Kuldīgas saplāksni pārceļ citā līgā

12.02.2018 |  Māris Ķirsons

Pērn investējot aptuveni 17 milj. eiro SIA Stiga RM ir nomainījusi visas saplākšņa ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, šogad iecerēts īstenot rūpnīcas pēdējo piekto kārtu

2018. gads ir bērza saplākšņa rūpnīcas tehnoloģiskā bruņojuma un infrastruktūras izveides finišs. «Pašlaik ir līdzekļi, bet vēl nav veikti pasūtījumi par jaunu finierkluču šķirošanas, mizošanas un padeves līnijas piegādi,» stāsta SIA Stiga RM valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš norāda, ka pašlaik tapšanas stadijā ir gatavās produkcijas noliktava, savukārt piegādes procesā ir vēl viena lobskaidas žāvēšanas iekārta. «Šogad vairs nav paredzētas tādas situācijas, kā bija pērn, kad vecās iekārtas darbība tiek apturēta, bet jaunās uzstādīšana un regulēšanas laiks izrādās garāks par sākotnēji iecerēto, kā rezultātā itin bieži tika piedzīvoti brīži, kad ražošanas apjomi tiek uzcelti līdz zināmam apmēram un tad atkal sarūk, jo iekārtas maiņas procesā jau nestrādā teju vai visa rūpnīca,» stāsta A. Ramoliņš. Viņš uzsver, ka šogad visi tehniskie uzlabojumi ir saistīti ar tā dēvētās otrās iekārtas (faktiski) visas ražošanas tehnoloģiskās līnijas pilnīgu nokomplektēšanu. «Jūnija sākumā iecerēta jaunās žāvēšanas līnijas iedarbināšana, kas pašlaik ir šaurā vieta, lai varētu paaugstināt saplākšņa ražošanas jaudu līdz iecerētajiem 4000 m3 mēnesī,» uzsver A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka tādējādi kopumā Kuldīgā saplākšņa ražotnē kopumā būs investēti aptuveni 37 milj. eiro

Sarežģīts gads Aizvadīto – 2017. gadu uzņēmuma valdes loceklis dēvē par smagāko, jo paralēli ražošanai, notikusi arī ēku un infrastruktūras būvniecība, kas savā ziņā pat viena otrai ir vairāk traucējošas. Pērn ieguldīti aptiven 17 milj. eiro, no kuriem 0,2 milj. eiro investēti divu transformatoru izveidei, kas ļauj pāriet citā elektrības patērētāju kategorijā. «Var sacīt, ka pērn ir nomainītas visas ražošanas iekārtas —divas jaunas lobīšanas iekārtas, kura viena var nolobīt finierkluci līdz slotas kāta resnumam (2,5cm) pašreizējo 7,5 cm vietā, slīpēšanas, apzāģēšanas, salīmēšanas, saaudzēšanas, apzāģēšanas mašīnas, izveidota jauna līmes virtuve, jauna aspirācijas sistēma, kam līdztekus veikta ražošanas ēku un infrastruktūras būvniecība,» uz padarīto darbu apjomu norāda A. Ramoliņš. Viņš atzīst, ka tieši infrastruktūras darbos liela pretimnākšana bijusi no Kuldīgas novada pašvaldības. «Pieslēdzām ražotnes ūdensapgādes un kanalizācijas (tostarp lietus ūdeņu) pie pilsētas infrastruktūras, tāpat pašvaldība labiekārtoja ielu pa kuru pašlaik tiek novirzīti kravas auto, kuri ved pasūtītājiem Kuldīgā saražoto saplāksni,» uzsver A. Ramoliņš. Viņš arī norāda, ka uzņēmums sākotnēji ražotnes pārņemšanas brīdī solīto nodarbināto skaitu (70 -80) ir pārpildījis dubultā, jo pašlaik tajā ir nodarbināti 140. «Gada laikā nodarbināto skaits pieaugs vēl aptuveni par 30, tādējādi sasniedzot aptuveni 170, kas arī ir maksimālais,» tā A. Ramoliņš. Viņš atzīst, ka jaunās darba vietas būtībā radīs situāciju, kad uzņēmums kļūs par lielāko privāto darba devēju visā novadā. «Kuldīgas pašvaldības vadība saprot darba vietu nozīmi, tāpēc ir liela pretimnākšana visos iespējamos jautājumos un arī saskaņota darbība, kas, piemēram, ūdens infrastruktūras izveidē bijusi ļoti svarīga sekmīgai ražotnes attīstība,» tā A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka būtisks atbalsts ražotnes pārapbruņošanā bija valdības zaļā gaisma SIA Stiga RM pieteiktajam investīciju projektam 11,465 miljonu eiro kā rezultātā uzņēmums varēs izmantot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 2,87 milj. eiro apmērā.

