
Par iespējām palielināt mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus putnu ligzdošanas laikā ir daudz diskutēts, izstrādājot meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, un saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra sēdes protokola Nr. 71 48.§ 2. punktu, Zemkopības ministrijai tika uzdots izveidot darba grupu ar pārstāvjiem no dabas aizsardzības un meža nozares organizācijām un izvērtēt meža apsaimniekošanas telpiskā plānojuma principus, iespēju ieviest miera periodu putnu ligzdošanas laikā, kā arī samazināt esošos aprobežojumus un nosacījumus koku ciršanai (piemēram, noteikt ekonomiski pamatotas galvenās cirtes caurmēra skaitliskās vērtības).
Minētā uzdevuma izpildei ar Zemkopības ministrijas 2013. gada 14. jūnija rīkojumu Nr. 110 tika noteikts darba grupas sastāvs un apstiprināts tās nolikums. Darba grupa tika izveidota saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2008. gada 31. oktobra kārtību Nr. 28 “Zemkopības ministrijas koleģiālo institūciju izveidošanas un darbības kārtība” un atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 3. jūlija noteikumu Nr. 473 “Meža konsultatīvās padomes nolikums” 7. punktā noteiktajam Meža konsultatīvās padomes sastāvam.
Darba grupa izvērtēja uzdevumā minētos jautājumus, tai skaitā, iespēju ieviest miera periodu putnu ligzdošanas laikā. Par izvērtēšanas rezultātiem tika sagatavots informatīvais ziņojums un iesniegts Valsts kancelejā. Ministru kabinets informatīvo ziņojumu pieņēma 2015. gada 23. martā.
Darba grupai nebija vienota viedokļa par to, ka tieši mežizstrādes dēļ samazinās putnu skaits, piemēram, ievērojot pētījumu par melno stārķu izdzīvošanu pārlidošanas laikā. LOB izteiktais priekšlikums nav samērīgs, jo jebkuras mežizstrādes pārtraukšanas – dīkstāves – izmaksas ir lielākas par ietaupījumu, kas tiktu iegūts, mežizstrādi veicot maksimāli labvēlīgos klimata un laika apstākļos.
Pēc Latvijas mežizstrādātāju apkopotās informācijas, tikai akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” cirsmu fonda izstrādāšanai ir nepieciešams 101 harvesters, 132 forvarderi, 62 cita veida traktortehnikas vienības (t.sk. lauksaimniecības traktori), 580 motorzāģi, ko apkalpo 1262 operatori, traktortehnikas vadītāji un motorzāģu operatori, kā arī 330 autotransporta vadītāji kokmateriālu pārvadāšanai.
Lai gan par izmaksām, tāpat kā par putnu stāvokli, nav precīzu pētījumu, tomēr ir skaidrs, ka priekšlikuma ieviešana radītu dīkstāvi, problēmas ar līzingiem, kā arī palielinātu bezdarbu. Tādējādi būtiski samazinātos gan meža ekonomiskā, gan sociālā funkcija.
Informatīvais ziņojums pieejams:
https://polsis.mk.gov.lv/documents/5171
Par iespēju samazināt esošos meža apsaimniekošanas ierobežojumus – no Informatīvā ziņojuma
Ierobežojumi meža apsaimniekošanā ir noteikti, lai veicinātu ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Lielākā daļa aprobežojumu saistās ar meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi, vispārējās dabas aizsardzības prasības) un koksnes resursu plūsmas ilgtspējīgu nodrošināšanu (koku ciršanas vecums, caurmērs, cirsmu lielums, u.c.).
Par iespēju ieviest miera periodu putnu ligzdošanas laikā
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (turpmāk – LOB) aicina no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam mežos noteikt miera periodu, kad nenotiek mežizstrāde un jaunaudžu kopšana.
