Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”
Līdz 30. septembrim aicinām pieteikt koku un tā stāstu konkursam “Gada koks”
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
Baložu kūdras bānīša ekskursiju grafiks šai sezonai
https://www.kudrasbanitis.lv/lv/ekskursijas31. augustā, 21. septembrī un 12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
31. augustā Perona svētki Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
Par nozares jautājumiem
AS “Latvijas valsts meži” padome ir izskatījusi uzņēmuma šī gada pirmā pusgada darbības rezultātus. Salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, uzņēmums 2024. gada pirmajos sešos mēnešos guvis 287,4 miljonus eiro ieņēmumus, kas ir par 38,7 miljoniem eiro mazāk.
2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no saliekamo koka ēku eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra (International Trade Center – ITC) apkopotā statistika.
Īstenojot “Latvijas Finiera” kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu, tās teritorijā turpinās unikālā koka ēku kompleksa būvniecība.
Objektā ir noslēgusies ārējo inženiertīklu izbūve un pilnā apjomā pabeigtas monolītā dzelzsbetona konstrukcijas. Šajās nedēļās aktīvi norit nesošo koka konstrukciju un jumta seguma būvniecība noliktavas–dzesētavas ēkai. Uzsākta arī koka konstrukciju montāža pārējām kompleksa ēkām.
“Patiess prieks, ka septembrī durvis vērs jaunais bērnudārzs Salaspilī. Esam gandarīti, ka bērniem būs iespēja piedzīvot laikmetīgu koka arhitektūru. Pateicamies Salaspils novada pašvaldības vadībai un darbiniekiem par sadarbību un uzticēšanos,” sociālajā tīklā Facebook vēsta MADE arhitekti komanda.
Luminor bankas novadu un nozaru pētījumā noskaidrots, ka, lai gan pagājušais gads mežu nozarei kopumā bijis sarežģīts, atsevišķu apakšnozaru vai veiksmīgu uzņēmumu dēļ pozitīvi izcēlušies trīs novadi: Ventspils, Kuldīgas un Ropažu novadi.
2023. gadā SIA “Rīgas meži” spēra nozīmīgus soļus, lai stiprinātu savu lomu ilgtspējīgā dabas teritoriju apsaimniekošanā. Neskatoties uz ekonomiskajiem izaicinājumiem, uzņēmums veiksmīgi izpildīja visus finanšu mērķus, lielāko daļu nefinanšu mērķu un ieviesa vairākus ilgtspējas risinājumus, kas palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam.
Lai gan apaļkoksnes pārvadājumi nav lielākā izmaksu pozīcija koksnes produktu ražošanas ķēdē, tomēr daži tirgu lejupslīdes brīdi izmanto, lai risinātu sasāpējušos jautājumus tieši šajā posmā, proti, centienos mazināt izmaksas regulāri, virs atļautās normas, tiek pārkrauti jau tā smagie baļķvedēji.
Dekoratīvo stādu pavairošanu “Latvijas valsts meži” palēnām pārtrauc jau kopš pavasara, lai līdz nākamā gada rudenim pilnībā izbeigtu to tirdzniecību. Uzņēmums norāda, ka tas nav tādēļ, ka būtu sarucis pieprasījums pēc šiem stādiem.
Kāpēc mežsaimniecība ir svarīga?
Lai uzlabotu Pokaiņu meža pieejamību rekreācijai un sekmētu apmeklētāju drošību, ko ietekmējuši gan šīs vasaras vētras, gan mizgraužu radītie postījumi, AS “Latvijas valsts meži” šoruden turpinās plānotos kopšanas darbus Pokaiņu mežā.
Par zinātni un izglītību
28. augustā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Aulā tika aizvadīta ikgadējā Akadēmiskā sēde, kurā vienkopus pulcējās universitātes kolektīvs, lai atklātu jauno studiju gadu, iepazītos ar aktualitātēm, turpmāk veicamajiem uzdevumiem, kā arī sveiktu jaunos kolēģus un arī tenūras profesorus un asociētos profesorus.
LVMI “Silava” direktors Jurģis Jansons un institūta vadošie pētnieki Dārta Kļaviņa, Dainis Ruņģis un Mārtiņš Zeps par vienu no Latvijas lielākajām zinātnes institūcijām – Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.
Par vētru 28. un 29. jūlijā
Informatīvais ziņojums paredz pašvaldībām, sniedzot atbalstu 2024. gada 29. jūlija vētras seku likvidācijai, piemērot pieeju, ka atbalsts ārkārtas situācijas seku likvidēšanai būtu piešķirams gan pašvaldību īpašumā esošajiem infrastruktūras objektiem, gan dzīvojamo māju atjaunošanai (individuālās dzīvojamās mājas un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas), kuras attiecīgā vētra (tai skaitā plūdi) ir skārusi.
