Eiropas mežu īpašnieki un apsaimniekotāji pauž atbalstu dalībvalstu ekspertiem, gaidot Eiropas Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejas turpmākus norādījumus par nākamajiem soļiem saistībā ar priekšlikumiem ES regulai par noturīgu Eiropas mežu uzraudzības sistēmas izveidi.

 

Apdraudēts ir arī valsts budžets, kuru finanšu ministrs nodēvējis kā “ļoti nospriegotu”, bet eksperti jau tagad dēvē par optimistisku. Tas nozīmē nepietiekamu finansējumu aizsardzībai, veselības aprūpei un izglītībai.

 

 

 

Viena projekta ietvaros tik vērienīgi purvu ekosistēmu atjaunošanas pasākumi Latvijā tiks realizēti pirmo reizi. Praktiskos darbus veiksim vismaz 1500 hektāru platībā, taču kopumā labvēlīgi tiks ietekmēta lielāka teritorija.

 

Platausis ir reti sastopama sikspārņu suga, kas Latvijā ziemo un atrodas sava izplatības areāla ziemeļaustrumu malā. Tā izmanto dažādas mītnes un biotopus, kas var būt ievērojamos attālumos viens no otra. Latvijas populācija tiek lēsta ap 200-500 indivīdiem, un vairums atradņu atrodas ārpus esošā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla.

 

Saldūdens invazīvās sugas konstatētas arī aizsargājamās dabas teritorijās. Upju un ezeru monitoringā dažādās vietās Latvijā uzieti gan dzeloņvaigu vēži, gan invazīvas zivis un gliemenes. 

 

Neviens nav prasījis Latvijas iedzīvotājiem, ko viņi grib redzēt turpmāk, kas viņiem nepieciešams dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tas tiek aizstāts ar kaut kādu globālu sapni, ka visa pasaule tagad visu ko darīs, lai nepieļautu klimata izmaiņas. Un Eiropas Savienība, un Latvija tajā skaitā, metīsies visiem pa priekšu un rādīs pasaulei, kā sasniegt šos mērķus. 

 

 

Vairākums valdības ministru atbalstīja ideju, ka, ņemot vērā, ka patlaban nav garantiju, vai būs finansējums SM piedāvājumam, Latvijai prioritāri jākoncentrējas uz finansējuma novirzīšanu un būvniecību svarīgākajos projekta posmos – pamattrasei un starptautiskajām stacijām.

 

...pārvada konstrukcijas ir ļoti specifiskas, tāpēc saremontēt to nav iespējams. Bijusi ideja izveidot pagaidu tiltu, tomēr zem tā ir dzelzceļš, tāpēc šaurības dēļ tiltam jābūt arkveidīgam, lai zem tā var izbraukt vilciens, bet pagaidu tilti tādi nav. 

 

Rail Baltica dzelzceļa trase Latvijā plānota aptuveni 265 km garumā, tā sāksies pie Lietuvas-Latvijas robežas un turpināsies caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu. 

 

 

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. 

 

Ja novērtējam tendenci pēdējo gadu laikā, redzams, ka mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim vai turīgo slānim, kopš 2019. gada Latvijā pakāpeniski paliek mazāk (skaits sarucis par četriem procentpunktiem), attiecīgi trūcīgajiem – sevi pieskaita vairāk mājsaimniecību (skaits pieaudzis par trīs procentpunktiem). 

 

Latvijas valstij kopumā pieder vairāk nekā 60 dažādas kapitālsabiedrības. Un, vērtējot pret mūsu salīdzinoši nelielās ekonomikas apjomu, tas ir vairāk nekā vidēji citās attīstītās valstīs. Tādēļ pastāv iespēja šo uzņēmumu skaitu samazināt.

 

Rezultāts diemžēl ir cits – ar vēl mazāk argumentētiem vēstījumiem, kāpēc tieši viņam apstākļos, kad skandināvu bankas Latvijā pelna fantastiskos apmēros, bet tautsaimniecības kreditēšana nenotiek, būtu jāsaglabā šis amats, Kazāks šīm debatēm sekojušajās dienās ir apskrējis visus tiešos ēterus ar eksaltētu vēstījumu, ka nedrīkstot pieļaut LB politizēšanu

 

Transporta dekarbonizācija prasīs mainīt ne tikai autoparku, bet arī pievērsties zaļās degvielas ražošanai Latvijā, vienlaikus enerģijas cenu pieaugums ir neizbēgams, kura amortizācijai mazturīgākajiem var izmantot Sociālo klimata fonda līdzekļus.

 

Ieguldījumus Rīgas Brīvostas teritorijas attīstībā plānots veikt sekojošos virzienos – inženiertīklu izbūvē, tīklu jaudas palielināšanā, pievedceļu un dzelzceļa pārbrauktuves izveidē ostas teritorijā, paaugstinātas nestspējas dziļūdens piestātņu izbūvē, jaunas loģistikas infrastruktūras izbūvē vai esošās loģistikas infrastruktūras rekonstrukcijā, krasta nostiprinājumu pārbūvē un izbūvē, kā arī akvatorija grunts padziļināšanā un krasta nostiprināšanā.

 

 

Par LZA ģenerālsekretāri atkārtoti tika ievēlēta akadēmiķe, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes tenūrprofesore un vadošā pētniece Baiba Rivža.

 

Sešu gadu projekts apvieno starpdisciplināras metodes, lai izpētītu vēsturiskās pandēmijas un to ietekmi Eiropā. Baltijas reģiona paleoekoloģijas izpēte, ko vadīs LU EZTF Ģeogrāfijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš, sniegs jaunas atziņas par cilvēku un dabas mijiedarbību vēsturisko pandēmiju kontekstā, palīdzot labāk izprast pandēmiju norisi un sekas.

 

 

Latvijā, pēc Valsts meža dienesta vērtējuma, ir ap 1300 vilku, mūsu valstī šī ir aizsargājama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos – 300 īpatņu no 15. jūlija līdz limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu.