Notikumu apskats. 6.-12. janvāris

12.01.2024 |  LMSP
Par IUFRO kongresu
 
 
Par oficiālo
 
Valsts kontroles padome apstiprinājusi 13 jaunu lietderības un 3 atbilstības revīziju tēmas 2024. gadam, kuras tā uzsāks papildu likumā noteiktajām 27 finanšu revīzijām. Tāpat turpinās darbs pie 40 jau iepriekš sāktām revīzijām. Jaunajās revīzijās Valsts kontrole turpinās veltīt uzmanību cilvēkkapitāla jautājumu vērtēšanai resoros, kur pastāv ilgstoši neatrisinātas un samilzušas problēmas, kā arī pievērsīsies valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem stratēģiskās jomās un Zaļā kursa un klimata neitralitātes jautājumiem.
 
12. janvārī, zemkopības ministrs Armands Krauze dosies darba vizītē uz Igauniju, kur Paidē tiksies Igaunijas reģionālo un lauku lietu ministru Madi Kallu (Madis Kallas). Abi ministri pārrunās Latvijas un Igaunijas sadarbību un kopīgo pozīciju jautājumā par Krievijas graudu un citu lauksaimniecības produktu importa aizliegumu Eiropas Savienībā.
 
9.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātos likumprojektus, kas nosaka rīcības un iestāžu funkcijas invazīvo svešzemju sugu ierobežošanai un iznīcināšanai valstī. 
 
Ministru kabinetā apstiprināts VARAM sagatavotais noteikumu projekts, kas nosaka kārtību, kā Valsts vides dienesta (VVD) amatpersonas turpmāk būs tiesīgas veikt kontrolpirkumus un tādējādi operatīvāk novērst un pārtraukt neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. 
 
Birokrātijas balva ‘24 ir aicinājums sabiedrībai pievērst uzmanību nejēdzīgām birokrātiskām procedūrām un prasībām, no kurām varētu atteikties, ietaupot gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju, gan arī pašu valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku laiku un naudu.
 
Par nozares jautājumiem
 
Saeima 2023. gada 14. decembrī ir pieņēmusi grozījumus Valsts meža dienesta likumā, šis normatīvais akts ir izsludināts un 2024. gada 12. janvārī stāsies spēkā.
 
AS “Latvijas valsts meži” padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu. 
 
Saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Valsts meža dienesta ģenerāldirektors līdz 2024. gada beigām izsludina mizgrauža masveida savairošanās situāciju mežā Latvijas teritorijā. Tas nozīmē, ka laika periodā no 2024. gada 1. aprīļa līdz 31. augustam vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās būs spēkā saimnieciskās darbības ierobežojumi.
 
Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.
 
Turpinot atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus cīņā pret agresora iebrukumu, SIA “Rīgas meži” kara plosītās valsts aizstāvjiem ziedos 12 transportlīdzekļus – vieglās automašīnas Lada 4x4 pickup.
 
Valsts policijā saņemta informācija, ka Bauskas novada Valles pagasta Taurkalnē nenoskaidrota persona nozāģējusi kokus valsts mežā.
 
Par ekonomiku
 
Lai gan rūpniecība pasaulē ir tikai ceturtais lielākais atmosfēras piesārņotājs ar siltumnīcefekta gāzēm, atpaliekot no enerģētikas, transporta un lauksaimniecības, tomēr Eiropas rūpniecībā aktīvi notiek zaļā pārkārtošanās, jo to nosaka Zaļais kurss un ES industriālā stratēģija. Kas šajā jomā notiek Latvijā?
 
Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar uzņēmējiem Lietuvā un Igaunijā ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās summas, kam vēl jāpieskaita izmaksas sasirgušā aizvietošanai.
 
Par sekmīgo
 
Tetra Pak un piena pārstrādes uzņēmums Valio laiž klajā jaunu neatdalāmo korķi, kura sastāvā ir 30% sertificētu otrreizēji pārstrādātu polimēru. Šis ir pirmais šāda veida korķis, kas tiek pārdots Ziemeļeiropā, un tā ir inovācija otrreizējā pārstrādē.
 
Par vides jautājumiem
 
Valsts vides dienests (VVD), aizvadītajā 2023. gadā, saņēmis vairāk nekā 8300 iedzīvotāju ziņojumus par dažādiem vides pārkāpumiem. Ik gadu ziņojumu skaits aug, arī šajā periodā saņemti par ~4% vairāk ziņojumu nekā 2022. gadā.
 
