Premjerministra Keira Stārmera vadītā Apvienotās Karalistes valdība saskaras ar tirgotāju spiedienu pieņemt Eiropas Savienības Atmežošanas regulas britu versiju. Tas notiek, neraugoties uz nopietnām bažām, ka Eiropas tiesību akts varētu izslēgt no tirgus mazos lauksaimniekus un ražotājus.

Retail Soy Group (RSG), kurā ietilpst lielveikalu giganti Tesco un Sainsbury's, mudinājusi Apvienotās Karalistes jauno vides ministru Stīvu Rīdu (Steve Reed) pabeigt izstrādāt jaunu likumu par atmežošanas riska precēm, laikā, kad ministrs vēl nav nostrādājis pirmās 100 dienas. Tas, ka Apvienotajā Karalistē nav līdzvērtīga likuma par atmežošanu, “veicinot turpmāku neskaidrību tirgū un kavējot mazumtirgotāju centienus izpildīt kopīgās saistības novērst mežu izciršanu un zemes lietošanas maiņu. Turpmāka bezdarbība var radīt risku, ka Apvienotā Karaliste var kļūt par ar atmežošanu saistītu preču dempinga tirgu”. Debatēs tika uzsvērtas dažas no regulatīvajām dilemmām, ar kurām Apvienotā Karaliste saskaras pēc Brexit.

Riši Sunaka konservatīvā valdība, kuru jūlija vēlēšanās uzvarēja K. Stārmera leiboristu partija, bija plānojusi kopēt ES oglekļa robežnodevu, savukārt tās pieņemtais Tiešsaistes drošības likums bija veidots pēc ES Digitālās drošības likuma parauga.

R. Sunaka administrācija bija sagatavojusi “Meža riska” preču likumu ar līdzīgiem noteikumiem kā ES regulā, kas aizliedz uzņēmumiem izmantot nelikumīgi ražotas preces no atmežotām teritorijām un pieprasa izveidot uzticamības pārbaudes sistēmu katrai precei. Tomēr līdz Apvienotās Karalistes vispārējām vēlēšanām likums netika iesniegts un tas nav arī iekļauts K. Stārmera valdības pirmajā likumdošanas programmā.

Tai pašā laikā joprojām turpinās spiediens uz Eiropas Savienību, lai tā vai nu aizkavētu, vai pārskatītu Atmežošanas regulu. Augusta vidū Fairtrade International aicināja Eiropas Komisiju ņemt vērā radušos situāciju, ka gaidāmais likums par cīņu pret atmežošanu kaitēs mazajiem ražotājiem. Fairtrade International paziņoja, ka tā ir “ļoti norūpejusies”, ka daži ražotāji “tiks izslēgti no iespējas piedalīties Eiropas tirgū vai izstumti no piegādes ķēdēm nevis tāpēc, ka viņi saimnieko uz atmežotām zemes platībām, bet gan tāpēc, ka viņiem būs grūti identificēt, apkopot, pārvaldīt un iesniegt vajadzīgos datus”.

Organizācija aicināja EK “novērst regulas trūkumus un palīdzēt miljoniem apdraudēto mazo lauksaimnieku”.

Eiropas Savienības regula par produktiem, kas nav saistīti ar atmežošanu, attiecas uz kakao, kafiju, palmu eļļu, liellopiem, kaučuku, soju un koksni, kā arī uz virkni produktu, piemēram, āda, šokolāde, kokogles un apdrukāts papīrs, kas ir ražoti, izmantojot attiecīgās izejvielas.

Likuma pieņemšana bija kulminācija gadiem ilgām politiķu un aktīvistu kampaņām par Eiropas virzību uz atbildīgāku uzņēmējdarbības praksi. Likums (Atmežošanas regula) stāsies spēkā 2025. gada janvārī. Sākotnēji tas attieksies tikai uz lielajiem uzņēmumiem, pieprasot tiem pārbaudīt savus starptautiskos piegādātājus un publicēt gada uzticamības pārbaudes ziņojumus, lai garantētu, ka nav notikusi atmežošana.

Kotdivuāras un Ganas (kur iegūst vairāk nekā 55% pasaules kakao pupiņu) amatpersonas apgalvo, ka būs gatavas likuma piemērošanai. Tomēr pastāv pamatotas bažas, ka ražotāji kafijas nozarē ir daudz mazāk sagatavoti regulas ievērošanai.

Šā gada aprīlī ES Vides komisārs Virginijus Sinkevičius ziņoja par vairākām Eiropas Savienības finansētām programmām, lai palīdzētu Kotdivuārai un Ganai izpildīt jaunos uzticamības pārbaudes standartus.

Etiopija, kas ir liela kafijas ražotāja, ir viena no daudzajām jaunattīstības valstīm, kas vēlas vienoties ar Eiropas izpildvaru par Atmežošanas regulas piemērojuma pagarinājumu. Tas dotu vairāk laika atbilstības nodrošināšanai.

Eiropā 20 valstu valdības jau pirms jūnijā notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām rakstiski vērsās pie Eiropas Komisijas ar lūgumu grozīt Atmežošanas regulu, bažījoties, ka arī Eiropas lauksaimniekiem vajadzētu vairāk laika, lai panāktu atbilstību regulas prasībām.

Savukārt, tirgotāji ir brīdinājuši, ka regulas ietekmē jau tagad tiek paaugstinātas cenas, jo pircēji, lai izvairītos no iespējamām problēmām turpmāk, uzkrāj viegli uzglabājamas preces, piemēram, kafiju un kakao pupiņas.

Raksts autors Bendžamins Fokss ir pieredzējis reportieris un redaktors, kurš iepriekš strādājis Briseles izdevumā Euractiv. B.Foksa reportāžas publicētas arī laikrakstos Guardian, East African, Euractiv, Private Eye un Africa Confidential u.c. Bendžamins Fokss vada EUobserver Eiropas Savienības nodaļu, kas atrodas Nairobi, Kenijā.