Noslēgusies starptautiskā konference “Senie meži: politika un prakse” (Old-growth forests: policy and practice), ko organizēja Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju. Konferenci atklāja Starptautiskās meža pētniecības organizāciju savienības (IUFRO) seno mežu darba grupas priekšsēdētājs, tajā ar ziņojumiem uzstājās pētnieki no 10 valstīm.

Eiropas Komisija 2023. gada pavasarī publicēja vadlīnijas seno un pirmatnējo mežu definēšanai, atrašanai, monitoringam un aizsardzībai. Tajās atzītas seno mežu nozīmīgās atšķirības dažādos Eiropas Savienības reģionos, tādēļ nozīmīgs darbs, izstrādājot lokāli piemērotas pieejas, jāveic katrai dalībvalstij. Informācijas apmaiņa un debates par izmantotajām metodēm un sākotnējiem rezultātiem starp pētniekiem no dažādām valstīm, rīcībpolitiku veidotājiem, meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem, nevalstiskajām organizācijām, kāda notika konferences ietvaros, ir būtiska, veicinot efektīvu šī uzdevuma izpildi.

Konferences galvenās atziņas

·       Bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai un kāpināšanai izšķiroši svarīga ir ainavas līmeņa pieeja, nodrošinot dažādu kategoriju aizsargājamo teritoriju ar atšķirīgu aizsardzības pakāpi un apsaimniekošanas režīmu savstarpējo saikni. Šāda tīkla izveide un dinamiska, adaptīva uzturēšana ir ainavu ekoloģiskās plānošanas mērķis. Senie meži, kuriem nodrošināta strikta aizsardzība, ir šādas plānošanas būtisks elements.

·       Seno mežu aizsardzība ir būtiska bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai. To loma, līdz ar to arī definēšana un izdalīšana, nav atkarīga no spējas nodrošināt citu nacionālus vai plašākā mēroga ar vidi saistītu mērķu sasniegšanu. Piemēram, vērtējot tādu vides mērķi kā klimata pārmaiņu mazināšana, atsevišķos Eiropas reģionos noteiktu koku sugu senie meži var nodrošināt ilgstoši nemainīgu, augstu oglekļa uzkrājumu koku biomasā, kamēr citos (arī hemiboreālajos mežos) – nevar. Tomēr tas nemaina nepieciešamību aizsargāt un pētīt senos mežus, gūstot atziņas par bioloģiskās daudzveidības rādītāju vērtībām un to izmaiņu dinamiku.

Seno mežu izdalīšanā:

·       platībai ir nozīme – lai nodrošinātu veco koku klātbūtnes un audžu strukturālās daudzveidības nepārtrauktību konkrētajā teritorijā – tātad pastāvīgi pieejamu piemērotu dzīves vidi tām sugām, kuru aizsardzībai šādu seno mežu saglabāšana ir būtiska. Ņemot vērā variējošo dabisko traucējumu režīmu un malas efekta ietekmi, precīza to minimālās platības noteikšana ir problemātiska, tomēr tai nevajadzētu būt mazākai par 50 ha;

·       vecumam ir nozīme – veicot pirmreizējo seno mežu platību identificēšanu un izdalīšanu, tiem jāsastāv no vecām mežaudzēm t.i. dominējošajam meža elementam jābūt veciem kokiem (150-180 gadi skuju kokiem vai cietajiem lapu kokiem vai 100-120 gadi citu lapu koku sugu kokiem). Dabisko traucējumu ietekmē izdalītajos senajos mežos nākotnē veidosies arī jaunākas audzes, noritēs dabiskā sukcesija un tās atgriezīsies veco mežaudžu stadijā, tomēr teritorijā kopumā tiks nodrošināta vecu koku klātbūtnes nepārtrauktība;

·       koku sugai ir nozīme – mērķis ir sukcesijas vēlīnās (klimaksa) stadijas sugas, izņemot apstākļus, kuros pioniersuga ir konkurētspējīgāka un var veidot ilgi pastāvošas audzes, piemēram, parastā priede teritorijās ar oligotrofām smilts vai kūdras augsnēm.

·       kvalitātei ir nozīme – lai identificētu visas seno mežu platības, jāņem vērā dabas skaitīšanā un citās ar bioloģiskās daudzveidības raksturošanu saistītās inventarizācijās iegūtā informācija. Būtiskākie seno mežu indikatori ir audžu heterogenitāte (īpaši vertikālā), stāvošu nokaltušu dominējošo koku klātbūtne, kā arī atmirušās koksnes apjoms vismaz 50-60 m³/ha, ko primāri veido lielu dimensiju sausokņi, sausstāvoši koki un kritalas. Meža hidrotehniskā meliorācija uzskatāma par antropogēnu ietekmi, tomēr tās klātbūtne ir pieļaujama proporcijā, kas ir zemāka par kopējo meliorēto mežu īpatsvaru konkrētajā reģionā. Pēc sākotnējās seno mežu izdalīšanas atbilstoši definētajiem kritērijiem un datu bāzu informācijai, veicama to apsekošana (inventarizācija) gala lēmuma pieņemšanai

Konferencē gūtās atziņas tiks izmantotas turpmākos pētījumos, kā arī seno mežu kritēriju izstrādē un šiem kritērijiem atbilstošu teritoriju identificēšanā, nodrošinot, ka tiek uzturēti ar senajiem mežiem saistītie bioloģiskās daudzveidības elementi meža ainavā.

Konferences materiāli (par kuriem tiks saņemta autoru atļauja publicēšanai) būs atrodami šeit: https://www.silava.lv/en/international-conference-old-growth-forests-policy-and-practice-on-october-10-2024