2020. Dabas skaitīšana vēl nav beigusies: Pretēji solījumiem saņem jaunus ierobežojumus.

03.11.2020 |  Māris Ķirsons, Dienas bizness
Mežsaimniecība Dabas skaitītāju vizītes vairākiem zemju īpašniekiem jau ir materializējušās ar vēstulēm par dabas aizsargājamo teritoriju noteikšanu īpašumos; saimnieki sašutuši, sola tiesāties un grib atbildību par solījumu nepildīšanu. «Tas ir nonsens, jo būtībā īpašuma tālāko izmantošanu saimnieciskajā darbībā padara par neiespējamu,» situāciju skaidro zemes īpašnieks Kārlis …

JŪLIJS 2020

Dabas filma "Klaidoņstāsts"
IKEA problēmas ar Ukrainā nelegāli iegūtu koksni. FSC to nemanīja...

JŪNIJS 2020

Vasaras Saulgriežos
Latvijas Pilsoniskās alianses aktualitātes

APRĪLIS 2020

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome nosūtījusi prasību Saeimai un valdībai

MARTS 2020

Par ISO un standartiem
Projekts PROGRESS. Skaidrojums
Meža programma. Jaunpiebalga. TV sižets

FEBRUĀRIS 2020

Kolēģi un Domubiedri! Meža un saistīto, un tuvo nozaru pārstāvji!

DECEMBRIS 2019

Latvijas Kūdras asociācija par Valsts kontroles iniciatīvu pievērst uzmanību derīgo izrakteņu apsaimniekošanai un uzskaitei valstī

NOVEMBRIS 2019

Latvijas reģionu apaļkoku tirgus cenu monitoringa rezultāti 11/2019
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna (2030. gadam) projektu nodod starpinstitūciju saskaņošanai
Latvijas Mežzinātnes diena “Mežs un mežkopība mainīgā klimatā”
LMSP vēstule par Mežirbes (Bonasa bonasia) aizsardzības plāna (MAP) zinātnisko ekspertīzi
Ekoloģisms Vācijā un ģimeņu labklājība
Latvijas iespējas un panākumi. Vai varēsim vienoties?

OKTOBRIS 2019

Konference “Mežsaimniecība – Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā” I daļa
Konference “Mežsaimniecība – Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā” II daļa
Mežsaimniecība - Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā
Konference “Mežsaimniecība – Latvijas tautsaimniecības balsts bioekonomisko nozaru attīstības kontekstā”
Forestry – Pillar of Latvian National Economy in the Context of Bioeconomic Fields Development

SEPTEMBRIS 2019

Īsumā par situāciju zāģmateriālu tirgū
Latvijas Meža programmas seminārs Burtniekos
Noderīgi arī meža īpašniekiem!

AUGUSTS 2019

Par FSC aptauju
Sertifikācijas aktualitātes

JANVĀRIS 2018

Par Vides konsultatīvās padomes jaunievēlēto sastāvu

NOVEMBRIS 2017

Latgale acīmredzami izmirst - ciemi pazūd arī no kartēm
Vai cilvēki gūst labumu no mežu sertifikācijas?
Atskats uz konferenci - Zeme un cilvēks - līdzsvarotā mijiedarbībā

OKTOBRIS 2017

Konference: Meža ilgtspējīga apsaimniekošana Baltijas reģionā.
Vai vides politikas mērķi traucē efektīvai dabas aizsardzībai?
Māris Liopa: How to establish dialogue with someone who does not want to talk?
Aicinām atsaukties mežu īpašniekus, kas brīvprātīgi vēlas nodrošināt dabisko procesu norisi savā meža īpašumā
Somijas meža likums
Kā panākt dialogu ar to, kurš nevēlas runāt?

SEPTEMBRIS 2017

Viss applūdis, bet tārpi un gliemeži augstākā vērtē nekā cilvēki
Aicinām atbalstīt Latvijas pirmā prezidenta - Jāņa Čakstes ābeļdārzu

AUGUSTS 2017

LMSP sadarbībā ar Latvijas meža nozari meklē sertifikācijas sistēmas vadītāju mežu apsaimniekošanas uzņēmumā
Stratēģiju analīze, lai uzlabotu mazas un zemas apsaimniekošanas intensitātes mežu sertifikāciju Eiropā

JŪLIJS 2017

Medības nav tikai šaušana jeb atskats uz Rundāles dārza svētkiem

JŪNIJS 2017

Joprojām aktuāli mums visiem 2020: Kā skaitīs dabu, un kas būs pēc tam?
Madeiras meži un ugunsdrošība Portugālē

