Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija ir publicējusi priekšlikumu jaunai meža stratēģijai, kas noteiks meža politikas virzību laika posmā no 2025. līdz 2035. gadam.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu jaunai 10 gadu valsts mežu stratēģijai.

Stratēģija ir mēģinājums apvienot ieinteresēto pušu viedokļus, sākot no meža īpašniekiem, meža nozares, tās darba devējiem un darbiniekiem un vides aizsardzības organizācijām. Stratēģija ir samērā vispārīga, jo tajā nav noteikti ne mērķi attiecībā uz bieži apspriesto jautājumu par mežizstrādes apjomiem, ne arī skaidra nostāja attiecībā par pretrunīgi vērtēto praksi, piemēram, kailcirtēm.

Tajā ir izvirzīti četri mērķi:

1. Somijā jābūt konkurētspējīgai darbības videi jaunai un atbildīgai meža nozarei.
2. Mežu aktīva, daudzveidīga un ilgtspējīga izmantošana.
3. Mežu dzīvotspējas, daudzveidības un pielāgošanās spēju stiprināšana.
4. Uz zināšanām balstītas kompetences un vadības stiprināšana.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija norādīja, ka stratēģijas atjaunošanas pamatā ir darbības vide, kas strauji mainās gan valsts, gan starptautiskā mērogā, un meža nozari ietekmējošie pašpietiekamības un piegādes drošības mērķi.

Piezīmes par stratēģijas projektu var iesniegt līdz 2022. gada 14. novembrim. Stratēģijas mērķis ir virzīt meža politikas veidošanu Somijā no 2025. līdz 2035. gadam.

YLE pirmdien ziņoja, ka šis neskaidrais piedāvājums gan nozares ieinteresētajām personām, gan vides aktīvistiem licis vēlēties vairāk.

Somijas Meža nozares meža lietu direktore Karolīna Niemi (Karoliina Niemi) uzskata, ka stratēģija nodrošina nepārtrauktību visos vēlēšanu ciklos un nosaka atzīstamus mērķus, taču tajā trūkst pasākumu, kas aktīvi uzlabotu nozares konkurētspēju. Viņa piebilda, ka stratēģijā būtu jānosaka pamatnostādnes koksnes tirgus attīstībai, jāpiedāvā risinājumi loģistikas jautājumiem un jānodrošina ieguldījums nesen apstiprinātajā bioekonomikas stratēģijā. “Kā trešo punktu es gribētu pievērst uzmanību tam, lai risinātu pašreizējo atpalicību meža apsaimniekošanas jomā. Stratēģijā tas būtu skaidri jāiekļauj, lai nodrošinātu, ka mums ir pietiekami daudz izejmateriālu, ko pārstrādāt,” K. Niemi sacīja sabiedriskajai raidorganizācijai.

Somijas Dabas aizsardzības asociācijas (SLL) vides politikas nodaļas vadītāja Paloma Hanonena (Paloma Hannonen) pauda neapmierinātību ar to, kā stratēģijas projektā ir aplūkota bioloģiskā daudzveidība, uzskatot, ka kopumā stratēģijā nav veikts neviens solis nevienā virzienā. “Pamatpieņēmumos nav atzīts, ka meža nozare ir vienīgais lielākais apdraudējums sugu dzīvotspējai Somijā, un tas ir fakts, kas pamatojas uz ievainojamības novērtējumiem. Tam vajadzētu būt atskaites punktam bioloģiskās daudzveidības jomā,” viņa sacīja. Pēc P.Hanonenas domām, apņemšanās iesaistīties Eiropas Savienības darbā bioloģiskās daudzveidības jomā nozīmētu nepārprotamu situācijas uzlabošanos šajā jautājumā.