Rudens Putnu dienu pasākumi notiks arī Ķemeros, Salacgrīvā, Kolkā un Līgatnē

28.09.2023 |  VARAM, Dabas aizsardzības pārvalde
Jau 30. reizi rudenī plaši tiek atzīmētas Eiropas Putnu vērošanas dienas, kad ikviens interesents un arī putnu vērošanas entuziasts tiek aicināti piedalīties īpašos pasākumos, vērojot un iepazīstot līdzās esošos putnus. 30. septembrī un 1. oktobrī arī Dabas aizsardzības pārvalde aicina lielus un mazus izbaudīt putnu vērošanas ekskursijas, izzinošas aktivitātes, digitālo putnu trasi Ķemeros, īpašu pārgājienu …

Kā nodrošināt ekosistēmu saglabāšanu tuvākajā apkārtnē? Ieteikumi iedzīvotājiem Rietumvalstīs

27.09.2023 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Latvijā daudz esam runājuši un joprojām runājam (arī strādājam šai jomā) par ekosistēmām, to saglabāšanu un to pakalpojumiem. Lasot dažādus ārvalstu – šajā gadījumā Rietumvalstu – avotus un apkopojot tajos sniegtos padomus, varam redzēt nedaudz atšķirīgu pieeju un t.s. “modernās tendences”. Latvijā ekosistēmas un bioloģiskā daudzveidība, protams, ir daudz labākā stāvoklī nekā t.s. “Vecajā …

LMSP iebildumi MK Noteikumiem par dabas liegumiem un projekta tālākai virzībai

21.09.2023 |  LMSP
Iepazinušies ar Ministru kabineta (23-TA-621) Noteikumiem par dabas liegumiem, izsakām sekojošus iebildumus un iebilstam projekta tālākai virzībai.
Atbilstoši izziņas 32.punktā norādītajam skaidrojumam uzturam iebildumu, ka paredzētā kārtība nav atbilstoša Satversmes 105.pantam īpaši otrajam teikumam. Norādām, ka ministrija neprecīzi norādījusi uz atsauci uz Satversmes 115.pantu, kurš nosaka cilvēku tiesības dzīvot …

Septiņi iemesli rūpēties par privātajiem mežiem

18.09.2023 |  FSC International
Ko jums nozīmē mežs? Kāds labums no ilgtspējīgas mežsaimniecības? Apmeklējām sešus privāto mežu īpašniekus Lietuvā, lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem. Viņi ir Darnūs Miškai, lielākās NVO Lietuvā, kas apvieno mazos īpašniekus, biedri, kā arī pārstāv pirmo plaša mēroga FSC grupas sertifikāciju valstī.

Somijas kokapstrādes nozares organizācijas publicē ceļvedi bioloģiskās daudzveidības veicināšanai

17.09.2023 |  Tero Karjalainen, forest.fi
Somijas Mežrūpniecības federācija un Somijas Zāģētavu asociācija ir publicējušas ceļvedi (programmu) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Somijas mežos.
Jau šobrīd Somijas komerciālajos mežos daudz tiek darīts bioloģiskās daudzveidības situācijas uzlabošanai, šo procesu īstenošana būtu jāuzlabo visā koksnes iepirkuma ķēdē. Šāds secinājums pausts Somijas Mežrūpniecības federācijas un Somijas …

Kāpēc jaunajam Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadītājam prioritārām jābūt cilvēku pamatvajadzībām?

17.09.2023 |  Frank Vanaerschot, Jan Willem Goudriaan, EU Observer
Eiropas Investīciju banka gadā gūst 2,5 miljardu eiro peļņu
ES finanšu ministri 15. septembrī tikās sanāksmē, lai apspriestu, kam jākļūst par jauno Eiropas Investīciju bankas (EIB) – pasaulē lielākās daudzpusējās attīstības bankas – prezidentu.
Jebkuram, kurš ieņems šo amatu, būs jāuzņemas milzu atbildība par jēgpilnas reformas īstenošanu un rezultātu nodrošināšanu tās galvenajiem …

Par pasākumu “Mednieku un slazdu licēju (traperu) ieguldījums pilsoniskās* pētniecības jomā Eiropā”

08.09.2023 |  FACE
2023. gada 5. septembrī FACE kopā ar Maltas Medību un dabas aizsardzības federāciju (Federation for Hunting & Conservation Malta, FKNK) Eiropas Parlamentā rīkoja pasākumu “Mednieku un slazdu licēju (traperu) ieguldījums pilsoniskās pētniecības jomā Eiropā”. Pasākumu vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Alekss Agius Saliba (Malta, S&D).
Pasākumā tika apspriesta putnu ķeršana ar lamatām un tās nozīme Maltas kultūrā, šī medību veida…

“Blaser Fawn-Rescuer”. Sekmīga vides aizsardzības iniciatīva

04.09.2023 |  FACE
Kopš 2021. gada Blaser palīdz medniekiem un lauksaimniekiem efektīvi aizsargāt savvaļas dzīvniekus (jo īpaši nelielos). Piemēram, kad vasaras sākumā tiek pļauta zāle, Blaser reģionālajām mednieku biedrībām, vietējām mednieku grupām un individuālajiem medniekiem izīrē dronus ar termokamerām.
Pirmajā gadā brīvprātīgo atbalsta grupas darbojās Vācijā, bet kopš tā laika Blaser ir aizdevis dronus grupām Francijā, Ungārijā, Spānijā,…

Atvaļinājumu sezonai noslēdzoties, Somijas kokmateriālu tirgū prognozē uzlabošanos

04.09.2023 |  Metsateolisuus
Funkcionējošs kokmateriālu tirgus ir priekšnoteikums dinamiskai meža nozarei. Konkurētspējīga izejmateriālu cena un stabila darbības vide rada nozares iespējas darboties pasaules tirgos un stiprina apstākļus investīcijām Somijā.
Metsäteollisuus uzņēmumi 2023.gada janvārī-jūlijā iegādājās 21,4 miljonus kubikmetru kokmateriālu no privātajiem mežiem. Tas ir par 12% vairāk nekā vidēji pēdējos piecos gados.
Janvārī-jūlijā tika …