MAIJS 2017

LVM JAUNMOKU PILS IEGŪST STARPTAUTISKU EKOSERTIFIKĀTU “ZAĻĀ ATSLĒGA”

APRĪLIS 2017

Latvijas mežu stāsts
Neesi vienaldzīgs - esi atbildīgs
SUSAB kļūst par otro dubultsertificēto mežu apsaimniekotāju Latvijā
ES Dabas direktīvu prasību pārņemšanas izvērtējums
LMSP aicina sugu un biotopu ekspertiem piemērot Valsts amatpersonas statusu

MARTS 2017

Lepnums par valsti - arī Polija uzticas saviem meža īpašniekiem

FEBRUĀRIS 2017

Valsts mežu dienests nejūtas vainīgs jeb lasiet 'Latvijas Vēstnesi'
LVM Atpūtas un tūrisma centram "Ezernieki" piešķir Zaļo sertifikātu
Nedrīkst pieļaut spārnu apciršanu nozarei
Zinātnieki brīdina nozari un valsti - cena būs ļoti augsta!

JANVĀRIS 2017

Biotopu kartēšana draud ar īpašumu vērtības kritumu
SIA Skogssallskapet aicina pievienoties Mežu apsaimniekošanas sertifikāta grupai
Runas par to, ka biotopu konstatēšana neparedz ierobežojumus ir salti meli!
Mednieki dara visu iespējamo!
Ministrijas konsultatīvā padome - atsevišķu Vides organizāciju varā
Lietuvas Vides ministrija rosina izveidot vienotu Valsts Mežu apsaimniekotāju
Atbalsti iespēju saimniekot savā zemē!
Biotopi Zviedrijā
LMSP sadarbībā ar SIA Metsa Forest Latvia izstrādā mobilo aplikāciju "Meža Monitors"
Mežu īpašnieki sanaidojušies ar vides aizstāvjiem
I. Prūse: "Es to nevaru pierādīt ar skaitļiem, bet es to zinu."
Ilgtspējīgas mežsaimniecības saknes meklējamas izpratnē
Aicinām sekot un piedalīties - www.videsportals.lv
Bioloģiskās daudzveidības atjaunošana militārajā poligonā un Natura 2000 teritorijā “Ādaži”

DECEMBRIS 2016

Kas notiek Vides konsultatīvajā padomē?
VARAM aicinājums līdzdarboties Vides konsultatīvajā padomē 2017.gadā
Par 18. decembra raidījuma De Facto sižetu “Pusē valsts mežu vairs nav FSC mežu apsaimniekošanas sertifikāta” un 19. decembra Latvijas radio Nr. 1 raidījuma Pēcpusdiena tematu “Vairāki LVM reģioni zaudējuši sertifikātu par videi draudzīgu saimniekošanu”
Nav 'labu' un 'sliktu' mežu sertifikātu
Atskats uz starptautisko zinātnisko konferenci “Vide un meža ilgtspējīga apsaimniekošana Baltijas reģionā – problēmas un risinājumi”.

NOVEMBRIS 2016

Aizsardzības budžetu iznieko putnu labklājībai
Analoģijas
Latvijas Mežu īpašnieku biedrība un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome aicina iestāties par meža īpašnieku tiesībām
Veiksmīgas LMSP un SIA IRI Asset Management sadarbības rezultātā uzņēmums iegūst Ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sertifikātu
Starptautiska konference Daugavpilī

OKTOBRIS 2016

Cenu kari ietekmē mazāk nekā vietējie «mežabrāļi»

SEPTEMBRIS 2016

Mežsaimniecības politika un ekonomika - Kopīga atbildība par mežu aizsardzību?

AUGUSTS 2016

Aptauja: Mežsaimniecības ietekme uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem
Debates: Valstij ir jākompensē mežu īpašniekiem zaudējumi
Liegumi ir, kompensācijas nav

JŪLIJS 2016

Mikroliegums «atrodas» pēc trijiem gadiem Pēkšņs pārsteigums līdz ar mikrolieguma atrašanos iegādāta meža vērtību nodzinis līdz nullei un 2,5 gadu tiesvedības epopeja par izsniegtās ciršanas atļaujas izmantošanu SIA MS Kārkli nostādījis uz izdzīvošanas takas
Par Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumprojektu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu” un Vides konsultatīvo padomi

Sabiedrība un vide

Apmēram puse Latvijas mežu pieder valstij, savukārt no pārējiem lielākā daļa pieder privāto zemju īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 135 tūkstoši. Latvijā būs grūti sameklēt mežus, kas nebūtu publiski pieejami – gandrīz visos cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties, lasīt sēnes vai ogas. Ar katru gadu Latvijas mežos palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% kopējo mežu platību.