Savu priekšlikumu LOB pamato ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk – Putnu direktīva). Putnu direktīvas 1. pants nosaka, ka šī direktīva attiecas uz visu tādu savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. Direktīvas 5. pants nosaka, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām 1. pantā minētajām putnu sugām, jo īpaši aizliedzot apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas, apzināti traucēt putnus, jo īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā, ja šādi traucējumi būtiski skar šīs direktīvas mērķus. Tāpat šīs direktīvas 9. panta 1. punkts nosaka gadījumus, kuros ir pieļaujamas atkāpes no 5. panta prasībām. Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, dalībvalstis var atkāpties no 5. līdz 8. panta noteikumiem šādu iemeslu dēļ:
a) sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs, lidojumu drošības interesēs, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem un lai aizsargātu floru un faunu;
b) pētniecības un mācību nolūkā, veicot populācijas atjaunošanu, sugu reintrodukciju un šim nolūkam nepieciešamo pavairošanu;
c) lai stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā atļautu nelielā skaitā sagūstīt, turēt vai citādi saprātīgi izmantot dažus putnus.
Pēc LOB sniegtās informācijas, Latvijā ligzdo 103 putnu sugas. Vismaz daļai populācijas ligzdošanas sezonas laikā nepieciešams mežs (turpmāk – meža sugas). Pēc LOB uzskatiem, no visām Latvijā ligzdojošām sugām 68 putnu sugām (66%) nav paredzēta nekāda cita juridiskā aizsardzība kā vien iepriekš minētā Putnu direktīvas prasība aizsargāt visas dabiski sastopamās putnu sugas. No juridiski aizsargātajām putnu sugām tikai 19 sugām var veidot mikroliegumus. Vēl astoņu sugu aizsardzībai izveidotas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, taču tās atkarībā no putna sugas ietver vien 0,4–25% populācijas. Astoņām formāli juridiski aizsargātajām sugām netiek nodrošināti specifiski dzīvotņu aizsardzības pasākumi. Protams, daļa šo sugu populāciju ligzdo citu sugu aizsardzībai izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos u.tml. vietās, kurās putnu ligzdošanas laikā nenotiek mežizstrāde.
28 no meža putnu sugām ir tādas, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumiem Nr. 211 “Noteikumi par putnu sugu sarakstu, kurām piemēro īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu sugu izdzīvošanu un vairošanos izplatības areālā” ir jānodrošina īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi. Tās visas, izņemot vienu, ir arī Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, bet trim no tām netiek veidoti ne mikroliegumi, ne īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
22 meža putnu sugas (21%) ir apdraudētas, no tām septiņām nav nekādas juridiskās aizsardzības, un arī divām no formāli aizsargātajām sugām netiek veidoti ne mikroliegumi, ne īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Latvijas normatīvajos aktos Putnu direktīvas prasības ir pārņemtas ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu, kura 11. pants nosaka aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem. Starp aizliegtajām darbībām ir arī apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā), dzīvotņu postīšana, apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana, ligzdu pārvietošana, putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas.
Putnu direktīvas 1. pielikumā dotais īpaši aizsargājamo putnu sugu saraksts Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts ar Ministru kabineta 2007. gada 27. marta noteikumiem Nr. 211 “Noteikumi par putnu sugu sarakstu, kurām piemēro īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu sugu izdzīvošanu un vairošanos izplatības areālā”.
Savukārt Meža likuma 37. pantā noteikts, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā, un tajos tiek paredzēti saimnieciskās darbības ierobežojumi dzīvnieku vairošanās sezonas laikā. Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 936 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” noteikts, ka:
# no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kur skuju koku vidējais augstums nepārsniedz 0,7 metrus, bet lapu koku vidējais augstums – vienu metru;
# no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam ezeru un purvu salās, meža puduros, ūdensteču un ūdenstilpju palienēs, bioloģiski vērtīgās mežaudzēs un aizsargjoslās ap purviem neveic koku ciršanu, augsnes sagatavošanu un meža atjaunošanu ar motorizētu tehniku;
# no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam aizliegta galvenā cirte pilsētas mežos;
# no 1. aprīļa līdz 30. septembrim aizliegta galvenā cirte Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.
Sezonāli saimnieciskās darbības aprobežojumi ir noteikti arī normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, piemēram, Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” ir noteikts, ka:
• dabas liegumos aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
• dabas parkos un aizsargājamo ainavu apvidos no 15. marta līdz 31. jūlijam ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, izņemot meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus, bīstamo koku ciršanu un novākšanu, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora, jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram.