Amazones baseina valstis nosoda Eiropas atmežošanas regulu

01.09.2023 |  Matteo Civillini, climatechangenews.com
Belemas deklarācija* atspoguļo pieaugošo neapmierinātību ar Eiropas Savienības jauno regulu, kas aizliedz uzņēmumiem importēt ar atmežošanu saistītas preces.
Kopīgā deklarācijā Amazones baseina valstis ir uzbrukušas vides noteikumu “paplašināšanai” tirdzniecībā, atspoguļojot pieaugošo neapmierinātību ar jaunajām ES prasībām atmežošanas sakarā. Eiropas valstu valdību jūnijā pieņemtais likums paredz, …

Pārvarēt barjeras: mazo mežu īpašniekiem ASV paveras plašāka piekļuve oglekļa tirgiem

23.08.2023 |  Jennifer L, Carbon Credits
Finite Carbon un LandYield, īstenojot inovatīvu sadarbību, faktiski, veic apvērsumu brīvprātīgajā oglekļa tirgū (VCM), pārvarot šķēršļus un paverot jaunas iespējas mazo (turpmāk tekstā – ģimenes) mežu īpašniekiem gūt labumu no oglekļa kredītiem.
Finite Carbon ir Ziemeļamerikas meža oglekļa kompensāciju izstrādātājs, koncerns British Petroleum jau 2020. gadā iegādājās Finite Carbon akciju …

Pasaules bankas ziņojums. Eiropas Zaļais kurss cilvēkiem: Cilvēkresursu nozīme pārejā uz Zaļo ekonomiku

22.08.2023 |  Javier Sanchez-Reaza, Diego Ambasz, Predrag Djukic, World Bank Group
Jau kādu laiku regulāri un daudz tiek uzsvērts, ka klimata pārmaiņas ir mūsu laikmeta vissvarīgākais eksistenciālais apdraudējums. Zinātnieku domas par šo pārmaiņu cēloņiem dalās, bet, jāsecina, ka vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās veicina jūras līmeņa celšanos, biežākus ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības pasliktināšanos un lauksaimniecības un akvakultūras ilgtspējas izmaiņas.
Eiropas Zaļais…

Kāpēc ir svarīgi kļūt ilgtspējīgam uzņēmējdarbībā?

22.08.2023 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Ilgtspēja uzņēmējdarbībā ir kļuvusi ne tikai par modes vārdu, bet arī par būtisku faktoru, lai gūtu panākumus, uzlabotu finanšu rādītājus un iegūtu sabiedrības atbalstu. Mūsdienu pasaulē investori izmanto vides, sociālos un pārvaldības (ESG) rādītājus, lai pieņemtu informētus lēmumus, un uzņēmumi, kas ievēro ilgtspējas principus, gūst labumu no kopīgas vērtības. Neilgtspējīgas prakses negatīvā ietekme uz vidi ir nenoliedzama, un, pieaugot …

FSC Ukrainā turpina būt spēcīga, neskatoties uz kara radītajām milzu problēmām

20.08.2023 |  FSC International
Pēc vairāk nekā gadu ilgušā kara FSC Ukraina ir tikpat izturīga un stabila kā Ukrainas meži.
Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī piespieda organizāciju (FSC) gan Ukrainā, gan citur pielāgoties un mainīties.
“Mūsu pamatprincips – ir jārīkojas, ne jāizmanto karš kā iemesls, lai neko nedarītu. Galvenā prioritāte ir cilvēku drošība,” skaidro FSC Ukraina direktors Pavlo Kravecs. …

Par jauno FSC nacionālo pagaidu meža apsaimniekošanas standartu (IFSS) Latvijai

11.08.2023 |  LMSP, FSC
Par jauno FSC nacionālo pagaidu meža apsaimniekošanas standartu (IFSS) Latvijai

Situācija mežos un jaunās politiskās tendences Eiropā liecina par koksnes ražošanas apjomu samazināšanos tuvākajā nākotnē

04.08.2023 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Šobrīd lielākajā daļā Eiropas valstu mežizstrādes līmenis joprojām ir krietni zemāks par koksnes pieauguma līmeni meža platībās. Protams, tas liecina par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu Eiropā. Problēma ir faktā, ka samazinās kokmateriālu ražošana un, faktiski, koksnes pieejamība turpmāk. Koksnes izmantošanas potenciālā samazināšanās nenoliedzami ir pretrunā ar Zaļā kursa pamatprincipiem – būtiski paplašināt …

Par gaidāmo FSC vebināru: Gatavojam scenāriju nākotnei

01.08.2023 |  FSC International
Building Future Scenarios – Input for FSC’s First Flagship Publication
Uzskatot to par būtisku FSC Globālās stratēģijas daļu, FSC ir sākusi darbu pie nākotnes scenārija (paziņojuma). 
Topošā scenārija (publikācijas vai paziņojuma) mērķis ir uzsvērt meža apsaimniekošanas holistiskās (vienotas, nedalītas) pieejas nozīmi globālo problēmu risināšanā un pozicionēt FSC kā ilgtspējas ideju līderi. FSC uzskata, ka …

Par atjaunināto FSC Saistību politiku (PfA)

27.07.2023 |  FSC International
Publicēta FSC Saistību politikas (PfA) atjauninātā versija (FSC-POL-01-004 V3) (). Tā (politika) kalpo kā FSC riska pārvaldības instruments, aizsargājot gan FSC zīmola, gan pašas organizācijas uzticamību un reputāciju. Politikā ir norādītas sešas nepieļaujamas darbības:   – Atmežošana   – Aizsargājamu dabas vērtību iznīcināšana   – Nelikumīga mežizstrāde un nelikumīga kokmateriālu tirdzniecība …

Galvenie secinājumi no jūnijā publicētā Eiropas Kokapstrādes organizācijas (EOS) jaunākā gada pārskata

24.07.2023 |  EOS, LMSP, LMĪAK
Eiropā pieaug spriedze lapu koksnes baļķu piedāvājumā. Lapu koksnes baļķu pieejamība Eiropā pašlaik ir pakļauta ievērojamam spiedienam, ko rada mežu produktivitātes samazināšanās klimatisko traucējumu dēļ, arī pieaugošais apaļkoku eksports uz Ķīnu un virkne jaunu politikas un regulatīvo pasākumu.
Tas nozīmē, ka Eiropas lapu koksnes cenas ir saglabājušās relatīvi stabilas, jo īpaši ozolkoka cenas, lai gan patēriņš …

