Agrā rītā, pirms saule izgaismo dabas košās krāsas, sākas ceļojums uz Maiju biosfēras rezervātu (MBR). 

Pēc četru stundu brauciena cauri Gvatemalas ziemeļdaļai (Petēnai) braucēji sasniedz oficiālo ieeju rezervātā – vārtus, kas uz lielo koku fona aiz tiem izskatās mazi. Apkārtējā teritorijā lopkopība un nelikumīga kokmateriālu ieguve jau ir iznīcinājusi mežu. Rezervāts ir pēdējais cietoksnis cīņā pret mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Kad apmeklētāji ieiet džungļu biezoknī, saules stari plūst cauri biezajai lapotnei un apkārt skan dažādas džungļiem raksturīgas skaņas. Krāšņi koki 15-20 metru augsti koki, pa tiem traucas bļauri un zirnekļu pērtiķi, Centrālamerikas lielākajā vienlaidus aizsargājamajā teritorijā viesus sagaida putnu koris. 

FSC sertifikācija un Maiju biosfēras rezervāts (MBR)

Pirms četrdesmit gadiem Petēnas mežus apdraudēja pieaugošais kokrūpniecības un lopkopības nozaru spiediens, kas vietējās kopienās raisīja bažas. Gvatemalas valdība 1990. gadā izveidoja Maiju biosfēras rezervātu, lai aizsargātu dabas un kultūras mantojuma teritoriju nākamajām paaudzēm.

Vairāk nekā divus miljonus hektāru lielajā rezervāta mežu platībā varas iestādes piešķīra teritorijas vietējo kopienu mežu koncesijām, ļaujot kopienām pierādīt, ka tās spēj resursus apsaimniekot ilgtspējīgi. Pašlaik deviņas kopienas pārvalda koncesijas un FSC sertifikātus, kas apliecina, ka tās apsaimnieko vairāk nekā 350 000 hektāru meža.

Gida pavadībā apmeklētāji dodas uz teritoriju, kas pazīstama kā D kvadrants Uaksaktunā (Uaxactún), vienu no deviņām meža koncesijām, kur 2014. gadā notika mežizstrāde un tagad teritorija atjaunojas. Saskaņā ar kopienas locekļu teikto katru gadu vidēji tiek nocirsti aptuveni 1,5 koki uz hektāru teritorijās, kurās ir no 200-300 kokmateriāliem noderīgu koku. Mērķa teritorijās ciršanas cikls ir no 30 līdz 40 gadiem, kas nozīmē, ka līdz 2054. gadam D kvadrantā netiks nocirsts neviens koks.