Nedēļas apskats. 1.-7. februāris

07.02.2025 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
Līdz 24. februārim balsojums par Eiropas Gada koku
12. februārī kokrūpniecības nākotnes forums 2025
No 28. janvāra līdz 14. martam pieteikšanās apmaksātai praksei AS “Latvijas Finieris” struktūrvienībās
11. un 12. februārī Ķemeru Nacionālajā parkā starptautisks pasākums “Ilgtspējīgs tūrisms …

29. janvāra sanāksmes par medībām, staltbriežu populāciju un medību platību līgumiem materiāli

03.02.2025 |  Latvijas valsts meži
1. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pārstāvju ziņojums
Medījamo dzīvnieku postījumu monitoringa rezultāti medniecības un pārējo saimniecisko darbību krustceļos

2. Valsts meža dienesta ziņojums
Staltbriežu populācija, lēmumi un rezultāti. Staltbriedis

3. Gunta Ščepanika, a/s “Latvijas valsts meži” Medību tiesību nomas procesa vadītāja ziņojums
Sadarbība ar …

Nedēļas apskats. 25.-31. janvāris

31.01.2025 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
No 28. janvāra līdz 14. martam pieteikšanās apmaksātai praksei AS “Latvijas Finieris” struktūrvienībās
  2. februārī Starptautiskā mitrāju diena   No 25. janvāra līdz 22. martam ik sestdienu 12.00-15.00 Mālpils pagasta “Skulmēs” tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes ziemas skulptūru …

Slovēnijas meži ir valsts atpazīstamības simbols

26.01.2025 |  LMSP
Meži Slovēnijā atspoguļo valsts attieksmi pret ilgtspējīgu attīstību. Slovēņi cenšas nodrošināt mežu kā ekosistēmu, tā biotisko nozīmi, meža biotopu aizsardzību, kā arī meža resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu. Meža ekosistēmas Slovēnijā sniedz nozīmīgu ieguldījumu augsnes, ūdeņu un klimata aizsardzībā, tās ir mājvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām, kā arī vieta cilvēku atpūtai. Meži ir arī svarīgs …

Dabā balstīti risinājumi. Pilotprojekti Ziemeļvalstīs

25.01.2025 |  Nordic Co-operation
Oficiālā sadarbība starp Ziemeļvalstīm ir efektīvs instruments, lai palīdzētu līdz 2030. gadam sasniegt mērķi un padarīt Ziemeļvalstu reģionu par ilgtspējīgāko reģionu pasaulē. Šī darba ietvaros Ziemeļvalstu Ministru padome piešķīrusi 26 miljonus Dānijas kronu četru gadu programmai risinājumiem, kas saistīti ar dabu. Programma sastāv no pieciem projektiem, kuru īstenošanas laiks bija no 2021. līdz 2024. gadam.
Programmas mērķis bija …

Nedēļas apskats. 18.-24. janvāris

24.01.2025 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
11. un 12. februārī Ķemeru Nacionālajā parkā starptautisks pasākums “Ilgtspējīgs tūrisms īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – ceļā uz lielāku pievienoto vērtību”   Līgatnes dabas takās kopš decembra ir pieejama jauna ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?”   No 2. līdz 31. …

21. martā – Starptautiskā mežu diena

24.01.2025 |  FAO
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2012. gadā pasludināja 21. martu par Starptautisko mežu dienu (IDF). Šī diena ir veltīta pasaules mežiem un veicina izpratni par to nozīmi. Ik gadu (katrā) Starptautiskajā mežu dienā valstis tiek aicinātas veikt vietēja, valsts un starptautiska mēroga pasākumus, lai organizētu ar mežiem saistītas aktivitātes, piemēram, koku stādīšanas kampaņas.
Starptautiskās mežu dienas tēmu attiecīgajā gadā…

Ungārijā pilnā sparā rit līdz šim nepieredzēta mežu stādīšanas programma

24.01.2025 |  Hungary Today, Országfásítás.hu
Par Ungāriju pēdējā laikā dzirdam, galvenokārt, negatīvas vēstis, piemēram, par premjera Viktora Orbana īstenoto ārpolitiku un peripētijām saistībā ar Briseles norādījumu ignorēšanu. Ne viss ir slikti – Ungārijā, piemēram, attīsta mežsaimniecību, jo īpaši pēdējā laikā tiek realizētas valsts programmas meža atjaunošanā un valsts meža nozares stiprināšanā, jo ungāri saprot mežu vērtību – tas ir ieguldījums valsts …

Pirmie soļi birokrātijas mazināšanā. Būvniecība

20.01.2025 |  Māris Ķirsons
Būvniecības procesu paātrināšanā un attiecīgi birokrātisko šķēršļu mazināšanā ir sperti pirmie soļi, taču to augļus vai rezultātus varēs baudīt vēl pēc kāda laika. Šai nolūkā nepieciešams visu iesaistīto – uzņēmēju, valsts pārvaldes un politisko lēmumu pieņēmēju – kopīgs darbs, lai uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarītu pievilcīgāku. Šie bija galvenie, lai ne vienīgie atzinumi, kas izskanēja …

