Sabiedrība un vide

Apmēram puse Latvijas mežu pieder valstij, savukārt no pārējiem lielākā daļa pieder privāto zemju īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 135 tūkstoši. Latvijā būs grūti sameklēt mežus, kas nebūtu publiski pieejami – gandrīz visos cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties, lasīt sēnes vai ogas. Ar katru gadu Latvijas mežos palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% kopējo mežu platību.

Izglītība

Dažādas ar meža nozari saistītas specialitātes var pagūt 19 profesionālajās izglītības iestādēs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātē, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtā un Ogres Valsts tehnikumā. Sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru Latvijā pie sertificētiem amata meistariem iespējams iegūt arī neformālo kokapstrādes izglītību, iegūstot amatnieka karti vai amata zeļļa un meistara diplomus.

Pauls Rēvelis Latvijas Mežu sertikācijas padomes izpilddirektors, žurnālists. jelgavniex@inbox.lv

REGULĀRI BRAUCU UZ NERETAS PUSI, KUR MAN IR LAUKU ĪPAŠUMS. CEĻU REMONTI RADA SAJŪTU: “VAI VISU PASPĒSIM?” TAČU SKAIDRS, KA REMONTU VAJAG UN ALLAŽ VARI IZBRAUKT ĀTRĀK.

MEŽU DZĪVE MANĀ LAUKU PUSĒ NORIT INTENSĪVA – STĀDA, AUDZĒ UN AUG, KOPJ, CĒRT, PIESKATA. PROTAMS, IR SAJŪTA, KA UZ LAIKU KAUT KAS ATŅEMTS, JA NOCIRSTS TAVS JAUKAIS “SĒŅU STŪRĪTIS”. BET – TAS DOD IESPĒJU ATRAST JAUNU SĒŅOŠANAS VIETU VAI ARĪ LŪKOTIES PĒC JAUNĀM SĒNĒM. ESMU “IEPAZINUSIES” AR ČIGĀNENĒM, PAR KURĀM LĪDZ TAM BIJU VIEN DZIRDĒJUSI.

NOVĒROJUMI DZĪVĒ UN DARBĀ – MUMS TRŪKST RĪCĪBAS KULTŪRAS. BIEŽI VIEN CEĻU REMONTĒTĀJI NEVĪŽĪGI ATTIECAS PRET KOKIEM, KAS PAREDZĒTI SAGLABĀŠANAI. BIEŽI VIEN PIE CEĻMALĒ NOVIETOTAS ATKRITUMU KASTES KĀDS PASLINKOJIS UN IZBĒRIS MĒSLUS SAUJĀM, NEIELIEKOT TOS KAUT MAISIŅĀ. UZ ŠĶIROTO ATKTRITUMU LAUKUMU VAR BRAUKT, KO ARĪ DIVAS REIZES MĒNESĪ DARĀM, BET RĪGAS KONTEINEROS STIKLU NERETI IZREVIDĒ BOMŽI, PIE PAPĪRA SAMESTS VISS, KAS IESPĒJAMS.

NAV RĪCĪBAS KULTŪRAS – “DARI, KAUT MAZ, BET KĀRTĪGI”.

Ērika

Sadzīves tehnikas meistare

 

PAGĀJUŠOGAD MĒNESI NODZĪVOJU PIE BRĀLĒNA VELĒNAS PUSĒ. LASĪJU OGAS PĻĀVU, RAKU, TĪRĪJU, SĒŅOJU – DARĪJU TO, KAS NE VISAI PATĪK, BET BIJA SVĒTĪGI. GALVA NU IR TUKŠA NO NOGURUMA UN BLĒŅĀM, KO RADĪJIS TRUJU GADU NEPĀRTRAUKTS DARBS ĀRZEMĒS.

MUMS BIJA DAUDZ UN BIEŽI VIESI, KAS TĀLU STAIGĀT NEGĀJA, RUNĀJA PAR POLITIKU VAI SPORTU, GARĀMEJOT PIEMINOT BAISO MEŽU IZCIRŠANU UN SLAVĒJOT BRĀLĒNA VECĀKUS, KA ŠIE, LŪK, VISU TAUPOT CITĀM PAAUDZĒM. LŪK, TEPAT ESOT PIERĀDĪJUMS SLIKTAI SAIMNIEKOŠANAI – LIELS IZCIRTUMS (NETEICĀM, KA TAS MŪSU MEŽS UN TO VAJADZĒJA NOCIRST, LAI NESAPŪTU!). ĪDĒTĀJUS NEESMU MĪLĒJUSI NEKAD, AIZVEDU ŠOS PASKATĪTIES UN PAMĒRĪT PRIEŽU, EGĻU CAURMĒRUS. LIELI, PIE SIMT GADIEM KOKI. KO AR TIEM DARĪT? GUDRIE AR SAKA – JĀCĒRT! TAD KO ČĪKSTI, KA MEŽUS IZCĒRT… NU ŠIS NESOT LABĀKAIS PIEMĒRS, ŠIS ESOT PAREIZI. KUR NEPAREIZI? NU LAI PALASOT UN PASKATOTIES. PIERUNĀJU AIZBRAUKT UZ CITĀM VIETĀM. VISS NORMĀLI, VECI, LIELI KOKI…

