Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”
1. novembrī augsta līmeņa ekspertu konference “Latvijas reģionu pārticība un ilgtermiņa attīstība”
26. oktobrī Baložu kūdras bānīša pēdējā ekskursiju diena šosezon
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
Par nozares jautājumiem
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/latvijai-kopa-ar-vairumu-es-dalibvalstu-ir-izdevies-parliecinat-ek-par-atmezosanas-regulas-ieviesanas-atliksanu-par-vienu-gadu
Lai Latvijas mežsaimniecības, pārtikas un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem netiktu uzlikts neadekvāts slogs, Zemkopības ministrija konsekventi un argumentēti uzstāja Eiropas Komisijai, ka Atmežošanas regulas piemērošana ir jāatliek.
25. oktobrī Gaujas Nacionālajā parkā notika Meža konsultatīvās padomes izbraukuma sēde.
Vairāku ES politiku “notēmēšana” vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.
Piebilde: kārtējo (diemžēl) reizi jākonstatē sabiedriskā medija (kura darbinieki, starp citu, laiku pa laikam savos raidījumos apspriež budžeta problēmas, naudas trūkumu vai piemin, ka tam un tam noteikti derētu vairāk naudas) kaismīgā vēlme pretstatīt “kabineta dabas draugus” zemes un meža apsaimniekošanas profesionāļiem, turklāt, aizmirstot svarīgu niansi – Satversmes tiesas lēmums nebija par jautājuma būtību (caurmēriem), bet MK Noteikumu tapšanas procedūru, kas nav viens un tas pats un ko sabiedriskā medija un anonīmo dabas draugu pārstāvji nenoliedzami ļoti labi zina. Vai ir īstais laiks izlikties?
Zemkopības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumu grozījumus...
AS “Latvijas Finieris”, novērtējot konkursa finālistus, pasniedza uzņēmuma speciālo apbalvojumu. “Latvijas Finieris” cildinājumu Arhitektūras gada balvā saņēma Latvijas arhitektu biroja “Lauder Architects” skolas projekts Sillamē, Igaunijā.
AS “Latvijas valsts meži” ierīkotajās egļu sēklu plantācijās sākusies čiekuru vākšana, un pirmie ievāktie čiekuri no Latgales sēklkopības iecirkņa jau nogādāti čiekurkaltē. Šogad plānots ievākt kopumā ap 560 hektolitriem čiekuru, no kuriem iegūt augstākās kvalitātes egļu sēklas.
Par atbalstu Ukrainai
Par oficiālo
No 2025. gada 1. janvāra plānotas izmaiņas personas identifikācijas jeb pieslēgšanās veidā Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv. Turpmāk portālā varēs pieslēgties ar mobilo lietotni eParaksts mobile, personas apliecību (eID karti), eParaksts karti vai mobilās lietotnes Smart-ID kvalificēto versiju, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajiem identifikācijas līdzekļiem. Ar banku izsniegtajiem internetbanku rīkiem portālā vairs nebūs iespējams autentificēties.
Sarunā ar Francijas Valsts meža dienesta vadību ministrs pārrunāja aktuālos izaicinājumus meža nozarē, kas saistīti ar noteikto klimata mērķu sasniegšanu. Ministrs uzvēra, ka liela nozīme klimata mērķu sasniegšanā ir produktīvu un noturīgu mežaudžu veidošanā, tostarp koka ēku būvniecībai un koksnes izmantošanai produktos ar ilgu dzīves ciklu, kas ievērojami uzlabo kopējo siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju bilanci.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra atkārtoti ir izsludinājusi atklātu projektu atlasi par Eiropas Savienības fondu atbalstu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu aizsardzības plānu izstrādei īpaši izsargājamās dabas teritorijās. Pašvaldībām atlikušais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums šajā programmā – 1,7 miljoni eiro.
Par ekonomiku
https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/14.06.2024-fantazija-par-latvijas-ikp-dubultosanos-ekonomista-mortena-hansena-sleja.a557480/
Viens no (daudzajiem) ziņojumā minētajiem mērķiem ir izmantot Latvijas priekšrocības, lai radītu jaunas eksportējamas preces un pakalpojumus. Tomēr tajā nav paskaidrots a) kādas ir šīs priekšrocības, b) kuri ekonomikas sektori varētu radīt šīs eksportējamās preces un, kas ir vissvarīgākais, c) kāpēc tas līdz šim nav darīts. Tad šis ziņojums būtu lietderīgs Latvijas ekonomikas attīstībai. Pašlaik tas tāds vienkārši nav.
Šogad Latvijā griķi iesēti vairāk nekā 20 000 hektāru platībā, pērn tie bija vairāk nekā 27 000 hektāru. Runājot par cenu, tā atkarīga no laikapstākļiem, ražas kvantitātes un kvalitātes, kā arī no ekonomiskiem un politiskiem faktoriem pasaules tirgū.
