6. novembrī tika atzīmēta Starptautiskā diena par vides ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu kara un bruņotu konfliktu laikā. Šo datumu ANO Ģenerālā asambleja noteica jau 2001. gadā.

Saskaņā ar ANO datiem Ukraina šobrīd ir visvairāk mīnētā valsts pasaulē. Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ik dienas rada draudus tūkstošiem cilvēku vides drošībai.

Mīnētas teritorijas, iznīcināti meži, saindēti ūdens resursi, piesārņota atmosfēra – ekocīds – ir rezultāts Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā.

Kopumā karadarbība vairāk vai mazāk ir skārusi un tieši ietekmējusi gandrīz 30% Ukrainas mežu.

Valsts meža resursu aģentūras pārvaldītā meža fonda teritorijās kopš plaša mēroga iebrukuma sākuma Krievijas bruņotās agresijas rezultātā (okupācijas un aktīvas karadarbības rezultātā) cietušas 369 mežaudzes 1,8 miljonu hektāru platībā;
– 180 mežniecības 813,9 tūkstošu hektāru platībā joprojām ir okupētas;
– 10 mežsaimniecības 104,7 tūkstošu hektāru platībā ir skārusi karadarbība (izņemot uz laiku okupētās mežsaimniecības);
- 449,4 tūkstoši hektāru meža joprojām ir mīnēti;
- Krievijas apšaudes rezultātā izcēlušies 1548 mežu ugunsgrēki 33,9 tūkstošu hektāru platībā.

Okupētajās un deokupētajās teritorijās pa mežiem pārvietojas smagā militārā tehnika, mežos izvietotas militārās vienības un notiek aktīva karadarbība. Tas izraisa kritiskus meža ekosistēmu traucējumus, kā arī augsnes un ūdens piesārņojumu. Bruņotu konfliktu laikā videi nodarītais kaitējums izraisa ekosistēmu un dabas resursu stāvokļa pasliktināšanos vēl ilgu laiku pēc konflikta beigām un bieži vien ietekmē ne tikai vienu valsti un ne tikai vienu paaudzi.

Šī ir vēl viena iespēja aicināt starptautisko sabiedrību apvienot spēkus, lai aizsargātu dabu kara laikā. Vides aizsardzībai jābūt tikpat svarīgai, kā mieram un drošībai.