Izglītība

Dažādas ar meža nozari saistītas specialitātes var pagūt 19 profesionālajās izglītības iestādēs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātē, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtā un Ogres Valsts tehnikumā. Sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru Latvijā pie sertificētiem amata meistariem iespējams iegūt arī neformālo kokapstrādes izglītību, iegūstot amatnieka karti vai amata zeļļa un meistara diplomus.

pauls-revelis.png
Pauls Rēvelis
Latvijas Mežu sertikācijas padomes izpilddirektors, žurnālists.
jelgavniex@inbox.lv

 

REGULĀRI BRAUCU UZ NERETAS PUSI, KUR MAN IR LAUKU ĪPAŠUMS. CEĻU REMONTI RADA SAJŪTU: “VAI VISU PASPĒSIM?” TAČU SKAIDRS, KA REMONTU VAJAG UN ALLAŽ VARI IZBRAUKT ĀTRĀK.

MEŽU DZĪVE MANĀ LAUKU PUSĒ NORIT INTENSĪVA – STĀDA, AUDZĒ UN AUG, KOPJ, CĒRT, PIESKATA. PROTAMS, IR SAJŪTA, KA UZ LAIKU KAUT KAS ATŅEMTS, JA NOCIRSTS TAVS JAUKAIS “SĒŅU STŪRĪTIS”. BET – TAS DOD IESPĒJU ATRAST JAUNU SĒŅOŠANAS VIETU VAI ARĪ LŪKOTIES PĒC JAUNĀM SĒNĒM. ESMU “IEPAZINUSIES” AR ČIGĀNENĒM, PAR KURĀM LĪDZ TAM BIJU VIEN DZIRDĒJUSI.

NOVĒROJUMI DZĪVĒ UN DARBĀ – MUMS TRŪKST RĪCĪBAS KULTŪRAS. BIEŽI VIEN CEĻU REMONTĒTĀJI NEVĪŽĪGI ATTIECAS PRET KOKIEM, KAS PAREDZĒTI SAGLABĀŠANAI. BIEŽI VIEN PIE CEĻMALĒ NOVIETOTAS ATKRITUMU KASTES KĀDS PASLINKOJIS UN IZBĒRIS MĒSLUS SAUJĀM, NEIELIEKOT TOS KAUT MAISIŅĀ. UZ ŠĶIROTO ATKTRITUMU LAUKUMU VAR BRAUKT, KO ARĪ DIVAS REIZES MĒNESĪ DARĀM, BET RĪGAS KONTEINEROS STIKLU NERETI IZREVIDĒ BOMŽI, PIE PAPĪRA SAMESTS VISS, KAS IESPĒJAMS.

NAV RĪCĪBAS KULTŪRAS – “DARI, KAUT MAZ, BET KĀRTĪGI”.

Ērika
Sadzīves tehnikas meistare
 

PAGĀJUŠOGAD MĒNESI NODZĪVOJU PIE BRĀLĒNA VELĒNAS PUSĒ. LASĪJU OGAS PĻĀVU, RAKU, TĪRĪJU, SĒŅOJU – DARĪJU TO, KAS NE VISAI PATĪK, BET BIJA SVĒTĪGI. GALVA NU IR TUKŠA NO NOGURUMA UN BLĒŅĀM, KO RADĪJIS TRUJU GADU NEPĀRTRAUKTS DARBS ĀRZEMĒS.

MUMS BIJA DAUDZ UN BIEŽI VIESI, KAS TĀLU STAIGĀT NEGĀJA, RUNĀJA PAR POLITIKU VAI SPORTU, GARĀMEJOT PIEMINOT BAISO MEŽU IZCIRŠANU UN SLAVĒJOT BRĀLĒNA VECĀKUS, KA ŠIE, LŪK, VISU TAUPOT CITĀM PAAUDZĒM. LŪK, TEPAT ESOT PIERĀDĪJUMS SLIKTAI SAIMNIEKOŠANAI – LIELS IZCIRTUMS (NETEICĀM, KA TAS MŪSU MEŽS UN TO VAJADZĒJA NOCIRST, LAI NESAPŪTU!). ĪDĒTĀJUS NEESMU MĪLĒJUSI NEKAD, AIZVEDU ŠOS PASKATĪTIES UN PAMĒRĪT PRIEŽU, EGĻU CAURMĒRUS. LIELI, PIE SIMT GADIEM KOKI. KO AR TIEM DARĪT? GUDRIE AR SAKA – JĀCĒRT! TAD KO ČĪKSTI, KA MEŽUS IZCĒRT… NU ŠIS NESOT LABĀKAIS PIEMĒRS, ŠIS ESOT PAREIZI. KUR NEPAREIZI? NU LAI PALASOT UN PASKATOTIES. PIERUNĀJU AIZBRAUKT UZ CITĀM VIETĀM. VISS NORMĀLI, VECI, LIELI KOKI…