Par medniekiem un medībām
Kopš 2017. gada spēkā ir Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Mednieku savienības sadarbības memorands. Balstoties uz to, ik gadu medniekiem ir iespēja piedalīties tālšaušanas pasākumā “Vienoti valstij”, kas notiek Ādažu poligonā.
Valsts meža dienests informē, ka līdz 2024. gada 1. decembrim medniekiem ir jāatjaunina mobilā lietotne “Mednis” uz aktuālo 2.3.1 versiju. Tas nepieciešams, lai saglabātu iespēju lietotnē reģistrēt nomedītos dzīvniekus, kā arī izmantot citas lietotnes iespējas.
Par vides lietām
Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Lauku konsultāciju un izglītības centru un citiem LIFE-IP LatViaNature projekta partneriem aicina dabisko pļavu* apsaimniekotājus piedalīties mazo grantu konkursā “Inovatīvu pļavas produktu ideju īstenošana”. Konkursa mērķis ir veicināt dabisko pļavu apsaimniekošanu un iekļaušanu uzņēmējdarbībā. Pieteikumi iesniedzami līdz 16. decembrim.
Kas notiks ar zaļo kursu un klimatneitralitāti Latvijā? Divi gadi kopš KEM izveides.
Rozā briļļu laiks ir beidzies un pieeja šim jautājumam kļūst arvien pragmatiskāka, saprotot, ka Eiropai tas nemaz nav pa kabatai.
Kopumā biotopa stāvokļa uzlabošanas darbi dabas parkā notiek divos poligonos 33 hektāru kopplatībā. Darbu mērķis ir ne vien uzlabot biotopa stāvokli un tā sekmēt tam raksturīgo zemsedzes sugu, tai skaitā kladīnu ģints ķērpju izplatīšanos, bet arī atrast labākās metodes biotopa turpmākai apsaimniekošanai.
Biotopā tika konstatēta īpaši reta sēņu suga – gļotainā daudzvālīte Multiclavula mucida. Sēnes augļķermeņi ir tikai dažus milimetrus lieli, tie aug uz satrupējušas koksnes ar aļģu klātbūtni un tā tiek uzskatīta par dabisku meža biotopu indikatorsugu. Ģeotelpisko datu bāzē LVM GEO pavisam reģistrēti 48 šīs sugas novērojumi, visi fiksēti valsts austrumu daļā.
Ar tikšanos Krimuldā trešdien, 23. oktobrī, sākās Dabas aizsardzības pārvaldes un VARAM rīkotais sanāksmju cikls ar iedzīvotājiem par Gaujas Nacionālā parka jauno normatīvo regulējumu. Ikvienam zemes īpašniekam, iedzīvotājam un ieinteresētajai personai līdz pat 10. novembrim ir iespēja iesniegt priekšlikumus un komentēt jauno normatīvo regulējumu. Kopumā plānotas astoņas sanāksmes Siguldas, Cēsu un Valmieras novados.
Dabas aizsardzības pārvaldes vadītais projekts LIFE REEF veic zinātniskās izpētes darbus Baltijas jūras Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Apsekojot Alku sēkli, pētnieki secinājuši, ka šajā vietā jūras dzīles krasi atšķiras no citām vietām Baltijas jūrā, jo ierastās akmeņainās gultnes vietā saskatāmas pilsētvides infrastruktūrai līdzīgas pazīmes.
Par dažādām lietām un jautājumiem
Muižu pirms diviem gadiem izsolīja par nepilniem 82 000 eiro. Dreimane-Ozolzīle teic, ka to nopirkusi par nedaudz lielāku summu. Savukārt pils atjaunošana, viņasprāt, prasīs miljonu eiro vai, iespējams, pat vairāk. Naudu lieliem būvdarbiem viņa meklējot dažādu fondu programmās.
Uz diskusiju par Lielstraupes pils nākotni pulcējās aptuveni 30 apkārtnes iedzīvotāju, atzīstot – tā ir arī viņu personiskā vēsture.
Mums neizdevās noskaidrot “Rail Baltica” projekta vadītāja vārdu, uzvārdu un amatu, kā arī tiesības, pilnvaras, atbildību. Lielākā daļa aptaujāto skaidri norādīja, ka nezina pat iestādi, kurai tas būtu jādara.
Kultūras ministrija ar ceturto piegājienu mēģinās atrast jauno Turaidas muzejrezervāta direktoru. Līdzšinējie četru gadu pūliņi ir bijuši nesekmīgi.
Aktuālais karikatūrās
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/_rail-baltica_-finansu-piesaiste-14325778
Dalīties Facebook