Valsts meža dienests novērtējis 28. un 29. jūlija stipro lietavu un vēja brāzmu nodarīto postījumu apmēru mežaudzēm. Konstatēti bojājumi aptuveni 1400 ha platībā, ar kopējo koksnes apjomu vismaz 165 000 m³. Vislielākos postījumus nodarījis spēcīgais vējš. Applūšanas ietekme uz mežaudžu platībām šobrīd nav vēl novērtējama, bet paredzams, ka tā nebūs nozīmīga. Lielākie vēja postījumi nodarīti Zemgales reģionam, īpaši Olaines, Dobeles, Jelgavas un Rīgas apkārtnēs. Proporcionāli visvairāk bojāti bērzi – 50%, kam seko priedes – 30%, egles – 10% un apses – 10%.
Par vides jautājumiem
Pateicoties ainavu arhitektei Unai Kancānei, arī uzzināju par “Zaļo stīgu” – 2006. gadā izstrādātu domes priekšlikumu par iekškvartālu gājēju ceļu, kas savienotu Ziedoņdārzu ar centru. Izveidojot šo ceļu un paredzot tā potenciālu savienojumu ar citiem pilsētas iekškvartālu gājēju ceļiem, tiktu veidots zaļais koridors, kas nodrošinātu ērtāku pārvietošanos kājām, lai mazāk būtu jāizmanto ar autotransportu noslogotās ielas.
Lai gan savulaik lāči no Latvijas bija izzuduši, pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā, tostarp, ierobežojot medības mūsu kaimiņvalstīs, lāču populācija stabili atjaunojas, 2023. gadā sasniedzot vismaz 130 indivīdus.
Konkursa mērķis – ir finansiāli atbalstīt sadarbības projektu īstenošanu, lai radītu praktiski izmantojamus rezultātus vides aizsardzības un dabas aizsardzības politikas veidošanā un/vai īstenošanā. Projektus dalībai konkursā līdz 16.09.2024. var iesniegt Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija.
Efeju ziedēšana Latvijā pirmoreiz novērota 1998. gadā Rucavas apkārtnē, 2019. gadā ziedoša efeja novērota apstādījumos Nīcā Latvijas dienvidrietumu daļā.
Par ekonomiku un ar to saistītiem jautājumiem
https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/taustamu-labumu-veja-parku-tuvuma-gus-iedzivotaji-un-pasvaldibas
Finansiālais labums pašvaldībām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā, būs 2500 EUR/MW gadā. Tas tiks sadalīts divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas.
Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā burtiski atspoguļo lēmumus un finansējumu, kādu tiem atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Tai pašā laikā gadās situācijas: ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā. Situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.
Publiskās izsoles rezultātā 27. augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. Ja priekšizpēte būs sekmīga, ražošana varētu sākties ap 2030. gadu, prognozē pašvaldībā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/25.08.2024-rail-baltica-jautajumi-izraisa-domstarpibas-valdiba.a566285/
Apmēram 400 miljoni eiro no Eiropas fondiem šobrīd faktiski ir iestrēguši Satiksmes ministrijā (SM). Lielākā daļa no šīs naudas bija paredzēta investīcijām dzelzceļa jomā, bet ir skaidrs, ka fondu izlietošanai atvēlētajā termiņā to izmantot nepaspēs.
Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto, naudu cer pārdalīt citiem mērķiem, tai skaitā – Rail Baltica projektam un pagaidām pusratā palikušajai Centrālās stacijas pārbūvei. Taču SM ilgstoši kavējas ar grozījumiem nepieciešamo lēmumu sagatavošanu. Par to šonedēļ uzvirmoja pamatīgas domstarpības koalīcijas politiķu vidū.
Kā liecina Vācijas statistikas biroja dati, lielākais maksātnespējas gadījumu skaits Vācijā reģistrēts šī gada maijā – 1934 gadījumi mēneša laikā, kas ir augstākais rādītājs kopš 2016. gada. Vienlaikus, kopējās uzņēmumu maksātnespējas tendences šī gada pirmajā pusē, analizējot situāciju pēdējos astoņos gados, ir bijušas negatīvas.
Par dažādo
Gūstekņu apmaiņā atbrīvoti 115 Ukrainas aizstāvji, un tagad viņi atrodas dzimtenē. Viņu stāsti par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem ir šausminoši, arī bijušā Ukrainas karavīra Oleksija Anuljas no Černihivas apgabala liecības ir asinis stindzinošas. Taču izmeklētāju pārbaudēs tās atzītas par patiesām.
Savukārt pēc Otrā pasaules kara notiek kaut kāds man personīgi joprojām neskaidrs pavērsiens – lietuvieši pielāgojas okupācijas režīmam prasmīgāk. Piemēram, bieži piesauktajam faktam, ka Lietuvā, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, ir mazāk okupācijas perioda imigrantu pēcteču, ir diezgan skaidrs vēsturisks konteksts.
Pamatojoties uz riska informācijas analīzes rezultātiem un aizdomām, ka automašīnas varētu tikt nogādātas nevis saņēmējam Kazahstānā, bet gan nonākt Krievijā, prece netika izlaista eksportā un Latvijas muita liedza to izvest no Eiropas Savienības. Par konkrēto sankciju apiešanas mēģinājumu VID Muitas pārvalde ir nosūtījusi riska informāciju Vācijas muitas dienestam.
Aktuālais karikatūrās
Dalīties Facebook