Tāpat Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940 “Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” nosaka sezonālus ierobežojumus:
• buferzonās ap medņu riestu mikroliegumiem no 1. marta līdz 31. jūlijam aizliegta mežsaimnieciskā darbību, izņemot ugunsgrēku dzēšanu un meža atjaunošanu, ko veic tikai ar rokām;
• mikrolieguma buferzonā ir aizliegtas visu veidu cirtes, kokmateriālu pievešana un augsnes mehanizēta sagatavošana šādos laikposmos:
a) ap melnā stārķa, melnās klijas, sarkanās klijas, zivju ērgļa, čūskērgļa, vidējā ērgļa, mazā ērgļa, lielā piekūna, ūpja, vistu vanaga, zaļās vārnas un meža baloža mikroliegumiem – no 1. marta līdz 31. jūlijam;
b) ap jūras ērgļa un klinšu ērgļa mikroliegumiem – no 1. februāra līdz 30. oktobrim.
Mazā ērgļa aizsardzībai izveidotajos mikroliegumos ir atļauta kaitēkļu bojāto egļu izciršana pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kā arī sauso vai kritušo koku izvākšana 10 m³ apjomā īpašuma robežās gada laikā no 1. oktobra līdz 31. martam.
LOB pārstāvji nespēja pamatoti pierādīt, ka mežizstrādes darbu pārtraukšana pavasarī būtiski uzlabos putnu stāvokli. Latvijas normatīvajos aktos Putnu direktīvas prasības ir pārņemtas ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Eiropas Komisija ir izvērtējusi, kā Latvija pārņēmusi minēto direktīvu, un ir atzinusi, ka direktīva ir pārņemta, konstatējot tikai dažas neprecizitātes, kas ir novērstas ar likumiem “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (29.11.2012. likums; stājās spēkā 01.01.2013.) un “Grozījumi Medību likumā”(15.11.2012. likums; stājās spēkā 01.12.2012.).
Putnu direktīvas 5. pants nosaka, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām 1. pantā minētajām putnu sugām, jo īpaši aizliedzot apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas un apzināti traucēt putnus, jo īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā, ja šādi traucējumi būtiski skar direktīvas mērķus.
Ne Putnu direktīvas preambulā, ne pantos nav norādes par to, ka mežizstrāde būtu uzskatāma par putnu ligzdu tīšu iznīcināšanu. Neviena mežizstrādātāja mērķis nav iznīcināt putnus. Ņemot vērā putnu nozīmi mežsaimniecībā un meža aizsardzībā, mežsaimnieki ir ieinteresēti saglabāt putnus. Putnu direktīvā ir minētas darbības, kuras tā ierobežo, – medības, tirdzniecība, u.c. Vērtējot Putnu direktīvas preambulu, ir saprotams, ka tā nevis paredz pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu, bet gan ierobežo un regulē putniem viskaitīgākās darbības.
Ja Putnu direktīva skaidrotu, ka tā aizliedz jebkuru darbību, kuras dēļ var tikt nogalināts putns vai izpostīta ligzda, tad nav lietderīgi vērtēt priekšlikuma ietekmi. Arī nosakot miera periodu mežistrādei no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, paliks darbības, kurās var tikt nogalināti putni vai izpostītas to ligzdas. Šādi izprotot Putnu direktīvu, kā arī ieviešot trīs mēnešu miera periodu, direktīvas prasības netiktu izpildītas. Meža putnu ligzdošanas sezona Latvijā ir no decembra sākuma līdz septembra beigām. Putnu direktīvas 1. pielikumā iekļautās sugas (atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem – sugas, kurām piemēro īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus) ligzdo laikā no marta sākuma līdz septembra vidum.
