Vēsturiski skatoties, ledus no Latvijas teritorijas atkāpies pirms 15 000 gadu (aptuveni) un kopš tā laika ezeros sāka uzkrāties gitija (zināms arī kā sapropelis), kuru veido nomirušie augi, aļģes un dzīvnieki. Mēs, ņemot līdzi attiecīgo urbi, iebraucam ezerā un parasti urbjam ezera vidū, kur atrodami vismazāk dažādu apstākļu skartie un ietekmētie nogulumi. Iegūto saturu izceļot, to vedam uz laboratoriju un pētām pa centimetram, milimetram vai citam nepieciešamam intervālam. Nosakām laika skalu, izmantojot C14 (radioaktīvais ogleklis) metodi. Vēl nosakām arī dažādos slāņos esošos putekšņus, lai saprastu, kādas koku sugas konkrētajā vietā attiecīgajā laikā augušas. Kā zināms, katram augam ir optimālie apstākļi, kādos tas spēj dzīvot un augt: mitrums un siltums utt. Piemēram, bērzam, eglei, priedei šie rādītāji ir atšķirīgi. Aprakstītos mērījumus veicot slāni pa slānim, noskaidrojam, kāda temperatūra attiecīgajā laika posmā bijusi. Kad šāda analīze (mērījumi) veikta visam griezumam, varam zīmēt un modelēt skalas, kā temperatūra laika gaitā mainījusies. Nereti pētījumus skaidro, lietojot t.s. vidējo temperatūru, kam ir būtisks trūkums: netiek pateikts, ka eksistē t.s. kļūdas zona. Ja vidējais iegūtais skaitlis ir viens, kļūdas zona nosaka, ka reālais skaitlis var būt gan vidējais, gan arī jebkurš cits skaitlis šīs zonas ietvaros, tā teikt, šo skaitli var “pavirzīt” uz vienu vai otru pusi.
Jaunākie pētījumi, kā rezultāti vēl nav publicēti, veikti Āraišu ezerā, Vidzemes augstienē. Pateicoties labai sadarbībai ar somu kolēģi, rekonstruēju vidējo gaisa temperatūru gan vasarai, gan ziemai, izskatās, ka klimats palicis izteikti siltāks tieši ziemās nevis vasarās, līdzīgi, kā tas notiek pašreiz un, tiek prognozēts, notiks arī nākotnē.
Dalīties Facebook
