Runas par to, ka biotopu konstatēšana neparedz ierobežojumus ir salti meli!

26.01.2017 |  Māris Liopa, Jānis Švirksts

Apgalvojumi, ka biotopu konstatēšana neparedz saimnieciskās darbības ierobežojumus neatbilst patiesībai, jau šobrīd "it kā" brīvprātīgās sertifikācijas sistēmās kā SBP sertifikācija paredz šo teritoriju izslēgšanu no saimnieciskās darbības. Latvijā ir aptuveni 144 000 privāto mežu īpašnieki, kas ir netieši pakļauti SBP sertifikācijas sistēmai, visskumjākais šajā stāstā ir tas, ka šo teritoriju aizsardzība noris balstoties uz joprojām neapstiprinātiem un nepilnīgi izdiskutētiem dokumentiem.

Zviedrijas piemērs

Efektīva mežu izmantošana Latvijā ir labākais variants klimatam jeb oglekļa dioksīda emisiju absorbcijai, jo augoši meži absorbē oglekļa dioksīdu un nocirsto koksni var izmantot būvniecības un enerģētikas jomā, bieži vien kā aizstājēju naftai un oglēm.  Šo faktu papildina arī Zviedrijas Biotopu ziņojuma rezultāti. Biotopu jautājums nav viennozīmīgs - Mums noteikti ir jāaizsargā vidi un, piemēram, jāstrādā tā, lai samazinātu augsnes bojājumus, bet mēs nevaram ignorēt faktu, ka labi funkcionējoša un efektīva mežsaimniecība ir svarīga daudzu iemeslu dēļ; klimata, darba vietu, lauku teritoriu attīstības un citu faktoru dēļ. Zemju nošķiršanu biotopu aizsardzībai ir jāiekļauj vispārējā mežsaimniecības novērtējumā, tāpēc ir vajadzīga lielāka perspektīva un stratēģisks pārskats par to, kā biotopi iederas mežsaimniecībā un vides pārvaldībā. Uzsvars, kas tiek likts uz apdraudētajām sugām, nozīmē to, ka sugas var izmantot nekritiski. Šodien apdraudēto sugu pārstāvjus bieži konstatē parastos mežos. Piemēram, Zviedru pētījums par koksnēs mītošajiem kukaiņiem parādīja, ka vienādi daudz apdraudēto sugu tika atrasts gan nesen retinātos mežos, gan tuvējos atslēgas biotopos. Praktiski visos mežos var atrast apdraudētās sugas. Apdraudēto sugu pielietošana ir atkarīga no atsevišķām amatpersonām. Zviedrijas pieredze parāda, ka biotopus ir grūti gan novērtēt, gan nodalīt to tālāku apsaimniekošanu, vai tieši otrādi - pilnīgu aizsardzību. Ir jābūt iespējām tos mežus, kas netiek uzskatīti par sevišķi vērtīgiem vai retiem izstrādāt, lai sabiedrība tērētu resursus citu teritoriju saglabāšanai vai arī izmantot saskaņā ar citām zemes īpašnieka iecerēm.

 

Mērķi
“Atslēgas biotopi ir mežu teritorijas ar ļoti augstu dabas vērtību” - problēma ir tā, ka daudzi par pašsaprotamu pieņem, ka apgriezts teiciens “mežu teritorijas ar ļoti augstu dabas vērtību ir atslēgas biotopi” arī ir tas pats. Tas ir nepareizs pieņēmums, kas izraisa gan apjukumu, gan nevajadzīgus konfliktus. Ja mērķis ir panākt, lai teritorija kļūtu par atslēgas biotopu, tad atslēgas biotopu rodas aizvien vairāk, nekā tad, ja meža teritorijā ierodas bez šī uzstādījuma.

Zviedrijā mežsaimniecība caur sektora atbildību un sertificēšanas noteikumu prasībām ir apņēmusies nepirkt koksni no atslēgas biotopiem. Tādēļ daudzi mežsaimnieki nokļūst slazdā atslēgas biotopu apsaimniekošanas dēļ. Praksē kļūst ļoti grūti aizstāt atslēgas biotopu pret citām, brīvprātīgi nodalītām teritorijām, tā rezultātā zaudētie ieņēmumi par kokmateriāliem kļūst par tiešajām izmaksām. Ir nenoteiktība par to, kas būtu jādara, jo reti kad var prognozēt, kas ir atslēgas biotops. Tas tiek izmantots kā ierocis, lai nomelnotu mežsaimniecības nozari. Piemēram, atslēgas biotopu stāvoklis noslēdz saimniecisko mežu teritorijas, jo cauri atslēgas biotopam nedrīkst izveidot ceļu (un citur izveidot ceļu nav iespējams, piemēram, teritorijai apkārt esošajos purvos - tādējādi īpašumam tiek uzlikta "Miroņa roka") pat tad, ja ceļa ierīkošanas dēļ radītais kaitējums dabas vērtībām būtu minimāls. Šeit sabiedrībai un valstij ir jāvirzās uz priekšu un jāsniedz kompensāciju vai nu naudas, vai citas zemes teritorijas veidā, uzskata Skandināvijas kolēģi.

 

Alternatīvas

Zemes īpašnieks un valsts institūcija varētu parakstīt ilgtermiņa līgumu, nodomu protokolu, ar kuru viena no pusēm apņemas attiecīgajā meža teritorijā neveikt izciršanu un otra puse sola to kompensēt vai nu ar naudu, vai zemi 5, 10 vai 15 gadu laikā.
Lai biotopu kartēšanas nolūks, kas ir "atrast rozīnes kūkā", nepārvēršas  noteikt "visu kūku par biotopu" !!!

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*