Ieguldītājus mulsina Eiropas Savienības ilgtspējīgas ziņošanas plāna vājināšana

23.07.2023 |  Wester van Gaal, EU Observer
Eiropas investori ceļ trauksmi par ilgtspējīgas ziņošanas noteikumiem, kuru prasības, pēc viņu domām, Eiropas Komisija ir krasi samazinājusi.
Jūnijā Komisija publicēja vides, sociālo un pārvaldības (ESG) pārskatu sniegšanas noteikumu projektu, kas attieksies uz 50 000 uzņēmumiem ES un kuru mērķis ir uzlabot to sniegto informāciju par divpadsmit standartiem, kuri attiecas arī uz ar darbaspēku saistītiem jautājumiem, piemēram, darba koplīgumu …

Pētījums atklāj, ka oglekļa nodoklis luksusa precēm ir taisnīgāks un efektīvāks emisiju samazināšanas veids

23.07.2023 |  Ally Wybrew, Euronews Green
Pētnieki atklājuši, ka oglekļa nodokļa piemērošana luksusa precēm būtu “taisnīgāks” veids, kā panākt emisiju samazināšanu.
Pētījumā, kas jūlija pirmajā nedēļā publicēts akadēmiskajā žurnālā One Earth, konstatēts, ka luksusa preču aplikšana ar nodokli būtu efektīvāka oglekļa emisiju samazināšanā nekā pašreizējās shēmas. Jaunajā pētījumā konstatēts, ka, uzliekot nodokli luksusa lietām, …

Ukrainas meža nozares delegācija iepazīstas ar Latvijas meža nozari

21.07.2023 |  LMSP

Vizītes laikā Ukrainas pārstāvji apmeklēja a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) centrālo biroju Rīgā, Mazsilu kokaudzētavu, Rendas čiekurkalti un koksnes šķeldas noliktavu Kuldīgā, “Latvijas Finiera” kokaudzētavu “Zābaki”, tikās ar Latvijas Mežu sertifikācijas padomes, Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta pārstāvjiem, Latvijas Mežu īpašnieku biedrības un VMF Latvija vadību, kā arī iepazina koksnes …

“Ukrainas mežu” pārstāvji iepazīst “Latvijas valsts mežu” pieredzi

20.07.2023 |  Latvijas valsts meži
No 16. līdz 20. jūlijam Latvijā viesojās Ukrainas valsts mežu apsaimniekošanas uzņēmuma “Ukrainas Meži” (ДП “Ліси України”) pārstāvji no Volīnijas apgabala, lai iepazītu meža nozari Latvijā un smeltos pieredzi sava uzņēmuma darbības pilnveidošanai. Vizītes laikā “Ukrainas Meži” delegācija apmeklēja arī a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) Mazsilu kokaudzētavu, Rendas čiekurkalti un koksnes …

Par dabas atjaunošanas likumu Eiropas Parlamentā

10.07.2023 |  LMSP
Otrdien, 11. jūlijā, Strasbūrā Eiropas Parlamenta deputāti apspriedīs pretrunīgi vērtēto dabas atjaunošanas likumu, savukārt, trešdien notiks balsojums, kurā noteiks Parlamenta nostāju.
Šie notikumi gaidāmi pēc tam, kad Parlamenta Vides komitejā balsojums nonāca strupceļā – 44 pret 44. Likums, kura mērķis ir atjaunot degradētās zemes un jūras teritorijas, ir saskāries ar opozīciju, ko vadīja centriski labējā Eiropas Tautas partija …

Bez sociālā taisnīguma nav “Zaļā kursa”…

05.07.2023 |  Klaus Heeger, Sara Rinaudo, EU Observer
Eiropas neatkarīgās arodbiedrības nešaubīgi uzskata, ka vides un klimata pārmaiņu problēmas ir steidzami jārisina.
ES Zaļajam darījumam (Zaļajam kursam) ir nepieciešama stingra politiskā un regulatīvā orientācija – tam nav alternatīvas. Mēs saskaramies ar dažādām nostādnēm, kuras ir jāsaskaņo.
No ekonomikas un uzņēmējdarbības viedokļa zaļā pāreja prasa būtiski pārskatīt mūsu pašreizējo sociālekonomisko modeli, kurā …

2022. gadā mežu izzušana pasaulē joprojām pieaugusi

03.07.2023 |  Anna Fleck, Statista
Pagājušajā gadā tropisko mežu izzušana ir palielinājusies, neraugoties uz dažādu uzņēmumu un valdību apņemšanos ierobežot atmežošanu. Saskaņā ar datiem, kas publicēti World Resources Institute Global Forest Review*, 2022. gadā tropos tika zaudēti 4,12 miljoni hektāru primārā tropu meža – par 10 % vairāk nekā 2021. gadā.
Primārie tropu meži ir oglekļa uzkrāšanai un bioloģiskajai daudzveidībai ļoti svarīgas …

Latvijas valsts mežu vides izglītības programmās rekordliels dalībnieku skaits

30.06.2023 |  Latvijas valsts meži
Rekordliels dalībnieku skaits – vairāk nekā 30 tūkstoši Latvijas skolēnu – aizvadītajā mācību gadā piedalījās kādā no a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) izstrādātajām vides izglītības programmām, liecina apkopotā dalībnieku statistika.
LVM piedāvā gan klātienes vides izglītības nodarbības valsts mežos kopā ar LVM speciālistiem, gan īsteno vides izglītības programmas skolās sadarbībā ar pedagogiem. LVM dabas …

Efektīva cīņa pret savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību. Debates Eiropas Parlamentā

29.06.2023 |  FACE
27. jūnijā Briselē Eiropas lēmumu pieņēmēji, Āfrikas delegācijas un NVO tikās Eiropas Parlamentā, lai apspriestu, kā vislabāk apkarot savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību, kas ir ļoti svarīga, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Pasākumā, kuru vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Alekss Agius Saliba (S&D, Malta), liela uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības rīcības plānam pret savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību. …