Par sadarbības reģionālo vadību Ziemeļvalstīs

18.01.2025 |  Ziemeļvalstu Ministru padome, Nordregio
Pētījumā ir identificēti faktori, kas vai nu stimulē, vai kavē Ziemeļvalstu sadarbību (vērtīga pieredze arī mūsu sadarbības un attīstības projektu īstenošanai Baltijā), un piedāvā jaunu modeli ilgtermiņa, ilgtspējīgu partnerību veicināšanai.
Izmantojot Ziemeļvalstu mēroga aptaujas datus un četrus detalizētu projektu izpēti, ziņojumā atspoguļoti:
1. Dānijas Coast to Coast Climate Challenge, projekts, kas veicina pielāgošanos …

Nedēļas apskats. 11.-17. janvāris

17.01.2025 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
11. un 12. februārī Ķemeru Nacionālajā parkā starptautisks pasākums “Ilgtspējīgs tūrisms īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – ceļā uz lielāku pievienoto vērtību”   Līgatnes dabas takās kopš decembra ir pieejama jauna ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?”   No 2. līdz 31. …

Nedēļas apskats. 4.-10. janvāris

10.01.2025 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
11. un 12. februārī Ķemeru Nacionālajā parkā starptautisks pasākums “Ilgtspējīgs tūrisms īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – ceļā uz lielāku pievienoto vērtību”   Līgatnes dabas takās kopš decembra ir pieejama jauna ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?”   No 2. līdz 31. …

Gadumijas apskats

03.01.2025 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
Līgatnes dabas takās kopš decembra ir pieejama jauna ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?”   No 2. līdz 31. janvārim fotoizstāde “Pļavas kustībā: gads Lielupē” Jelgavas pilsētas bibliotēkā   Līdz 31. janvārim vidusskolēni aicināti piedalīties stipendiju konkursā “LVM Bioekonomikas skola”   2025. gada 29. …

Nedēļas apskats. 14.-20. decembris

20.12.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   Līgatnes dabas takās kopš decembra ir pieejama jauna ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?”   2025. gada 29. janvārī diskusija par staltbriežu populācijas apsaimniekošanu   2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”   Par nozares …

Nedēļas apskats. 7.-13. decembris

13.12.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   Līdz 15. decembrim aicinām izvēlēties Eiropas Gada koku Latvijā   No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā   2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”   Par nozares jautājumiem   11. decembrī svinīgā ceremonijā, klātesot Valsts …

Saeima pieņem 2025. gada valsts budžetu. Kam tiks novirzīti publiskie līdzekļi

08.12.2024 |  LV portāls
Saeima ārkārtas sēdes turpinājumā piektdien, 6. decembrī, pieņēma .
Prioritāte – drošība
Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību īsteno  noteiktos fiskālās politikas principus un vidēja termiņa budžeta politikas prioritāro attīstības virzienu – drošība, teikts budžeta likuma 1. pantā.
2025. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi …

Nedēļas apskats. 30. novembris - 6. decembris

06.12.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   No 1. novembra līdz 15. decembrim aicinām izvēlēties Eiropas Gada koku Latvijā   Līdz 13. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde “Latvijas valsts mežu stipendija mākslā 2024”   No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā   2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals…

Vai ir dzīve bez koksnes?

02.12.2024 |  LMĪB, LKF, Latvijas Finieris, Latvijas valsts meži
Jautājums ir retorisks. Atbilde, protams, ir: “Nē!”
Nav svarīgi, vai zem koka siju balstīta jumta sēžam pie pusdienu galda, dīvānā lasām grāmatu vai glaudām tālruni uz porcelāna troņa, koksne ir mums visapkārt. Neatņemama, pašsaprotama, kā gaiss, ūdens, siltums. Tā tas ir bijis un vienmēr būs.
Pat daudz vairāk. Pasaule strauji un nenovēršami mainās. Fosilajai ekonomikai tiek pateikts lēns, bet stingrs “Nē”! Kāpēc? …

Aktualitātes kaimiņos – politika, enerģētika, klimatneitralitāte Polijā

02.12.2024 |  Polijas informācijas vietnes, LMĪAK
Jau ilgāku laiku apkopojam aktualitātes Latvijai svarīgākajās partnervalstīs, īpaši pievēršot uzmanību Ziemeļzemēm, Vācijai un Polijai. Šoreiz laiks Polijai, jo īpaši tāpēc, ka Polija ir Eiropas Savienības austrumdaļas nozīmīgākais ekonomiskais un militārais spēks un tuvs mūsu sabiedrotais drošības jomā. Polija ļoti strauji attīstās, piemēram, kodolenerģētikas jomā. Valsts ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju labklājība …

Nedēļas apskats. 23.-29. novembris

29.11.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   No 1. novembra līdz 15. decembrim aicinām izvēlēties Eiropas Gada koku Latvijā   Līdz 13. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studentu …

9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”

29.11.2024 |  LMSP
LAIKS: 2024. gada 5. decembris
KLĀTIENĒ: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte,
Jelgava, Akadēmijas iela 11
KONFERENCES NORISES LAIKS: 10.00 – 17.00, ierašanās un reģistrēšanās pasākumam – no plkst. 9.00
TIEŠSAISTE: zemeunvalsts.lv, db.lv, konferences.db.lv
DARBA VALODAS: latviešu un angļu

Izveidota jauna īpaši aizsargājama dabas teritorija retā sikspārņa – Eiropas platauša aizsardzībai

