Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atbalstīja Eiropas Savienības lēmumu ieviest noteikumus pret palmu eļļu kā biodegvielu saistībā ar emisiju risku. PTO norādīja, ka Eiropas Savienība nav tos pienācīgi īstenojusi, apstiprinot ES tirdzniecības partneres Malaizijas sūdzības.

Pirmajā lēmumā par tirdzniecības jautājumiem, kas saistīti ar atmežošanu un oglekļa emisijām, PTO konstatēja, ka Eiropas Savienība ir kļūdījusies lēmumā nepieņemt palmu eļļu kā atjaunojamās enerģijas avotu. Sākotnēji PTO piekrita tam, ka Eiropas Savienība pamatoti ir izstrādājusi noteikumus saistībā ar kultūraugu izcelsmes degvielām, piemēram, palmu eļļu, kontekstā ar atmežošanas un emisiju riskiem, ko rada netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC). Vēlāk PTO, tomēr, nāca klajā ar ziņojumu, ka ES ir izstrādājusi un īstenojusi šos noteikumus veidā, kas ir “patvaļīga vai nepamatota diskriminācija” pret savu tirdzniecības partneri – Malaiziju.

“Netiešas zemes izmantošanas maiņas (ILUC) riska kritēriju izstrādē un īstenošanā ir trūkumi,” PTO žūrija norādīja marta sākumā publicētajā 348 lappušu garajā ziņojumā.

Žūrija lēma par vairākām sūdzībām, ko Malaizija kopš 2021. gada bija iesniegusi pret Eiropas Savienību, Franciju un Lietuvu. Malaizija, kas ir otra lielākā palmu eļļas ražotāja pasaulē pēc Indonēzijas, apgalvoja, ka ES ir pārkāpusi starptautiskos tirdzniecības noteikumus. Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par ierobežojumiem un pakāpenisku samazināšanu, kas paredzēti, lai ierobežotu palmu eļļas kā biodegvielas izmantošanu saskaņā ar ES Atjaunojamo energoresursu direktīvas (RED II) otro versiju. Indonēzija 2019. gadā bija iesniegusi līdzīgu prasību pret ES, bet dienu pirms Malaizijas lietas rezultāta paziņošanas, tā lūdza apturēt tiesvedību.

Viens no Malaizijas galvenajiem iebildumiem bija tas, ka ES izmanto 10 gadu ierobežojumu, lai noteiktu, kuras augu kultūras var sertificēt kā kultūras ar zemu ILUC risku. Lai gan šāds termiņš ir pamatots attiecībā uz kultūrām, kuru raža tiek novākta un tās tiek pārstādītas (piemēram, rapši vai saulespuķes), tas izslēgtu iespēju sertificēt palmu eļļu kā zema riska kultūru. Eļļas palmas sāk ražot augļus tikai 7 vai 8 gadu vecumā, bet parasti to mūžs ir 25 līdz 30 gadi, – norādīja starptautiskās tirdzniecības politikas eksperts un Austrālijā bāzētās konsultāciju kompānijas Oxley Hegarty direktors Halids Manafs Hegartijs (Khalid Manaf Hegarty).

“Izskatot ekspertu grupas ziņojumu, PTO jautāja Eiropas Savienības pārstāvjiem, kāpēc tā noteikusi šādu termiņu. ES nebija atbildes. Termiņš ticis noteikts patvaļīgi,” H. M. Hegartijs sacīja Eco-Business. Oxley Hegarty direktors norādīja, ja ES patiesi vēlas samazināt emisijas, izmantojot aprites cikla ietekmes novērtējumu, tā varētu atrast veidus, kā iekļaut sarakstā tos kultūraugus, kuriem varētu būt labākas emisiju samazināšanas iespējas 25 gadu laikā salīdzinājumā ar viengadīgajiem kultūraugiem.

PTO žūrija kritizēja pārskata periodu datus, ko ES izmantoja, novērtējot palmu eļļas ILUC risku. Riska novērtējums balstījās 2008.-2016. g. apkopotos datos, kas nozīmē, ka ES augsta ILUC riska ierobežojumi un pakāpeniska samazināšana balstījās uz jau potenciāli novecojušiem datiem.

Pēc sprieduma ES Tirdzniecības ģenerāldirektorāts paziņoja, ka Eiropa “plāno veikt nepieciešamos pasākumus, lai pielāgotu deleģēto aktu” saskaņā ar RED II. Tajā ir noteikti kritēriji, kas izmantoti, lai konstatētu kurām no pārtikas un lopbarības kultūraugiem iegūtām biodegvielām ir augsts ILUC risks.

Malaizijas plantāciju un izejvielu ministrs Johari bin Abdul Ghani uzsvēra, ka viņa ministrija “cieši uzraudzīs ES veiktās izmaiņas noteikumos, lai tos saskaņotu ar PTO konstatējumiem, un nepieciešamības gadījumā tiks uzsākta atbilstības nodrošināšanas procedūra”. “PTO lēmums pierāda, ka Malaizijas apgalvojumi par diskrimināciju ir pamatoti. Tas attaisno Malaizijas centienus panākt taisnīgumu attiecībā uz mūsu biodīzeļdegvielas tirdzniecības uzņēmumiem un to darbiniekiem,” teikts Johari bin Abdul Ghani paziņojumā presei.

Viens no PTO trīs cilvēku žūrijas locekļiem, kas izteica atšķirīgu viedokli, vēl vairāk attaisnoja Malaizijas argumentus, lielāku nozīmi nekā pārējie žūrijas locekļi piešķirot ES protekcionisma elementiem, nosakot tirdzniecības noteikumus. Izskatās, ka ES ir “īpaši izcēlusi” palmu eļļu, runājot par ar ILUC saistīto emisiju ierobežošanu. Citi kultūraugu biodegvielas izejvielu veidi, piemēram, sojas pupas, rada līdzīgus emisiju riskus, – norādīja žūrijas dalībnieks.

