Meža nozares eksports rāda lēnu pieaugumu

29.08.2016 |  Māris Ķirsons

Lielāki apjomi, kā arī augstākas pievienotās vērtības produkcija ir galvenie iemesli meža nozares eksporta kāpumam šogad par 33,6 milj. eiro jeb 3,3% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn

To rāda Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Eksporta ienākumu ziņā nozare turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Šajos datos sava artava pienākas jaunajām  un modernizētajām ražotnēm. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 694,34milj. eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas  ārējās tirdzniecības pozitīvas  bilances nodrošināšanā.

Faktoru kokteilis

«Nozares eksporta kopējais pieaugums priecē, tomēr nevar noliegt, ka vairākiem produktiem ir novērots cenu kritums, kas, protams, samazinājis, kopējo eksporta ieņēmumu pieaugumu,» datus vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda uz lielākiem kokskaidu plātņu, saplākšņa, arī finiera eksporta apjomiem un līdz ar to arī augstāku ienākumu līmeni. «Meža nozares produkcijas noieta tirgi ir Eiropas, Ziemeļāfrikas un Āzijas valstis, un šo valstu valūtu vērtību izmaiņas komplektā ar pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām un konkurentvalstu ražotāju uzvedību arī nosaka katras produkcijas cenu līmeni un līdz ar to arī ieņēmumu apmēru,» uz lūgumu minēt būtiskākos nozares produkcijas realizāciju un ieņēmumus ietekmējošos faktorus atbild K. Klauss.

Deflācijas sekas

Viens no spilgtākajiem globālās deflācijas piemēriem ir redzams zāģmateriālu eksportā.  La arī kopējais zāģmateriālu eksporta apjoms šā gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn pat ir pieaudzis par 0,3%, tomēr ienākumi ir mazāki par 5,3% jeb 16,3 milj. eiro. «Globālo notikumu rezultātā zāģmateriālu cenas šogad ir kritušās salīdzinājumā ar to līmeni, kāds bija pērnā gada pirmajā pusē, tomēr ražojam un arī eksportējam vairāk, bet  taču kopējie ienākumi no šīs produkcijas eksporta ir mazāki,» tā K. Klauss. Viņš atzīst, ka saražoto un eksportēto zāģmateriālu pieaugums ir lielāks par iepriekš prognozēto. Interesanti, ka apaļkoku importa apjoms šogad salīdzinājumā ar analogu laiku pērn sarucis par 8,7% jeb nepilniem 10 000 m3. K. Klauss arī pieļauj, ka mazāki ienākumi citu koksnes izstrādājumu, piemēram,  koka būvkonstrukciju eksportā ir saistīti tieši ar globālo cenu deflāciju. «Visticamāk, jau jūlija eksporta datos varēs ieraudzīt Brexit ietekmi – britu sterliņu mārciņas vērtības kritumu un līdz ar to arī ienākumu kritumu tieši no produkcijas realizācijas Lielbritānijā,» brīdina K. Klauss.

Granulas dod vairāk

Arvien pieaugošu tendenci rāda kokskaidu granulu eksporta apmērs un arīdzan ienākumu līmenis. Šogad eksportēti 0,93 milj. t granulu, pērn tikai 0,79 milj. t, bet par tām saņemti attiecīgi 117,4 milj. eiro šogad un 103,9 milj. eiro pērn. «Skaitļi rāda divas būtībā pretējas tendences. Vispirms, iepriekšējo gadu investīcijas granulu ražošanā ļauj ražot un eksportēt vairāk (pieaugums 18%). Otra tendence ir  vidējās eksportēto granulu cenas kritums, jo ienākumu apmērs pieaudzis tikai par nepilniem 13%,» skaidro K. Klauss. Kā DB jau iepriekš skaidroja granulu ražotāji, cenu krituma pamatā ir ne tikai klimatiskajiem apstākļiem netipiski siltā ziema visa Eiropā, bet arī fosilo energoresursu (dabasgāzes, naftas produktu un akmeņogļu) cenu kritums. K. Klauss prognozē, ka granulu eksporta apjomi var pieaugt vēl vairāk, jo jau šoruden tiek plānots nodot ekspluatācijā jaunas šī produkta ražošanas jaudas.

Celulozes faktors

20% ienākumu kritumu rāda apaļkoksnes eksports. «Tas ir labi, jo liecina par lielākiem pārstrādes apjomiem Latvijā. Viens no piemēriem, ir granulu ražotāju pieaugošais pieprasījums, tādējādi pieaudzis dedzināmās koksnes, šķeldas un arī papīrmalkas patēriņš Lavijā,» apaļkoksnes importa kritumu pozitīvi vērtē K. Klauss. Viņš norāda, ka šogad vairāk šo pašu izejvielu patērē arī plātņu ražotāji. «Objektīvi vērtējot, Latvijā joprojām nav iespējams pārstrādāt visu papīrmalkas apmēru, kas rodas mežizstrādē, tāpēc tās eksporta apjoms un arīdzan ieņēmumi ir atkarīgi no Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcu pieprasījuma,» tā uz jautājumu par samērā lielo tā dēvētās celulozes izejvielas – apaļkoksnes  – eksporta krituma apmēru atbild K. Klauss.

Mēbeļnieki ģenerē vairāk

Neraugoties uz sarežģītajiem tirgus apstākļiem lielākus eksporta ienākumus rāda mēbeļu pārdošana ārvalstis. «2,7% pieaugums nav ļoti liels, tomēr tas pierāda, ka šīs jomas uzņēmēji  ar dažādiem paņēmieniem, tostarp kooperāciju ir spējuši gūt lielākus ienākumus no produkcijas realizācijas ārzemēs,» atzīst K. Klauss. Savukārt viens no DB aptaujātajiem uzņēmējiem uzmanību vērsa uz to, ka par 11,6% šogad ir sarucis mēbeļu importa apjoms, jo vietējie ražotāji spējuši iegūt vairākus lielus pasūtījumus, kas bijuši izlikti tirgū.

Importā izejvielas

Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports  – par 21,5 milj. eiro jeb 6,3%. Tāpat kā agrāk importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 129,94 milj. eiro jeb 36,1% no kopējā meža nozares importa apjoma.  Būtiski pieaudzis kokskaidu plātņu un zāģmateriālu importa apmērs.  Lai arī kopumā nedaudz –  par 8,7% –   ir sarucis apaļkoksnes imports, tomēr ir būtiska atšķirība starp skujkoku un lapkoku apaļkoksni. Proti, skujkoku zāģbaļķu imports no 0,546 milj. m3 sarucis līdz 0,394 milj. m3, savukārt lapkoku baļķu imports no 17 500 m3 pieaudzis līdz 25 900 m3. Skujkoku apaļkoksnes imports visvairāk sarucis no Baltkrievijas un Norvēģijas, bet pieaudzis no Krievijas. Savukārt lapkoku imports pieaudzis no Baltkrievijas un Igaunijas, bet kritums ir no Lietuvas un Krievijas.

Citāts

Latvijas kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss:  «Eksporta statistikas uzrādītie pieauguma dati ir labāki, nekā prognozēts, vēl jo īpaši, ja vairākos koksnes izstrādājumu segmentos ir novērota cenu lejupslīde.»

Meža nozares produkcijas eksports (milj. eiro)*

 * — ar lielāko īpatsvaru
Avots: Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem

Meža nozaru produkcijas eksports un imports (milj. eiro)*

* — janvārī— jūnijā
Avots: Zemkopības ministrijas Meža resursu departaments pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*