27.11.2024 |  VARAM
26. novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie noteikumu projekti “Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” un “Aizsargājamo ainavu apvidus “Koknese – Odziena” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Noteikumi paredz jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas izveidi – aizsargājamo ainavu apvidu (ainavu …

Nedēļas apskats. 16.-22. novembris

22.11.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   No 1. novembra līdz 15. decembrim aicinām izvēlēties Eiropas Gada koku Latvijā   Līdz 13. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studentu …

Apkopojums. Latvijas tiesību akti, ES tiesu prakse, jaunumi no VID un FM. Aktualitātes

19.11.2024 |  LMSP
Apkopojums. Latvijas tiesību akti, ES tiesu prakse, jaunumi no VID un FM. Aktualitātes

Pārskats par galvenajiem tematiem un pasākumiem ES Padomē un Eiropadomē 18. novembrī – 1. decembrī

19.11.2024 |  Eiropas Savienības Padome
Pārskats par galvenajiem tematiem un pasākumiem ES Padomē un Eiropadomē nākamajās divās nedēļās.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2024. gada 18. novembris
Pamatojoties uz Eiropas Komisijas un dalībvalstu sniegto informāciju, lauksaimniecības ministri apspriedīs situāciju saistībā ar lauksaimniecības tirgiem un precēm, kas joprojām ir aktuāls jautājums Padomes darba kārtībā. Paredzams, ka pirms diskusijām ministriem …

Nedēļas apskats. 9.-15. novembris

15.11.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   No 1. novembra līdz 15. decembrim aicinām izvēlēties Eiropas Gada koku Latvijā   Līdz 13. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studentu …

Kā Norvēģija 100 gadu laikā savu mežu platības trīskāršoja jeb pamācība Tanzānijai

11.11.2024 |  cfwt.sua.ac.tz, Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Pēdējā gadsimta laikā Norvēģija meži no ļoti noplicinātiem ir pārtapuši plaukstošos dabas resursos. Sistemātiski strādājot un īstenojot mežu inventarizāciju (NFI), Norvēģija ir trīskāršojusi savu mežu platību, kļūstot par veiksmīgas mežu apsaimniekošanas piemēru pasaulē. Šai ziņojumā aplūkots Norvēģijas paveiktais un izklāstīti praktiski pasākumi, ko Tanzānija var veikt, lai uzlabotu mežu saglabāšanu. Droši …

Nedēļas apskats. 2.-8. novembris

08.11.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   No 1. novembra līdz 15. decembrim aicinām izvēlēties Eiropas Gada koku Latvijā   Līdz 13. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studentu …

Aktualitātes Eiropas Savienībā – politika, klimats, vide un enerģētika

06.11.2024 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Tuvojoties starptautiskajam samitam par klimata pārmaiņām COP29, Eiropas Savienības situācija ir sarežģīta. Briseles institūcijas pēc jūnijā notikušajām Eiropas parlamenta vēlēšanām vēl joprojām tikai atjauno savu darbu, Eiropas Komisijas vadītāji vēl nav apstiprināti, kas nozīmē, ka ES gatavojas COP, nezinot, kurš būs tās nākamais klimata komisārs. Nav arī zināms jau iepriekš oficiāli ierosinātais emisiju samazināšanas mērķis…

Medījumu gaļas nedēļa. 4.-10. novembris

05.11.2024 |  FACE
Nedēļa ir veltīta izpratnes veicināšanai par medījuma gaļas priekšrocībām, piedāvājot saistošus stāstus, gardas receptes un faktus, kas raksturo medījuma ceļu no lauka līdz galdam.
Nedēļas laikā laikā ar sociālo mediju kampaņas palīdzību tiks demonstrētas medījumu gaļas priekšrocības veselībai, videi un kultūrai.
FACE un tās dalībnieki (biedri) ir apņēmušies popularizēt medījuma gaļu kā ilgtspējīgu …

Ieguldījumi dabā noteiks mūsu nākotni

03.11.2024 |  Ambroise Fayolle, European Investment Bank
Ir viegli domāt, ka cilvēks un daba eksistē atsevišķi. Lielākos draudus cilvēcei rada krīzes, kas ietekmē dabu, tostarp klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un pārmērīgs piesārņojums. Nevienu no tām mēs nevarēsim atrisināt, iekams nepārstāsim uzskatīt dabu par pašsaprotamu un nesāksim tajā vairāk ieguldīt.
“Dabai labvēlīgi” ieguldījumi jūras resursu saglabāšanā, ilgtspējīgā zemes …

Veidojot Eiropas mežu nākotni. Aicinājums pievienoties “MoniFun” ieinteresēto personu kopienai

01.11.2024 |  EFI
Meži nodrošina daudzveidīgas funkcijas, palīdz mazināt klimata pārmaiņas, aizsargā bioloģisko daudzveidību, veicina ekonomiku un uzlabo mūsu labklājību. Visaptverošu zināšanu apkopošana par Eiropas mežu daudzfunkcionalitāti ir sarežģīts uzdevums. Eiropas Mežu daudzfunkcionalitātes monitoringa sistēma (EFFMS) varētu palīdzēt daudzos aspektos:
Uzlabot mežu īpašnieku un apsaimniekotāju vadlīnijas attiecībā uz mežu …

