Ar koku kā materiālu esmu pazīstams gana sen. Kā viss pasaulē, tas ir ar priekšrocībām un trūkumiem. Ja man jautā, kuram no pamatmateriāliem (stikls, metāls, betons, koks, u.c.) ir vairāk priekšrocību, salīdzinot ar trūkumiem, viennozīmīgi – tas ir koks! Ja pēkšņi vienu dienu pavērtos debesis un mums tiktu atņemts viens no pamatmateriāliem… zinu, bez visiem materiāliem būtu grūti, bet es noteikti aizstāvētu koku!
Savulaik, bija uzskats, ka no koka var būvēt tikai amatnieciskas un “rupjas” lietas, būvniecības piemērā – guļbaļķu māju. Nu, nu… Kad cilvēks iekāpj lepnā auto un uz priekšējā paneļa redz koka apdari, tā tiek uzskatīta par luksusa pazīmi,. Ja redzam un saprotam, ka materiāls (koks) un tā izmantošana attīstās kopā ar tehnoloģijām, mums paveras daudz iespēju.
Koks ir ļoti moderns materiāls! Ja mēs varētu apvienot mūsu senču prasmes ar mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, rezultāti būtu pārsteidzoši.
Koks Latvijā nav nekas jauns: ja dzīvo pilsētā, varbūt ir grūti pamanīt, ka Latvijā koku ir daudz?!
Es, braucot no darba uz mājām, nelielā ceļa posmā lieliski redzu meža valdonīgo dabu un tā spēju pašam ataugt, Visas padomju laiku pļāvas, nu zaļo kā meži.
Mītu un maldu sabiedrība, kas uztraucas par cirvja vai zāģa skaņu, motorzāģu nīdēju kultūra ir ļoti aprobežotas domāšanas piemērs… Ja domā šādās kategorijās , tad aiz žēlastības pret kartupeļiem, nerokam tos rudenī, lai paliek zemē un sapūst!
Ja svaru kausus novieto pareizi, skaidrs, ka daba līdzsvaru lieliski rada pati. Mēs varam pārtraukt nelietderīgi un bezjēdzīgi ekspluatēt tās dziļākos slāņus! Ja mēs, runājot par resursiem, “paliekam virspusē un neejam dziļumā”, viss būs kārtībā.
Ja runājam par Mītu “koku māju ugunsnedrošību” . Pie mums klasiska domāšana: ja māja deg, tai nedrīkst izsist logus, jo tas izsauks degšanas vilni. Vācijā uzskata: lai mantas deg “ellē ratā”, bet dūmi plūst prom, un cilvēki paglābjas! Koksnes degšanā radītie dūmi ir daudz nekaitīgāki par jebkuras iedzīves degšanu (aizkari, paklāji, mēbeles)
Par koku, kā izturīgu materiālu minēšu piemēru Ja ar plastmasu pārklātas virtuves virsmas uzliekam karstu tējkannu, tā ir sabojāta un zudusi. Ja tējkannu uzliktu uz koka virsmas, mēs “apbrūnināto caurumu” varētu izslīpēt. Cerams ar laiku sabiedrībā sapratīs, ka ugunsgrēka laikā galvenais ir izglābt cilvēkus, nevis domāt, kā “izremontēt pēc ugunsgrēka”...
Koks un energoefektivitāte. Rīgas Tehniskajā universitātē materiālu mācībā runā par betonu un metālu, kā pamatmateriāliem. Attiecīgi energoefektivitātei veltītas ap 10 akadēmiskās stundas. Tas rada priekšstatu, ka senāk būvēja labas ķieģeļu mājas, tagad betona un ar biezu siltinājumu. Koks kā materiāls faktiski netiek pieminēts. No akadēmiskā skatpunkta mēs esam “betona un metāla varā”. Labi vēl, ka neviens nesaka, ka koks ir slikts!
Taču jāatzīst, ka par laimi māju būvniecībā, lai arī vēl krietni par maz, koku lieto plašāk un brīvāk, kas gan ir atkarīgs no būvētāja un pasūtītāja izglītības līmeņa un arī turības. Vēlme pēc koka būvniecības izglītotākajā un zinošākajā sabiedrības daļā pieaug.
Dalīties Facebook