Darba grupai nav vienota viedokļa par to, ka tieši mežizstrādes dēļ samazinās putnu skaits, piemēram, ievērojot pētījumu par melno stārķu izdzīvošanu pārlidošanas laikā. LOB izteiktais priekšlikums nav samērīgs, jo jebkuras mežizstrādes pārtraukšanas – dīkstāves – izmaksas ir lielākas par ietaupījumu, kas tiktu iegūts, mežizstrādi veicot maksimāli labvēlīgos klimata un laika apstākļos.
Pēc Latvijas mežizstrādātāju apkopotās informācijas, tikai akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” cirsmu fonda izstrādāšanai ir nepieciešams 101 harvesters, 132 forvarderi, 62 cita veida traktortehnikas vienības (t.sk. lauksaimniecības traktori), 580 motorzāģi, ko apkalpo 1262 operatori, traktortehnikas vadītāji un motorzāģu operatori, kā arī 330 autotransporta vadītāji kokmateriālu pārvadāšanai.
Lai gan par izmaksām, tāpat kā par putnu stāvokli, nav precīzu pētījumu, tomēr ir skaidrs, ka priekšlikuma ieviešana radītu dīkstāvi, problēmas ar līzingiem, kā arī palielinātu bezdarbu. Tādējādi būtiski samazinātos gan meža ekonomiskā, gan sociālā funkcija.
Vienošanās starp iesaistītajām interešu grupām par grozījumiem normatīvajos aktos, lai samazinātu aprobežojumus, netika panākta.
Latvijas normatīvajos aktos Putnu direktīvas prasības ir pārņemtas ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu. Eiropas Komisija ir izvērtējusi, kā Latvija pārņēmusi minēto direktīvu, un atzinusi, ka tā ir pārņemta. Vienošanās starp iesaistītajām interešu grupām par iespējamu miera perioda noteikšanu putnu ligzdošanas laikā netika panākta.
A/s “Latvijas valsts meži” vērtējums par saņemto petīciju pret mežizstrādi un jaunaudžu kopšanu putnu ligzdošanas laikā
A/s “Latvijas valsts meži” (turpmāk tekstā arī – LVM) pārvalda un apsaimnieko 1,59 miljonus hektāru Latvijas Republikas mežu zemes. LVM darbības pamatprincipi ir veidoti tā, lai saimnieciskā darbība būtu videi draudzīga, ekonomiski pamatota un sociāli atbildīga.
Ik gadu laika posmā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam LVM veic mežistrādi vidēji 9 576 hektāru platībā, kas veido 0,6% no kopējās uzņēmuma apsaimniekotās meža zemju teritorijas, savukārt jaunaudzes tiek koptas aptuveni 9 000 hektāru platībā. No 2012.gada 1. aprīļa līdz 30.jūnijam tika izkoptas 8 600 hektāru jaunaudzes, kas sastāda 3,7% no kopējās apsaimniekojamās jaunaudžu platības. Jāņem vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 189 “Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam jau šobrīd visos mežos aizliegta līdz 10 gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kuru vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem — līdz metram. Papildus Ministru kabineta noteikumiem, LVM darbību regulē FSC (Forest Stewardship Council) sertifikācijas prasības, kas nosaka ilgāku ierobežojuma periodu, t.i. no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. LVM savu darbību plāno un veic atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai un sertifikācijas prasībām, tādejādi katru gadu aptuveni 2 900 hektāru jaunaudžu jau šobrīd netiek koptas laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. LVM vēlas vērst uzmanību, ka teritoriju apjoms, kurās var tikt traucēta putnu ligzdošana, ir ļoti mazs salīdzinot ar kopējo LVM apsaimniekoto teritoriju.
Vienā trešdaļā jeb 30% no kopējās LVM apsaimniekotās meža zemju teritorijas jau šobrīd koku ciršana nav atļauta un netiek veikta šajā laika periodā.