Ukrainas Ziemeļu mežu pārvalde apstiprina sešu meža darbinieku bojāeju

18.06.2023 |  Відкритий ліс, Strana.ua
Sumu apgabalā Ukrainā tikusi apšaudīta automašīna ar vietējās mežsaimniecības darbiniekiem. Avots tiesībsargājošajās iestādēs par šo traģisko notikumu izdevumam Strana.ua pastāstījis sīkāk.
“Traģēdija notikusi 13. jūnijā ap pusdienas laiku pie Gutas ciemata. Mežniecības darbinieki pārvietojās dienesta automašīnā aptuveni kilometra attālumā no valsts robežas, kur viņi tika apšaudīti no …

Eiropas Savienības fondu un citu finanšu instrumentu monitoringa sniegtās iespējas uzņēmumiem

15.06.2023 |  Daniela Bernsone, Elva Paula Martinsone, PwC
ES fondi un citi līdzīgi finanšu atbalsta instrumenti ir snieguši atbalstu un sekmējuši daudzu uzņēmumu strauju izaugsmi, modernizāciju un attīstību. Ņemot vērā šobrīd pieejamo lielo informācijas apjomu un dažādo programmu piedāvājumu, ir svarīgi spēt tajā orientēties un atlasīt savam uzņēmumam piemērotus atbalsta instrumentus. Tas ļauj laikus apzināt atbilstošas atbalsta programmas, to ietvaros pieejamo finansējumu un izvirzītos …

Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem. Jautājumi ir, atbilžu joprojām nav

05.06.2023 |  Māris Liopa, LMSP
“Jautājumi un atbildes zemes īpašniekiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos, jūras piekrastē, upju un ezeru aizsargjoslās” (materiālu lūdzam skatīt )
7. izdevums
2017. gads, BET... kopš tā laika gan aizsargājamo teritoriju platība, gan mikroliegumu skaits Latvijā ir tikai pieaudzis... un nekas nav darīts taisnīgu kompensāciju sistēmas sakārtošanai.
Jāpiebilst, ka Latvijas Mežu …

Poļisjes (Ukraina) meža biroja prezentācija

02.06.2023 |  Ukrainas valsts meži, Poļisjes meža birojs
Poļisjes (Ukraina) meža biroja prezentācija

Starp saistītām personām notikuša darījuma vērtēšana

25.05.2023 |  Inita Apšeniece, ZAB “CersJurkāns””, zvērināta advokāte, iŽurnāli
Darījumiem starp saistītām personām tiek pievērsta īpaša uzmanība no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, jo ir nepieciešams pārliecināties, vai to pamatā nav darījuma dalībnieku vēlmes izvairīties no saistību izpildes pret valsts budžetu vai iegūt fiskālās priekšrocības. Šādi darījumi laiku pa laikam nonāk arī tiesu vērtējumā. Viens no pēdējiem Senāta spriedumiem, kurā ir vērtēts darījums starp saistītām personām, ir 2022. gada…

Volīnijas mežkopji kopīgi ar Latvijas kolēģiem nosūta uz fronti četras automašīnas

21.05.2023 |  Конкурент
Volīnijas meža nozares darbinieki kopīgi ar Latvijas kolēģiem nodevuši Ukrainas aizstāvjiem vēl četras automašīnas, dronus un to aprīkojumu, un higiēnas preces.
Par to vēstīts Poļisjes mežniecības biroja Facebook lapā.
Divas automašīnas, kas tika nogādātas uz frontes līniju 100. Volīnijas brigādes vajadzībām, iegādājās meža nozares ļaudis. Kravas automašīna un apvidus auto ir dāvinājums no Latvijas kolēģiem; tās arī …

FACE meklē Politikas padomnieku medību sociālās akceptēšanas jautājumos

18.05.2023 |  FACE
FACE meklē Politikas padomdevēju medību sociālās akceptēšanas jautājumos. Darbs Briselē. Izraudzītais kandidāts būs atbildīgs par FACE centienu koordinēšanu, lai novērtētu un veicinātu medību sociālo pieņemšanu visā Eiropā. 
Pienākumi:
Sadarboties ar FACE pārstāvjiem, lai novērtētu un izprastu medību sabiedrisko pieņemšanu Eiropā.
Izstrādāt rīcību kopumu par dažādām pieejām, kas izmantotas dažādās …

Kādā apmērā sedzami saimnieciskās darbības zaudējumi?

18.05.2023 |  Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
Zemnieku saimniecība (ZS) ir noslēgusi pārskata gadu ar peļņu. No iepriekšējiem gadiem ir izveidojušies saimnieciskās darbības zaudējumi. Kādā apmērā ZS var segt iepriekšējo gadu zaudējumus, kuri ir redzami gada ienākumu deklarācijā? Vai tos var segt pilnā apmērā, vai arī jāņem vērā arī saņemtās subsīdijas?
Tiek pieņemts, ka šajā gadījumā jautājums ir par iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības un …

Kādi ir obligātie rekvizīti aktā par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu?

16.05.2023 |  Ilga Robežniece
Uzņēmums veic savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ar klientiem – kādi ir obligātie rekvizīti šādā aktā? Vai obligāti jāuzrāda reģistrācijas numurs uzņēmumam, ar ko tiek veikta salīdzināšana? Kāds likumdošanas akts to nosaka?
Lai sniegtu atbildi uz jautājumu, precizēsim – kas ir akts par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu un kādai dokumentu grupai tas pieder? 
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. …

Renda: 13. maijs, atbalsts Ukrainai, nacionālie partizāni pēckara Latvijā

16.05.2023 |  LMSP
13. maijā Rendas pagastā notika divi pasākumi.
Tā kā Rendas pagasta iedzīvotāji ļoti aktīvi dažādos veidos atbalsta Ukrainu, pagasta pārvaldes vadītāja Kristīne Kuzmina vispirms aicināja uz labdarības tikšanos Rendas Kultūras namā ar Latvijas meža nozares pārstāvjiem Edvīnu Zakovicu un Māri Liopu, kas atbalsta Ukrainas meža nozares kolēģus cīņā pret agresoru, vēlāk tikšanās dalībniekus pacienājot ar pašas vārīto …

Kopā esam spēcīgi! “Latvijas Finiera” atbalsts Ukrainai

11.05.2023 |  Latvijas Finieris
Kopā esam spēcīgi! “Latvijas Finiera” atbalsts Ukrainai

