Vērts zināt! Par gaidāmajiem notikumiem
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
https://www.mammadaba.lv/aktuali/235-pasakumi/3920-akcija-ziedu-celos-2024-aicinas-apmeklet-astonus-ziedosu-kolekciju-darzus
No 11. aprīļa līdz 2. jūnijam vides akcija “Dod riepām otru dzīvi”
26. un 30. aprīlī seminārs “Ilgtspēja kūdras nozarē” I un II daļa
20. Latvijas stādu parāde 4. un 5. maijā Siguldā
https://www.zemeunvalsts.lv/20-latvijas-stadu-parade-sogad-notiks-4-un-5-maija
Līdz 12. maijam iespēja pieteikt kandidātus Eiropas Komisijas izsludinātajā konkursā “EU Organic Awards” bioloģiskās produkcijas ražotājiem, kuri izstrādājuši izcilus, inovatīvus, ilgtspējīgus un iedvesmojošus projektus, radot reālu pievienoto vērtību bioloģiskajai ražošanai un patēriņam.
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/zm-aicina-latvijas-lauksaimniekus-un-partikas-razotajus-lidz-12-maijam-izvirzit-savu-kandidaturu-es-balvai-biologiskaja-razosana
16. maijā Latvijas mežzinātnes diena “Stāsti par Latvijas Nacionālo meža monitoringu”
https://www.silava.lv/aktualitates/16-maija-latvijas-mezzinatnes-diena-stasti-par-latvijas-nacionalo-meza-monitoringu
Latvijas meža dienas – 24. un 25. maijā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7345-latvijas-meza-dienas-aicina-pieteikties-sadarbibas-partnerus
Latvijas meža dienas – 24. un 25. maijā
https://www.lvm.lv/jaunumi/7345-latvijas-meza-dienas-aicina-pieteikties-sadarbibas-partnerus
Par oficiālo
2024. gada 9. aprīlī MK izskatīja informatīvo ziņojumu “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” un pieņēma lēmumu – atļaut LVM izbeigt līdzdalību LVP. Līdz ar to 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS “Latvenergo” noslēdza līgumu par visu LVM piederošo LVP daļu (20%) atsavināšanu AS “Latvenergo”.
Valdība pieņēmusi grozījumus makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumos, mainot atsevišķām zivju sugām paturamā loma lielumu, pilnveidojot zemūdens medībām pieejamo ūdeņu sarakstu un to ūdeņu sarakstu, kuros noteikts lašveidīgo zivju ieguves rudens liegums. Vienlaikus arī dotas tiesības pašvaldībām papildus jau esošajam sarakstam noteikt ūdeņus, kuros drīkst iegūt invazīvos vēžus.
No šī gada 11. aprīļa tiek pārtraukta licencētās makšķerēšanas organizēšana AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā Lielauces ezerā. Ezers turpmāk būs brīvi pieejams makšķerēšanai kā jebkura cita publiskā statusa ūdenstilpe.
Par nozares jautājumiem
Arī šogad mežs ienāca Jelgavā
Investējot vairāk nekā divus miljonus eiro, “Latvijas Finiera” mašīnbūves un tehnisko pakalpojumu servisa centrā “Iekārtu rūpnīca” izveidots jauns un modernām tehnoloģijām aprīkots metālapstrādes ceha korpuss. Tā 1300 m² plašās telpas paredzētas metāla izejmateriālu uzglabāšanai un pirmapstrādei – griešanai, zāģēšanai, locīšanai. Ierīkota arī specifiska, iespaidīga izmēra skrošu strūklas kamera tērauda virsmu apstrādei.
Viena no Eiropas zaļā kursa un ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas prioritātēm ir veicināt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu, tostarp arī mežos. Stratēģijā ilgtspējīga mežu apsaimniekošana izcelta kā viens no nozīmīgiem dabā balstītiem rīkiem cīņā ar klimata pārmaiņām.
