Sveicināti cienījamie klātesošie, skatītāji un klausītāji!

Domubiedri, kolēģi un atbalstītāji!

Latvijas Mežu sertifikācijas padome, sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, Daugavpils Universitāti un valsts mežzinātnes institūtu "Silava" šodien – 25.novembrī, rīko jau Sesto starptautisko zinātnisko konferenci. Šoreiz viesmīlīgajās Meža fakultātes telpās un ar fakultātes atbalstu.

Mūsu šī gada Konferences tēma ir: “Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.”

Arī šis gads ir sarežģīts un diemžēl, šogad mums visiem jāstrādā pēc tādiem noteikumiem, kas nav īpaši labvēlīgi komunikācijai un sadarbībai. Neskatoties uz to, uzskatu, ka mūsu konferences rezultāti būs ieguvums mums visiem, šeit gūtās atziņas palīdzēs izprast situāciju, kādā esam, izmaiņu laikmetu, kāds jau ir iesācies, varēsim skaidrāk redzēt pareizo virzienu, kurā jādodas Eiropas Savienības jaunās politikas apstākļos.

Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu tiesību aktos nostiprināt Eiropas Savienības politisko apņemšanos līdz 2050. gadam būt klimatneitrālai. Eiropas Klimata likums nosaka 2050. gada mērķi un virzienu visai ES politikai.

Ar Eiropas Klimata likumu Komisija ierosināja juridiski saistošu mērķi līdz 2050. gadam sasniegt nulles siltumnīcefekta gāzu emisijas . ES iestādēm un dalībvalstīm kopīgi ir jāveic nepieciešamie pasākumi ES un valstu līmenī, lai sasniegtu šo mērķi. Prasības mērķu sasniegšanai var vērtēt atšķirīgi… Kā un vai tas vispār ir iespējams. Ar kādiem ieguvumiem un arī zaudējumiem mums būs jāsastopas? Kā vispareizāk veidot saimniecisko darbību jaunajos apstākļos? Kādas var būt sociālās sekas? Kā saglabāt bioloģisko daudzveidību un tuvoties klimatneitralitātei nekavējot ekonomikas attīstību? Vislabāk to varētu paskaidrot ne tikai politiķi, ekonomisti un sociologi, bet tieši zinātnieki, kas balstās savu pētījumu rezultātos.

Eiropas Savienības vadlīnijas un dokumenti, kas skar meža un saistītās nozares, ir izstrādāti, sākoties klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzēm ar to strauji pieaugošajiem tempiem.

Nākamā desmitgade ir izšķiroša, un tāpēc mums jāīsteno konkrēti plāni 2030. gadam, tos apvienojot ar zinātnē gūtajam atziņām.

Tām jākalpo meža aizsardzības un atjaunošanas stiprināšanai, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai un mežu uzraudzības un efektīvas decentralizētas plānošanas uzlabošanai ES, lai nodrošinātu noturīgas mežu ekosistēmas un ļautu mežiem pildīt savu daudzfunkcionālo lomu.

Visi pasākumi ir jāplāno un jāīsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, kā arī valsts un privāto mežu īpašniekiem un citiem mežu kopējiem, jo tie ir vajadzīgo pārmaiņu un dinamiskas un ilgtspējīgas meža bioekonomikas veicinātāji ES. Stratēģisks mērķis ir aktīva visu attiecīgo dalībnieku un pārvaldības līmeņu iesaistīšanās, sākot no dalībvalstīm līdz meža īpašniekiem un apsaimniekotājiem, meža nozarēm, zinātniekiem, pilsoniskajai sabiedrībai un citām ieinteresētajām pusēm.

Lai nāktu klajā ar priekšlikumu par stingru pirmatnējo un veco mežu aizsardzības režīmu, labs vingrinājums varētu būt pārdomas par ierobežojumiem no cita skatpunkta, lai padomātu par atļautajām darbībām: sākt no pilnīgas neiejaukšanās, un uz tās pamata apspriest atļautās iejaukšanās darbību ierobežoto sarakstu (katastrofu novēršanai vai atjaunošanas darbībām), ko varētu atļaut kopā ar īpašu nosacījumu kopumu, kas vajadzīgs attiecībā uz katru šādu iejaukšanos.