LVM speciālisti ir vērtējuši aizlieguma ekonomisko ietekmi, pieņemot, ka gada mežizstrādes apjoms samazināsies par vienu ceturtdaļu, bet mežkopības darbu apjoms paliks nemainīgs, t.i., mežkopības darbi tiks ‘izlīdzināti’ atlikušajā gada periodā. Aizliedzot ciršanu un jaunaudžu kopšanu laikā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, ir paredzams pakalpojumu cenu pieaugums atlikušajos 9 gada mēnešos - lai noturētu darbiniekus, pakalpojumu sniedzējiem nāksies maksāt darba algas arī dīkstāves periodos. LVM sākotnējie aprēķini liecina, ka mežizstrādes izmaksas varētu pieaugt par 23%, savukārt mežkopības izmaksas sadārdzinātos par aptuveni 11%.
Pieņemot, ka gada laikā LVM izstrādā un realizē par ceturtdaļu mazāku koksnes apjomu, kokrūpniecības sektoram tiktu piegādāts par aptuveni 1,42 miljoniem m³ koksnes mazāk. Šī iemesla dēļ LVM ieņēmumi varētu samazināties par aptuveni 41 miljonu latu. Ja LVM izstrādās par ceturtdaļu mazāku koksnes apjomu, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi no degvielas pārdošanas valsts budžetā varētu samazināties par aptuveni 3 miljoniem latu (aprēķins balstīts uz pieņēmumu, ka dīzeļdegvielas cena ir 1,00 Ls/l).
LVM speciālisti saskata iespēju arī koksnes ciršanas apjomu daļējā vai pilnā apjomā izlīdzināt atlikušajā gada periodā, bet ekonomiskā novērtējuma izstrādei ir nepieciešams papildus laiks, piemēram, jānovērtē iespēja veidot jaunas vai paplašināt esošās starpkrautuves, jāsaprot nepieciešamo investīciju lielums, kā arī jānovērtē pakalpojumu sniedzēju kapacitāte palielināt ražošanas jaudas, kas pakalpojumu izmaksas sadārdzinās vēl būtiskāk.
A/s “Latvijas valsts meži” neatbalsta priekšlikumu aizliegt mežu ciršanu un jaunaudžu kopšanu laika posmā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. LVM aicina veikt mežu apsaimniekošanu sabalansējot vides, ekonomikas un sociālās jomas vēlmes un vajadzības.
Zemkopības ministrija uzskata, ka priekšlikumi jāizvērtē integrēti, ņemot vērā tā īstenošanas ietekmi uz Latvijas sabiedrības ekoloģisko, ekonomisko un sociālo vajadzību apmierināšanu un šāda izvērtējuma nepieciešamības pamatojumu esam jau snieguši Zemkopības ministrijas 2012. gada 20. septembra vēstulē Nr. 3.2-3/3378/2012. “Par petīciju pret mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā”. Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk – Putnu direktīva) 2. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai skaitliski uzturētu 1. pantā minēto sugu populācijas tādā līmenī, kas pirmām kārtām atbilst ekoloģijas, zinātnes un kultūras prasībām, tajā pašā laikā ņemot vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības, vai lai tuvinātu šo sugu populācijas minētajam līmenim. Vienlaicīgi norādām, ka Eiropas Komisija ir izvērtējusi kā Latvija pārņēmusi minēto Putnu direktīvu un konstatējusi atsevišķas neprecizitātes. Lai novērstu konstatētās neprecizitātes, Latvija apņēmās veikt grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā un Medību likumā. Zemkopības ministrija izstrādāja un iesniedza Saeimā priekšlikumus grozījumiem Medību likumā. Saeimā likums “Grozījumi Medību likumā” pieņemts 2012. gada 15. novembrī. Aizrādījumi par pieļauto mežizstrādi putnu ligzdošanas laikā netika saņemti, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka tās veikšana ir Putnu direktīvas pārkāpums.