Meklē jaunus tirgus Pašlaik uzņēmuma izstrādājumi tiek eksportēti ne tikai uz daudzām Eiropas, bet arī Āzijas valstīm. «Eksportējam uz Poliju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Lielbritāniju, Spāniju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Turciju, Itāliju turklāt dažādā stadijā ir piegādes uz Čehiju, Ķīnu, Kanādu, kā arī Dienvidkoreju,» tā uz lūgumu minēt valstis, kuru pircēji iegādājušies Kuldīgā ražoto saplāksni, atbild A. Ramoliņš. Viņš arī atzīst, ka ir iecere mainīt līdzšinējo potenciālo noieta tirgus meklēšanu, proti pašlaik uzņēmuma darbinieki dodas ārvalstu vizītēs pie potenciālajiem saplākšņa pircējiem, savukārt jaunais modelis būtu, kad ārvalstu potenciālie produkcijas pircēji brauc uz Kuldīgu un iepazīstas ar ražotni, tās iespējām. «Pašlaik dienas kārtībā ir vizīte Dienvidkorejā, bet pēc tam lēnām iedzīvināsim jauno klientu piesaistes koncepciju, kurai ir labs sākums šā gada sākumā, kad ražotni ir apciemojušas jau vairākas Turcijas, Polijas uzņēmēju delegācijas,» tā A. Ramoliņš. Pērn saplākšņa ražotnes apgrozījums bijis nepilni 8 milj. eiro, bet perspektīvā tas tiek lēsts 20-25 milj. eiro līmenī. «Pašlaik no aptuveni 16,5 milj. eiro Stiga RM neto apgrozījuma pērn 50% ģenerēja mežizstrāde un apaļkoksnes transporta pakalpojumi, un 50 nāca no saplākšņa rūpnīcas, bet perspektīvā būs apgriezti proporcionāls 2/3 – saplākšņa rūpnīca un 1/3 mežizstrāde un apaļkoksnes transporta pakalpojumi,» nākotnes perspektīvu iezīmē A. Ramoliņš. Viņš norāda, ka uzņēmums ir samazinājis savas aktivitātes apaļkoksnes pārvadājumu segmentā, savukārt mežistrāde ir palikusi aptuveni tajās pašās pozīcijās.

300% kāpums

2018. gada janvārī ražotne sasniegusi savdabīgu rekordu 2500 m3 saplākšņa. «Priekš Stiga RM, kas bērza saplākšņa ražošanā sāka strādāt tikai 2014. gada nogalē tas ir milzīgs skaitlis,» uzsver A. Ramoliņš. Viņš arī norāda, ka 2016. gada decembrī saplākšņa ražošanas apjoms bija aptuveni 1100 m3, pērnā gada decembrī jau 2200 m3. «Divu – trīs mēnešu laikā ražošanas apjomu plānojam sasniegt 3000 m3 un līdz 4000 m3 mēnesī gan tikai līdz šā gada nogalei, jo lai šo iezīmēto mērķi sasniegtu ir nepieciešama vēl viena jauna lobskaidas žāvētava, kura ir pasūtīta, taču vēl nav piegādāta,» tā A. Ramoliņš. Pērn kopumā Kuldīgā saražoti 17700 m3 bērza saplākšņa.

Resursu netrūkst Pašlaik ražotnei bērza finierkluču noliktavā ir trīs nedēļu rezerve, kuru paredzēts palielināt. «Finierkluču piegādē korekti līgumus pilda valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, SIA Krauzers un SIA Metsa Forest Latvia, tāpēc ražošanas izevielu trūkums neraugoties uz ilgstoši slapjo laiku nejūtam,» uz jautājumu par apaļkoksnes resursiem atbild A. Ramoliņš. Viņš piemetina, ka arī Stigai RM kā mežsaimniecības uzņēmumam ir iespējas nodrošināt finiera ražotni ar nepieciešamajiem apaļkoksnes sortimentiem, jo uzņēmuma īpašumā ir aptuveni 5000 ha mežu. «Tad, kad tiks pabeigti iecerētie darbi un šķeldas nolikatva tiks pārcelta uz citu vietu (kur pašlaik notiek būvdarbi), tad arī apaļkoksnes noliktavā varēs ielikt lielāku apmēru, nekā spējam pašlaik,» perspektivu iezīmē A. Ramoliņš.

Biznesa fakti: Nosaukumus: SIA Stiga RM Nozare: mežsaimniecība, kokmateriālu tirdzniecība un transportēšana, bērza saplākšņa ražošana Eksports: pašlaik 100% (no saražotā bērza saplākšņa) Strādājošo skaits: 70 (mežsaimniecība, kokmateriālu tirdzniecība un transportēšana) un 140 (saplākšņa ražošana) Neto apgrozījums: 16,5 milj. eiro 2017.g. (provizoriski dati) Atrodas: Kuldīgā (saplākšņa ražotne)

VIEDOKLIS Kopēšanas vērts piemērs Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa: Izcils piemērs tam ko spēj pašmāju uzņēmējs. Kad 2014. gada nogalē tika paziņots, ka mežsaimniecības uzņēmums mēģinās dot jaunu dzīvību jau kādu laiku dīkā esošajai finiera ražotnei Kuldīgā, tad daudzi par sekmīgu iznākumu bija skeptiski. Šodien – 2018. gada sākumā Kuldīgā ir ne tikai izveidota pilnīgi cita līmeņa ražotne, nekā tā bija pirms vairāk nekā trijiem gadiem. Tas ir izcils piemērs no kura varētu pamācīties valsts amatpersonām, kā reanimēt bankrotējošas ražotnes. Saplākšņa ražotnes reanimācija ir spilgts pozitīvs piemērs, pretstatā Liepājas metalurgam, kur ar visa veida pretendentu atlasēm un milzīgām iztērētām summā, metalurģija Latvijā ir beigusies. Vietējā kapitāla uzņēmējs ir radījis 140 darba vietu Kuldīgā un tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nav jādodas peļņā uz ārzemēm, savukārt valstij tie nodokļu maksātāji un vienlaikus maksātspējīgi – patērētāji – klienti citiem.

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*