UNGĀRIJĀ UN SERBIJĀ DZĪVOJOT UN STRĀDĀJOT SECINĀJU, KA GALVENAIS IR ZINĀŠANAS UN VĒLME ZINĀT. TAD NĀKS ARĪ GUDRĪBA.

Magda
Valodniece
 

ZAĻŠ VAI SARKANS, VISU NOSAKA NAUDA. DOMĀJU, CILVĒKI IR PIERADUŠI PIE INFORMĀCIJAS, KAS SKAĻA, BRĒCOŠA, NEPATĪKAMA, BET LIEK PAŠAM JUSTIES PRAVIETISKI. “ES TAČU TEICU!”

AR DABAS LIETĀM LATVIJĀ SAISTĀMA PALIELA NAUDA - VISI VIDES PROJEKTI, GUDRONA DĪĶI UN CITAS “MUĻĶĪBAS”, KAS NODERĪGAS, BET TIEK PATAISĪTAS PAR GARUM GARIEM PROCESIEM, LĪDZ APNĪK. TĀ TEIKT – VALSTISKĀ LĪMENĪ DARBOJAS NODERĪGA MUĻĶĪBA.

DOMĀJU, VISU VAR SAKĀRTOT UN LIELĀKOTIES LATVIJĀ PIE TEIKŠANAS IR PROFESIONĀĻI, KAS SAPROT – KO DARĪT, KO TĪRĪT, KO VEIDOT. AR PROFESIONĀĻIEM ES SAPROTU TOS, KAS DARA, NEVIS RAKSTA VAI KONTROLĒ.

Vineta
Finanšu konsultante
 

ZAĻAJĀM LIETĀM SEKOJU CĪTĪGI, BET PATS “ZAĻUMU” IEROBEŽOJU AR SĒTAS UN DĀRZA KOPŠANU, PUTNU BAROŠANU ZIEMĀ UN ATKRITUMU ŠĶIROŠANU, TALKĀM, NEMĒSLOŠANU UZ IELAS. SMĒĶĒJU, BET ZINU – NE REIZES IZSMĒĶIS NAV NOMESTS UZ IELAS. PRINCIPS, KO IEMĀCĪJA TĒVS.

MANUPRĀT, ARĪ ZAĻAS LIETAS LATVIJĀ BŪTU ŠĶIROJAMAS – PRĀTĪGAJĀS UN PLĀTĪGAJĀS. PRĀTĪGĀS IR, PIEMĒRAM, MAZO UPJU TĪRĪŠANA, TALKAS, SAPRATNE, KAS IR KAS, DABAS TAKAS, PUTNU VĒROŠANA, ĶĪMIJAS NELIETOŠANA VAI SAPRĀTĪGA LIETOŠANA UTT. CILVĒKI IET, DARA, SKATĀS, UZZINA, ATPŪŠAS UN, TEIKŠU, JA ESI PAVADĪJIS DIENU BRIENOT PA UPI, PĒC TAM, LAIVOJOT TĪRĀ UPĒ, ROKA NECELSIES “SIVĒNOTIES”. PLĀTĪGĀS LIETAS IR SKAĻĀKAS, BEZ JĒGAS. JA TĀ NAV MŪZIKA, KĀDA JĒGA NO TROKŠŅA? CILVĒKI VĒLAS PIEVĒRST UZMANĪBU, SKAĻI KLAIGĀJOT, KA VISS IR BRIESMĪGI, LATVIJAI DRAUD TUKSNESIS, NEBŪS ŪDENS UN KAS VĒL. NEZ VAI!

