Sankcijas kokmateriālu importam, ko galvenokārt ieviesa Eiropas Savienība, ASV un Japāna pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, izraisīja ievērojamu Krievijas zāģmateriālu eksporta samazināšanos.

Koksnes iepirkumus no Krievijas ierobežoja arī Ķīna, Uzbekistāna, Ēģipte, Azerbaidžāna, Tadžikistāna un Dienvidkoreja, taču šajā gadījumā galvenais iemesls bija ekonomiskie faktori.

Neraugoties uz mēģinājumiem atrast jaunus noieta tirgus Āzijā un Āfrikā, Krievijas zāģētavas eksportēja 22 miljonus m³ zāģmateriālu, t. i., par 25% mazāk nekā gadu iepriekš. Eksporta vērtība samazinājās par 18% līdz 5 miljardiem ASV dolāru, kas nozīmē vidējās pārdošanas cenas pieaugumu. Šajos skaitļos nav iekļauts eksports uz Kazahstānu, Kirgizstānu, Baltkrieviju un Armēniju (Eirāzijas Ekonomiskā kopiena), uz kurām 2021. gadā no Krievijas tika eksportēts aptuveni 1 milj. m³ zāģmateriālu.

Līdz 2022. gada 10. jūlijam zāģmateriālu eksports no Krievijas uz Eiropas Savienības Eiropas valstīm tika veikts ar zināmiem ierobežojumiem. No minētā datuma sākās pilnīgs aizliegums ES valstīm iepirkt Krievijas zāģmateriālus. Kopš tā laika ir bijis vērojams straujš pārdošanas apjoma samazinājums ārvalstīs. Piemēram, zāģmateriālu piegādes visā 2022. gadā uz Igauniju samazinājās par 51% līdz 509 000 m³, un eksporta vērtība samazinājās par 54% līdz gandrīz 145 miljoniem ASV dolāru. Kokmateriālu eksports uz Somiju bija par 51% mazāks (281 000 m³), un vērtības izteiksmē tas samazinājās par 53% līdz 71 miljonam USD. Eksports uz Vāciju samazinājās par 64% un sasniedza 280 000 m³, un tā vērtība samazinājās par 60% līdz 110 miljoniem USD. Eksports uz Japānu samazinājās par 30%, sasniedzot 686 000 m³ , un eksporta vērtība samazinājās par 28%, sasniedzot 300 miljonus USD.

Arī to valstu vidū, kuras Krievijai nav noteikušas sankcijas vai arī tās nav tik radikālas kā Rietumvalstu noteiktās sankcijas, ir vērojams Krievijas kokmateriālu iepirkuma samazinājums. Piemēram, Ķīna samazināja zāģmateriālu importu no Krievijas par 10% līdz 14 milj. m³, bet tā vērtība pieauga par 11% un pārsniedza 3 miljardus ASV dolāru. Savukārt eksports uz Dienvidkoreju samazinājās par 27% daudzuma ziņā un par 27% vērtības ziņā, attiecīgi līdz 386 000 m³ un 386 000 m³ un 108 miljoniem USD. Krievijas zāģmateriālu eksporta apjoms uz Azerbaidžānu samazinājās par 36% līdz 659 000 tonnām m³, bet vērtība – par 8% līdz 113 miljoniem USD. Pārdošanas apjoms uz Uzbekistānu sasniedza nedaudz vairāk nekā 2 milj. m³, kas nozīmē samazinājumu par 5% un vērtības pieaugumu par 33% līdz vairāk nekā 422 miljoniem USD. Kokmateriālu eksports uz Tadžikistānu samazinājās par 2%, sasniedzot 485 000 m³ , bet vērtība palielinājās par 49%, sasniedzot 93 miljonus ASV dolāru.

Lielākais pieaugums bija vērojams pārdošanai uz Turciju, kas 2022. gadā pieauga par 45%, sasniedzot 120 tūkst. m³. Eksporta vērtība uz šo valsti palielinājās par 51%, sasniedzot 29 miljonus ASV dolāru.