UNGĀRIJĀ UN SERBIJĀ DZĪVOJOT UN STRĀDĀJOT SECINĀJU, KA GALVENAIS IR ZINĀŠANAS UN VĒLME ZINĀT. TAD NĀKS ARĪ GUDRĪBA.

Magda

Valodniece

 

ZAĻŠ VAI SARKANS, VISU NOSAKA NAUDA. DOMĀJU, CILVĒKI IR PIERADUŠI PIE INFORMĀCIJAS, KAS SKAĻA, BRĒCOŠA, NEPATĪKAMA, BET LIEK PAŠAM JUSTIES PRAVIETISKI. “ES TAČU TEICU!”

AR DABAS LIETĀM LATVIJĀ SAISTĀMA PALIELA NAUDA - VISI VIDES PROJEKTI, GUDRONA DĪĶI UN CITAS “MUĻĶĪBAS”, KAS NODERĪGAS, BET TIEK PATAISĪTAS PAR GARUM GARIEM PROCESIEM, LĪDZ APNĪK. TĀ TEIKT – VALSTISKĀ LĪMENĪ DARBOJAS NODERĪGA MUĻĶĪBA.

DOMĀJU, VISU VAR SAKĀRTOT UN LIELĀKOTIES LATVIJĀ PIE TEIKŠANAS IR PROFESIONĀĻI, KAS SAPROT – KO DARĪT, KO TĪRĪT, KO VEIDOT. AR PROFESIONĀĻIEM ES SAPROTU TOS, KAS DARA, NEVIS RAKSTA VAI KONTROLĒ.

Vineta

Finanšu konsultante

 

ZAĻAJĀM LIETĀM SEKOJU CĪTĪGI, BET PATS “ZAĻUMU” IEROBEŽOJU AR SĒTAS UN DĀRZA KOPŠANU, PUTNU BAROŠANU ZIEMĀ UN ATKRITUMU ŠĶIROŠANU, TALKĀM, NEMĒSLOŠANU UZ IELAS. SMĒĶĒJU, BET ZINU – NE REIZES IZSMĒĶIS NAV NOMESTS UZ IELAS. PRINCIPS, KO IEMĀCĪJA TĒVS.

MANUPRĀT, ARĪ ZAĻAS LIETAS LATVIJĀ BŪTU ŠĶIROJAMAS – PRĀTĪGAJĀS UN PLĀTĪGAJĀS. PRĀTĪGĀS IR, PIEMĒRAM, MAZO UPJU TĪRĪŠANA, TALKAS, SAPRATNE, KAS IR KAS, DABAS TAKAS, PUTNU VĒROŠANA, ĶĪMIJAS NELIETOŠANA VAI SAPRĀTĪGA LIETOŠANA UTT. CILVĒKI IET, DARA, SKATĀS, UZZINA, ATPŪŠAS UN, TEIKŠU, JA ESI PAVADĪJIS DIENU BRIENOT PA UPI, PĒC TAM, LAIVOJOT TĪRĀ UPĒ, ROKA NECELSIES “SIVĒNOTIES”. PLĀTĪGĀS LIETAS IR SKAĻĀKAS, BEZ JĒGAS. JA TĀ NAV MŪZIKA, KĀDA JĒGA NO TROKŠŅA? CILVĒKI VĒLAS PIEVĒRST UZMANĪBU, SKAĻI KLAIGĀJOT, KA VISS IR BRIESMĪGI, LATVIJAI DRAUD TUKSNESIS, NEBŪS ŪDENS UN KAS VĒL. NEZ VAI!

