Somija var! Bet Latvija nedrīkst?

28.01.2018 |  Māris Liopa

Somijas tautsaimniecība savā attīstībā ir tālu priekšā Latvijai, tāpēc ir gluži saprotami, ka reizēm mēdzam izmantot somu pieredzi. Šķiet, ka būtu tikai normāli no viņiem mācīties arī tādā nozarē kā mežsaimniecība. Latvija, tāpat kā Somija, ir mežiem bagāta zeme, un abās valstīs meža nozare ir viens no ekonomikas balstiem un stūrakmeņiem.

Pagājušogad Latvijas meža nozares pārstāvji, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, pamatojoties gan uz zinātnes atziņām, gan labo pieredzi kaimiņvalstīs, centās ieviest pārmaiņas meža apsaimniekošanas noteikumos, lai racionālāk izmantotu resursus un veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Diemžēl, kā jau tas Latvijā bieži notiek, neizdevās, jo uzradās demagogi, kas Latvijas sabiedrību biedēja teju vai ar pastarās dienas atnākšanu. Viņiem noticēja. Bet varbūt, kā jau tas Latvijā bieži notiek, mīļā miera labad vienkārši "ar tādiem" negribēja kašķēties.

Strīdos tika piesaukts arī pašreizējais Somijas Meža likums, kuru pieņēma 2014. gadā un kas atviegloja meža apsaimniekošanu. Tomēr laikam jau reti kurš to ir lasījis. Kā cilvēks, kurš Somijā ir studējis un zina somu valodu, mēģināšu īsumā raksturot tā būtību un ieguvumus, ko likums dod nozarei, tautsaimniecībai, sabiedrībai un valstij.

Likums, kas balstās uz uzticēšanos mežu īpašniekiem, sniedz iespēju palielināt mežu apstrādājamās platības, ilgtspējīgi un racionāli tās apsaimniekojot. Tagad meža atjaunošanas un ciršanas vecuma prasības tiek regulētas saskaņā ar meža īpašnieka lēmumu, arī mežaudzes cirsmas izpildes veids notiek pēc meža īpašnieka ieskatiem. Ir atļautas nelielas cirsmas un dažāda vecuma struktūru meža audžu cirsmas. Tiek īstenota prakse, ka vienlīdz vērtīga ir dabiskā un mākslīgā atjaunošanās, bet koku sugu izvēle ir brīva. Likumam ir pievienoti noteikumi par īpaši svarīgām dabiskajām vidēm meža platībās.

Meža īpašniekiem saskaņā ar jauno Meža likumu ir atļauta lielāko koku zāģēšana, mazāko koku retināšana pēc nepieciešamības, dažādu vecumu struktūras izveide, saglabājot pamežu. Vienādu un dažādu vecumu struktūras mežos īpašniekam ir jānosaka audzējamo koku minimālais skaits, kas ir jānovērtē visā mežizstrādes teritorijā, bet, ja augšanas vieta ir akmeņaina vai pastāv citi īpaši apstākļi, audzējamo koku skaitu var samazināt vēl vairāk, šos īpašos apstākļus norādot meža izmantošanas ziņojumā.

Somijā, pieņemot Meža likumu, tika palielināts meža ienesīgums, veicinot tā saucamo augstākā līmeņa retināšanu, proti, nozāģējot lielākas dimensijas kokus. Dažu veidu mežos retināšana augstākā līmenī var būt ienesīgāka nekā tā saucamā apakšējā, proti, mazo un bojāto koku izstrāde. Pēc augstākā līmeņa retināšanas paliek augt gandrīz pilnu izmēru sasniegušie koki, kas ātri var sasniegt nepieciešamos izmērus, kas atbilst zāģbaļķu kvalitātes prasībām. Tādējādi augstākā līmeņa retināšanas rezultātā īsā laika periodā var iegūt divas zāģbaļķiem paredzēto koku ražas – Somijā saimnieko pēc iespējas racionālāk, pareizi izmantojot koksnes resursus mežā.

Šādā veidā no retināšanas gūtie ieņēmumi priedēm var pieaugt pat par gandrīz 80 procentiem, bet eglēm gandrīz par 70 procentiem, salīdzinot ar apakšējā līmeņa retināšanu. Tomēr vienlaikus pagarinās arī koku rotācijas periods.

Taču pēc jaunā likuma pieņemšanas augstākā līmeņa retināšana nav ievērojami palielinājusies. Mežizstrādes uzņēmumu vadītāji stāsta, ka kontrolēta augstākā līmeņa retināšana lieliski atbilst gan koku pircēju, gan arī mežu īpašnieku interesēm un jaunais likums ir palīdzējis atvieglot tās izmantošanu.

Pozitīvus rezultātus deva arī iespēja palielināt meža nogabalu izmērus. Reizēm šie nogabali bija tik mazi, ka traucēja to apsaimniekošanā, tāpēc jaunais likums ļauj, piemēram, tradicionālās retināšanas sektoru paplašināt ar blakusesošu, iespējams, jaunāku meža audzes daļu. Kailcirtes Somijā tagad ir atļauts veikt jaunākās meža audzēs. Īpašnieks pats var izvēlēties optimālāko risinājumu sava meža izmantošanai.

Piebildīšu, ka jaunais Meža likums sekmē bioloģisko daudzveidību, no mežsaimniecības izslēdzot mazproduktīvos muklājus. Šādos muklājos pēc kailcirtes netiek prasīta audzes atjaunošana, un muklāja dzīvotne var sākt atgriezties dabiskajā stāvoklī. Somijā šis lēmums var pozitīvi ietekmēt 736 849 muklājus, kuru kopējā platība ir vairāk nekā 1,4 miljoni hektāru.

Somi uzsver, ka jaunā Meža likuma ietekmē jūtami pieaug konsultāciju un meža pārvaldības nozīme.

Neraugoties uz meža izmantošanas intensitātes palielināšanos, koksnes resursi ir tikai vairojušies – krājas pieaugums ir 110 miljoni kubikmetru gadā. Kopš pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākuma pieaugums vienmēr ir bijis augstāks par izstrādāto apjomu (pēdējos gados tikai 62% no pieauguma), un ik gadu meži piesaistījuši apmēram 38 miljonus CO2 ekvivalento tonnu.

Somi nebaidās uzticēties mežu īpašniekiem un apsaimniekotājiem, nepieciešamības gadījumā viņus konsultējot un palīdzot rast pareizākos risinājumus. Rezultātā somu ienākumi no meža ir lielāki nekā Latvijā. Taču Latvija kavējas izmantot somu pieredzi. Kāpēc? Iespējams, ka kārtējo reizi izpaužas bailes – kā tad tā, nevar būt, ka latvietis bez norādēm no augšas pats spēs lemt, ko darīt savā īpašumā! Bet varbūt Somijas pieredzes ieviešana pārāk sāpīgi skartu to cilvēku intereses, kas gūst ienākumus regulējot, rakstot instrukcijas un dažādus "uzlabošanas" un "pilnveidošanas" projektus. Vienkāršāk taču ir gausties par to, kā tie somi, kas kādreiz bija trūcīgāki nekā mēs, tagad kļūst arvien pārticīgāki par mums.

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*