Nedēļas apskats. 26. oktobris – 1. novembris

01.11.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   No 1. novembra līdz 15. decembrim aicinām izvēlēties Eiropas Gada koku Latvijā   28. novembrī Zemkopības ministrijas Mežsaimniecības konference …

Meža nozares organizāciju viedoklis par noteikumu “Par koku ciršanu meža zemēs” grozījumu projektu

29.10.2024 |  Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Latvijas mežu īpašnieki un meža nozares pārstāvji pauž savu viedokli par noteikumu “Par koku ciršanu meža zemēs” grozījumu projektu un pēdējās dienās izskanējušajiem apgalvojumiem noteikumu projekta sakarā. Daži no publiskajā telpā izteiktajiem apgalvojumiem var radīt priekšstatu, ka mežu īpašnieki ir kā noziedznieki, kuru vienīgais mērķis ir peļņas nolūkos iznīcināt savu īpašumu – pašu rokām un …

Aktualitātes kaimiņos. Jaunumi no Polijas – enerģētika un klimata politika

28.10.2024 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Polijas jaunā valdība ir atjauninājusi valsts enerģētikas stratēģiju un apgalvo, ka stratēģija ir vērienīgāka, taču tās īstenošana joprojām ir neskaidra. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no poļu ogļraču arodbiedrību reakcijas. Poļi ir uzņēmuši pārliecinošu virzību uz savas valsts energoneatkarības stiprināšanu, balstoties uz atomenerģijas attīstību. Jāatzīst, ka par atomelektrostacijas celtniecību tiek runāts arī Latvijā, pagaidām …

EIB investīciju pārskats 2024. gadam: Eiropas Savienība

28.10.2024 |  Eiropas Investīciju banka

Nedēļas apskats. 19.-25. oktobris

25.10.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   1. novembrī augsta līmeņa ekspertu konference “Latvijas reģionu pārticība un ilgtermiņa attīstība”   26. oktobrī Baložu…

Jaunievēlētās FSC ģenerāldirektores vēstule

21.10.2024 |  FSC International
Nesen notikušajā sesijā daudzi FSC International biedri tikās ar organizācijas jauno ģenerāldirektori Dr. Subhru Bhatačarji. Viņa vēlas izmantot iespēju, lai sirsnīgi pateiktos. Subhra ir dziļi aizkustināta par sirsnīgo uzņemšanu, iedziļināšanos un iedvesmojošajiem vārdiem. 

Nedēļas apskats. 12.-18. oktobris

18.10.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   19. un 20. oktobrī pārgājienu pasākums “Ķepu detektīvs” Līgatnes dabas takās   Akcija “Ziedu ceļos” no 1. …

Neraugoties uz Atmežošanas regulas spēkā stāšanās atlikšanu, Eiropa apgalvo, ka ir “uz pareizā ceļa”

14.10.2024 |  Eiropas Savienības informācijas vietnes
Hugo Šallī, Eiropas Savienības galvenais sarunu vedējs par ANO līgumu, kura mērķis ir novērst bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, noliedz, ka Atmežošanas regulas spēkā stāšanās atlikšana dažas nedēļas pirms svarīgā samita Kolumbijā mazina uzticību ES plāniem.
“Eiropas Komisijas priekšlikums atlikt Atmežošanas regulas ieviešanu neapdraudēs Eiropas nostāju gaidāmajās ANO sarunās par bioloģisko …

Nedēļas apskats. 5.-11. oktobris

11.10.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   12. oktobrī pēdējā Baložu kūdras bānīša ekskursija šosezon (šogad, šoruden)   12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas …

Gaujas Nacionālā parka jaunais normatīvais regulējums vienkāršos īpašumu apsaimniekošanu

09.10.2024 |  Dabas aizsardzības pārvalde
Lai nodrošinātu dabas, ainavisko, ģeoloģisko un citu vērtību aizsardzību, ir sagatavotas izmaiņas Gaujas Nacionālā parka (GNP) regulējošajos normatīvajos aktos – likumā un noteikumos, kas galvenokārt pārskata funkcionālo zonējumu Latvijas lielākajā un vecākajā nacionālajā parkā, vienkāršojot tajā esošo īpašumu apsaimniekošanu.
Lai informētu iedzīvotājus un zemes īpašniekus par gaidāmajām izmaiņām, …

Apskats. Vācijas aktualitātes politikā, ekonomikā un vides jomā

09.10.2024 |  Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija
Līdz nākamajām federālajām vēlēšanām Vācijā ir palicis nepilns gads. Kā jau zinām, kanclera Olafa Šolca vadītā trīs partiju koalīcijas valdība pēc federālā budžeta krīzes un sāpīgām sakāvēm vairākās federālo zemju vēlēšanās kļūst arvien sadrumstalotāka un, var teikt, mazāk ietekmīga. Iespējama pat sadalīšanās, lai gan tas automātiski nenozīmētu pirmstermiņa vēlēšanas – Vācijā šajā ziņā ir stingri …

Nedēļas apskats. 28. septembris – 4. oktobris

04.10.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   5. un 6. oktobrī Ceļotāju dienas Ķemeru Nacionālajā parkā   6. oktobrī Starptautiskā Ģeodaudzveidības diena   9. …

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija akcentē NVO devumu ilgtspējīgā attīstībā

03.10.2024 |  Saeimas Preses dienests
“Nevalstisko organizāciju darbībai ir būtiska loma mūsu valsts ilgtspējīgā attīstībā, tostarp ne tikai lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķus, bet arī šaurāk un konkrētāk katrā no jomām,” Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas 2. oktobra sēdē pauda komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Deputāti šodien iepazinās ar nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – …

Vai Āfrikā ir iespējama ilgtspējīga mežu apsaimniekošana?