TĒVS PĒC KARA DAUDZ STĀSTĪJA, KA ĪPAŠI PĒC IZSŪTĪŠANĀM LAUKI PALIKUŠI TUKŠI, VĒLĀK CIEMATUS PAMETA ĻAUDIS UN LĪDZ KARAM APDZĪVOTĀS VIETAS AIZAUGA. TAGAD JAU ARĪ – LIKVIDĒ DZELZCEĻUS, CIEMATI PALIEK TUKŠI, TĀ VISA VIETĀ NĀK KRŪMI, ALKŠŅI, BLĪGZNAS… MEŽI IR SKASITI, TIKAI JĀDOMĀ, KO LIEKAM PRIEDES, EGLES VIETĀ – LAI TAS BŪTU KĀDS “KREPTĪGS” SKUJKOKS, NEVIS “PRASTA VICA”.

Stefans

Zemnieks, lauksaimnieks

 

ATTIEKSME PRET DABU, ĪPAŠUMU, GAISU UN VISU CITU – TEIKSIM – JEBKO – IR ATKARĪGA NO IZGLĪTOTĪBAS UN ZINĀŠANĀM. PAR MUMS
AUSTRĀLIJĀ RUNĀ KĀ PAR MAZLIET CITAS KULTŪRAS, CITU UZSKATU ĻAUDĪM, KAS GLUŽI NAV TIESA. MĒS AUSTRĀLIJĀ SARGĀJAM SAVU DABU, ĶENGURUS UN CITUS DZĪVNIECIŅUS UN AUGUS, LAI PASARGĀTU NO EIROPEISKUMA. MAN PATĪK PĒTĪT VĒSTURISKAS LIETAS UN TEIKŠU, EIROPIEŠI IR NODARĪJUŠI DAUDZ ĻAUNA CITAI PASAULEI – KARI, SLIMĪBAS, “NEPAREIZIE AUGI UN DZĪVNIEKI”.

LATVIJĀ UZTUROS 5-6 MĒNEŠUS GADĀ. TE VISS IR CITĀDI. BIEŽI VIEN NESAPROTAMI. NESAPROTU, KĀ ILGUS GADUS VAR STĀVĒT SABRUKUŠAS KŪTS DRUPAS VAI ŠĶŪNIS, KO NEVIENS NEREMONTĒ. NESAPROTU, KĀ VAR ATGŪT SENO DZIMTAS ĪPAŠUMU UN, NOCĒRTOT MEŽU, PAMEST TO (ĪPAŠUMU). NESAPROTU, KĀLAB MAN KĀ PRIVĀTĪPAŠNIEKAM JĀMĒRO CEĻS UZ VALMIERU, RĪGU UN NE REIZI VIEN, LAI GŪTU VALSTS IESKATU PAR MAN PIEDEROŠO ZEMI, JA NEVIENS NO ŠIEM ĻAUDĪM MANIEM ČETRIEM HEKTĀRIEM NAV BIJIS TUVUMĀ. FORMĀLĀS RŪPES PAR ĪPAŠUMIEM UN LIKUMĪBU IR LIEKĒDĪGAS.

TOTIES GAN AUSTRĀLIJĀ, GAN LATVIJĀ LEPOJOS AR KAIMIŅIEM – VIENS OTRA PLATĪBAS PIESKATĀM, MAKŠĶERĒJAM, ZINĀM PAR LAPSĀM, VILKIEM, ĶENGURIEM UN CITIEM.

(JŪS, PROTAMS, ZINĀT, KA LAPSU UN VILKU EIROPIEŠA IZPRATNĒ AUSTRĀLIJĀ NAV.)

Andrejs

Latvietis Austrālijā, Pensionārs

 

LATVIJĀ ESMU DIVPADSMITO REIZI UN CENŠOS ŠE PAVADĪT VISMAZ DIVAS VAI TRĪS NEDĒĻAS. CEĻOJUMUS ĻOTI STINGRI PLĀNOJU. ESMU T.S. “TUMŠĀ TŪRISMA” PIEKRITĒJS, LATVIJĀ ESMU APMEKLĒJIS DAUDZAS KOMUNISTU LAIKU BŪVES, ESMU BIJIS ARĪ LIEPĀJAS CIETUMĀ (KAROSTA), LĪGATNES PAZEMES MĪTNĒ, MEŽOS, KUR PIEMIN MEŽAVĪRUS PĒCKARA GADOS, MĪLU PASTAIGĀT PA VECO MUIŽU PAGRABIEM, IELĪST KĀDĀ PATVERTNĒ. JUMS DAUDZ KAS IR KĀ VECOS KINO!

