Daudzkārt arī pie mums Latvijā rodas jautājumi – kā tieši darbojas klimata pārmaiņu ierobežošanas mehānismi ekonomikā? Kādas ir tendences? Ko pasaulē ar to visu cenšas panākt?

Tā kā temperatūra uz Zemes turpina paaugstināties, ir pieaugusi arī ar klimata politiku saistītā spriedze. Diskusijās par klimata pārmaiņām galvenā uzmanība jau kādu laiku tiek pievērsta oglekļa cenu noteikšanai. Lai sasniegtu emisiju nulles līmeni, ir svarīgi izprast, kā darbojas oglekļa cenu noteikšana, kādi ir ieguvumi no tās un kādas galvenās tendences nosaka to nākotni.

Kas ir oglekļa cenas?

Būtībā oglekļa cenu noteikšana ir klimata politikas pieeja, ko valdības izmanto, lai regulētu oglekļa emisijas un veidotu oglekļa tirgus. Vienlaikus tas ir cenu noteikšanas instruments, kas ir pieejams arī privātajā sektorā, lai brīvprātīgi samazinātu oglekļa emisijas. Nav vienotas cenas, kas emitentiem būtu jāmaksā par katru atmosfērā izlaisto CO₂ tonnu; tā ir atkarīga no dažādiem faktoriem un konkrētā mehānisma veida, ko tie izmanto.

Galvenie oglekļa cenu noteikšanas mehānismi ir oglekļa nodoklis un emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), ko dēvē arī par emisiju ierobežošanu un tirdzniecību. Citi mehānismi ir – iekšējās oglekļa cenas noteikšana, uz rezultātiem balstīts klimata finansējums (RBCF) un oglekļa kompensācija.

Oglekļa nodoklis ir fiksēta cena, kas emitentiem jāmaksā par savām oglekļa emisijām, un laika gaitā tā parasti pieaug. Tas darbojas līdzīgi kā grēku nodoklis, jo oglekļa nodokļa summas palielināšana attur piesārņotājus no lielāka vides piesārņojuma radīšanas. Savukārt valdība, izsniedzot emisijas kvotas, atļauj uzņēmumam emitēt ierobežotu oglekļa daudzumu. Katra oglekļa kvota, ko sauc arī par oglekļa kredītu vai oglekļa sertifikātu, piešķir tās turētājam tiesības emitēt vienu tonnu CO₂.

Nosakot kvotu skaita ierobežojumu, tiek noteikts arī uzņēmuma vai nozares kopējo emisiju limits. Šos oglekļa kredītus reglamentētie uzņēmumi var tirgot savā starpā, tādējādi radot oglekļa emisiju tirgus cenu.

Pasaules Bankas izveidotajā kartē (šeit un turpmāk Pasaules Bankas infografikas) ir parādīts pašreizējais oglekļa cenu, tostarp oglekļa nodokļu un ETS, līmenis un apjoms pasaules reģionos.

Kāpēc jānosaka oglekļa cena?

Daudzi politikas eksperti uzskata, ka oglekļa cenu noteikšana ir efektīva klimata politikas pieeja, jo tā var palīdzēt samazināt kaitīgās emisijas ar pēc iespējas zemākām izmaksām.

Turklāt tā ir elastīga; tā ļauj tirgum “izlemt”, kā samazināt emisijas, kas atbilst emitenta iespējām. Tas ir tāpat kā apturēt pārgalvīgu autobraucēju un dot viņam iespēju pašam izvēlēties, kā un cik samaksāt par pārkāpumu.

Papildus tam oglekļa cenu noteikšana veicina visu veidu emisiju samazināšanu. Tas maksā tikpat daudz vai mazāk par oglekļa cenu.

Savukārt tādējādi netiek veicināti emisiju apjoma samazināšanas pasākumi, kas izmaksātu dārgāk.

Ļaujot vides piesārņotājiem maksāt vienādu cenu par savām emisijām, oglekļa cena veicina emisiju samazināšanu tiem uzņēmumiem, kuri to var izdarīt lētāk. Faktiski šis mehānisms ļauj panākt visrentablāko kopējo emisiju samazinājumu.

Visbeidzot, oglekļa cenu noteikšana rada lielākus ieņēmumus valdībām un dod labumu iedzīvotājiem. Valsts var tos novirzīt atpakaļ patērētājiem atlaižu veidā vai izmantot zaļo investīciju finansēšanai.

Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu par oglekļa dioksīda emisiju cenu noteikšanu 2023. gadā ieņēmumi no oglekļa nodokļiem un ETS 2022. gadā pieauga par >10%. Šī summa pasaulē sasniedza gandrīz 95 miljardus ASV dolāru. Kopumā oglekļa cenu noteikšanas mērķis ir piespiest piesārņotājus emitēt mazāk CO₂ utt.

Pievēršoties oglekļa kredītu cenām un tirgiem, jāapskata jaunākās tendences, kas notiek šajā jomā pasaules mērogā. Tendenču pārzināšana ir būtiska ikvienam, kas ir ieinteresēts būt oglekļa tirgus dalībnieks.

Pasaules oglekļa cenu un tirgu tendences

Oglekļa cenu veidošanai ir jāturpina pieaugt gan cenu, gan apjoma ziņā, lai stimulētu rīcību klimata jomā un sasniegtu Parīzes mērķus. Uz to cer visa attiecīgā nozare. Kādas globālās tendences dominē tirgū šobrīd?

Tātad: Trīs galvenās tendences, kas jāzina katram oglekļa tirgus dalībniekam.

