Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
5. decembrī LBTU Meža un vides zinātņu fakultātē
LMSP 9. Starptautiskā konference “Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā”
21. septembris, Rudens Stādu parāde Siguldā
25. septembrī Dabas aizsardzības pārvaldes organizēts informatīvs seminārs par projekta “Invazīvo sugu monitorings ĪADT, izmantojot vides DNS metodi” rezultātiem
27. septembrī Eiropas Zinātnieku nakts
Līdz 30. septembrim aicinām pieteikt koku un tā stāstu konkursam “Eiropas Gada koks”
10.-11. oktobris, starptautiska konference “Old-growth forests: policy and practice” (“Vecie meži: politikas un prakse”)
11. oktobrī konference “Mēbeļu ražošanas industrija Latvijā un pasaulē. Šodien un rīt”
Līdz 11. oktobrimiespēja pieteiktiesAS “Latvijas valsts meži” izsludinātajā atklātajā konkursā “Meža atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības pakalpojumu sniegšana 2025.-2028.gadā, slēdzot vispārīgo vienošanos”
Līdz 15. oktobrim iespēja pieteikties AS “Latvijas valsts meži” izsludinātajā atklātajā konkursā “Mašinizēta meža sēšana, augsnes gatavošana joslās ar disku arklu un augsnes gatavošana, veidojot pacilas ar rotējošo pacilotāju, 2025.-2029. gadā”
Akcija “Ziedu ceļos” no 1. februāra līdz 30. oktobrim
Baložu kūdras bānīša ekskursijas vēl šoruden
21. septembrī un 12. oktobrī pārgājieni Krustkalnu dabas rezervātā
No 18. maija izstāde “No bērza sēklas līdz betulīnam” Farmācijas muzejā
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
Par nozares jautājumiem
16. septembrī pēc vētras apmeklētājiem durvis atkal vēris Latvijas valsts mežu dabas parks Tērvetē. Lai gan vētras postījumu likvidēšanas darbi vēl turpinās, svarīgākie ir pabeigti.
Uzsverot koksnes teicamās fiziskās un estētikās īpašības, Latvijas vadošie koka būvniecības eksperti par sevišķi labu koka būvniecības piemēru atzīst AS “Latvijas valsts meži” 2023. gada nogalē ekspluatācijā nodoto Mežvidu kokaudzētavu.
Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi 2024. gadā sasniedza 1,73 miljardus eiro, kas ir teju tikpat, cik analogā laikā 2023. gadā. Iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā un koka taras segmentos ārvalstīs.
https://kuldigasnovads.lv/renda-attista-valriekstu-audzesanu/
Eduarda saimniecība veiksmīgi audzē Ziemeļvalstu valriekstu šķirnes, kas pielāgotas skarbajam klimatam un var augt jebkurā Latvijas dārzā. Šīs šķirnes ir iecienītas to augstās kvalitātes un īpaši saldās garšas dēļ, kas atšķiras no citiem, siltākās klimata zonās augušajiem riekstiem.
Par oficiālo
19. septembrī Saeima Valsts kontroles padomes locekļa amatā (termiņš – četri gadi) apstiprināja Mārtiņu Āboliņu. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes locekļus pēc valsts kontroliera ieteikuma apstiprina Saeima uz četriem gadiem ar iespēju tikt pārvēlētiem uz otru termiņu. Valsts kontroles padomes loceklis veic arī revīzijas departamenta direktora pienākumus.
Ieguldot 3,1 miljonu eiro sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, Zemkopības ministrija nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles revīzijā.
Zemkopības ministrs Armands Krauze pēc Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem par ZM elektroauto uzlādes staciju tīklu uzdevis ZM izveidot dienesta pārbaudes komisiju. Komisija izvērtēs VK norādītās neatbilstības un pārkāpumus elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē, kā arī pārbaudīs, vai elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidē ir ievērotas normatīvā regulējuma prasības.
Septembrī ir sākta Reiņa poldera sūkņu stacijas, kas ir stratēģiski svarīgs projekts Latvijai, modernizācija un pārbūve. Sūkņu stacijas atjaunošana Reiņa polderī, kas atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, ir viens no visā plūdu risku mazināšanās pasākumā* paredzētajiem darbiem.
Šīs valdības laikā arī noslēdzies darbs pie Klimata un enerģētikas ministrijas pilnvērtīgas izveides, turpmāk pārraugot arī vides aizsardzības politiku.
Saeimas komisija apņēmusies pārskatīt kapitālsabiedrību saimniecību. Plānotas vairākas sēdes, un šodien sāka ar Satiksmes ministriju, kas ir valsts kapitāldaļu turētāja 13 valsts kapitālsabiedrībās un privātajā kapitālsabiedrībā airBaltic Corporation.
Par ekonomiku
Latvijas ekonomika pāriet no algu un cenu spirāles uz mierīgāku pārmaiņu režīmu.
Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku.
Zemūdens droniem paredzēti divi galvenie uzdevumi – robežkontrole un zemūdens infrastruktūras aizsargāšana, kā arī nākotnē tos varētu izmantot uzbrukumam kā kaujas dronus.
“Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.
“Pasaulē tas būs unikāls produkts, kas palīdzēs būt īpaši modriem ne tikai uz zemes un gaisā, bet arī zem ūdens,” uzsver zemūdens drona autors Kārlis Bērziņš.
Par vēja parkiem
AS Latvenergo kļuvis par SIA Laflora Energy 100% kapitāla daļu īpašnieku, lai kūdras ražotāja SIA Laflora bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW (megavati) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026.gada jūnijā.
