Pēc divu gadu pozitīvās ekonomiskās situācijas Polijas kokapstrādes uzņēmumi saskaras ar pieprasījuma samazināšanos un pastiprinātu izmaksu spiedienu, ko rada ne tikai izejvielu cenu pieaugums, bet arī enerģijas cenas (kas ir īpaši smagi koka paneļu ražotājiem, kuru enerģijas īpatsvars izmaksās ir lielāks nekā vidēji nozarē) un algu izmaksas. Augsta inflācija ierobežo aktivitāti būvniecības tirgū, tā samazina arī patērētāju izdevumus ilglietojuma patēriņa precēm (t.sk., mēbelēm). Tomēr netiek gaidīts straujāks pieprasījuma kritums.

Polijas kokrūpniecības nozare joprojām ir labvēlīgā stāvoklī:

1) pieaug koka būvniecības popularitāte;

2) plānotās investīcijas ēku siltumtehniskajā modernizācijā (radot pieprasījumu pēc logiem un durvīm)

3) ilgtermiņa tendence aizstāt produktus ar augstu oglekļa dioksīda emisijas ietekmi ar dabiskas izcelsmes produktiem. Līdz ar situācijas uzlabošanos mājokļu tirgū vajadzētu atjaunoties arī pieprasījumam pēc koka izstrādājumiem un mēbelēm.

Risks vietējiem pārstrādātājiem ir valsts mežu atteikšanās no FSC sertifikācijas. FSC CoC sertifikāta popularitāte Polijas pārstrādātāju vidū ir lielāka nekā PEFC CoC sertifikāta popularitāte, kas ir saistīts ar patērētāju vēlmēm. Polijas uzņēmumi ieņem nozīmīgu vietu IKEA tīkla piegādes ķēdē, kurai ir nepieciešams FSC sertifikāts. Labvēlīgs risinājums ar kokapstrādi saistītajām nozarēm Polijā būtu, ja valsts meži uzturētu abus sertifikātus, kas apliecina ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.

Ilgtermiņā Polijas kokmateriālu tirgu ietekmēs ES Atmežošanas regula. Jaunais tiesību akts stāsies spēkā 2024. gada beigās, un tas nozīmēs aizliegumu pēc 2020. gada 31. decembra importēt ES produktus, kas radušies atmežošanas rezultātā vai veicinājuši atmežošanu, tostarp koksni un koksnes rūpniecības produktus (tostarp, mēbeles). Uzņēmumiem, kas šādus produktus laiž ES tirgū, būs jāiesniedz uzticamības deklarācija par ražošanā izmantoto izejvielu izcelsmes pārbaudi.

Svarīgi būs arī ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam un mežu stratēģijas noteikumi, saskaņā ar kuriem 30% ES zemes platības ir jāaizsargā un 10% jāpakļauj stingrai aizsardzībai. Šo noteikumu īstenošana samazinās koksnes iegūšanas iespējas ES un tādējādi ierobežos izejmateriālu piedāvājumu pārstrādātājiem, kas savukārt var izpausties kā turpmāks to cenu pieaugums (vairāk PKO BP Industry Monitoring ziņojumā: EU Forest Strategy and wood processing in Poland).