Zemkopības ministrijas speciālisti aptaujāja par meža nozari atbildīgās amatpersonas Igaunijas Vides ministrijā un Lietuvas Vides ministrijā par šajās valstīs piemērotajiem mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem putnu ligzdošanas laikā. Nesaņēmām apstiprinošas atbildes, ka likumdošanas līmenī kādā no kaimiņvalstīm būtu noteikti vispārēji galvenās cirtes ierobežojumi putnu ligzdošanas laikā. Igaunijas kolēģi minēja, ka ir uzņēmumi, kas brīvprātīgi apņēmušies neveikt intensīvu mežsaimniecisko darbību putnu un dzīvnieku vairošanās sezonas laikā divus mēnešus no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam. Pie tam galvenās cirtes ierobežojumi neattiecas uz visiem meža tipiem, tostarp sausieņu mežu tipiem, kuriem nav paaugas. Savukārt Lietuvas kolēģi informēja, ka Lietuvā ir bijušas diskusijas par šo jautājumu, pēc kurām ir pieņemti grozījumi normatīvajos aktos, aizliedzot putnu ligzdošanas laikā veikt jaunaudžu kopšanu. Atkārtot norādām, ka Latvijā šādi ierobežojumi ir noteikti jau kopš 2001.gada. Abās kaimiņvalstīs līdzīgi kā Latvijā normatīvo aktu līmenī ir noteikti sezonāli mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi putniem nozīmīgās teritorijās, kā arī citās aizsargājamās dabas teritorijās.
Latvijā pēdējos gados ir būtiski palielinātas meža zemju platības, kurās noteikti mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi laika periodā no no 15. marta līdz 31. jūlijam.
Pieņemti jauni 21.11.2023 MK noteikumi Nr. 674 “Noteikumi par dabas liegumiem”
MK noteikumi paredz:
noteikt 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt 6 esošus dabas liegumus.
Noteikumi kopumā skar 20 553 ha zemes - 93% (19047 ha) jaunveidojamie dabas liegumi tiek veidoti valsts meža zemēs, 2,9% (603 ha) fiziskām personām piederošos īpašumos, 3% (653 ha) juridiskām personām piederošos īpašumos un 1,2% (250 ha) pašvaldībām piederošos īpašumos;
No visām jaunveidojamos dabas liegumos iekļautajām zemēm 96,4% ir meža zemes;
Pēc VAS Latvijas valsts meži sniegtās informācijas valsts mežos prognozētais koksnes plūsmas atrāvums 20 gados kailcirtē – 2 267 342 m³ un krājas kopšanas cirtē 185 555 m³.
Noteikumi skar 604 ha fiziskām personām piederošas zemes.
Zemes īpašniekiem, kuru īpašumi vai to daļas tiek iekļauti dabas liegumā, tiks ierobežotas iespējas izmantot savu īpašumu. Ņemot vērā to, ka dabas liegumi tiek veidoti pamatā meža zemēs, ierobežojumi pamatā būs saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem (galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegums, kopšanas cirtes ierobežojumi).
Kā norādīts MK noteikumu anotācijā, Dabas aizsardzības pārvalde turpina darbu pie priekšlikumu sagatavošanas jaunu ĪADT noteikšanai!!!!
Saskaņā ar šiem Mk noteikumiem izveidotajās ĪADT (20 553 ha ,kā arī citās pēdējo gadu laikā izveidotajās ĪADT (platību ha patreiz, pēc ZM uzdevuma, no Meža valsts reģistra apkopo VMD), ir noteikti mežsaimnieciskās darbības aprobežojumus putnu ligzdošanas laikā
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” meža zemēs aizliegts:
# veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:
# meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;
# bīstamo koku ciršanu un novākšanu;
# kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā;
# cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;
# cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot sausos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:
# priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;
# egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;
# apšu audzēm – 30 gadu.
Saskaņā ar Latvijas Meža politikā noteikto uzdevumu – līdzsvarot sabiedrības intereses, radot labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai, saglabājot Latvijas meža ekoloģisko vērtību un nodrošinot meža sociālo funkciju, Zemkopības ministrija, bez ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās ietekmes izvērtējuma, nevar atbalstīt priekšlikumu pārtraukt mežistrādi laika posmā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Vispusīgi neizvērtēts lēmums viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, reģionālo attīstību, kā arī meža ekoloģisko vērtību.