Elastīgā atalgojuma sistēmas ieviešana: soli tuvāk labāka darba devēja statusam

11.05.2023 |  Vasiļisa Kotova, Irēna Arbidāne, PwC
Pandēmijas laikā Latvijas uzņēmumi saskārās ar nepieredzētiem izaicinājumiem saistībā ar attālināto darbu, kad bija kritiski jāpārvērtē vispārējā korporatīvā kultūra.* Lielākos izaicinājumus izraisīja tieši nepieciešamība pēc elastības – tradicionālā astoņu stundu darbadiena birojā tika papildināta ar iespēju pieslēgties attālināti darbiniekam ērtākajā laikā. Daži uzņēmumi atcēla prasību būt birojā pilnu slodzi un izveidoja…

VID “klusā” sadarbība informācijas iegūšanā par saistīto personu darījumiem

11.05.2023 |  Jana Makarova, Zane Smutova, PwC
Lai izsekotu saistītu personu darījumu norisi un konkrētas darbības to ietvaros, kā arī darījumu iniciatoru, VID izmanto dažādas pieejas informācijas iegūšanai. Ikdienā esam atklājuši, ka kontroles procesu ietvaros informācijas apmaiņā par darījumu faktisko esību ir vērojama “klusā” administratīvā sadarbība. Turklāt objektīvu argumentu un pierādījumu iegūšanai, kā arī darījumu faktiskās norises identificēšanai VID lūdz …

Senāts atzīst VID kļūdu secinājumā par nekustamā īpašuma dāvinājuma darījumu

08.05.2023 |  iFinanses
Senāta Administratīvo lietu departaments 25. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un nokavējuma naudu saistībā ar nekustamā īpašuma dāvinājuma darījumu. Senāts atzina par nepamatotu VID secinājumu, ka dāvinājums laulātajai noticis pieteicēja saimnieciskās darbības ietvaros.
Izskatāmajā lietā VID konstatēja, ka …

Valdes locekļa atbildība par parādiem

08.05.2023 |  Agnese Medne, SIA "GLIMSTEDT ZAB", partnere, zvērināta advokāte
Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktīvi izmanto likumā “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) tam paredzētās tiesības lemt par valdes locekļu atbildību juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanā. Saskaņā ar VID publicēto informāciju process par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu valsts budžetam ir uzsākts 136 juridiskām personām. Apskatām sīkāk, ko var pieprasīt no valdes locekļa un kad to drīkst …

Latvijā apbalvoti Volīnijas mežsaimnieku sadarbības partneri un atbalstītāji

05.05.2023 |  Конкурент
Artūrs Kristlībs un Aigars Loss, Volīnijas mežsaimnieku pastāvīgie sadarbības partneri un atbalstītāji, par atbalstu un palīdzību Ukrainai saņēmuši Latvijas Valsts  apbalvojumu. Šo apbalvojumu Latvijas Valsts prezidents Egils Levits viņiem pasniedza svinīgā ceremonijā Rīgas pilī.

Kā ziņots iepriekš, šonedēļ Artūrs Kristlībs, Aigars Loss un Māris Liopa saņēma Ukrainas prezidenta apbalvojumus “Par Ukrainas …

Ukrainas prezidents apbalvo Latvijas brīvprātīgos

04.05.2023 |  Волинські Новини
3. maijā Volīnijas apgabala pārvaldes vadītāja pirmais vietnieks Serhijs Movenko pasniedza Latvijas Republikas brīvprātīgajiem Valsts prezidenta apbalvojumus “Par Ukrainas aizsardzību” un diplomus par brīvprātīgo darbu, aktīvu palīdzību uzdevumu izpildē, kas saistīti ar Ukrainas aizsardzības pasākumu īstenošanu un interešu aizsardzību saistībā ar Krievijas Federācijas plaša mēroga bruņoto agresiju.
Apbalvojumus saņēma Aigars …

Bērniem nepieciešama daba un rotaļas

02.05.2023 |  FSC International
Vai vēlaties, lai jūsu bērni būtu izturīgāki un spējīgāki pielāgoties? Atvēliet laiku dabai! Spēlējoties dabā, tiek veicināta bērnu veselīga fiziskā attīstība. Pētījumi liecina, ka tā var uzlabot viņu sociālo, emocionālo un kognitīvo attīstību. 
FSC sertificētas koka rotaļlietas ir lielisks rotaļlietu kolekcijas papildinājums, vairums veicina radošas rotaļas dabā. Protams, katram cilvēkam ir nepieciešama slēptuve. No atbildīgi …

FACE informatīvs ziņojums par priekšlikumu Dabas atjaunošanas likumam

26.04.2023 |  FACE
Eiropas jaunais dabas atjaunošanas likums piedāvā plašas iespējas mazo medījamo dzīvnieku un bioloģiskās daudzveidības jomā. Lielāka prioritāte biotopu un ekosistēmu saglabāšanai aizsargājamās teritorijās un ārpus tām ir tas, ko FACE ir prasījusi jau vairākus gadu desmitus, tāpēc mēs aicinām lēmējus izmantot iespēju un atbalstīt šo regulu.
FACE galvenie vēstījumi:
FACE atzinīgi vērtē …

Kā gada pārskatā norādīt ieguldījumus nekustamajā īpašumā?

24.04.2023 |  Ieva Grabe, SIA “PricewaterhouseCoopers”
Nekustamā īpašuma lietošanas laikā uzņēmumiem nereti rodas nepieciešamība veikt tajā papildu ieguldījumus, tādēļ aktuāls kļūst jautājums, kā norādīt veiktos ieguldījumos grāmatvedībā un uzņēmuma gada pārskatā.
Vai mainās uzskaites vērtība?
Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 81. punktu pēc sākotnējās …

Kā eksporta darījumu norādīt PVN deklarācijā?

24.04.2023 |  Elīna Lapsa
Lietuvas uzņēmums iepērk naftas produktus no Latvijas uzņēmuma akcīzes preču noliktavas. Lietuvas uzņēmums noformē eksporta deklarāciju preču eksportam uz Ukrainu, lai piegādātu preci savam pircējam. Latvijas uzņēmums eksporta deklarācijā ir norādīts kā deklarētājs. Lietuvas uzņēmumam tiek izsniegts rēķins. Vai šis ir uzskatāms par eksporta darījumu? Kādu nodokļa likmi jāpiemēro preču pārdošanai, un kā šis darījums jānorāda …

Latvijas meža nozares pārstāvji iepazīst Austrijas pieredzi

24.04.2023 |  Latvijas valsts meži
Lai iepazītos ar nozares attīstības tendencēm un gaidāmajiem darbiem, ko nosaka Eiropas Zaļais kurss, Latvijas meža nozares pārstāvji no 18. līdz 20. aprīlim devās pieredzes vizītē uz Austriju.
Austrijā Latvijas pārstāvjus uzņēma vadošie mežsaimniecības un kokrūpniecības uzņēmumi. Trīs dienu laikā delegācija iepazina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas praksi Austrijas valsts un privātajos mežos un vadošo kokrūpniecības nozares …
Rādīt vairāk

Sabiedrība un vide

Apmēram puse Latvijas mežu pieder valstij, savukārt no pārējiem lielākā daļa pieder privāto zemju īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 135 tūkstoši. Latvijā būs grūti sameklēt mežus, kas nebūtu publiski pieejami – gandrīz visos cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties, lasīt sēnes vai ogas. Ar katru gadu Latvijas mežos palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% kopējo mežu platību.

Izglītība

Dažādas ar meža nozari saistītas specialitātes var pagūt 19 profesionālajās izglītības iestādēs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātē, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtā un Ogres Valsts tehnikumā. Sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru Latvijā pie sertificētiem amata meistariem iespējams iegūt arī neformālo kokapstrādes izglītību, iegūstot amatnieka karti vai amata zeļļa un meistara diplomus.

pauls-revelis.png
Pauls Rēvelis
Latvijas Mežu sertikācijas padomes izpilddirektors, žurnālists.
jelgavniex@inbox.lv

 

REGULĀRI BRAUCU UZ NERETAS PUSI, KUR MAN IR LAUKU ĪPAŠUMS. CEĻU REMONTI RADA SAJŪTU: “VAI VISU PASPĒSIM?” TAČU SKAIDRS, KA REMONTU VAJAG UN ALLAŽ VARI IZBRAUKT ĀTRĀK.

MEŽU DZĪVE MANĀ LAUKU PUSĒ NORIT INTENSĪVA – STĀDA, AUDZĒ UN AUG, KOPJ, CĒRT, PIESKATA. PROTAMS, IR SAJŪTA, KA UZ LAIKU KAUT KAS ATŅEMTS, JA NOCIRSTS TAVS JAUKAIS “SĒŅU STŪRĪTIS”. BET – TAS DOD IESPĒJU ATRAST JAUNU SĒŅOŠANAS VIETU VAI ARĪ LŪKOTIES PĒC JAUNĀM SĒNĒM. ESMU “IEPAZINUSIES” AR ČIGĀNENĒM, PAR KURĀM LĪDZ TAM BIJU VIEN DZIRDĒJUSI.

NOVĒROJUMI DZĪVĒ UN DARBĀ – MUMS TRŪKST RĪCĪBAS KULTŪRAS. BIEŽI VIEN CEĻU REMONTĒTĀJI NEVĪŽĪGI ATTIECAS PRET KOKIEM, KAS PAREDZĒTI SAGLABĀŠANAI. BIEŽI VIEN PIE CEĻMALĒ NOVIETOTAS ATKRITUMU KASTES KĀDS PASLINKOJIS UN IZBĒRIS MĒSLUS SAUJĀM, NEIELIEKOT TOS KAUT MAISIŅĀ. UZ ŠĶIROTO ATKTRITUMU LAUKUMU VAR BRAUKT, KO ARĪ DIVAS REIZES MĒNESĪ DARĀM, BET RĪGAS KONTEINEROS STIKLU NERETI IZREVIDĒ BOMŽI, PIE PAPĪRA SAMESTS VISS, KAS IESPĒJAMS.

NAV RĪCĪBAS KULTŪRAS – “DARI, KAUT MAZ, BET KĀRTĪGI”.

Ērika
Sadzīves tehnikas meistare
 

PAGĀJUŠOGAD MĒNESI NODZĪVOJU PIE BRĀLĒNA VELĒNAS PUSĒ. LASĪJU OGAS PĻĀVU, RAKU, TĪRĪJU, SĒŅOJU – DARĪJU TO, KAS NE VISAI PATĪK, BET BIJA SVĒTĪGI. GALVA NU IR TUKŠA NO NOGURUMA UN BLĒŅĀM, KO RADĪJIS TRUJU GADU NEPĀRTRAUKTS DARBS ĀRZEMĒS.

MUMS BIJA DAUDZ UN BIEŽI VIESI, KAS TĀLU STAIGĀT NEGĀJA, RUNĀJA PAR POLITIKU VAI SPORTU, GARĀMEJOT PIEMINOT BAISO MEŽU IZCIRŠANU UN SLAVĒJOT BRĀLĒNA VECĀKUS, KA ŠIE, LŪK, VISU TAUPOT CITĀM PAAUDZĒM. LŪK, TEPAT ESOT PIERĀDĪJUMS SLIKTAI SAIMNIEKOŠANAI – LIELS IZCIRTUMS (NETEICĀM, KA TAS MŪSU MEŽS UN TO VAJADZĒJA NOCIRST, LAI NESAPŪTU!). ĪDĒTĀJUS NEESMU MĪLĒJUSI NEKAD, AIZVEDU ŠOS PASKATĪTIES UN PAMĒRĪT PRIEŽU, EGĻU CAURMĒRUS. LIELI, PIE SIMT GADIEM KOKI. KO AR TIEM DARĪT? GUDRIE AR SAKA – JĀCĒRT! TAD KO ČĪKSTI, KA MEŽUS IZCĒRT… NU ŠIS NESOT LABĀKAIS PIEMĒRS, ŠIS ESOT PAREIZI. KUR NEPAREIZI? NU LAI PALASOT UN PASKATOTIES. PIERUNĀJU AIZBRAUKT UZ CITĀM VIETĀM. VISS NORMĀLI, VECI, LIELI KOKI…

UNGĀRIJĀ UN SERBIJĀ DZĪVOJOT UN STRĀDĀJOT SECINĀJU, KA GALVENAIS IR ZINĀŠANAS UN VĒLME ZINĀT. TAD NĀKS ARĪ GUDRĪBA.

