Par jaunu, kvalitatīvu un produktīvu mežaudžu veidošanu Latvijā

01.06.2017 |  LMSP vadība

Balstoties uz mežzinatnes atziņām, un to, ka kaimiņvalstis jau sen īsteno racionālu meža izmantošanu tautsaimniecībā, ir jāizmanto izdevība atbalstīt zinātniski pamatotu un ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu, tāpēc aicinām LMSP biedrus un citas ieinteresētās puses atbalstīt MK noteikumu projektu, nosūtot atbalsta vēstules Zemkopības ministrijai.

 

Par publiskajai apspriešanai nodotajiem tiesību aktu projektiem

 

Latvijas mežu sertifikācijas padomes vadība ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas mājas lapā publicētajām, sabiedriskai apspriešanai nodotajām Ministru kabineta noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 308 „Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”” un noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā”” redakcijām. Pilnībā atbalstām noteikumu projektos iekļautās normas, kas paredz izmaiņas galvenās cirtes caurmēra skaitliskajās vērtībās vienlaicīgi ieviešot jaunu prasību, platības kurās ciršana veikta pēc galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas, atjaunot stādot vai sējot ar selekcionētu, augstvērtīgu reproduktīvo materiālu.

 

"Šāda tiesību aktu normu sasaiste nozīmē to, ka tiek veicināta nevis koksnes ieguves apjomu palielināšana, kā tas tendenciozi tiek atspoguļots masu medijos, bet gan jaunu, kvalitatīvu un produktīvu mežaudžu veidošana, saimnieciski vērtīgāku sugu t.sk. skuju koku īpatsvara saglabāšana Latvijas mežos."

 

Izmaiņas caurmēra skaitliskajās vērtībā ļautu Latvijas meža īpašniekiem, kā galvenā Latvijas resursa- zemes apsaimniekotājiem, saglabāt savu konkurētspēju salīdzinājumā ar meža īpašniekiem Igaunijā, Zviedrijā un Somijā, valstīs, kurās meža īpašnieki var daudz brīvāk pieņemt savus saimnieciskos lēmumus, kā rezultātā meži nav pazuduši no šo valstu zemes lietojuma veidu saraksta, bet gan ir apsaimniekoti un dod lielu ieguldījumu valstu labklājības veidošanā. Šeit jāpiemin, ka Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku veiktais pētījums parāda, kad izmainot galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības un ieviešot nosacījumu par platību atjaunošanu stādot vai sējot, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju, ievērojami palielinātos gan meža kapitālvērtība, gan ikgadējā meža rente. Lieki minēt, ka produktīvu un noturīgu audžu veidošana, dotu būtisku ieguldījumu klimata izmaiņu mazināšanā, jo audzes piesaistītu gan vairāk CO2, gan mazinātu potenciālos riskus, ko rada klimata ekstrēmu pieaugums, piemēram biežāka vētru iespējamība. Noslēgumā vēlamies norādīt, ka šādu noteikumu projektu redakcija apstiprināšana nozīmētu to, ka Latvijā, beidzot, ir nozīme politikas plānošanas dokumentiem, un tie nav tukšas frāzes saturoši “papīri,” jo jau 1998.gadā apstiprinātā Latvijas Meža politika paredzēja: nodrošināt meža zemju ražības un vērtības saglabāšanu un paaugstināšanu, Latvijas meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2015-2020.gadam, kā vienu no mērķiem, noteica-atbalstīta un īstenota meža vērtības palielināšana, tai skaitā nodrošināta meža apsaimniekošanas CO2  piesaistes mērķa izpilde, savukārt 2016.gada 15.jūnijā Saeimas sēdē izpildei Ministru kabinetam tika nodots Ilgtspējīgas attīstības komisijas patstāvīgais priekšlikums “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”, kas ietvēra sevī uzdevumus Zemkopības ministrijai izvērtēt meža apsaimniekošanu reglamentējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir līdzvērtīgas vai lielāks meža audzēšanai izmantotās zemes īpatsvars un kokrūpniecības potenciāls, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu kopējo meža nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabošanai.


Atbalstām priekšlikumu Baltijas jūras līča un ierobežotas saimnieciskās darbības joslā atļaut neliela izmēra (līdz 2ha) kailciršu veikšanu priežu audzēs, līdzīgi, kā tas šajā joslā jau ir atļauts citu koku sugu mežaudzēs. Neveicot šādu grozījumu, tiktu apdraudēta priežu audžu saglabāšana nākotnē, jo neveidojot pietiekami lielas atvērtas platības, priede kā saulmīļu suga atjaunoties nespēj. Esošo situāciju iespējams aplūkot 1.attēlā.

 Aizzeļoša priežu audze Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības zonā

 

 

Ar cieņu,

LMSP vadība

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*