Meža un saistīto nozaru attīstības problēmas un perspektīvas klimata izmaiņu laikmetā Latvijā un Eiropā


Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" arī šogad – 10. decembrī, rīko jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā."


KONFERENCES ATKLĀŠANA

Irēna Kokina, Daugavpils Universitātes rektore 
Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA - KLIMATS, TĀ IZMAIŅAS PAGĀTNĒ UN ŠOBRĪD. LATVIJAS UN PASAULES KONTEKSTS

Oglekļa uzkrājums mežos ilgākā laika periodā. Piesaiste dažādām stratēģijām (ar piemēra palīdzību), bojājumu mazināšana mežos
Dr. Āris Jansons, LVMI Silava vadošais pētnieks

Klimats, tā izmaiņas pagātnē un šobrīd
Dr. Normunds Stivriņš, Epicentrs valdes loceklis

Valsts mežu zemi apsaimniekojošas kapitālsabiedrības stratēģija ilgtspējīgai resursu izmantošanai pārmaiņu laikmetā
Mārtiņš Gaigals, LVM Padomes loceklis

2. SESIJA - MEŽA UN SAISTĪTO NOZARU SABALANSĒTA ATTĪSTĪBA UN VIDES AIZSARDZĪBAS PROBLĒMAS. RISKI, KAS VAR IETEKMĒT BIOEKONOMIKAS NOZARU ATTĪSTĪBU NĀKOTNĒ

Latvijas meži šodien un rīt – vai un kādas būs iespējas Latvijas mežsaimniecībai?
Dr.silv., Jurģis Jansons, LVMI Silava vadošais pētnieks

Rīcība atbildīgām pārmaiņām – fosilo resursu aizstāšana ar ilgtspējīgas mežsaimniecības produktiem
Māris Būmanis, AS Latvijas Finieris valdes loceklis

Kūdras nozares attīstības problēmas un risinājumi jaunajā klimatiskajā situācijā
Uldis Ameriks, Laflora valdes priekšsēdētājs, Latvijas Kūdras asociācijas padomes loceklis

Jauno meža teritoriju ģeogrāfiskā izplatība un apsaimniekošanas izaicinājumi
Dr. Zigmārs Rendenieks, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks

Meža apsaimniekošanas un dabas aizsardzības normatīvā regulējuma ietekmes modelēšana uz Gaujas nacionālā parka ainavas fragmentācijas izmaiņām 500 gadu periodā
Mg. geogr. Andris Ziemelis, LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorants vides zinātnēs

3. SESIJA - BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA UN TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA.  SABIEDRĪBAS VĒLMES UN IESPĒJAS.  CITU EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTU PIEREDZE

Atmirušās koksnes nozīme saimnieciskajos priežu mežos īpaši aizsargājamo saproksilo vaboļu sugu saglabāšanā
Dr. Uldis Valainis, DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks

Celmu saglabāšanas ekoloģiskā nozīme ķērpju daudzveidības uzturēšanai priežu jaunaudzēs
Mg. Rolands Moisejevs, DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks

4. SESIJA - MEŽA UN SAISTĪTO NOZARU SADARBĪBAS IESPĒJU UN TO ATTĪSTĪBAS PAPLAŠINĀŠANĀS ATŠĶIRĪGU VIEDOKĻU KONTEKSTĀ EIROPAS SAVIENĪBAS LĪMENĪ

Bioekonomika Latvijā, Zemkopības ministrijas pozīcija, vajadzības un iespējas
Dr.sc.agr. Ainars Nābels-Šneiders, Zemkopības ministrijas Stratēģijas analīzes nodaļas vecākais referents

Koks – nākotnes būvniecības pamatmateriāls
Krists Slokenbergs, uzņēmuma “i2” direktors

ES attīstības virzienu un viedokļu ietekme uz Latvijas bioekonomikas nozarēm. Problēmas un risinājumi
Katrīna Zariņa, LTRK Politikas direktore

Polijas mežsaimniecība dažādu izmaiņu ietekmē
Dr.Piotr Mederski, Poznaņas Universitātes profesors

Konferences video


Atbildes uz Konferences laikā uzdotajiem neatbildētajiem jautājumiem

30.12.2020 |  LMSP
Mārtiņš Gaigals, a/s "Latvijas valsts meži" padomes loceklis Kāpēc LVM veido tik platu meža ceļu infrastruktūru? Katrs atstātais m2 ir papildus koksne. Meža autoceļus AS “Latvijas valsts meži” būvē tik platus, cik ir nepieciešams meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, lai pa tiem varētu pārvietoties kokvedējs ar piekabi un varētu organizēt drošu satiksmi pārējiem transporta līdzekļiem, kuri pārvietojas mežā. Bet, …