Ar Vadlīnijām
AS “Latvijas valsts meži” aicina interesentus piedalīties Latvijas valsts mežu dabas parka Tērvetē jaunās tematiskās daļas “Laimīgā zeme” koncepcijas izstrādē, veidojot meta priekšlikumus modernai, aktīvai atpūtas un izziņas parka daļai kā vienam no centrālajiem parka objektiem. Precizējošos jautājumus var iesniegt līdz 2024. gada 17. maijam, bet piedāvājumu – līdz 2024. gada 17. jūlijam.
Par meža attīstības fondu
Lai veicinātu meža nozares attīstībai nepieciešamos prioritāros zinātniskos pētījumus, kā arī meža nozares dalībnieku un visas sabiedrības informēšanu par meža nozares attīstību, valdība otrdien, 23. aprīlī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā meža nozares attīstībai, nosakot šiem mērķiem finansējumu no Meža attīstības fonda 2024. gadā.
Oficiāli.
Kas tur? Malka! Malciņa...
(citējot filmu “Pie bagātās kundzes”)
(citējot filmu “Pie bagātās kundzes”)
25. aprīlī, Saeimā 2. lasījumā skatīs Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotos grozījumus likumprojektā “Enerģētikas likums”. Šos grozījumus Ministru kabinets (MK) apstiprināja š.g. janvāra vidū. Ar grozījumiem Latvija pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības, ar kurām attīstām nacionālo regulējumu, lai veicinātu apgādes drošumu, efektivizētu administratīvos procesus, veicinātu siltumenerģijas ražošanu no efektīviem un cenas draudzīgiem avotiem.
Sniedzam skaidrojumu no Klimata un enerģētikas (KEM) ministrijas puses, ka piedāvātais priekšlikums likumprojektā “Enerģētikas likums” neaizliedz izmantot apkurei biomasas kurināmo (malka, granulas, briketes), kas ir efektīvs atjaunīgais energoresurss. Iedzīvotāju satraukumam nav pamata. Pašvaldības savā teritorijā, organizējot siltumapgādi, izvērtē kādu siltumapgādes risinājumu izvēlēties kā piemērotāko – atjaunīgos energoresursus, kas iekļauj biomasas kurināmo, vai bezemisiju tehnoloģiju.
Viens no populārākajiem apkures veidiem privātmājās ir malkas apkure. Tomēr tā – īpaši ziemas sezonā – palielina gaisa piesārņojumu. Iecerēts, ka Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros iedzīvotājiem tiks piedāvāta iespēja saņemt līdzfinansējumu apkures iekārtu nomaiņai.
Par vides jautājumiem
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties pārskatīt saistības, ko Latvija uzņēmusies klimata jomā, ņemot vērā ģeopolitisko un ekonomisko situāciju.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2024-ano-eksperte-mani-biede-ka-musu-berni-pieredzes-daudz-vairak-ekstremu-laikapstaklu-neka-mes.a551258/
Vai Latvijai vajadzētu atļaut augstākas emisijas, jo viņa ir bijusi okupēta. Vai varbūt Āfrikai? Jo viņas bija kolonizētas un nevarēja attīstīties. Tie ir ļoti grūti un reizē ļoti interesanti jautājumi. Un es vienmēr ceru, ka varēšu to ietekmēt par labu Latvijai.
Populārs temats Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu retorikā ir Eiropas Zaļais kurss. Kādus maldinošus apgalvojumus par to, ko šis Eiropas Savienības politikas virziens īsti paredz izplata Latvijas politiķi?
Zemgales rajona tiesa Tukumā piespriedusi Engures pagasta pensionāram iespaidīgu naudas sodu valsts labā un 120 piespiedu darba stundas par vecas priedes neatļautu nozāģēšanu savā īpašumā. Sods tik liels tāpēc, ka tā bija dižpriede un atradās īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
9. aprīlī Eiropas Cilvēktiesību Tiesas Lielā palāta lietā Verein KlimaSeniorinnen Schweiz pret Šveici atzina, ka Šveice ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, jo nav pienācīgi pildījusi savu pozitīvo pienākumu apkarot klimata pārmaiņas. Prasītāji tiesā bija asociācija “Klimata seniores” (KlimaSeniorinnen), kura sastāv no vairāk nekā 2000 pensijas vecuma sievietēm, kā arī četras asociācijas biedres, kuras ir vecākas par 80 gadiem un sūdzas par veselības problēmām, kas saasinās ikgadējo karstuma viļņu laikā.