Meži un mežu nozare nodrošina vairākas sociālekonomiskās funkcijas un ieguvumus, tostarp papildu darbavietas un izaugsmes iespējas lauku apvidos un atpūtas funkcijas, kas veicina pilsoņu fizisko un garīgo veselību.

Koksni pēc iespējas vairāk jāizmanto ilgmūžīgiem materiāliem un izstrādājumiem, lai aizstātu to oglekļa intensīvos un fosilos ekvivalentus, piemēram, ēkās un mēbelēs. Apstrādes jauninājumi šajā jomā arī var nodrošināt bioloģiskus materiālus un produktus ar mazāku pēdas nospiedumu uz vidi nekā fosilie materiāli.

Koksnes bioenerģija pašlaik ir galvenais atjaunojamās enerģijas avots, kas nodrošina 60% no ES atjaunojamās enerģijas izmantošanas. Lai līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz 55% emisiju samazināšanas mērķi, dalībvalstīm būs ievērojami jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars to enerģijas klāstā

Meža noturība un pielāgošanās, ieskaitot atjaunošanu, ir liels ieguldījums, kas prasa profesionālu un prasmīgu personālu, laiku un ievērojamus finanšu resursus. Tikai veselīga meža ekonomika var uzņemties šādu slogu, tāpēc meža stratēģijai ir vienlīdz jāveicina mežsaimniecības ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī bioloģiskā daudzveidība, priekšrocības klimatam un ekosistēmas pakalpojumi.

Par oglekļa piesaistēm – jautājums , kas ir hiperaktivizēts. oglekļa emisiju kompensācijas sistēmām nevajadzētu kaitēt trešajām personām. Saglabāšanas izmantošana radītu problēmas, ja rūpniecībai pēc tam būtu grūtības ar kokmateriālu iegādi.

Ja globālais pieprasījums turpināsies tādā pašā līmenī, meža platību saglabāšana tikai pārvietos mežizstrādi uz kaimiņa vai kaimiņvalsts mežiem, neradot nekādu labumu klimatam.

Parasti katrs nocirstais koks rada desmitreiz lielāku valsts produktu rūpniecībā, salīdzinot ar to, ko tas rada mežsaimniecībā. Veicot saglabāšanu, šis papildu ieguvums paliktu negūts attiecībā uz katru koku, pat ja meža īpašnieks saņem kompensāciju.

ilgtspējīgi kokmateriāli ir būtiski ES pārejai uz oglekļa neitrālu ekonomiku – tas tiek uzsvērts ES augstākajā līmenī. Bet vārdiem jāsakrīt ar to realizāciju praksē.

Meži ir ārkārtīgi svarīgi, lai sasniegtu ES Zaļā Kursa mērķus - meži ir labs piemērs tam, kā “klimata un bioloģiskās daudzveidības ambīciju palielināšana varētu iet roku rokā ar ekonomisko labklājību”.

Mežiem bija jāapmierina visas sabiedrības prasības, ņemot vērā pieaugošo neaizsargātību pret mežu ugunsgrēkiem, kaitēkļiem, slimībām un ar klimata pārmaiņām saistīto dabas katastrofu pieaugumu - šie draudi var apdraudēt mežu noturību un to spēju pildīt savas funkcijas sabiedrībā.

Mežu aizsardzības un atjaunošanas procesa uzlabošana, vienlaikus veicinot bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgāku praksi, ļaus izveidot veselīgus un noturīgus mežus, kas arī turpmāk sniegtu sabiedrībai produktus un pakalpojumus.

