Lai gan Eiropas Komisijas priekšlikuma par Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulu (Packaging and Packaging Waste Regulation – PPWR) vispārīgie mērķi ir atbalstāmi, Regulas projektā iekļauti daži aspekti, kas ir pretrunā ar Eiropas Zaļā kursa mērķiem un Aprites ekonomikas rīcības plānu. Daži Regulas punkti, ja tiek pieņemti līdzšinējā versijā, paredz pāreju no atjaunojamiem, otrreizēji pārstrādājamiem materiāliem uz plastmasu.

Atkārtoti lietojama iepakojuma prasība HoReCa nozarei:

•            Regulas 22. pants un tās V pielikums paredz, ka HoReCa nozares uzņēmumiem no 2030. gada ir jāpāriet uz atkārtoti izmantojamu iepakojumu, ko izmanto veikalos. V pielikums īpaši aizliedz izmantot papīra vienreizlietojamu iepakojumu. Šī priekšlikuma būtību Komisija nav pamatojusi ar zinātniskiem datiem – priekšlikums ir politisks.

•            Regulas 26. pants par mērķi nosaka vienreizlietojamā iepakojuma aizstāšanu ar vairākkārt lietojamu iepakojumu arī ēdienu un dzērienu līdzņemšanai.

•            Regulas 22. un 26. pants paredz, ka atjaunojams, pārstrādājams, vienreizlietojams papīra iepakojums HoReCa sektorā (piemēram, ātrās ēdināšanas restorānos un kafijas veikalos) tiks aizvietots ar atkārtoti lietojamu plastmasas iepakojumu, kuru nepieciešams spēcīgi mazgāt pēc katras lietošanas.

•            Dāņu “Ramboll” veiktais visaptverošais, primāros datos balstītais aprites cikla novērtējums (pielikumā) liecina, ka pāreja veikalos no vienreizlietojamā papīra uz vairākkārt lietojamu plastmasas iepakojumu 2,8 reizes palielinās CO₂ emisiju daudzumu un 3,4 reizes palielinās saldūdens izlietojumu (lūdzam skatīt pielikumu “EPPA Single use v reusable Nov 2022”).

•            “Ramboll” veica arī līdzņemšanas pakalpojuma aprites cikla novērtējumu, kas parāda skaidrus vides un vides aizsardzības ieguvumus, lietojot vienreizlietojamu papīra iepakojumu vairākkārt lietojama iepakojuma vietā (pielikumā rodams līdzņemšanas aprites cikla novērtējums un tā kritisks apskats ar Eiropas vadošo pētnieku ACN jomā apgalvojumiem).

Tuvākie soļi nacionālā un Eiropas Savienības līmenī:

•            Eiropas Savienības valstu Vides ministrijas jau 16. martā tiksies Vides padomē, kur paudīs savu attieksmi par Eiropas Komisijas priekšlikumu par Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulu.

•            Lai nosargātu Baltijas un Ziemeļvalstu mežsaimniecības nozari un meža ekosistēmu, ir svarīgi, lai par šo aspektu Vides padomē runā tādas valstis kā Latvija.

•            Galvenajam Latvijas iebildumam Vides padomē jābūt vērstam uz zinātnē un aprites ekonomikas domāšanā balstītas pieejas nepieciešamību, tā vietā, lai patvaļīgi veidotu aizliegumus (piemēram pievienojam Somijas valdības nacionālo pozīciju).

Praksē šāds iebildums nozīmētu, ka zinātnieki uzsāktu papildu pētījumus, lai novērtētu Regulas ietekmi uz vidi.

6. marta diskusijā profesora Āra Jansona teiktais par akadēmiski atzīta un publicēta pētījuma nepieciešamību ir patiesi svarīgs. Mēs, “Huhtamaki”, esam ieinteresēti veikt tālāku izpēti un Regulas ietekmes izvērtējumu.

Vēlamies aicināt LMSP pārstāvjus izskatīt iespēju vērsties ar vēstuli pie atbildīgajām – Vides, Zemkopības un Klimata – ministrijām, lai aktualizētu Iepakojuma un izlietotā iepakojuma regulas ieviešanas sekas, ja tā tiek pieņemta līdzšinējā redakcijā, nosakot plastmasas iepakojuma atgriešanu tirgū.