Āris Jansons, LVMI Silava vadošais pētnieks

23.12.2020 |  LMSP
Ja varu izteikties nezinātniski – patlaban dzīvojam situācijā, kad mežu, kokus un mežā un ar mežu strādājošos cilvēkus “spiež un slānī” no dažādām pusēm. Vienu nozīmīgu “spiediena” daļu veido likumdošana, kur varu minēt Eiropas Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Eiropas mežu adaptācijas plānu; protams, šie dokumenti nav vienīgie, ir vēl virkne citu. Šiem Eiropas mēroga dokumentiem tiek pakārtoti …

Normunds Stivriņš, Epicentrs valdes loceklis

22.12.2020 |  LMSP
Vēsturiski skatoties, ledus no Latvijas teritorijas atkāpies pirms 15 000 gadu (aptuveni) un kopš tā laika ezeros sāka uzkrāties gitija (zināms arī kā sapropelis), kuru veido nomirušie augi, aļģes un dzīvnieki. Mēs, ņemot līdzi attiecīgo urbi, iebraucam ezerā un parasti urbjam ezera vidū, kur atrodami vismazāk dažādu apstākļu skartie un ietekmētie nogulumi. Iegūto saturu izceļot, to vedam uz laboratoriju un pētām pa centimetram, milimetram vai …

Mārtiņš Gaigals, a/s “Latvijas valsts meži” padomes loceklis

21.12.2020 |  LMSP
Kas notiek, kad satiekas cilvēki, kas pārzina, runā, plāno un novērtē bioekonomiku? Viņi nešaubīgi skatās un runā plašāk par ierasto dažu vārdu pārmīšanu sociālajos tīklos. Ikdienas saziņā vai medijos, diemžēl, daudz jautājumu, kas prasa iedziļināšanos, skaram pavirši un garāmejot. Piemēram, kādus kokus audzēt – lapu kokus vai skujkokus? Kā kokus cirst vai zāģēt – pa vienam vai daudzus kopā? Vai mežā skaitīt …

Jurģis Jansons, LVMI "Silava" direktors, vadošais pētnieks

20.12.2020 |  LMSP
Gada nogalē gadās, ka tevi vēlas uzklausīt daudzi. Galvenais ir neatkārtoties! Ierasti skan jautājums: kas attiecīgajā gadā paticis? Sekojot iedzimtai īpašībai būt maksimāli paškritiskam, labprāt to pamainītu, spriežot, ko mēs varētu būt izdarījuši labāk. Attiecībā uz meža nozari, manuprāt, kritiski ir jāvērtē tās darbs ar sabiedrību. Administratīvu iemeslu dēļ daudzas aktivitātes (nereti – sasteigtas), kā redzam, notiek dažos …

Māris Būmanis, a/s “Latvijas Finieris” valdes loceklis, Attīstības un pētniecības sektora vadītājs

19.12.2020 |  LMSP
Kā strādāt meža nozarē, lai darbs būtu ilgtspējīgs? Atbildēt ir gan vienkārši, gan pagrūti: mēģināšu abējādi. Ilgtspēja bieži vien tiek skatīta kā atbildība pret vidi, pret sabiedrību, pret nākamajām paaudzēm. Latvijā mežsaimniecība ir ļoti svarīga, mūsu meži ir mūsu zaļais zelts. Šī resursa ilglaicīga un efektīva, un kompleksa izmantošana, radot maksimāli augstu pievienoto vērtību, ražojot produktus ar ilgu …

Uldis Ameriks, Laflora Valdes priekšsēdētājs, Latvijas Kūdras asociācijas padomes loceklis

18.12.2020 |  LMSP
Kūdra un klimats. Kūdras ieguve ir spēcīga Latvijas (vietējā) tautsaim­niecības nozare, kas “dzīvojusi” caur gadsimtiem. Vēsturiski fiksēts, ka pirmās kūdras ieguves vietas mūsu teritorijā darbojušās jau hercoga Jēkaba laikā. Kūdra vienmēr “glābusi” cilvēkus krīzēs, piemēram, mūsu teritoriju skārušajos karos. Ja atceramies, kādas meža platības mums bija pēc I Pasaules kara… Padomju laikos kūdra bija viens no …

Zigmārs Rendenieks, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks

17.12.2020 |  LMSP
Jautājums par t.s. “jaunajām mežu platībām” ir visai diskutabls, jo nepieciešams nodalīt divas lietas, kas nereti izsauc strīdus – meža zemes un ar mežu klātās platības. Šai sakarā var atcerēties arī pie mums pirms kāda laika parādījušos informāciju, ka mežu platības Latvijā samazinoties. Iemesls tam bija vienkāršs: pētījums veikts, neko nezinot par Latvijas mežu fondu un meža zemēm, bet izmantojot tikai un vienīgi…

Andris Ziemelis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorants vides zinātnēs

16.12.2020 |  LMSP
Latvijas dabas aizsardzības mērķi nav skaidri saprotami, “virsmērķis” (lielais mērķis) ir saglabāt bioloģisko daudzveidību. Kas tas ir un ko tas nozīmē – īsti nav saprotams. Tas nav skaidrs arī man kā biologam, par ko studiju gados ne reizi vien strīdējos ar pasniedzējiem. Manuprāt, ja runājam par t.s. “konservēšanu vai neiejaukšanos”, būtu jāskatās dabiskais scenārijs, kur daba attīstās pati (tā ir situācija ko …

Uldis Valainis, Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks

15.12.2020 |  LMSP
Vai ikdienā un darbā bieži nākas lietot vārdu “ilgtspēja”? Skatoties uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu kā procesu, vārds vai termins “ilgtspēja” nešaubīgi lietojams gana bieži. Mūsdienās pastāv daudzas ekosistēmas, kurās bez ilgtspējīgas saimniekošanas un apsaimniekošanas bioloģisko daudzveidību nodrošināt nav iespējams. Runājot par šī vārda nozīmi un izpratni, skaidrs, …

Rolands Moisejevs, Daugavpils Universitātes Biosistemātikas departamenta pētnieks

14.12.2020 |  LMSP
Jauni cilvēki un zinātne Nezināju, ar ko nodarboties un ko darīt. Kad iestājos Daugavpils Universitātē, vienubrīd sapratu – mani interesē bioloģija un zinātne kā tāda. Laikam ritot, interese auga, to noteikti stimulē Universitātes vide. Ja nāk klāt jaunas zināšanas, tev rodas jauni jautājumi, un tu turpini interesēties, uzzināt, iedziļināties, vēlies tikt pie atbildēm. Ceru drīzumā aizstāvēt doktora darbu un pētījumus turpināt, jo par tiem ir …

Ainars Nābels-Šneiders, Zemkopības ministrijas Stratēģijas analīzes nodaļas vecākais referents

13.12.2020 |  LMSP
Ministrijas, kam it kā vienotas intereses, nedarbojas vienoti. Kā to līdzsvarot vai labot? Parasti, ja kāda ministrija izstrādā dokumentu vai plašāka mēroga rīcības plānu, tā sadarbojas ar citām ministrijām: tas notiek dažādu darba (vai sadarbības) grupu ietvaros. Attiecīgajos procesos iesaistītie allaž zina, kas, kur un kā notiek. Problēma ir vēlmē (vai iespējā) dalīties ar sadarbības vai darba grupā apkopoto informāciju vai “nest to citiem”. …

Krists Slokenbergs, i2 factory īpašnieks

12.12.2020 |  LMSP
Ar koku kā materiālu esmu pazīstams gana sen. Kā viss pasaulē, tas ir ar priekšrocībām un trūkumiem. Ja man jautā, kuram no pamatmateriāliem (stikls, metāls, betons, koks, u.c.) ir vairāk priekšrocību, salīdzinot ar trūkumiem, viennozīmīgi – tas ir koks! Ja pēkšņi vienu dienu pavērtos debesis un mums tiktu atņemts viens no pamatmateriāliem… zinu, bez visiem materiāliem būtu grūti, bet es noteikti aizstāvētu koku! Savulaik, bija …

Katrīna Zariņa, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera

11.12.2020 |  LMSP
Eiropas Savienība dažādos aspektos un skatījumos ir ļoti komplekss mehānisms: gan institucionāli (domājot, cik daudz un dažādas iestādes atbild par daudziem un dažādiem jautājumiem), gan filozofiski (plašums un tvērums, kā daudzas lietas tiek diskutētas), gan politiski. Ja skatāmies institucionālo bloku – proti – ierēdņus, kas kaut ko rada, pielabo, pārskata un atkal rada no jauna, un politisko bloku, to diskusijas dalībvalstīs sajūtam izteiktāk. …

Pjotrs Mederskis (Piotr S. Mederski) Poznaņas universitātes asociētais profesors

10.12.2020 |  LMSP