01.10.2024 |  waldschweiz.ch
Bakalaura darba izstrādes laikā topošais mežinženieris Olivers Reinhards devās uz Gabonas džungļiem. Veicot provizorisku pētījumu, 25 gadus vecais jaunietis vēlējās noskaidrot, vai tur – Āfrikā – ir iespējama koksnes ilgtspējīga ieguve. Rakstā viņš stāsta par savu pieredzi.
Olivers Reinhards: Mani vienmēr ir interesējusi mežu apsaimniekošana, tāpēc es studēju meža zinātni Bernes Lietišķo zinātņu universitātē …

Nākamgad čehu mežsaimnieki 500 miljonu kronu vietā saņems 2 miljardus

29.09.2024 |  ČTK
Čehu mežsaimnieki nākamgad mežsaimniecības atbalstam saņems 2 miljardus CZK (čehu kronas), nevis sākotnēji budžeta projektā paredzētos 500 miljonus. Lauksaimniecības ministrs Mareks Vibornijs (Marek Výborný) to paziņoja intervijā laikrakstam ČTK (Česke Noviny). Čehijas pašvaldību, privāto un baznīcas mežu īpašnieku asociācija (SVOL) pagājušajā nedēļā sūdzējās par naudas trūkumu un nav apmierināta arī pēc šādas …

Čehijas valdība ir apstiprinājusi grozījumus Meža likumā. Būs izmaiņas par labu veselīgiem, noturīgiem un daudzveidīgiem mežiem

29.09.2024 |  Silvarium.cz
Vairāk iespēju meža īpašniekiem patstāvīgi pieņemt lēmumus, labāki nosacījumi mežu pielāgošanai klimata pārmaiņām, jauns atbalsts meža ekosistēmu pakalpojumu sniegšanai, vairāk vietas dabiskajiem procesiem un mazāk administrēšanas īpašniekiem – tie ir jaunievedumi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajos Meža likuma grozījumos, ko 25. septembrī sēdē apstiprināja Čehijas valdība.
Meža likuma grozījumu mērķis ir …

Nedēļas apskats. 21.-27. septembris

27.09.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem   5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”   12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā   27. septembrī Eiropas Zinātnieku nakts   Līdz 30. septembrim aicinām pieteikt …

Atmežošanas riska novēršana biedē ar jauniem birokrātijas džungļiem

27.09.2024 |  Māris Ķirsons
No 2025. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Uzņēmēji par kārtējo birokrātisko slogu ir sašutuši, vienlaikus mājasdarbu izpilde ES līmenī kavējas.
Jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās Eiropas Savienības Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt …
Rādīt vairāk

Sabiedrība un vide

Apmēram puse Latvijas mežu pieder valstij, savukārt no pārējiem lielākā daļa pieder privāto zemju īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 135 tūkstoši. Latvijā būs grūti sameklēt mežus, kas nebūtu publiski pieejami – gandrīz visos cilvēkiem ir tiesības brīvi pārvietoties, lasīt sēnes vai ogas. Ar katru gadu Latvijas mežos palielinās dažādu atpūtas objektu skaits, un teritorijas, kurās rekreācija ir viens no galvenajiem meža apsaimniekošanas mērķiem, valstī aizņem 8% kopējo mežu platību.

Izglītība

Dažādas ar meža nozari saistītas specialitātes var pagūt 19 profesionālajās izglītības iestādēs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātē, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtā un Ogres Valsts tehnikumā. Sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru Latvijā pie sertificētiem amata meistariem iespējams iegūt arī neformālo kokapstrādes izglītību, iegūstot amatnieka karti vai amata zeļļa un meistara diplomus.

pauls-revelis.png
Pauls Rēvelis
Latvijas Mežu sertikācijas padomes izpilddirektors, žurnālists.
jelgavniex@inbox.lv

 

REGULĀRI BRAUCU UZ NERETAS PUSI, KUR MAN IR LAUKU ĪPAŠUMS. CEĻU REMONTI RADA SAJŪTU: “VAI VISU PASPĒSIM?” TAČU SKAIDRS, KA REMONTU VAJAG UN ALLAŽ VARI IZBRAUKT ĀTRĀK.

MEŽU DZĪVE MANĀ LAUKU PUSĒ NORIT INTENSĪVA – STĀDA, AUDZĒ UN AUG, KOPJ, CĒRT, PIESKATA. PROTAMS, IR SAJŪTA, KA UZ LAIKU KAUT KAS ATŅEMTS, JA NOCIRSTS TAVS JAUKAIS “SĒŅU STŪRĪTIS”. BET – TAS DOD IESPĒJU ATRAST JAUNU SĒŅOŠANAS VIETU VAI ARĪ LŪKOTIES PĒC JAUNĀM SĒNĒM. ESMU “IEPAZINUSIES” AR ČIGĀNENĒM, PAR KURĀM LĪDZ TAM BIJU VIEN DZIRDĒJUSI.