Lēna, bet noturīga izaugsme

Pēc straujās izaugsmes kopš 2020. gada oglekļa kredītu cenas (ETS) 2022. gadā sāka palēnināties. Tomēr tā parādīja noturību dažādu makroekonomiskā līmenī notiekošo problēmu apstākļos. Pagājušajā gadā oglekļa cenas labvēlīgi ietekmēja globālā enerģētikas krīze. Faktiski puse no dažādiem cenu noteikšanas instrumentiem palielinājās, bet trešdaļa saglabāja stabilu cenu līmeni.

Kā redzams iepriekš, Eiropas Savienības ETS piedzīvoja vislielāko pieaugumu, oglekļa cenai šā gada februārī strauji pieaugot par 100 eiro. Tomēr šī tendence nav viendabīga, jo oglekļa cenas citās ETS samazinājās, kā tas notika Korejas emisiju tirdzniecības sistēmā.

Pieprasījums lielākoties ir pēc brīvprātības principa

Neraugoties uz neseno kritumu, galvenais tirgus izaugsmes virzītājspēks joprojām ir uzņēmumu brīvprātīgais pieprasījums pēc oglekļa kredītiem. Atbilstības pieprasījumam ir mazāka nozīme.

Ecosystem Marketplace uzraudzītais kopējais no tirgus izņemto kvotu apjoms samazinājās par vairāk nekā 1% un 2022. gadā sasniedza 196 miljonus. Lielākā daļa no šiem no apgrozības izslēgtajiem kredītiem atbilst brīvprātīgajam pieprasījumam. Taču 2022. gadā palielinājās starptautisko oglekļa cenu noteikšanas mehānismu (piemēram, Tīras attīstības mehānisma) emisijas, veidojot 30% no kopējā emitēto kredītu apjoma.

Brīvprātīgā pieprasījuma noturīgā dominance nozīmē, ka uzņēmumu saistības turpina pieaugt. Aptaujājot vairāk nekā 500 vidējo un lielo uzņēmumu Eiropā un ASV, tika konstatēts, ka aptuveni 90% uzskata, ka oglekļa kredīti ir nozīmīgi, lai kompensētu emisijas, kuras vēl nav iespējams samazināt. Tāda pati tendence vērojama arī starp valstīm, jo arvien vairāk valdību apsver iespēju izveidot savas oglekļa kredītu shēmas. Šie mehānismi bieži vien tiek ieviesti līdztekus oglekļa nodokļa politikai vai emisiju kvotu tirdzniecības sistēmai.

Klimata emisiju samazināšanas kredīti (CDR) ir dārgāki

Oglekļa kredītu cenas ievērojami atšķiras atkarībā no attiecīgajiem faktoriem – projekta veida, kredīta emitenta, kredīta termiņa, papildu ieguvumiem utt. Faktiskā oglekļa cena atspoguļo projekta izmaksas un pircēju vēlmes. Saskaņā ar Xpansiv CBL 2022 oglekļa tirdzniecības datiem, jaunākā izlaiduma kredītus pārdod par augstākām cenām. Lai gan tika apgalvots, ka uz dabas resursiem balstītie kredīti ir labākais risinājums oglekļa emisiju samazināšanas jomā, novērojams, ka to popularitāte ir beigusies. Uz dabas resursiem balstīto kredītu cenas ir visvairāk samazinājušās – no vairāk nekā 15 ASV dolāriem par tonnu līdz mazāk nekā 5 ASV dolāriem par tonnu.

Cenu starpība starp dažādiem kredītu veidiem ir samazinājusies, un biržā tirgotie oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas kredīti tiek tirgoti dārgāk.

Izskatās, ka CDR kredīti tirgū ir izplatīti. Oglekļa dioksīda piesaistes iepirkumi ir ārkārtīgi strauji pieauguši – par 437% jau 2023. gada pirmajā pusgadā. Prognozes liecina, ka tas pieaugs vēl vairāk, jo CDR projektos ieplūst gan federālais finansējums, gan privātie ieguldījumi.

Kas sagaida oglekļa dioksīda cenu noteikšanas jomā

Oglekļa tirgi turpina augt un kļūst arvien daudzveidīgāki un sarežģītāki.

Jauni pakalpojumu sniedzēji, modernas tehnoloģiskās platformas un tirgus vietas, uzlaboti produkti un jauni investori turpinās izaugsmi. Tas nozīmē, ka oglekļa cenu noteikšanai būs vajadzīga lielāka standartizācija un regulējums.

Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu pašlaik pastāv 73 oglekļa cenu noteikšanas instrumenti, kas aptver aptuveni 23% no globālajām SEG emisijām.

Šāds pašreizējais oglekļa cenu tvērums ir pārāk mazs, lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus. Tāpēc Eiropas Savienības Komisijas vadītāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) aicināja G20 valstu valdību vadītājus pievienoties globālai oglekļa cenu noteikšanai. Ursula fon der Leiena ir neatlaidīgi centusies panākt, lai tiktu ieviestas globālās oglekļa cenas, tādejādi paātrinot pāreju uz ekonomiku ar nulles neto emisiju līmeni.

Attīstoties tendencēm, pieaugot brīvprātīgajam pieprasījumam un aicinājumiem to ieviest plašāk, kļūst arvien vairāk skaidrs, ka oglekļa cenu noteikšana ir būtiska, lai turpinātu virzību uz ilgtspējīgu un t.s. net zero nākotni. Tas, protams, mainīs uzņēmējdarbības modeļus, ko pazinām līdz šim. Iespējams, ka visvairāk tiks skarta zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība, kas ar tradicionālajām saimniekošanas metodēm nespēs nodrošināt šo nozaru attīstību.