ES SEG emisiju samazināšanas 2030. gada mērķa palielināšana ietekmēs lielāko daļu, ja ne visas nozares ES ekonomikā. Turklāt šī mērķa sasniegšanai var būt vajadzīgi politiski risinājumi daudzās jomās, tostarp ārpus klimata, mežsaimniecības un zemes izmantošanas politikas arī ļoti nopietnu un efektīvu darbu zinātnes jomā.

Problēma ir tā, ka pēdējo gadu laikā ir samazinājusies oglekļa piesaiste zemes sektorā: jo pieaug koksnes ražas rādītāji saistībā ar koksnes pieprasījumu un meža novecošanos, turpinās emisijas no bioloģiskām augsnēm, notiek dabas katastrofas un trūkst politikas un finansiālu stimulu. Tādējādi šā priekšlikuma pirmais mērķis ir apturēt un mainīt šo tendenci atbilstoši mērķim 2035. gadā panākt klimata ziņā neitrālu zemes nozari.

Komisijas paziņojums par ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, Farm to Fork stratēģija taisnīgai, veselīgai un videi nekaitīgai pārtikas sistēmai, ES Mežu stratēģija, Eiropas Savienības Parlaments un Padomes pārskatītā direktīva (ES) 2018/2001, kā arī Komisijas paziņojums par klimata ziņā noturīgas Eiropas veicināšanu — jaunajā ES stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām būs nepieciešama pastiprināta zemes uzraudzība, tādējādi palīdzot aizsargāt un uzlabot uz dabu balstītas oglekļa piesaistes noturību visā Savienībā. Ir jāuzlabo emisiju un piesaistes monitorings un ziņošana, izmantojot progresīvas tehnoloģijas

ES ir jāatrod “līdzsvars starp stingrākiem mežu apsaimniekošanas noteikumiem ilgtspējības nodrošināšanai un mežiem, kas varētu ražot kokmateriālus un biomasu”;

lai sasniegtu vērienīgos mērķus klimata jomā, vairāk nekā jebkad ir nepieciešami ieguldījumi un inovācijas, kuru pamatā ir bioekonomika.

Mūsu viedoklis ir, ka Komisijas pašreizējās pamatnostādnes par mežiem ir koncentrētas tikai uz mežu aizsardzību, nevis ilgtspējīgu izmantošanu. Tas ir tuvredzīgs uzskats. Mežu padarīšana par muzeju ilgtermiņā samazina oglekļa dioksīda piesaisti un padara mežus uzņēmīgākus pret dažādiem bojājumiem. Vienlaikus tiek aizmirsts, ka mežiem ir nepieciešama aktīva apsaimniekošana, lai tie spētu pielāgoties klimata pārmaiņām…

Bioekonomikas attīstībai ir izšķiroša nozīme, ja mēs nopietni gribam pāriet uz oglekļneitrālu aprites ekonomiku. 

Mēs, meža nozares pārstāvji, uzskatām, ka mums ir nopietni jāuztver ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu saistītie mērķi. Arī mežsaimniecības nozarē ir vieta uzlabojumiem un risinājumiem, kas labāk aizsargātu bioloģisko daudzveidību. Eiropas centralizētas pārvaldes vietā būtu jāakcentē vietējā pieredze un lēmumu pieņemšana dalībvalstīs. Pašlaik ES meži ir ļoti dažādi, un tiem ir dažādi īpašumtiesību veidi, meža platība, struktūra, bioloģiskā daudzveidība, pielāgošanās spējas un problēmas. Tādējādi ir skaidrs, ka mežu jautājumus nevar risināt pēc viena šablona, bet sekmīgas politikas atslēga ir vietējie apstākļi, mežu īpašnieki un zināšanas dalībvalstu līmenī.

Ceļā uz sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni ir būtiski stiprināt aprites ekonomiku ar rosīgas mežu nozares palīdzību, kura izmanto zinātnē balstītas metodes. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka jāiegulda vairāk inovācijās, pētniecībā un attīstībā, nevis aizliegumos un ierobežojumos.

Vēlu gūt vērtīgas atziņas, kā arī paplašināt savas zināšanas un kompetenci dažādu problēmu risinājumiem. Paldies!