NOVĒROJUMI DZĪVĒ UN DARBĀ – MUMS TRŪKST RĪCĪBAS KULTŪRAS. BIEŽI VIEN CEĻU REMONTĒTĀJI NEVĪŽĪGI ATTIECAS PRET KOKIEM, KAS PAREDZĒTI SAGLABĀŠANAI. BIEŽI VIEN PIE CEĻMALĒ NOVIETOTAS ATKRITUMU KASTES KĀDS PASLINKOJIS UN IZBĒRIS MĒSLUS SAUJĀM, NEIELIEKOT TOS KAUT MAISIŅĀ. UZ ŠĶIROTO ATKTRITUMU LAUKUMU VAR BRAUKT, KO ARĪ DIVAS REIZES MĒNESĪ DARĀM, BET RĪGAS KONTEINEROS STIKLU NERETI IZREVIDĒ BOMŽI, PIE PAPĪRA SAMESTS VISS, KAS IESPĒJAMS.

NAV RĪCĪBAS KULTŪRAS – “DARI, KAUT MAZ, BET KĀRTĪGI”.

Ērika
Sadzīves tehnikas meistare
 

PAGĀJUŠOGAD MĒNESI NODZĪVOJU PIE BRĀLĒNA VELĒNAS PUSĒ. LASĪJU OGAS PĻĀVU, RAKU, TĪRĪJU, SĒŅOJU – DARĪJU TO, KAS NE VISAI PATĪK, BET BIJA SVĒTĪGI. GALVA NU IR TUKŠA NO NOGURUMA UN BLĒŅĀM, KO RADĪJIS TRUJU GADU NEPĀRTRAUKTS DARBS ĀRZEMĒS.

MUMS BIJA DAUDZ UN BIEŽI VIESI, KAS TĀLU STAIGĀT NEGĀJA, RUNĀJA PAR POLITIKU VAI SPORTU, GARĀMEJOT PIEMINOT BAISO MEŽU IZCIRŠANU UN SLAVĒJOT BRĀLĒNA VECĀKUS, KA ŠIE, LŪK, VISU TAUPOT CITĀM PAAUDZĒM. LŪK, TEPAT ESOT PIERĀDĪJUMS SLIKTAI SAIMNIEKOŠANAI – LIELS IZCIRTUMS (NETEICĀM, KA TAS MŪSU MEŽS UN TO VAJADZĒJA NOCIRST, LAI NESAPŪTU!). ĪDĒTĀJUS NEESMU MĪLĒJUSI NEKAD, AIZVEDU ŠOS PASKATĪTIES UN PAMĒRĪT PRIEŽU, EGĻU CAURMĒRUS. LIELI, PIE SIMT GADIEM KOKI. KO AR TIEM DARĪT? GUDRIE AR SAKA – JĀCĒRT! TAD KO ČĪKSTI, KA MEŽUS IZCĒRT… NU ŠIS NESOT LABĀKAIS PIEMĒRS, ŠIS ESOT PAREIZI. KUR NEPAREIZI? NU LAI PALASOT UN PASKATOTIES. PIERUNĀJU AIZBRAUKT UZ CITĀM VIETĀM. VISS NORMĀLI, VECI, LIELI KOKI…

UNGĀRIJĀ UN SERBIJĀ DZĪVOJOT UN STRĀDĀJOT SECINĀJU, KA GALVENAIS IR ZINĀŠANAS UN VĒLME ZINĀT. TAD NĀKS ARĪ GUDRĪBA.

Magda
Valodniece
 

ZAĻŠ VAI SARKANS, VISU NOSAKA NAUDA. DOMĀJU, CILVĒKI IR PIERADUŠI PIE INFORMĀCIJAS, KAS SKAĻA, BRĒCOŠA, NEPATĪKAMA, BET LIEK PAŠAM JUSTIES PRAVIETISKI. “ES TAČU TEICU!”

AR DABAS LIETĀM LATVIJĀ SAISTĀMA PALIELA NAUDA - VISI VIDES PROJEKTI, GUDRONA DĪĶI UN CITAS “MUĻĶĪBAS”, KAS NODERĪGAS, BET TIEK PATAISĪTAS PAR GARUM GARIEM PROCESIEM, LĪDZ APNĪK. TĀ TEIKT – VALSTISKĀ LĪMENĪ DARBOJAS NODERĪGA MUĻĶĪBA.

DOMĀJU, VISU VAR SAKĀRTOT UN LIELĀKOTIES LATVIJĀ PIE TEIKŠANAS IR PROFESIONĀĻI, KAS SAPROT – KO DARĪT, KO TĪRĪT, KO VEIDOT. AR PROFESIONĀĻIEM ES SAPROTU TOS, KAS DARA, NEVIS RAKSTA VAI KONTROLĒ.

Vineta
Finanšu konsultante
 

ZAĻAJĀM LIETĀM SEKOJU CĪTĪGI, BET PATS “ZAĻUMU” IEROBEŽOJU AR SĒTAS UN DĀRZA KOPŠANU, PUTNU BAROŠANU ZIEMĀ UN ATKRITUMU ŠĶIROŠANU, TALKĀM, NEMĒSLOŠANU UZ IELAS. SMĒĶĒJU, BET ZINU – NE REIZES IZSMĒĶIS NAV NOMESTS UZ IELAS. PRINCIPS, KO IEMĀCĪJA TĒVS.

