
Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem
Par nozari
https://www.finieris.com/lv/ar-vestijumu-iemuresanu-pamatos-as-latvijas-finieris-uzsak-jaunas-sveku-rupnicas-buvniecibu/
Lai attīstītu jaunu sintētisko sveķu ražošanu, kuru pamatā ir dabīgais koksnes komponents lignīns, tādējādi samazinot fosilo izejvielu īpatsvaru fenola formaldehīda sveķos, ko šobrīd plaši izmanto mēbeļu, grīdas segumu, siltumizolācijas, smilšpapīra un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā, koncerns “Latvijas Finieris” uzsācis jaunas rūpnīcas būvniecību Rīgā, Bolderājā.
https://www.db.lv/zinas/latvijas-finieris-sogad-uznemuma-attistiba-plano-investet-aptuveni-80-miljonus-eiro-519681
AS “Latvijas finieris" šogad uzņēmuma attīstībā plāno investēt aptuveni 80 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/13.01.2025-zviedrijas-lielakie-mezu-ipasnieki-plano-pardot-ipasumus-latvija-un-igaunija.a583445/
Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa Södra plāno pārdot meža īpašumus un ar tiem saistīto uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, liecina paziņojums Södra mājaslapā.
Grupas paziņojumā teikts, ka Södra meklē iespējamos interesentus, lai šogad varētu virzīties uz priekšu pārdošanas procesā.
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/valstij-ir-jaizmanto-iespeja-un-jaiegadajas-latvijas-mezi-ko-pardod-zviedru-sodra
Mūsu valstij ir jāizmanto šī iespēja un jānopērk šie pārdošanai tirgū paredzētie Latvijas meži. Tas ir nacionālo interešu jautājums. Pirmkārt, valsts drošības jautājums, jo lielas platības atrodas Latgalē, otrkārt, ekonomiskās drošības jautājums.
https://www.db.lv/zinas/ekspertu-viedokli-par-sodra-grupas-latvija-esoso-meza-ipasumu-iegadi-atskiras-519663
Ekonomistam nav vienkāršas atbildes, vai tas ir politiskās vai pat militārās drošības jautājums. Strautiņš norāda, ka ir skaidrs, ka tik lielas valsts teritorijas daļas, ap 1% no kopplatības nonākšana iespējami naidīgu spēku kontrolē nebūtu vēlama.
https://www.db.lv/zinas/rib-pieskir-38-miljonus-eiro-zaza-timber-attistibas-veicinasanai-519674
AS “Reģionālā investīciju banka” piešķīrusi finansējumu 3,8 miljonu eiro apmērā “ZAZA TIMBER” uzņēmumu grupai.
https://rigasmezi.lv/jaunumi/rigas-mezi-uzsak-mezizstradi-varnukroga
Lai uzlabotu meža veselību un novērstu egļu mizgrauža izraisītos kaitējumus, “Rīgas meži” janvāra vidū Vārnukrogā uzsāks sanitārās cirtes. Darbi tiks īstenoti 18 hektāru platībā, saglabājot dabas daudzveidībai būtiskas struktūras un rūpējoties par meža ilgtspēju.
Par oficiālo
https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/e-silina-nosaka-cetras-valdibas-prioritates-2025-gadam
Turpinot pagājušajā gadā iesāktās pārmaiņas, Ministru prezidente Evika Siliņa noteikusi valdībai četras 2025. gada prioritātes – drošību, atbalstu ģimenēm, ekonomikas izaugsmi un birokrātijas mazināšanu, padarot valsts pārvaldi tuvāku cilvēkiem. Šonedēļ Ministru prezidente uzsāk arī individuālās pārrunas ar ministriem, lai izrunātu paveikto un šī gada prioritāšu īstenošanu.
