pieredzi kaimiņvalstīs. Mums tas neizdevās, jo atradās demagogi, populisti un histērisķi, kas nesaskatīja tās priekšrocības un attīstības potenciālu, ko varētu dod šīs izmaiņas, bet organizēja melīgas antikampaņas, maldinot Latvijas sabiedrību. Somi, protams, bija gudrāki, tālredzīgāki un patriotiskāki, un nu jau jāsaka, kā vienmēr…

Somija ir viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā. Trīs ceturtdaļas Somijas (apmēram 23 miljoni hektāru) ir klāta ar mežu, kas veido apmēram 10% no meža platības Eiropā. Pēdējo 50 gadu laikā Somijas meža nozare ir pastāvīgi palielinājusies – kopējā krāja mežos ir 2 464 miljoni kubikmetru (pieaugums gadā 110 miljoni kubikmetru). Kopš 1970. gadu sākuma pieaugums pastāvīgi ir bijis augstāks par izstrādāto apjomu. Pēdējos gados ikgadējā koksnes izmantošana ir bijusi vidēji 68 miljoni kubikmetru gadā ( tikai 62% no pieauguma) un ik gadu meži piesaistījusi apmēram 38 miljoni CO2 ekvivalentās tonnas. Lieliski sasniegumi somiem ir gan mežzinātnē, gan ekosistēmu pakalpojumu izmantošanā. Somijas jaunais Meža likums, ko pieņēma 2014.gadā sniedz iespēju palielināt mežu apstrādājamo platību lielumu, racionāli un ilgtspējīgi to apsaimniekojot un uzticoties meža īpašniekiem. Somijas Meža likums, kas stājās spēkā 2014.gadā, sagādāja daudz jaunu iespēju mežu pārvaldībai. Tika noņemtas atjaunošanas noteikumu stingrās prasības un vecuma ierobežojumi — tagad tie tiek regulēti saskaņā ar meža īpašnieka lēmumu, arī mežaudzes cirsmas izpildes veids notiek pēc meža īpašnieka ieskatiem (apakšējā/augšējā retināšana). Ir atļautas nelielas cirsmas un dažādu vecumu struktūru meža audžu cirsmas. Tiek īstenota prakse, ka vienlīdz vērtīga ir dabiskā atjaunošanās un mākslīgā atjaunošanās. Koku sugu izvēle brīva, nav piesaistīta augšanas vietai Likumā ir pievienoti noteikumi par īpaši svarīgām dabiskajām vidēm meža platībās. Jau likuma sagatavošanā vislielākā uzmanība tika pievērsta dažādu vecumu mežu audzēšanas sekmēšanai. Dažādu vecumu mežu zāģēšana Somijā tiek uzskatīta par retināšanu, un to daļa no kopējās izstrādes gadā bija apmēram viens procents. Meža īpašniekiem saskaņā ar jauno Meža likumu ir atļauta lielāko koku izņemšana, mazāko koku retināšana pēc nepieciešamības, dažādu vecumu struktūras izveide, saglabājot pamežu. Vienādu un dažādu vecumu struktūras mežos īpašniekam ir jānosaka audzējamo koku minimālais skaits. Koku skaits ir jānovērtē visā mežizstrādes teritorijā ,ja augšanas vieta ir akmeņaina vai pastāv citi īpaši apstākļi, audzējamo koku skaitu var samazināt vēl vairāk, šos īpašos apstākļus norādot meža izmantošanas ziņojumā. Somijā pieaug tā saucamā meža augstākā līmeņa retināšana, kas pareizi saimniekojot nenodara nekādu traucējumu meža audzēšanai. Likuma mērķis bija palielināt mežu ienesīgumu, veicinot augstākā līmeņa retināšanu, proti, nozāģējot lielākas dimensijas kokus. Dažu veidu mežos retināšana augstākā līmenī var būt ienesīgāka nekā tā saucamā apakšējā, proti, mazo un bojāto koku izstrāde. Iemesls ir tāds, ka pēc t.s.augstākā līmeņa retināšanas paliek augt gandrīz pilnu izmēru sasniegušie koki, kas ātri var sasniegt nepieciešamos izmērus, kas atbilst zāģbaļķu kvalitātes prasībām. Tādējādi augstākā līmeņa retināšanas rezultātā īsā laika periodā var iegūt divas zāģbaļķiem paredzēto koku ražas. Somijā saimnieko pēc iespējas racionālāk pareizi izmantojot koksnes resursus mežā. Šādā veidā no retināšanas gūtie ieņēmumi priedēm var pieaugt pat līdz 80 %, bet eglēm gandrīz par 70 % salīdzinājumā ar apakšējā līmeņa retināšanu. Tomēr vienlaikus pagarinās arī koku rotācijas periods. Pēc jaunā Meža likuma pieņemšanas augstākā līmeņa retināšana nav ļoti ievērojami palielinājusies. Atsevišķām Somijas kokzāģētavām apjoms, iespējams, ir pieaudzis — kāda kokzāģētava ziņoja, ka tās zāģmateriālu apjoms ir palielinājies par 20–25 %. Mežizstrādes