MANUPRĀT, ARĪ ZAĻAS LIETAS LATVIJĀ BŪTU ŠĶIROJAMAS – PRĀTĪGAJĀS UN PLĀTĪGAJĀS. PRĀTĪGĀS IR, PIEMĒRAM, MAZO UPJU TĪRĪŠANA, TALKAS, SAPRATNE, KAS IR KAS, DABAS TAKAS, PUTNU VĒROŠANA, ĶĪMIJAS NELIETOŠANA VAI SAPRĀTĪGA LIETOŠANA UTT. CILVĒKI IET, DARA, SKATĀS, UZZINA, ATPŪŠAS UN, TEIKŠU, JA ESI PAVADĪJIS DIENU BRIENOT PA UPI, PĒC TAM, LAIVOJOT TĪRĀ UPĒ, ROKA NECELSIES “SIVĒNOTIES”. PLĀTĪGĀS LIETAS IR SKAĻĀKAS, BEZ JĒGAS. JA TĀ NAV MŪZIKA, KĀDA JĒGA NO TROKŠŅA? CILVĒKI VĒLAS PIEVĒRST UZMANĪBU, SKAĻI KLAIGĀJOT, KA VISS IR BRIESMĪGI, LATVIJAI DRAUD TUKSNESIS, NEBŪS ŪDENS UN KAS VĒL. NEZ VAI!

TĒVS PĒC KARA DAUDZ STĀSTĪJA, KA ĪPAŠI PĒC IZSŪTĪŠANĀM LAUKI PALIKUŠI TUKŠI, VĒLĀK CIEMATUS PAMETA ĻAUDIS UN LĪDZ KARAM APDZĪVOTĀS VIETAS AIZAUGA. TAGAD JAU ARĪ – LIKVIDĒ DZELZCEĻUS, CIEMATI PALIEK TUKŠI, TĀ VISA VIETĀ NĀK KRŪMI, ALKŠŅI, BLĪGZNAS… MEŽI IR SKASITI, TIKAI JĀDOMĀ, KO LIEKAM PRIEDES, EGLES VIETĀ – LAI TAS BŪTU KĀDS “KREPTĪGS” SKUJKOKS, NEVIS “PRASTA VICA”.

Stefans
Zemnieks, lauksaimnieks
 

ATTIEKSME PRET DABU, ĪPAŠUMU, GAISU UN VISU CITU – TEIKSIM – JEBKO – IR ATKARĪGA NO IZGLĪTOTĪBAS UN ZINĀŠANĀM. PAR MUMS
AUSTRĀLIJĀ RUNĀ KĀ PAR MAZLIET CITAS KULTŪRAS, CITU UZSKATU ĻAUDĪM, KAS GLUŽI NAV TIESA. MĒS AUSTRĀLIJĀ SARGĀJAM SAVU DABU, ĶENGURUS UN CITUS DZĪVNIECIŅUS UN AUGUS, LAI PASARGĀTU NO EIROPEISKUMA. MAN PATĪK PĒTĪT VĒSTURISKAS LIETAS UN TEIKŠU, EIROPIEŠI IR NODARĪJUŠI DAUDZ ĻAUNA CITAI PASAULEI – KARI, SLIMĪBAS, “NEPAREIZIE AUGI UN DZĪVNIEKI”.

LATVIJĀ UZTUROS 5-6 MĒNEŠUS GADĀ. TE VISS IR CITĀDI. BIEŽI VIEN NESAPROTAMI. NESAPROTU, KĀ ILGUS GADUS VAR STĀVĒT SABRUKUŠAS KŪTS DRUPAS VAI ŠĶŪNIS, KO NEVIENS NEREMONTĒ. NESAPROTU, KĀ VAR ATGŪT SENO DZIMTAS ĪPAŠUMU UN, NOCĒRTOT MEŽU, PAMEST TO (ĪPAŠUMU). NESAPROTU, KĀLAB MAN KĀ PRIVĀTĪPAŠNIEKAM JĀMĒRO CEĻS UZ VALMIERU, RĪGU UN NE REIZI VIEN, LAI GŪTU VALSTS IESKATU PAR MAN PIEDEROŠO ZEMI, JA NEVIENS NO ŠIEM ĻAUDĪM MANIEM ČETRIEM HEKTĀRIEM NAV BIJIS TUVUMĀ. FORMĀLĀS RŪPES PAR ĪPAŠUMIEM UN LIKUMĪBU IR LIEKĒDĪGAS.

TOTIES GAN AUSTRĀLIJĀ, GAN LATVIJĀ LEPOJOS AR KAIMIŅIEM – VIENS OTRA PLATĪBAS PIESKATĀM, MAKŠĶERĒJAM, ZINĀM PAR LAPSĀM, VILKIEM, ĶENGURIEM UN CITIEM.

(JŪS, PROTAMS, ZINĀT, KA LAPSU UN VILKU EIROPIEŠA IZPRATNĒ AUSTRĀLIJĀ NAV.)

