Nedēļas apskats. 23.-28. marts

28.03.2024 |  LMSP
Vērts zināt! Par gaidāmajiem notikumiem
 
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
 
Līdz 8. aprīlim Eiropas Komisijas sagatavota aptauja par adminstratīvā sloga samazināšanu lauksaimniekiem
 
Līdz 15. aprīlim pieteikšanās gada balvai vides aizsardzībā – Zaļā izcilība 2024
 
2024. gada 18.-19. aprīlī Daugavpils Universitātes 66. starptautiskā zinātniskā konference
 
20. aprīlī 6. Vimbu svētki Bauskā
 
Līdz 12. maijam iespēja pieteikt kandidātus Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā EU Organic Awards bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuri izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam. 
 
Latvijas meža dienas – 24. un 25. maijā
 
Par oficiālo
 
Kāpēc Latvijā teju katrai sfērai vai nozarei ir savi reģioni? 
Sākot ar 2024. gada 1. aprīli Valsts meža dienesta struktūrā un darba organizācijā paredzētas izmaiņas. Līdzšinējo desmit virsmežniecību vietā būs piecas, savukārt dienesta pakalpojumi tiks sniegti 27 klientu apkalpošanas vietās Latvijā.
 
25. martā aizvadīta LBTU Padomes sēde, kurā pēc vairāku kārtu izvērtēšanas lemts Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektora amata vēlēšanām izvirzīt profesores Irinu Arhipovu un Andru Zvirbuli. 
 
Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai uzņēmējiem un enerģētikas sektoram piedāvātu risinājumus vēja parku attīstībai un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās to izbūve ir salāgojama ar valsts aizsardzības interesēm.
 
Pieejamais finansējuma apmērs ir 24 800,69 EUR. Projektu īstenošanas laiks – līdz 2024. gada 31. oktobrim.
 
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas plānu izstrāde ir nepieciešama, lai saskaņotu dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Šobrīd tikai aptuveni 38% no Latvijas ĪADT ir izstrādāti un aktuāli dabas aizsardzības plāni. Pasākuma ietvaros atbalstāma dabas aizsardzības plānu izstrāde un sabiebrības līdzdalības pasākumi. 
 
Dabas ainava ietekmē ikkatru no mums visdažādākajos veidos. Dabas ainavās bieži tiek meklēts patvērums no ikdienas stresa un steigas, kā arī tās motivē cilvēkus iesaistīties fiziskās aktivitātēs. Tās nereti ir cieši saistītas ar vietējo kultūru un vēsturi, palīdzot iedzīvotājiem izprast un novērtēt savu piederību un identitāti. 
 
Par nozares jautājumiem
 
27. martā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes sēdē pēc nominācijas procesa noslēguma tika pieņemts lēmums par izmaiņu veikšanu LVM valdes sastāvā. 
 
Šobrīd ES birokrātiskais aparāts izcili tiek galā ar iekšējā tirgus regulēšanu, nosakot arvien jaunas, stingrākas un brīžiem bezjēdzīgas prasības dalībvalstu ražotājiem, bet vienlaikus parādot pilnīgu bezspēcību ārējo importētāju uzraudzībā. Šī pieeja būtu kardināli jāmaina, nekavējoties aizverot robežas koksnes importam ārpus ES un nosakot stingrāku koksnes izcelsmes kontroli, uzliekot importētājiem par pienākumu pierādīt koksnes izcelsmi.
 
“Latvijas valsts meži” apsaimniekojamo zemju platību palielināšanā šogad plāno ieguldīt piecus miljonus eiro, iepērkot gan mežus, gan apmežojamas teritorijas, informēja uzņēmumā.
 
Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību radīšanā un attīstīšanā” meža nozares kooperatīviem būs pieejami 1,5 miljoni eiro pamatlīdzekļu iegādei.
 
Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.
 
...lai praktiski turpinātu nodrošināt minēto jautājumu ievērošanu ar medībām saistītajos procesos, “Rīgas meži” 2024. gada marta sākumā, pēc vairāku gadu pārtraukuma, izsludināja “Medību tiesību nomas izsoli Mārupes novadā”, uzņēmuma Tīreļu mežniecībā.
 
Dažādi par ekonomiku
 
Pat ja aizsardzībai valstis novirzīs 3% no iekšzemes kopprodukta un un vēl lielāku daļu sabiedrības iesaistīs valsts aizsardzībā, ar to varētu būt par maz un būs vajadzīga, iespējams, vēl lielāka sabiedroto klātbūtne, kā arī finansiāls un materiāltehniskais ieguldījums.
 
Ja nav definēts, kas ir sabiedrības viedoklis un kad tas uzlūkojams kā reprezentatīvs, jebkurai aktīvākai grupai ir iespējas manipulēt ar dažādiem datiem savu interešu realizācijai.
 