Magda
Valodniece
 

ZAĻŠ VAI SARKANS, VISU NOSAKA NAUDA. DOMĀJU, CILVĒKI IR PIERADUŠI PIE INFORMĀCIJAS, KAS SKAĻA, BRĒCOŠA, NEPATĪKAMA, BET LIEK PAŠAM JUSTIES PRAVIETISKI. “ES TAČU TEICU!”

AR DABAS LIETĀM LATVIJĀ SAISTĀMA PALIELA NAUDA - VISI VIDES PROJEKTI, GUDRONA DĪĶI UN CITAS “MUĻĶĪBAS”, KAS NODERĪGAS, BET TIEK PATAISĪTAS PAR GARUM GARIEM PROCESIEM, LĪDZ APNĪK. TĀ TEIKT – VALSTISKĀ LĪMENĪ DARBOJAS NODERĪGA MUĻĶĪBA.

DOMĀJU, VISU VAR SAKĀRTOT UN LIELĀKOTIES LATVIJĀ PIE TEIKŠANAS IR PROFESIONĀĻI, KAS SAPROT – KO DARĪT, KO TĪRĪT, KO VEIDOT. AR PROFESIONĀĻIEM ES SAPROTU TOS, KAS DARA, NEVIS RAKSTA VAI KONTROLĒ.

Vineta
Finanšu konsultante
 

ZAĻAJĀM LIETĀM SEKOJU CĪTĪGI, BET PATS “ZAĻUMU” IEROBEŽOJU AR SĒTAS UN DĀRZA KOPŠANU, PUTNU BAROŠANU ZIEMĀ UN ATKRITUMU ŠĶIROŠANU, TALKĀM, NEMĒSLOŠANU UZ IELAS. SMĒĶĒJU, BET ZINU – NE REIZES IZSMĒĶIS NAV NOMESTS UZ IELAS. PRINCIPS, KO IEMĀCĪJA TĒVS.

MANUPRĀT, ARĪ ZAĻAS LIETAS LATVIJĀ BŪTU ŠĶIROJAMAS – PRĀTĪGAJĀS UN PLĀTĪGAJĀS. PRĀTĪGĀS IR, PIEMĒRAM, MAZO UPJU TĪRĪŠANA, TALKAS, SAPRATNE, KAS IR KAS, DABAS TAKAS, PUTNU VĒROŠANA, ĶĪMIJAS NELIETOŠANA VAI SAPRĀTĪGA LIETOŠANA UTT. CILVĒKI IET, DARA, SKATĀS, UZZINA, ATPŪŠAS UN, TEIKŠU, JA ESI PAVADĪJIS DIENU BRIENOT PA UPI, PĒC TAM, LAIVOJOT TĪRĀ UPĒ, ROKA NECELSIES “SIVĒNOTIES”. PLĀTĪGĀS LIETAS IR SKAĻĀKAS, BEZ JĒGAS. JA TĀ NAV MŪZIKA, KĀDA JĒGA NO TROKŠŅA? CILVĒKI VĒLAS PIEVĒRST UZMANĪBU, SKAĻI KLAIGĀJOT, KA VISS IR BRIESMĪGI, LATVIJAI DRAUD TUKSNESIS, NEBŪS ŪDENS UN KAS VĒL. NEZ VAI!

TĒVS PĒC KARA DAUDZ STĀSTĪJA, KA ĪPAŠI PĒC IZSŪTĪŠANĀM LAUKI PALIKUŠI TUKŠI, VĒLĀK CIEMATUS PAMETA ĻAUDIS UN LĪDZ KARAM APDZĪVOTĀS VIETAS AIZAUGA. TAGAD JAU ARĪ – LIKVIDĒ DZELZCEĻUS, CIEMATI PALIEK TUKŠI, TĀ VISA VIETĀ NĀK KRŪMI, ALKŠŅI, BLĪGZNAS… MEŽI IR SKASITI, TIKAI JĀDOMĀ, KO LIEKAM PRIEDES, EGLES VIETĀ – LAI TAS BŪTU KĀDS “KREPTĪGS” SKUJKOKS, NEVIS “PRASTA VICA”.

Stefans
Zemnieks, lauksaimnieks
 

ATTIEKSME PRET DABU, ĪPAŠUMU, GAISU UN VISU CITU – TEIKSIM – JEBKO – IR ATKARĪGA NO IZGLĪTOTĪBAS UN ZINĀŠANĀM. PAR MUMS
AUSTRĀLIJĀ RUNĀ KĀ PAR MAZLIET CITAS KULTŪRAS, CITU UZSKATU ĻAUDĪM, KAS GLUŽI NAV TIESA. MĒS AUSTRĀLIJĀ SARGĀJAM SAVU DABU, ĶENGURUS UN CITUS DZĪVNIECIŅUS UN AUGUS, LAI PASARGĀTU NO EIROPEISKUMA. MAN PATĪK PĒTĪT VĒSTURISKAS LIETAS UN TEIKŠU, EIROPIEŠI IR NODARĪJUŠI DAUDZ ĻAUNA CITAI PASAULEI – KARI, SLIMĪBAS, “NEPAREIZIE AUGI UN DZĪVNIEKI”.

LATVIJĀ UZTUROS 5-6 MĒNEŠUS GADĀ. TE VISS IR CITĀDI. BIEŽI VIEN NESAPROTAMI. NESAPROTU, KĀ ILGUS GADUS VAR STĀVĒT SABRUKUŠAS KŪTS DRUPAS VAI ŠĶŪNIS, KO NEVIENS NEREMONTĒ. NESAPROTU, KĀ VAR ATGŪT SENO DZIMTAS ĪPAŠUMU UN, NOCĒRTOT MEŽU, PAMEST TO (ĪPAŠUMU). NESAPROTU, KĀLAB MAN KĀ PRIVĀTĪPAŠNIEKAM JĀMĒRO CEĻS UZ VALMIERU, RĪGU UN NE REIZI VIEN, LAI GŪTU VALSTS IESKATU PAR MAN PIEDEROŠO ZEMI, JA NEVIENS NO ŠIEM ĻAUDĪM MANIEM ČETRIEM HEKTĀRIEM NAV BIJIS TUVUMĀ. FORMĀLĀS RŪPES PAR ĪPAŠUMIEM UN LIKUMĪBU IR LIEKĒDĪGAS.