Andrejs
Latvietis Austrālijā, Pensionārs
 

LATVIJĀ ESMU DIVPADSMITO REIZI UN CENŠOS ŠE PAVADĪT VISMAZ DIVAS VAI TRĪS NEDĒĻAS. CEĻOJUMUS ĻOTI STINGRI PLĀNOJU. ESMU T.S. “TUMŠĀ TŪRISMA” PIEKRITĒJS, LATVIJĀ ESMU APMEKLĒJIS DAUDZAS KOMUNISTU LAIKU BŪVES, ESMU BIJIS ARĪ LIEPĀJAS CIETUMĀ (KAROSTA), LĪGATNES PAZEMES MĪTNĒ, MEŽOS, KUR PIEMIN MEŽAVĪRUS PĒCKARA GADOS, MĪLU PASTAIGĀT PA VECO MUIŽU PAGRABIEM, IELĪST KĀDĀ PATVERTNĒ. JUMS DAUDZ KAS IR KĀ VECOS KINO!

ARĪ VĀCIJĀ MĒS CĪNĀMIES AR ĻAUDĪM, KAS VISU LIEKO MET, KUR PAGADĀS, BET RĪGĀ ESMU NOVĒROJIS ĪPATNU LIETU – CILVĒKS IET,
VIŅAM ROKĀ MAISIŅŠ AR ATKRITUMIEM, UN VIŅŠ ŠO MAISIŅU NOMET PIE SĒTAS, IELAS MALĀ, PIE NAMA STŪRA. TURPAT TUVUMĀ IR KONTEINERS! SIVĒNS!

Manfrēds
Tūrists no Vācijas
 

PAR SEVI NESEN IZLASĪJU RAKSTU INTERNETĀ: AR PROFESIONĀĻA PALĪDZĪBU VAR TRACINĀT VALSTS IESTĀDES. TAS, PROTAMS, IR HUMORS, BET TĀ KĀ ESMU BAGĀTA MAMMA UN VECMĀMIŅA, MAN DAUDZ BIJUŠO SKOLNIEKU, VARU ATĻAUTIES CEĻOT. LATVIJĀ AR SAVU AUTO, JO PATĪK BRAUKT.

IR VAIRĀKAS LIETAS, KO SAVULAIK MĀCĪJU SABIEDRĪBAS MĀCĪBĀ PADOMJU GADOS, KURAS MĪLU ATKĀRTOT ARĪ TAGAD. MANS VAĻASPRIEKS IR NE TIKAI CEĻI UN MŪZIKA, BET ARĪ SALĪDZINĀŠANA. PIEMĒRAM, JA DZIRDU ZIŅĀS ATKĀRTOJAM KO SVARĪGU UN NOZĪMĪGU, JA TAS IESPĒJAMS, AIZBRAUCU APSKATĪTIES, KAS NOTIEK DABĀ. ESMU TĪŠUPRĀT DEVUSIES SKATĪTIES ĪLES BUNKURU, PALUS OGRĒ UN DAUGAVĀ, MAZĀS HIDROELEKTROSTACIJAS, KAROSTU, BARONA IELAS REMONTU UTT. ŠODIEN ESMU STŪRA MĀJĀ.

TEIKŠU TĀ – JA PATS REDZI UN SAPROTI, SĪKĀKAS ZIŅAS NEVAJAG! PROTAMS, PIE GUDRONA DĪĶIEM VAI MEŽOS SLEPU NORAKTAJIEM
MINERĀLMĒSLIEM MANI NEVIENS NELAIDĪS, VAI ARI ES NEZINĀŠU, KURP DOTIES. BET – PIEMĒRAM – MANI ĻOTI INTERESĒ JELGAVA, DŽŪKSTE, KUR NORISINĀJUSIES AKTĪVA KARADABĪBA – VAI UN CIK KARA LAIKA ŠĀVIŅU GUĻ MŪSU ZEMĒ? JA VĒSTURNIEKI PIE JELGAVAS RĀDA NAPOLEONA KARU LAIKU BŪVĒTĀS SKANSTIS, JA TORŅKALNA MAZDĀRZIŅOS ATROD 17. GADSIMTA BŪVES, IR INTERESANTI.

DOMĀJU, KA TĀ “ZAĻO KUSTĪBA”, KAS BIJA 80. GADU BEIGĀS, KO SAUCAM PAR ATMODU, BIJA TUVĀKA VĒRTĪBĀM, KAS IR VĒRTĪBAS IKVIENAM. TAD INTERESES BIJA KOPĪGAS – NEATKARĪGA, BEZKOMUNISMA, MAZLIET “ULMAŅ-ČAKSTES LAIKU LATVIJA”. PATLABAN – GRIBI VAI NĒ – ZINĀMS LAIKS JĀVELTA PĒTĪJUMAM – KAS IR ŠIS CILVĒKS, KAS IR PROBLĒMA UN KO VIŅŠ PĀRSTĀV. LABI, JA SEVI. VĒL LABĀK – JA SEVI UN DARA TO PAR VELTI. VISLABĀK, JA VIŅAM IR KONKRĒTS PAMATOJUMS, KĀLAB TAS VAI ŠIS IR NEPAREIZI, BET ĻOTI RETOS GADĪJUMOS MĒS DZIRDAM – KĀ BŪTU PAREIZĀK VAI VISMAZ CITĀDĀK.

ĻAUDIS LATVIJĀ IR IEMĀCĪTI – JA “MAN” NEPATĪK, TAS IR SLIKTI UN “TO” NEVAJAG VISPĀR.

Irmgarde
Pensionēta skolotāja