“Vai nu viens otru nesaprotam, vai negribam saprast,” komentēja novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis, uzsvērdams, ka VARAM dod maz iespēju pašvaldībai savos noteikumos ierakstīt risinājumus tām problēmām, kuras saskata savā administratīvajā teritorijā.
Vai tikai zaļi krāsots nemiers vien?
Tiešā un atklātā sarunā Ilma Čepāne skaidroja, kāpēc Satversmes spriedums būs mācību stunda valdībai, īpaši Zemkopības ministrijai un kāpēc līdz šim Latvijā neveicas ar vides aizsardzību.
Nokļūšana Latvijas Dabas fondā bija vairāk nejaušība. Man nebija tāda profesionālā mērķa. Taču sava nozīme bija tam ka man ir lauku māja Latvijā, un uz to bieži braucu arī laikā, kad dzīvoju ārpus Latvijas. Mans lauku īpašums atrodas Vidzemē, un tuvu tam ir liels meža masīvs.
Eiropas nozīmes biotopu kartēšana jeb, kā tautā saka, dabas skaitīšanas process Latvijā ilga septiņus gadus, ekspertiem burtiski izstaigājot ar kājām vienu trešo daļu Latvijas teritorijas. Biotopos apstākļi no cilvēku puses tiek maz ietekmēti. Vienkāršoti sakot, tur viss notiek dabiski, un tas dod iespēju dzīvniekiem, putniem, augiem, kukaiņiem dzīvot un augt salīdzinoši netraucēti.
Ievērojami palielināsies arī dienu skaits ar ļoti stipriem nokrišņiem. Un arī šādi gadījumi, kā pagājušogad bēdīgi slavenais augusts... Kopumā ņemot, ne katru gadu, ne katru vasaras mēnesi, bet ir tendence palielināties.
Kas notiek Ķemeru pusē?
Kā atzīmē raidījums, situācija radījusi strīdus, vai šie ir savvaļas vai tomēr cilvēka turēti dzīvnieki, attiecīgi vai tie jāaprūpē tā, kā to prasa dzīvnieku labturību regulējošie normatīvie akti.
Savvaļas vai tomēr cilvēka turēti dzīvnieki? Ķemeru Nacionālajā parkā turētie vairāki simti taurgovju jeb Hekes šķirnes liellopu un Konik Polski zirgu netiek aprūpēti tā, kā to prasa visi normatīvie akti. Īpašnieks uzskata, ka tie ir savvaļas, tādēļ dabas procesos nav jāiejaucas.
Par zinātni un mūsu zinātniekiem
Kā apliecina mūsu pētījuma autoru novērojumi Eiropas akadēmiskajā vidē un augstākās izglītības vai zinātnes rīcībpolitikas pamatnostādnēs, mobilitāte – pētnieku mobilitāte – ir viens no izcilas zinātnes stūrakmeņiem. To apliecina, piemēram, dažādi pieejamie granti, kas paredz uz ilgāku vai īsāku laiku kaut kur pārcelties.
Pamatojoties uz Eiropas kolēģu pieredzi, Āfrikā 2022. gadā tika nodibināta speciālistu grupa, kurā apvienoti vairāki šī kontinenta valstu pārstāvji. Darba grupā bija iesaistīti divi Eiropas Helikobaktērijas un Mikrobiotas pētniecības grupas pārstāvji. Viens no tiem bija LU KPMI direktors Mārcis Leja.
Par ēkām
Remontdarbu laikā saskaņā ar jumiķa amata meistaru sastādīto darbu plānu un metodiskajiem norādījumiem un ievērojot Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes prasības, tika mainīts viss jumta segums, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiski atbilstošam skārda lokšņu izmēram un lokšņu dalījumam.
Aktuālais karikatūrās
 |
 |
 |
 |
Dalīties Facebook