TĒVS PĒC KARA DAUDZ STĀSTĪJA, KA ĪPAŠI PĒC IZSŪTĪŠANĀM LAUKI PALIKUŠI TUKŠI, VĒLĀK CIEMATUS PAMETA ĻAUDIS UN LĪDZ KARAM APDZĪVOTĀS VIETAS AIZAUGA. TAGAD JAU ARĪ – LIKVIDĒ DZELZCEĻUS, CIEMATI PALIEK TUKŠI, TĀ VISA VIETĀ NĀK KRŪMI, ALKŠŅI, BLĪGZNAS… MEŽI IR SKASITI, TIKAI JĀDOMĀ, KO LIEKAM PRIEDES, EGLES VIETĀ – LAI TAS BŪTU KĀDS “KREPTĪGS” SKUJKOKS, NEVIS “PRASTA VICA”.

Stefans
Zemnieks, lauksaimnieks
 

ATTIEKSME PRET DABU, ĪPAŠUMU, GAISU UN VISU CITU – TEIKSIM – JEBKO – IR ATKARĪGA NO IZGLĪTOTĪBAS UN ZINĀŠANĀM. PAR MUMS
AUSTRĀLIJĀ RUNĀ KĀ PAR MAZLIET CITAS KULTŪRAS, CITU UZSKATU ĻAUDĪM, KAS GLUŽI NAV TIESA. MĒS AUSTRĀLIJĀ SARGĀJAM SAVU DABU, ĶENGURUS UN CITUS DZĪVNIECIŅUS UN AUGUS, LAI PASARGĀTU NO EIROPEISKUMA. MAN PATĪK PĒTĪT VĒSTURISKAS LIETAS UN TEIKŠU, EIROPIEŠI IR NODARĪJUŠI DAUDZ ĻAUNA CITAI PASAULEI – KARI, SLIMĪBAS, “NEPAREIZIE AUGI UN DZĪVNIEKI”.

LATVIJĀ UZTUROS 5-6 MĒNEŠUS GADĀ. TE VISS IR CITĀDI. BIEŽI VIEN NESAPROTAMI. NESAPROTU, KĀ ILGUS GADUS VAR STĀVĒT SABRUKUŠAS KŪTS DRUPAS VAI ŠĶŪNIS, KO NEVIENS NEREMONTĒ. NESAPROTU, KĀ VAR ATGŪT SENO DZIMTAS ĪPAŠUMU UN, NOCĒRTOT MEŽU, PAMEST TO (ĪPAŠUMU). NESAPROTU, KĀLAB MAN KĀ PRIVĀTĪPAŠNIEKAM JĀMĒRO CEĻS UZ VALMIERU, RĪGU UN NE REIZI VIEN, LAI GŪTU VALSTS IESKATU PAR MAN PIEDEROŠO ZEMI, JA NEVIENS NO ŠIEM ĻAUDĪM MANIEM ČETRIEM HEKTĀRIEM NAV BIJIS TUVUMĀ. FORMĀLĀS RŪPES PAR ĪPAŠUMIEM UN LIKUMĪBU IR LIEKĒDĪGAS.

TOTIES GAN AUSTRĀLIJĀ, GAN LATVIJĀ LEPOJOS AR KAIMIŅIEM – VIENS OTRA PLATĪBAS PIESKATĀM, MAKŠĶERĒJAM, ZINĀM PAR LAPSĀM, VILKIEM, ĶENGURIEM UN CITIEM.

(JŪS, PROTAMS, ZINĀT, KA LAPSU UN VILKU EIROPIEŠA IZPRATNĒ AUSTRĀLIJĀ NAV.)

Andrejs
Latvietis Austrālijā, Pensionārs
 

LATVIJĀ ESMU DIVPADSMITO REIZI UN CENŠOS ŠE PAVADĪT VISMAZ DIVAS VAI TRĪS NEDĒĻAS. CEĻOJUMUS ĻOTI STINGRI PLĀNOJU. ESMU T.S. “TUMŠĀ TŪRISMA” PIEKRITĒJS, LATVIJĀ ESMU APMEKLĒJIS DAUDZAS KOMUNISTU LAIKU BŪVES, ESMU BIJIS ARĪ LIEPĀJAS CIETUMĀ (KAROSTA), LĪGATNES PAZEMES MĪTNĒ, MEŽOS, KUR PIEMIN MEŽAVĪRUS PĒCKARA GADOS, MĪLU PASTAIGĀT PA VECO MUIŽU PAGRABIEM, IELĪST KĀDĀ PATVERTNĒ. JUMS DAUDZ KAS IR KĀ VECOS KINO!