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/ari-turpmak-lauksaimniekiem-mezsaimniekiem-un-lauku-iedzivotajiem-bus-pieejams-atbalsts-razosana-izglitojosam-konsultacijam
Valdība 14. janvārī apstiprinājusi trīs jaunus noteikumus, kas nodrošinās valsts un ES atbalstu konsultāciju pieejamībai lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un lauku teritoriju iedzīvotājiem un pašu konsultantu profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidei un demonstrējumu ierīkošanai.
https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-ricibas-planu-austrumu-pierobezas-drosibai-un-izaugsmei
Ministru kabinetā apstiprināja VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām un citām Austrumu pierobežas attīstībā ieinteresētajām pusēm izstrādāto rīcības plānu Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam.
https://www.delfi.lv/193/politics/120056919/ogres-pasvaldiba-mezu-ilgtspeja-un-bernu-dzives-kvalitate-ko-sogad-revides-vk
Šogad Valsts kontrole uzsāks vēl trīs revīzijas, kuru tēmas apstiprinātas 2024. gadam. Tiks veikta lietderības revīzija “VAS “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošo mežu ilgtspējīga apsaimniekošana” un lietderības revīzija “Vai Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai finansētie projekti saglabā ilgtspēju arī pēc uzraudzības perioda beigām?”.
Par vidi
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.01.2025-revidenti-latvija-riske-nesasniegt-energetikas-un-klimata-merkus-un-sanemt-sankcijas.a583850/
Latvijā izveidotā enerģētikas politikas pārvaldība nenodrošina mērķtiecīgu virzību uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu un nepiedāvā skaidru risinājumu, kā finansēt nepieciešamos pasākumus, tādējādi valsts riskē nesasniegt plāna mērķus noteiktajā termiņā un arī saņemt Eiropas Savienības sankcijas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/16.01.2025-kalifornijas-ugunsgrekos-tiesa-klimata-parmainu-ietekme-gruti-saskatama.a583679/
Pēdējās desmitgadēs gandrīz katra lielāka vai mazāka dabas katastrofa tiek uzlūkota klimata pārmaiņu kontekstā. Apstākļu kombinācija, kas izraisījusi lielākos ugunsgrēkus Losandželosas vēsturē, vēl tiks daudz pētīta, taču pasaulē vadošie ziņu mediji kā vienu no galvenajiem nelaimes cēloņiem piemin klimata pārmaiņas.
https://www.kem.gov.lv/lv/jaunums/2024-gada-istenota-azbesta-atbalsta-programma-sperts-solis-azbesta-risku-mazinasanai
Ar Azbesta atbalsta programmas īstenošanu ir sperts nozīmīgs solis ceļā uz veselībai drošāku un videi draudzīgu Latviju. Neskatoties uz ierobežoto finansējumu, projekts ļāva veikt ievērojama daudzuma azbestu saturošā šīfera drošu apsaimniekošanu un nodošanu apglabāšanai poligonos.
https://nra.lv/neatkariga/komentari/bens-latkovskis/479576-klimata-likums-nav-likums-par-klimatu-bet-gan-par-naudu.htm
Ja klimats mainās, tad izskatām jautājumus par pielāgošanos šīm izmaiņām. Cilvēce vienmēr tā ir darījusi, un nav vajadzības tagad darīt citādi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pagaidām neviena teritorija uz zemeslodes nav atzīta kā cietusī no klimata pārmaiņām. Latvijai šīs pārmaiņas nekādu sliktumu nav nesušas un arī nākotnē diez vai nesīs.
https://www.delfi.lv/bizness/56234200/eiropas-zinas/120057579/situacija-eiropas-pilsetas-rada-bazas
Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem gaisa piesārņojums katru gadu Eiropā nogalina vismaz 250 000 cilvēku. Turklāt ilgstoša pakļautība pārmērīgam trokšņa līmenim var nelabvēlīgi ietekmēt veselību, piemēram, izraisīt miega traucējumus, trauksmi, kognitīvos traucējumus un garīgās veselības problēmas, kā rezultātā katru gadu Eiropā ir 48 000 jaunu sirds slimību gadījumu un 12 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/15.01.2025-cik-zals-latvija-bija-2024-gads-vides-eksperti-ulme-un-rozitis-verte-sasniegto-un-nesasniegto.a583691/
Cik zaļš bija 2024. gads? Protams, ne jau par krāsu mēs runājam, bet gan par pārnestajām nozīmēm, ko ietver šis vārds: ilgtspējību, dabu un zaļmaldināšanu.