TOTIES GAN AUSTRĀLIJĀ, GAN LATVIJĀ LEPOJOS AR KAIMIŅIEM – VIENS OTRA PLATĪBAS PIESKATĀM, MAKŠĶERĒJAM, ZINĀM PAR LAPSĀM, VILKIEM, ĶENGURIEM UN CITIEM.

(JŪS, PROTAMS, ZINĀT, KA LAPSU UN VILKU EIROPIEŠA IZPRATNĒ AUSTRĀLIJĀ NAV.)

Andrejs
Latvietis Austrālijā, Pensionārs
 

LATVIJĀ ESMU DIVPADSMITO REIZI UN CENŠOS ŠE PAVADĪT VISMAZ DIVAS VAI TRĪS NEDĒĻAS. CEĻOJUMUS ĻOTI STINGRI PLĀNOJU. ESMU T.S. “TUMŠĀ TŪRISMA” PIEKRITĒJS, LATVIJĀ ESMU APMEKLĒJIS DAUDZAS KOMUNISTU LAIKU BŪVES, ESMU BIJIS ARĪ LIEPĀJAS CIETUMĀ (KAROSTA), LĪGATNES PAZEMES MĪTNĒ, MEŽOS, KUR PIEMIN MEŽAVĪRUS PĒCKARA GADOS, MĪLU PASTAIGĀT PA VECO MUIŽU PAGRABIEM, IELĪST KĀDĀ PATVERTNĒ. JUMS DAUDZ KAS IR KĀ VECOS KINO!

ARĪ VĀCIJĀ MĒS CĪNĀMIES AR ĻAUDĪM, KAS VISU LIEKO MET, KUR PAGADĀS, BET RĪGĀ ESMU NOVĒROJIS ĪPATNU LIETU – CILVĒKS IET,
VIŅAM ROKĀ MAISIŅŠ AR ATKRITUMIEM, UN VIŅŠ ŠO MAISIŅU NOMET PIE SĒTAS, IELAS MALĀ, PIE NAMA STŪRA. TURPAT TUVUMĀ IR KONTEINERS! SIVĒNS!

Manfrēds
Tūrists no Vācijas
 

PAR SEVI NESEN IZLASĪJU RAKSTU INTERNETĀ: AR PROFESIONĀĻA PALĪDZĪBU VAR TRACINĀT VALSTS IESTĀDES. TAS, PROTAMS, IR HUMORS, BET TĀ KĀ ESMU BAGĀTA MAMMA UN VECMĀMIŅA, MAN DAUDZ BIJUŠO SKOLNIEKU, VARU ATĻAUTIES CEĻOT. LATVIJĀ AR SAVU AUTO, JO PATĪK BRAUKT.

IR VAIRĀKAS LIETAS, KO SAVULAIK MĀCĪJU SABIEDRĪBAS MĀCĪBĀ PADOMJU GADOS, KURAS MĪLU ATKĀRTOT ARĪ TAGAD. MANS VAĻASPRIEKS IR NE TIKAI CEĻI UN MŪZIKA, BET ARĪ SALĪDZINĀŠANA. PIEMĒRAM, JA DZIRDU ZIŅĀS ATKĀRTOJAM KO SVARĪGU UN NOZĪMĪGU, JA TAS IESPĒJAMS, AIZBRAUCU APSKATĪTIES, KAS NOTIEK DABĀ. ESMU TĪŠUPRĀT DEVUSIES SKATĪTIES ĪLES BUNKURU, PALUS OGRĒ UN DAUGAVĀ, MAZĀS HIDROELEKTROSTACIJAS, KAROSTU, BARONA IELAS REMONTU UTT. ŠODIEN ESMU STŪRA MĀJĀ.

TEIKŠU TĀ – JA PATS REDZI UN SAPROTI, SĪKĀKAS ZIŅAS NEVAJAG! PROTAMS, PIE GUDRONA DĪĶIEM VAI MEŽOS SLEPU NORAKTAJIEM
MINERĀLMĒSLIEM MANI NEVIENS NELAIDĪS, VAI ARI ES NEZINĀŠU, KURP DOTIES. BET – PIEMĒRAM – MANI ĻOTI INTERESĒ JELGAVA, DŽŪKSTE, KUR NORISINĀJUSIES AKTĪVA KARADABĪBA – VAI UN CIK KARA LAIKA ŠĀVIŅU GUĻ MŪSU ZEMĒ? JA VĒSTURNIEKI PIE JELGAVAS RĀDA NAPOLEONA KARU LAIKU BŪVĒTĀS SKANSTIS, JA TORŅKALNA MAZDĀRZIŅOS ATROD 17. GADSIMTA BŪVES, IR INTERESANTI.

DOMĀJU, KA TĀ “ZAĻO KUSTĪBA”, KAS BIJA 80. GADU BEIGĀS, KO SAUCAM PAR ATMODU, BIJA TUVĀKA VĒRTĪBĀM, KAS IR VĒRTĪBAS IKVIENAM. TAD INTERESES BIJA KOPĪGAS – NEATKARĪGA, BEZKOMUNISMA, MAZLIET “ULMAŅ-ČAKSTES LAIKU LATVIJA”. PATLABAN – GRIBI VAI NĒ – ZINĀMS LAIKS JĀVELTA PĒTĪJUMAM – KAS IR ŠIS CILVĒKS, KAS IR PROBLĒMA UN KO VIŅŠ PĀRSTĀV. LABI, JA SEVI. VĒL LABĀK – JA SEVI UN DARA TO PAR VELTI. VISLABĀK, JA VIŅAM IR KONKRĒTS PAMATOJUMS, KĀLAB TAS VAI ŠIS IR NEPAREIZI, BET ĻOTI RETOS GADĪJUMOS MĒS DZIRDAM – KĀ BŪTU PAREIZĀK VAI VISMAZ CITĀDĀK.

ĻAUDIS LATVIJĀ IR IEMĀCĪTI – JA “MAN” NEPATĪK, TAS IR SLIKTI UN “TO” NEVAJAG VISPĀR.

Irmgarde
Pensionēta Skolotāja