
13. maijā Rendas pagastā notika divi pasākumi.
Tā kā Rendas pagasta iedzīvotāji ļoti aktīvi dažādos veidos atbalsta Ukrainu, pagasta pārvaldes vadītāja Kristīne Kuzmina vispirms aicināja uz labdarības tikšanos Rendas Kultūras namā ar Latvijas meža nozares pārstāvjiem Edvīnu Zakovicu un Māri Liopu, kas atbalsta Ukrainas meža nozares kolēģus cīņā pret agresoru, vēlāk tikšanās dalībniekus pacienājot ar pašas vārīto boršču.
Edvīns Zakovics un Māris Liopa stāstīja par atbalsta organizēšanu un plānošanu, kas, vien šķietami izskatās vienkārša lieta; tā ir pietiekami sarežģīta, jo – karš ir karš, tuvu karadarbības zonai jebkurš palīdzētgribētājs nenonāk, palīdzība tiek organizēta tā, lai saņēmēji dabūtu tieši viņiem visnepieciešamāko, jāņem vērā arī fakts, ka konkrētam atbalstam var būt nepieciešama virkne formalitāšu šepat Latvijā.
Jāatgādina, ka Edvīna Zakovica vizīte Volīnijā 2022. gada sākumā (Latvijas meža nozares pārstāvji viesojās Ukrainā, plānojot sadarbību ar Volīnijas mežu pārvaldi) un nodibinātie kontakti, kas nešaubīgi bija paredzēti mierlaika apstākļiem, “pārvērtās” kontaktos Ukrainas aizstāvju atbalstam. E. Zakovics informāciju nodeva Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājam Mārim Liopam, un Māris atbalstu no Latvijas puses organizatoriski ir vērsis plašumā, iesaistot gan nozares uzņēmumus, gan nevalstiskās organizācijas, gan sadarbojoties ar citiem atbalsta organizētājiem Latvijā, gan pats trīs reizes dodoties uz Ukrainu ar palīdzības kravu.
Rendas pagasta pārvalde no Ukrainas saņēma dāvanu – kaujās kritušā Ukrainas aizstāvja Jaroslava Hranitnija mātes radīto gleznu.
Tikšanās laikā Ukrainas atbalstam tika saziedoti € 450, tie jau izmantoti, lai iegādātos pretapdegumu līdzekli Prontosan, kas nogādāts karavīriem Ukrainā.
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
![]() |
Tai pašā vakarā, dažas stundas vēlāk, Nacionālās pretošanās kustības muzejā Rendas pagasta “Viesturos” Māris Liopa muzeja veidotājam un Rubeņa fonda valdes priekšsēdētājam Andrejam Ķeizaram pasniedza dāvanu no Volīnijas 14. Specializētās mehanizētās brigādes karavīriem – pulksteni (to izgatavojis 14. brigādes karavīrs Olegs Pička, pulksteņa elementi veidoti no šāviņiem, kas savākti kauju zonā Kupijanskā, Harkivas apgabala dienvidaustrumos) un Ukrainas karogu, ko muzeja pārstāviem sūtīja Luckas 100. brigādes karavīri.
![]() |
![]() |
Muzejā norisinājās diskusija par Latvijas nacionālo partizānu vēstures izpētes problemātiku, apzinoties brīvības vērtību Latvijas valsts un tautas vēsturē un pievēršot uzmanību nepieciešamībai nostiprināt pēckara nacionālo partizānu nozīmi Latvijas sabiedrības kolektīvajā atmiņā.
Kas kopīgs un atšķirīgs nacionālo partizānu vēstures izpētē Latvijas reģionos, kas un kā vēl noskaidrojams nākotnē, ņemot par pamatu visu reģionu bruņotās pretošanās izpētes pieredzi? Cik lielā mērā varam runāt par Latvijas nacionālo partizānu tematikas iekļaušanos starptautiskā zinātniskā apritē un kas darāms, lai veicinātu šīs tēmas labāku izpratni ārzemju auditorijā? Kāda ir nacionālo partizānu tematikas vieta Latvijas kolektīvajā atmiņā, vai tā ir vairāk vienota vai šķelta? Kādi ir Latvijas sabiedrībā izplatītākie priekšstati par nacionālajiem partizāniem un vai tie sakrīt ar pētniecībā gūtajām atziņām? Kā vērtējamas līdzšinējās privātās, pašvaldību un valsts aktivitātes pēckara nacionālo partizānu piemiņas saglabāšanā un to nozīmes atspoguļošanā vēstures politikā?
Šos jautājumus apaļā galda diskusijā “Latvijas nacionālie partizāni: izpētes stāvoklis, problēmas un izaicinājumi” pārrunāja LU Latvijas vēstures institūta pētnieks, Dr. hist., Uldis Neiburgs un nacionālo partizānu vēstures zinātāji – Haralds Bruņinieks, Reinis Ratnieks, Jānis Vasiļevskis, Jānis Viļums un Zigmārs Turčinskis.