Ekonomikā nemēdz būt tikai labas vai sliktas ziņas. Kaut kādā ziņā slimības lapu pieaugums ir augošas labklājības atspulgs. Ja samazinās ēnu ekonomikas īpatsvars un samazinās aplokšņu algu īpatsvars, tad pieaug sociālās drošības līmenis, tai skaitā pieaug iespējas palikt mājās tad, ja cilvēks nejūtas labi, bet tomēr būtu gājis uz darbu, ja par mājās pavadīto laiku nepienāktos pabalsts.
 
Katru reizi viens un tas pats, jau apnicis runāt. Skultes sašķidrinātās gāzes terminālis, Grobiņas atkritumu pārstrādes rūpnīca, vēja ģeneratori iekšzemē, vēja ģeneratori jūrā. To visu vajag, bet ne jau nu manā pagalmā. Jēkabpilī protestēja pat pret aizsargdambi, kas aizsegtu skatu, bet vēlāk pilsēta applūda.
 
Vides pārraudzības valsts birojs izstrādājis un publicējis programmu ietekmes uz vidi novērtējumam par nolietoto dzelzceļa koka gulšņu un citu atkritumu pārstrādi Vietalvas pagasta “Vesetkalnā”, ko iecerējis uzņēmums “Taka M”.
 
Par vides jautājumiem
 
...parkos tas tā arī notiek un parkos tas ir normāli, bet mežos, ja tas apjoms ir ļoti liels pēc nopietnām un lielām snieglauzēm vai snieggāzēm, kas bija, ja nemaldos pirms 10 gadiem, 2013. gadā, tad mēs patiešām vācām visu kopā un šķeldojām
 
Jānis Kreišmanis pēc studijām atgriezās dzimtajā Saldū, un tā vietā, lai sāktu strādāt kādā no iegūtajām profesijām, izvēlējās palīdzēt tēvam viņa metāllūžņu savākšanas biznesā. 
 
Atšķirībā no baltajiem stārķiem, kas ir visēdāji, melnie stārķi ir zivjēdāji, un viņu ēdienkarti galvenokārt sastāda nelielas saldūdeņu zivis. Tāpēc viņi ir pakļauti lielākam dzīvsudraba uzņemšanas riskam, skaidro pētnieki.
 
Latvijā pēdējos gados ir uzbūvēti tikai divi zivju ceļi, jo tā nekad nav bijusi prasība no valsts atbildīgajām institūcijām – nedz 2000. gadu sākumā, kad mazās HES tika aktīvi būvētas, nedz šobrīd. Ja sabiedrība vēlas konkrētu zivju sugu, proti, lašveidīgo ceļotājzivju – pamatā lašu un taimiņu – atgriešanos Latvijas upēs, ir jābūt vērā ņemamam valsts līdzfinansējumam zivju ceļu izbūvei...
 
Jaunā tehnoloģija atguva līdz pat 95% vērtīgās barības vielas – fosfora no notekūdeņiem, ko tālāk var izmantot lauksaimniecības vajadzībām kā augsnes mēslojumu.
 
Lidot var dažādi

Līdzīgu atklāsmju brīžos parasti rodas daudz jautājumu, piemēram, vai autore ķertos pie darba, ja savulaik KK neaicinātu demisionēt un neatbalstītu izmeklēšanu pret autori?
https://ivinkele505.wordpress.com/2024/03/24/aizlidojusi-atbildiba/
Rīt vai parīt mums kalendarā ir jaieplāno laiks sarunai par tavu braucienu uz Briseli (Varšavu, Londonu utt.) – ministra biroja vadītāja pirms kārtējā paredzamā komandējuma piesaka sarunu par plānoto komandējumu. Tā bija ierastā kārtībā, kad strādāju par ministri.
 
Par dzelzceļiem un stacijām
 
... ja izdodas piesaistīt visu cerēto Eiropas fondu naudu, aizvien nav atbildes, kā finansēt trūkstošo daļu, kas pirmajam posmam, tas ir līdz 2030. gadam, ir ap trim miljardiem eiro.
 
Dzelzceļa staciju ēkām katrai ir savs liktenis un stāsts. Citreiz tas ir bēdīgāks, citreiz pavisam priecīgs. Dažas tiek pamestas likteņa varā, bet citas iegūst jaunus saimniekus un turpina dzīvot citādākā veidolā.
 
Par neprasmi saglabāt
 
Pirmais informācijas bloks sarakstē, ko saņēmu, – darba vietas, kurās ir naidīga vide latviešiem, kas vēlas runāt latviski. Aina, jāsaka, ir baismīga, turklāt ļoti plašās sfērās – sākot no kiosku ķēdes līdz starptautiskai kompānijai, kur darba vietā drīkst runāt tikai krieviski. 
 
Ņemot vērā vajadzīgos finanšu ieguldījumus un to, ka šāds īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams, valdība otrdien, 26. martā, nolēma pārdot tā dēvēto Stūra māju jeb namu Rīgā, Brīvības ielā 61, saglabājot Latvijas Okupācijas muzeja nomas tiesības līdz 2050. gada beigām.
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 
 
 
Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*