Vēja parks tiek veidots Kaigu purva bijušajās kūdras ieguves platībās, nodrošinot to rekultivāciju. Vēja parkā būs 16 Baltijā modernākās “Nordex” vēja turbīnas, katras jauda 6,8 MW, augstums līdz spārna augstākajam punktam 266,5 m. Vēja parks ik gadu saražos vairāk nekā 350 GWh elektroenerģijas jeb aptuveni 5% no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.
Par kolēģu panākumiem
Šogad J. Čakstem aprit 165. gadskārta un tajā par viņa vārdā nosauktās stipendijas ieguvēju kļuva Jānis Platacis, kurš savu dzimšanas dienu arī atzīmē 14. septembrī. J. Čakstes vārdā nosauktā stipendija piešķirta jau 18. reizi un šogad tā nonāca pie LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes profesionālā bakalaura studiju programmas “Mežinženieris” studenta Jāņa Platača.
Par vides lietām
...analizējot datus ģeotelpiski, varam nonākt vēl pie papildu būtiskiem un mežu apsaimniekošanā svarīgiem secinājumiem. Uzņēmuma uzkrātā informācija par mazajiem ērgļiem tika izmantota apraksta sagatavošanā Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai.
Rīgā tagad būs vēl viens mežaparks – Anniņmuižas mežā, paredz spēkā stājušies saistošie noteikumi par mežaparka izveidošanu. Rīgā līdz šim bija izveidoti divi mežaparki - Mežaparks un Mārupītes mežaparks. Anniņmuižas mežaparks ir trešais, un tā teritorijā iekļauts Anniņmuižas mežs un Vecanniņmuižas parks.
...daudzi pazuduši vētras Boriss nestajos plūdos vairākās Centrāleiropas valstīs. Plūdi izraisījuši pamatīgu haosu, radot plašus satiksmes traucējumus un desmitiem tūkstošus cilvēku atstājot bez elektrības. Arī Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa, kas atrodas Čehijā, šodien vairākas stundas bija iesprostota starp applūdušiem ceļiem.
Aizvadītajās brīvdienās Vaiņodes mežā ģimeni, kas devusies sēņot, pārsteidzis lācis, informē Dienvidkurzemes novada pašvaldībā.
Valkas novadā, mežā netālu no Omuļiem mērnieks Elvis saticis lāceni ar lācēniem.
Valmieras novadā ugunsgrēkā pamatīgi cietis viens no Latvijas lielākajiem dižozoliem – pēc negaisa, kura laikā kokam trāpījis zibens, ozols sācis degt. Cenšoties dižozolu saglābt, ugunsdzēsēji cīnījās vairākas stundas.
Nedēļas nogalē konstatētais gadījums, kad zibens spēriena rezultātā aizdegās viens no lielākajiem Latvijas dižkokiem - Dambju ozols – ir rets, taču dabā sastopams process un pagaidām nav iespējams skaidri prognozēt, vai šis gadījums būs nodarījis būtisku kaitējumu koka dzīvotspējai.
Par meža teritorijas Jūrmalā, Mellužos, izzāģēšanu, neatstājot teju nevienu koku, sociālajā medija “Facebook” paziņoja jūrmalnieki. Gan ieraksta autors, gan tā komentētāji pauda sašutumu par to, ka mežs “izslaucīts” no kokiem.
Par medībām
Medījamo dzīvnieku limiti Latvijā
Rīgas dome 18. septembrī pieņēma saistošos noteikumus par medībām Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā gadījumos, kad medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus.
Cik dažādi ienaidnieks nesnauž...
2023.gada vasarā Francija paziņoja, ka atklājusi apjomīgu Krievijas dezinformācijas kampaņu. Tās ietvaros internetā izveidots plašs tīkls, kas atdarina franču mediju un valsts struktūru lapas. To izmanto, lai izplatītu Kremļa propagandu un Krievijas karu Ukrainā atbalstošas ziņas. Kampaņu sauca “Doppelganger”, un Latvijā tā pirmo reizi iezīmējās ar botu vilni uz Krievijas sporta spēlēm aizbraukušu Latvijas hokejistu aizstāvībai.
Dzejniece Māra Zālīte atzīst, ka saceltais jandāliņš ir vērtīgs: “Varbūt, ka mums ik pa laikam vajag pašiem sev atgādināt, kas mēs esam, kādā veidā mēs pie tā esam nonākuši, kā mēs šo statusu varam saglabāt pie drausmīgās globalizācijas, migrācijas un tā tālāk un pie tā strādāt, bet nekādā ziņā nepaziņojot, ka mēs esam divkopienu valsts.”
Baltijas valstīm un Polijai vajadzētu pārtraukt “migrantu atgrūšanu” un samazināt šo cilvēku uzturēšanos mežos, šāda pozīcija pausta bēgļu atbalsta organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” pārskatā “Bīstamais ceļš: migrantu nāve pie Eiropas Savienības-Baltkrievijas robežas”.
Pagāja 86 gadi, un “Skatuves” liktenis kļuva par tēmu uzreiz divām filmām, kas ir tapušas Latvijā: Dāvja Sīmaņa spēlfilmai “Marijas klusums” un Darjas Violinas un Sergeja Pavlovska mākslinieciski dokumentālajai lentei “Zudušais teātris”.
TVNET+ rīcībā esošie 11 video sarunu ieraksti ar Latvijas iedzīvotājiem un ukraiņu videoblogeri Edgaru Mirotvorecu ir atgādinājums tam, ka “Russkij mir” pasaule Latvijā nav vienkārši izgaisusi bez pēdām. Tā slēpjas ēnās un gaida iespēju sēt postu arī šeit. Kam pārsteigums, kam vecas ziņas, bet šīs sarunas ir atgādinājums tam, cik svarīga ir Ukrainas uzvara šajā karā. Ne tikai ukraiņiem, bet visai civilizētajai pasaulei. Arī mums.
Aktuālais karikatūrās
Dalīties Facebook