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.01.2024-petijums-pesticidu-atliekas-atrodamas-gandriz-visos-pern-nemtajos-ziedputeksnu-paraugos.a537982/
Pētījuma mērķis ir noskaidrot pesticīdos esošo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, kā arī pētīt pesticīdu drošu un ilgtspējīgu izmantošanu. Šāda veida pētījumus paredzēja pirms trim gadiem pieņemtais rīcības plāns augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai. Rīcības plāni bija jāizstrādā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Latvija toreiz savā plānā gan neapņēmās mazināt pesticīdu lietošanu.
 
“Rīgas mežu” briežu dārza briežus pārved uz zemnieku saimniecību Vidzemē, šodien preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.
Viņš uzsvēra, ka ir atrasts risinājums, kā likvidēt briežu dārzu un kur likt dzīvniekus, lai tos nenogalinātu. Kā aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmumā “Rīgas meži”, no kopumā 48 briežiem lielākā daļa jau ir pārvesta uz Vidzemi.
 
 
Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrība sociālajos medijos norāda, ka 4,02 metrus augstā liepa ar stumbra apkārtmēru 1,3 metri tikusi nozāģēta ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju. Speciālisti esot konstatējuši, ka dižkokam ir atšķēlusies viena no divām stumbra asīm, padarot abas nestabilas. Koka stumbra pamatnē konstatēta trupe. Izvērtējot koka stāvokli, secināts, ka koks ir bīstams.
 
Par mērkaziņām
 
Šis karstuma vilnis Latvijā ir klimata pārmaiņu dēļ. Šī vētra Latvijā ir klimata pārmaiņu sekas. Šo sausumu Latvijā izraisījušas klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas to un klimata pārmaiņas šito. Nu jau tās ir desmitgades, kad pat vismazākajās novirzēs no ikdienišķiem laikapstākļiem tiek vainotas klimata pārmaiņas. 
 
Nacionālais botāniskais dārzs sekmīgi pabeidzis vides izglītības centra Botania iekārtošanu, apmeklētājiem tas durvis vērs jau 1. plkst. 10.00.
 
Par izcilu kompetenci
 
Jūrmala toreiz firmai Beteks NK iznomāja zemi nekustamā īpašuma attīstīšanai, uzņēmums jau sāka būvniecības darbus, bet vēlāk atklājās, ka zeme nemaz nav piederējusi Jūrmalas domei, turklāt to nemaz nedrīkstēja iznomāt apbūvei applūstošas vietas dēļ.
 
Gadās visādi
 
Pēdējās diennakts laikā tūkstošiem mājsaimniecību piedzīvojušas elektrības zudumus. Dažviet pat stundām ilgus. Uzņēmumā “Sadales tīkls” skaidro, ka pārrāvumi radušies strauji mainoties gaisa temperatūrai. Visvairāk stundu bez elektrības otrdien pavadīja Iecavas iedzīvotāji.
 
Vārdu “pārrāvums” es lietoju, kad domāju par fenomenu, ko angliski apzīmē ar jēdzienu disruption – pārmaiņas normālajā lietu kārtībā. Tipiski, ja gribas ilustratīvus piemērus, kas tad var būt šīs pārmaiņas dabiskajā lietu kārtībā, var domāt par inovācijām tehnoloģijās, kas ir mainījušas to, kā mēs skatāmies uz un mijiedarbojamies ar lietām. 
 
Ja būtu jāzīmē Latvijas skolotāja portrets, izmantojot tikai statistikas datus par vecumu un dzimumu, tā būtu sieviete virs 50 gadiem. Ne visi jaunie skolotāji pēc studijām uzreiz alkst strādāt skolā. Savukārt citi strādā jau paralēli mācībām. Lai gan tieši studenti ir daudzu skolu glābēji situācijās, kad kritiski trūkst darbaroku, universitātes nav īsti mierā, ka studenti jau strādā, nepabeiguši apmācību procesu.
 
Kā informācijas avotu mediji izmantojuši Krievijas kontrolētā medija RIA Novosti datus par 2022. gadu un 2023. gadu desmit mēnešu griezumā. Tajos norādīts, ka lielākā alus piegādātāja Krievijai pērn bijusi Vācija, kuras piegāžu apjomi veidojuši vairāk nekā trešdaļu no visa Krievijas alus importa. Tālāk sekojot Lietuva, kas alus piegāžu ziņā 2023. gadā veidojusi vairāk par 15% no visiem eksportētājiem. 
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 
 
Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*