Ar ES Atmežošanas regulu saistītā pretreakcija

PTO lēmums tika pieņemts, ņemot vērā plašāku pretestību pret ES par noteikumiem, kas saistīti ar atmežošanu. Marta vidū laikraksts Financial Times ziņoja, ka ES varētu aizkavēt savu klasifikācijas sistēmu tirdzniecības partneriem, uz kuriem attiektos Atmežošanas regulas nosacījumi. Ziņojumā tika citēta kāda Eiropas amatpersona, kas informēja par daudzām jau saņemtajām sūdzībām no partneriem.

Indonēzija un Malaizija ir to valstu vidū, kuras jau sen ir apsūdzējušas Eiropas Savienību par diskrimināciju attiecībā uz palmu eļļu un citām precēm saskaņā ar Eiropas Atmežošanas regulu (EUDR). Indonēzija PTO apgalvoja, ka pēdējo desmit gadu laikā ir veikusi efektīvus pasākumus, lai novērstu atmežošanu un mazinātu klimata pārmaiņas. Pagājušā gada ziņojumi liecina, ka valsts ir panākusi rekordlielu atmežošanas samazinājumu.

“Indonēzija savā PTO lietā pret ES izklāsta skaidrus rezultātus un politikas izmaiņas ilgtspējīgas attīstības jomā, mēs dzirdam, ka tai ir speciālistu komanda, kas diskusijai ir sniegusi jaunus, būtiskus datus,” uzsvēra Hora Ju Lenga (Khor Yu Leng), tirgus izpētes un izlūkošanas konsultāciju uzņēmuma Segi Enam Advisors direktore. Uzņēmuma darbības jomā ietilpst palmu eļļas nozare.

Hora Ju Lenga turpinās sekot turpmākajiem notikumiem Indonēzijas lietā pret ES PTO pēc tam, kad Malaizijas ierosinātā lieta noslēdzās bez “skaidra lēmuma par piekļuvi tirgum”.

Palmu eļļa pašlaik ir populārākā un labākā izvēle biodīzeļdegvielas maisījumiem Malaizijā un Indonēzijā. Abās valstīs ir noteikts, ka biodegviela ir jāsajauc ar fosilajām izejvielām. Indonēzija pašlaik pieprasa, lai biodegvielas maisījums dīzeļdegvielas maisījumā veidotu 35% (B35) un līdz 2030. gadam tā mērķis ir to palielināt līdz 40% jeb B40. Malaizijai transporta nozarē ir nepieciešams tikai 10% palmu eļļas maisījums (B10).

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir novērtējusi dažādu biodegvielas izejvielu oglekļa intensitāti, ņemot vērā palmu eļļas un citu lauksaimniecības kultūru netiešo zemes izmantošanas maiņas (ILUC) risku.

“Tā kā biodegviela pašlaik ir dārgāka par fosilo, ir nepieciešami oficiāli pilnvarojumi, lai veicinātu pieprasījumu pēc šī enerģijas avota”, skaidroja finanšu informācijas uzņēmuma S&P Global galvenā pētniece biodegvielas jautājumos Dži Janga Luma (Ji Yang Lum).

“Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam redzējuši, kā šis virziens attīstās,” Dži Janga Luma informēja nozares konferencē Kualalumpurā, kas norisinājās marta vidū. “Piemēram, ES par prioritāti ir izvirzījusi dekarbonizācijas mērķu sasniegšanu, neietekmējot pārtikas tirgu. Tas izskaidro, kāpēc Eiropa ir izvēlējusies pakāpeniski pārtraukt izmantot pārtikas un lopbarības kultūras kā izejvielas,” viņa norādīja.

Attiecībā uz biodegvielām, kuru pamatā ir palmu eļļa, S&P Global saskata ierobežotu izaugsmi autotransporta degvielas nozarē, ņemot vērā pašreizējos ierobežojumus biodīzeļdegvielai Malaizijā un Indonēzijā. Tāpēc nozares dalībnieki pēta palmu eļļas izmantošanu ilgtspējīgā aviācijas degvielā (SAF), norādīja pētniece D. J. Luma. To pašlaik atļauj Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) saskaņā ar tās globālo oglekļa emisiju kompensēšanas programmu Corsia.

Arvien lielāka nozīme būs arī dažādu biodegvielas izejvielu oglekļa emisijām. “Oglekļa intensitāte ir svarīga, aplūkojot biodegvielas. Mēs esam liecinieki tam, ka tiek ņemta vērā izejvielu oglekļa intensitāte nevis tikai biodegvielas izmantošana,” uzsvēra pētniece.

ICAO veiktajā dažādu biodegvielas izejvielu aprites cikla novērtējumā patlaban palmu eļļai ir augstas ar ILUC saistītās emisijas, taču D. J. Luma uzskata, ka palmu eļļai ir iespēja “aizpildīt plaisu”, kas patlaban pastāv ilgtspējīgā aviācijas degvielā, jo ir ierobežots zemākas intensitātes izejvielu piedāvājums. Attiecībā uz atmežošanu biodīzeļdegvielas “pilnvarām” būs mazāka nozīme nekā valdības politikai zemes un mežu apsaimniekošanas jomā, uzsvēra Oxley Hegarty direktors.

“Ja jūsu zemes izmantošanas plānošana un zemes apsaimniekošanas likumi ir pietiekami labi, nebūs nozīmes, vai biodegvielas politika ir vai nav ieviesta,” norādīja uzņēmuma Oxley Hegarty vadītājs.