ARĪ VĀCIJĀ MĒS CĪNĀMIES AR ĻAUDĪM, KAS VISU LIEKO MET, KUR PAGADĀS, BET RĪGĀ ESMU NOVĒROJIS ĪPATNU LIETU – CILVĒKS IET,
VIŅAM ROKĀ MAISIŅŠ AR ATKRITUMIEM, UN VIŅŠ ŠO MAISIŅU NOMET PIE SĒTAS, IELAS MALĀ, PIE NAMA STŪRA. TURPAT TUVUMĀ IR KONTEINERS! SIVĒNS!

Manfrēds

Tūrists no Vācijas

 

PAR SEVI NESEN IZLASĪJU RAKSTU INTERNETĀ: AR PROFESIONĀĻA PALĪDZĪBU VAR TRACINĀT VALSTS IESTĀDES. TAS, PROTAMS, IR HUMORS, BET TĀ KĀ ESMU BAGĀTA MAMMA UN VECMĀMIŅA, MAN DAUDZ BIJUŠO SKOLNIEKU, VARU ATĻAUTIES CEĻOT. LATVIJĀ AR SAVU AUTO, JO PATĪK BRAUKT.

IR VAIRĀKAS LIETAS, KO SAVULAIK MĀCĪJU SABIEDRĪBAS MĀCĪBĀ PADOMJU GADOS, KURAS MĪLU ATKĀRTOT ARĪ TAGAD. MANS VAĻASPRIEKS IR NE TIKAI CEĻI UN MŪZIKA, BET ARĪ SALĪDZINĀŠANA. PIEMĒRAM, JA DZIRDU ZIŅĀS ATKĀRTOJAM KO SVARĪGU UN NOZĪMĪGU, JA TAS IESPĒJAMS, AIZBRAUCU APSKATĪTIES, KAS NOTIEK DABĀ. ESMU TĪŠUPRĀT DEVUSIES SKATĪTIES ĪLES BUNKURU, PALUS OGRĒ UN DAUGAVĀ, MAZĀS HIDROELEKTROSTACIJAS, KAROSTU, BARONA IELAS REMONTU UTT. ŠODIEN ESMU STŪRA MĀJĀ.

TEIKŠU TĀ – JA PATS REDZI UN SAPROTI, SĪKĀKAS ZIŅAS NEVAJAG! PROTAMS, PIE GUDRONA DĪĶIEM VAI MEŽOS SLEPU NORAKTAJIEM
MINERĀLMĒSLIEM MANI NEVIENS NELAIDĪS, VAI ARI ES NEZINĀŠU, KURP DOTIES. BET – PIEMĒRAM – MANI ĻOTI INTERESĒ JELGAVA, DŽŪKSTE, KUR NORISINĀJUSIES AKTĪVA KARADABĪBA – VAI UN CIK KARA LAIKA ŠĀVIŅU GUĻ MŪSU ZEMĒ? JA VĒSTURNIEKI PIE JELGAVAS RĀDA NAPOLEONA KARU LAIKU BŪVĒTĀS SKANSTIS, JA TORŅKALNA MAZDĀRZIŅOS ATROD 17. GADSIMTA BŪVES, IR INTERESANTI.

DOMĀJU, KA TĀ “ZAĻO KUSTĪBA”, KAS BIJA 80. GADU BEIGĀS, KO SAUCAM PAR ATMODU, BIJA TUVĀKA VĒRTĪBĀM, KAS IR VĒRTĪBAS IKVIENAM. TAD INTERESES BIJA KOPĪGAS – NEATKARĪGA, BEZKOMUNISMA, MAZLIET “ULMAŅ-ČAKSTES LAIKU LATVIJA”. PATLABAN – GRIBI VAI NĒ – ZINĀMS LAIKS JĀVELTA PĒTĪJUMAM – KAS IR ŠIS CILVĒKS, KAS IR PROBLĒMA UN KO VIŅŠ PĀRSTĀV. LABI, JA SEVI. VĒL LABĀK – JA SEVI UN DARA TO PAR VELTI. VISLABĀK, JA VIŅAM IR KONKRĒTS PAMATOJUMS, KĀLAB TAS VAI ŠIS IR NEPAREIZI, BET ĻOTI RETOS GADĪJUMOS MĒS DZIRDAM – KĀ BŪTU PAREIZĀK VAI VISMAZ CITĀDĀK.

ĻAUDIS LATVIJĀ IR IEMĀCĪTI – JA “MAN” NEPATĪK, TAS IR SLIKTI UN “TO” NEVAJAG VISPĀR.

Irmgarde

Pensionēta skolotāja