Par Baltijas Asamblejas komiteju kopīgo sanāksmi

24.09.2023 |  Baltijas Asambleja

2023. gada 14.-15. septembrī, Rīgā, Latvijā notika Baltijas Asamblejas Dabas resursu un vides komitejas un Ekonomikas, enerģētikas un inovāciju komiteju kopīga sanāksme, kurā galvenie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši pulcējās, lai iesaistītos kritiskās diskusijās par Baltijas valstu ceļu uz vides ilgtspējas, ekonomiskās izaugsmes un sociālās labklājības līdzsvarošanu. 

Sanāksmē tika apspriesti aktuāli jautājumi, kas ir ārkārtīgi svarīgi mūsu reģionam, tostarp trauslais līdzsvars starp vides aizsardzību, ekonomisko attīstību un sabiedrības labklājību. Šīs daudzpusīgās sarunas mērķis bija identificēt stratēģijas un politiku, kas varētu virzīt Baltijas valstis uz šo būtisko mūsu sabiedrības aspektu harmonisku līdzāspastāvēšanu.

15. septembra sesijā par ekonomikas izaugsmi pretstatā ilgtspējības pasākumiem piedalījās profesore Dagnija Blumberga prezentējot kūdras industrijas piemēru. Profesore savā prezentācijā šķietami pretnostatīja ilgtspējību ar ekonomisko izaugsmi, atbilstoši sesijas uzstādījumam, tomēr jau pirmajos slaidos ar kūdras nozares piemēru demonstrēja, ka ekonomikas, vides un sociālie aspekti visi ir svarīgi ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Ar pasākuma programmu (1) un prezentāciju (2) iespējams iepazīties, sekojot raksta noslēgumā pievienotajām saitēm. 

Sesijā piedalījās pārstāvji no Beniluksa un Ziemeļvalstīm. Lai gan Beniluksa pārstāvis pauda ziņkārību par kūdras zemju appludināšanu, Ziemeļvalstu pāratāvis Klaus Skytte pauda, ka appludināšanas (rewetting) pieeju būtu vēl nepieciešams pētīt, pirms izvēlēties kā stratēģiju emisiju mazināšanai.

Lielākā interese par šo tematiku bija Latvijas un Igaunijas parlamentu pārstāvjiem. Vairāki pārlamentu pārstāvji atzina, kūdras kā resursa problēma bija jau dzirdēta, tomēr šī esot bijusi pirmā reize, kad problēmai dzirdēts arī risinājums. Līdz šim dzirdētā informācija parlamenta pārstāvjiem likusi domāt, ka risinājuma nav un tā izstrāde no valsts budžeta prasīs papildu līdzekļus. Līdz ar to secinam, ka Baltijas parlamentāriešiem nav izpratnes par šo problēmu.

Jānis Vucāns interesējās, kādēļ par šo problēmu nerunā Briselē. Prezentācijā ietvertie dati par kūdras nozares daļu IKP un nozarē nodarbināto skaitu izprovocēja sesijas dalībniekos spēcīgu reakciju, tādējādi veiksmīgi demonstrējot teritorijas appludināšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas dabu, cilvēkiem un ekonomiku. Jau esošais kūdras nozares ieguldījums tautsaimiecībā pielīdzināms Latvijas aizsardzības budžetam, to novērtējuši parlamentu pārstāvji. Neskatoties uz šīs nozares būtiskumu tieši Latvijas ekonomikā, Igaunijas pārstāvis apstiprināja, ka pie šī jautājuma jāstrādā kopīgiem spēkiem.

Kopumā dalība Baltijas Asamblejā ļāva identificēt politiskās personas, kas ir ieinteresētas Latvijas ilgtspējīgā attīstībā un varētu strādāt pie šī jautājuma tālākas aktualizēšanas un risinājuma meklēšanas.

1. https://www.baltasam.org/BA-meeting-environment-economics-2023

2. Profesores Dagnijas Blumbergas prezentācija

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*