uzņēmuma vadītāji stāsta, ka “kontrolēta augstākā līmeņa retināšana” lieliski atbilst gan koku pircēju, gan arī mežu īpašnieku interesēm. Šis process bija iespējams arī agrāk, bet jaunais likums ir palīdzējis atvieglot tā izmantošanu. Somu uzņēmēji uzskata, ka “ortodoksālā apakšējā līmeņa retināšanas kultūra” mežā ir nevajadzīga. Tomēr jaunās metodes izmantošanai ir nepieciešama papildu apmācība. Saskaņā ar iepriekšējo Meža likumu mežā nevarēja veikt kailcirti, pirms koki bija pietiekami lieli — zāģbaļķu apjomā. Ar jauno Meža likumu šādi ierobežojumi tika izslēgti: tagad kailcirte ir iespējama jebkurā mežā. Mērķis ir palielināt elastību kokmateriālu tirgū: meža īpašnieks var pārdot jaunākus kokus, ja uzskata, ka cena ir pietiekama. Tādejādi pats izlemj sava īpašuma lietderību kā tas arī īpašniekam pienākas. Pārsteidzošs rezultāts bija iespēja palielināt mežu nogabalu izmērus. Mežu nogabalu izmērus Somijā nosaka meža īpašības un veiktās mežsaimniecības darbības. Reizēm šie nogabali bija noteikti tik mazi, ka traucēja apsaimniekošanā, it īpaši mežizstrādes ienesīgumam. Iepriekš bija ļoti grūti mainīt šo nogabalu robežas, bet jaunais likums sniedz šādas iespējas, piemēram, tradicionālās retināšanas sektoru var paplašināt uz blakusesošu, iespējams, jaunāku meža audzes daļu. Kopumā ņemot, kailcirtes Somijā tagad ir atļauts veikt tādās mežu audzēs, kuras saskaņā ar iepriekšējo likumu bija jaunākas. Īpašnieks pats izlemj iespējami optimālako risinājumu sava meža izmantošanai. Jaunajā likumā tiek veicināta arī dabiskā atjaunošanās, it īpaši Ziemeļsomijā, pagarinot laika periodu, kurā pēc kailcirtes ir jāizveido jauna audze. Turklāt tika atvieglotas prasības, kas attiecas uz augsnes sagatavošanu saistībā ar egļu audžu dabisko atjaunošanu. Likumā tika izveidots jauns teritoriālais iedalījums meža apsaimniekošanai, kurā Somijas dienviddaļas un Somijas ziemeļdaļas robeža tiek pārvietota tālāk uz ziemeļiem Jaunais Mežu likums sekmē bioloģisko daudzveidību, lai no mežsaimniecības izslēgtu mazproduktīvos muklājus. Praksē tas tiek panākts, noņemot prasību par audžu atjaunošanu šādos muklājos pēc kailcirtes. Tas nozīmē, ka pēc kailcirtes muklāja dzīvotne var sākt atgriešanos dabiskajā stāvoklī. Kopumā šis lēmums Somijā var pozitīvi ietekmēt 736 849 muklājus, kuru kopējā platība ir vairāk nekā 1,4 miljoni hektāru. Somi uzskata, ka jaunā Meža likuma ietekmē jūtami pieaug konsultāciju un mežu pārvaldības nozīme. Neraugoties uz mežu izmantošanu un to platību samazināšanos, mežu resursi Somijā vairāk gadu desmitu laikā ir ātri vairojušies un paredzams, ka šis pieaugums turpināsies. No meža resursu pieauguma faktoriem var minēt, piemēram, agrākās mežu apsaimniekošanas darbības, meliorāciju mežos un, iespējams, arī līdzšinējās klimata izmaiņas. Liela nozīme , protams ir situācijai, kad redzam kā mainās klimats, Ziemeļeiropā kļūst siltāks, arī šis faktors jāņem vērā saimniekojot mežos. Somi saprot, ka zināmā mērā sasilšana Ziemeļeiropas koku sugām ir labvēlīga. Egles, kurām ir zemas saknes, slikti pārcieš vētras, un tām ir tendence nokalst. Pašreizējā situācijā egļu īpašā problēma ir to uzņēmība pret traucējumiem, piemēram, sakņu bojājumiem un egļu astoņzobu mizgrauža nodarītajiem kaitējumiem. Nākotnē šīs problēmas var vairoties, jo klimata sasilšanas apstākļos efektīvāk savairojas kaitēkļi. Tāpēc īpaši jāsekmē loģiska un racionāla meža izmantošana, uzticoties īpašniekiem un apsaimniekotajiem, nepieciešamības gadījumā konsultējot un palīdzot rast pareizāko risinājumu. Somiem tas izdodas ļoti labi. Kāpēc Latvijā tā nevar, nespēj vai neprot? Vai kārtējo reizi baidās uzņemties atbildību atļaut cilvēkiem saimniekot pašiem savā zemē…?

Un atkal jau prātā ienāk dzejas rindas: Kad atnāks latviešiem tie laiki, Ko citas tautas tagad redz? Kad aizies tumsība kā tvaiki, Kas ļaužu acis cieti sedz? / J.Ruģēns /