Par medībām
https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/pagarinata-staltbriezu-un-meza-cuku-dzinejmedibu-sezona-0
Saskaņā ar Valsts meža dienesta ģenerāldirektora rīkojumu 2024./2025. gada medību sezonā staltbriežu un meža cūku dzinējmedības ir atļautas līdz 15. februārim. Lēmums balstīts lietderības apsvērumos un medību resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanā.
https://www.vmd.gov.lv/lv/jaunums/2024-gads-aizvadits-bez-nelaimes-gadijumiem-medibas
Valsts meža dienests apkopojis statistiku par 2024. gadā veiktajām medību kontrolēm, secinot, ka biežākais medību pārkāpums bijis nelikumīgas medības. Būtiski minēt, ka jau otrais gads ir aizvadīts bez nelaimes gadījumiem medībās.
https://www.lasi.lv/mednieks-makskernieks/medibas/brisele-un-putnu-medibas-pieversisimies-zinatnei.23568
Eiropas Savienībā aktuāla diskusiju tēma ir ieteikumi aizliegt vai ierobežot migrējošo putnu medības, bieži vien šīs idejas ir balstītas emocijās, kā arī mazliet sagrozītos datos. Lai gan šis jautājums nav jauns, pēdējos gados metodoloģija medību ilgtspējas izvērtēšanai ir kļuvusi daudz sarežģītāka un zinātniski pamatotāka.
https://www.youtube.com/watch?v=9yCu-MiPWuw
Par lapsu un speķi, un notikumiem Galgauskas pagastā.
Par ekonomiku
https://ibizness.lv/raksti/pieredze/viedokli/biz-new-inflacijas-tukstos-adatas/30785
Sliktākā ziņa decembrī bija tas, ka pēc 5 mēnešu miera pakalpojumu cenu mēneša inflācija atkal bija augsta, tie maksāja par 0,9% vairāk nekā novembrī, sezonai tipisks skaitlis būtu ap 0,4%. Tā kā algu pieaugums privātajā sektorā ir krasi piebremzējies, ir pamats cerēt, ka tas izrādīsies izņēmums. Nepatīkami ir arī tas, ka pārtika maksāja par 1,1% vairāk nekā novembrī, turklāt sadārdzinājums divkārt pārsniedza šim mēnesim tipisko.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.01.2025-ekonomikas-petnieks-ja-nemaksasim-par-krievijas-apturesanu-tagad-velak-tas-izmaksas-daudz-dargak.a583979/
Ekonomikas profesors Romans Šeremeta brīdina, ka gadījumā, ja Krievija uzvarēs karā pret Ukrainu, arī Rietumiem par to nāktos samaksāt ļoti dārgi, jo pieaugošie aizsardzības izdevumi sasniegs simtiem miljardus dolāru, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas.
https://www.db.lv/zinas/danijas-pensiju-parvalditajs-iegadajies-50-targales-saules-parka-ipasumtiesibu-519691
Pērnā gada nogalē uzņēmums noslēdzis veiksmīgu darījumu, nododot pusi Tārgales parka īpašumtiesību savam ilggadējam sadarbības partnerim – Dānijas pensiju pārvaldītājam Sampension.
Par dažādo
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/17.01.2025-katram-tresajam-problemas-uztvert-un-analizet-tekstus-latvijas-pieauguso-prasmes-netiek-lidzi-musdienu-prasibam.a583756/
Spēja apieties, uztvert, analizēt rakstīto vārdu un tekstu plašā nozīmē jeb tekstpratība ir zema aptuveni trešdaļai (34%) Latvijas pieaugušo iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 65 gadiem. Tāpat nedaudz vairāk kā trešdaļai Latvijas pieaugušo (35%) ir zemas adaptīvās problēmu risināšanas prasmes konkrētās situācijās, kas šiem cilvēkiem apgrūtina arī pielāgošanos negaidītām pārmaiņām. Savukārt aptuveni ceturtdaļai (24%) pieaugušo ir zems rēķinpratības līmenis.
https://www.db.lv/zinas/koalicijas-apspriedes-par-jauno-latvijas-bankas-vaditaju-paradas-arvien-jauni-uzvardi-519679Koalīcijas apspriedēs par jauno Latvijas Bankas vadītāju parādās arvien jauni uzvārdi, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.
Aktuālais karikatūrās
https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-ar-domu-par-pensiju.23811
https://www.lasi.lv/maja-gimene/majas-viesis/zime-gatis-sluka-eglite-mizgrauzim.23639
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/drons-nesuta-signalus-14329825
https://www.lasi.lv/par-svarigo/karikatura/zime-gatis-sluka-musdienu-vagars.23740
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/alkohols-lidz-astoniem-14329563
https://www.diena.lv/raksts/diena-citi/karikaturista-skats/strelnieku-piemineklis-14329694