ARĪ VĀCIJĀ MĒS CĪNĀMIES AR ĻAUDĪM, KAS VISU LIEKO MET, KUR PAGADĀS, BET RĪGĀ ESMU NOVĒROJIS ĪPATNU LIETU – CILVĒKS IET,
VIŅAM ROKĀ MAISIŅŠ AR ATKRITUMIEM, UN VIŅŠ ŠO MAISIŅU NOMET PIE SĒTAS, IELAS MALĀ, PIE NAMA STŪRA. TURPAT TUVUMĀ IR KONTEINERS! SIVĒNS!

Manfrēds
Tūrists no Vācijas
 

PAR SEVI NESEN IZLASĪJU RAKSTU INTERNETĀ: AR PROFESIONĀĻA PALĪDZĪBU VAR TRACINĀT VALSTS IESTĀDES. TAS, PROTAMS, IR HUMORS, BET TĀ KĀ ESMU BAGĀTA MAMMA UN VECMĀMIŅA, MAN DAUDZ BIJUŠO SKOLNIEKU, VARU ATĻAUTIES CEĻOT. LATVIJĀ AR SAVU AUTO, JO PATĪK BRAUKT.

IR VAIRĀKAS LIETAS, KO SAVULAIK MĀCĪJU SABIEDRĪBAS MĀCĪBĀ PADOMJU GADOS, KURAS MĪLU ATKĀRTOT ARĪ TAGAD. MANS VAĻASPRIEKS IR NE TIKAI CEĻI UN MŪZIKA, BET ARĪ SALĪDZINĀŠANA. PIEMĒRAM, JA DZIRDU ZIŅĀS ATKĀRTOJAM KO SVARĪGU UN NOZĪMĪGU, JA TAS IESPĒJAMS, AIZBRAUCU APSKATĪTIES, KAS NOTIEK DABĀ. ESMU TĪŠUPRĀT DEVUSIES SKATĪTIES ĪLES BUNKURU, PALUS OGRĒ UN DAUGAVĀ, MAZĀS HIDROELEKTROSTACIJAS, KAROSTU, BARONA IELAS REMONTU UTT. ŠODIEN ESMU STŪRA MĀJĀ.

TEIKŠU TĀ – JA PATS REDZI UN SAPROTI, SĪKĀKAS ZIŅAS NEVAJAG! PROTAMS, PIE GUDRONA DĪĶIEM VAI MEŽOS SLEPU NORAKTAJIEM
MINERĀLMĒSLIEM MANI NEVIENS NELAIDĪS, VAI ARI ES NEZINĀŠU, KURP DOTIES. BET – PIEMĒRAM – MANI ĻOTI INTERESĒ JELGAVA, DŽŪKSTE, KUR NORISINĀJUSIES AKTĪVA KARADABĪBA – VAI UN CIK KARA LAIKA ŠĀVIŅU GUĻ MŪSU ZEMĒ? JA VĒSTURNIEKI PIE JELGAVAS RĀDA NAPOLEONA KARU LAIKU BŪVĒTĀS SKANSTIS, JA TORŅKALNA MAZDĀRZIŅOS ATROD 17. GADSIMTA BŪVES, IR INTERESANTI.

DOMĀJU, KA TĀ “ZAĻO KUSTĪBA”, KAS BIJA 80. GADU BEIGĀS, KO SAUCAM PAR ATMODU, BIJA TUVĀKA VĒRTĪBĀM, KAS IR VĒRTĪBAS IKVIENAM. TAD INTERESES BIJA KOPĪGAS – NEATKARĪGA, BEZKOMUNISMA, MAZLIET “ULMAŅ-ČAKSTES LAIKU LATVIJA”. PATLABAN – GRIBI VAI NĒ – ZINĀMS LAIKS JĀVELTA PĒTĪJUMAM – KAS IR ŠIS CILVĒKS, KAS IR PROBLĒMA UN KO VIŅŠ PĀRSTĀV. LABI, JA SEVI. VĒL LABĀK – JA SEVI UN DARA TO PAR VELTI. VISLABĀK, JA VIŅAM IR KONKRĒTS PAMATOJUMS, KĀLAB TAS VAI ŠIS IR NEPAREIZI, BET ĻOTI RETOS GADĪJUMOS MĒS DZIRDAM – KĀ BŪTU PAREIZĀK VAI VISMAZ CITĀDĀK.

ĻAUDIS LATVIJĀ IR IEMĀCĪTI – JA “MAN” NEPATĪK, TAS IR SLIKTI UN “TO” NEVAJAG VISPĀR.

Irmgarde
Pensionēta Skolotāja