Ikgadējā konference ”Wood from Finland”, kas notika 15. un 16. februārī Helsinkos, pulcēja rekordlielu auditoriju: gandrīz 500 pasaules koksnes nozares profesionāļu pulcējās, lai aktualizētu nozares īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvas. Papildus tirgus pārskatiem pa valstīm tika prezentēti priekšlasījumi par tādām tēmām kā pasaules ekonomika, situācija Ķīnā un dabas resursu izmantošana nākotnē.

Pasākumu atklāja ārlietu ministrs Pekka Hāvisto, kurš iepazīstināja ar drošības politikas situāciju pasaulē. Papildus pārliecinošam atbalstam, kas nepieciešams Ukrainai, ministrs P. Hāvisto uzsvēra, cik svarīgs ir dialogs Eiropas Savienībā.

”Ir jāsaglabā atvērtība gan attiecībā uz tirdzniecību, gan investīcijām. Nepieciešama arī ekonomikas diversifikācija, un dialogs ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir būtisks, lai izvairītos no tirdzniecības barjerām starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm”.

Danske Bank vecākā analītiķe Minna Kūsisto (Minna Kuusisto) sacīja, ka pasaules ekonomikas perspektīvas ir pozitīvākas, nekā gaidīts. Inflācija sasniedza augstāko punktu, un vairākas bankas pārskatīja izaugsmes prognozes, tās paaugstinot. Paziņotās recesijas vietā ekonomikai vajadzētu augt trīs iemeslu dēļ. Maigā ziema un elektroenerģijas tirgū novērotā pieprasījuma elastība ļāva apturēt enerģijas cenu kāpumu un atgriezt elektroenerģijas cenas pirmskara līmenī. Ekonomiku ir stimulējusi arī Ķīna, kur pēc C19 ir atvērts tirgus. Trešais faktors ir spēcīgs darba tirgus un līdz ar to arī rekordliels nodarbinātības līmenis. Tomēr inflācijas kāpuma paātrināšanās, ko cita starpā izraisījis augošais pieprasījums pēc precēm Ķīnā, joprojām ir tuvākā termiņa risks, un procentu likmes vēl kādu laiku saglabāsies augstas. Runājot par ilgtermiņa ekonomikas un uzņēmējdarbības tendencēm, Kuusisto kungs uzsvēra ģeopolitiskos riskus, jaunus profesionāļus, piemēram, pieaugošās ESG (”Vides, sociālās un pārvaldības (ESG) investīcijas” ir uzņēmumu uzvedības standartu kopums, ko sociāli apzinīgi investori izmanto, lai pārbaudītu potenciālās investīcijas) prasības un globālās demogrāfiskās pārmaiņas.

Helsinku Universitātes Lauksaimniecības un mežsaimniecības fakultātes Darba vides profesors Lauri Hetemeki (Lauri Hetemäki) savā prezentācijā aplūkoja nākotnes izaicinājumus un iespējas pasaules mežsaimniecības nozarē. Viņš norādīja, ka, lai gan paredzams, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc kokmateriāliem un koksnes izejvielām palielināsies līdz pat 25%, to izmantošana arī diversificēsies. Lai saglabātu ilgtspējību, meža lietotājiem arvien vairāk būs jāatrod sinerģija un jāsamazina dabas izmantošanas negatīvā ietekme. ”Tomēr kokrūpniecības nozarei var būt būtiska loma ilgtspējīgas nākotnes īstenošanā, jo īpaši pilsētās,” uzsvēra Lauri Hetemeki.

Izmaiņas pasaules preču plūsmās

Ķīna, kas ir svarīgs Somijas kokmateriālu eksporta tirgus, ir cietusi no C19 sekām. Šīs valsts IKP 2021. gada pirmajā ceturksnī strauji samazinājās, pagājušo gadu noslēdzot ar 3%. Tagad, kad ierobežojumi ir atcelti, Ķīna rēķinās ar lēnu un pakāpenisku tirgus atveseļošanos, un paredzams, ka IKP pieaugums nākamgad sasniegs 6%.

Paredzams, ka kokmateriālu imports palielināsies, jo pieaugs ražošanas apjoms. Kokmateriālu un apaļkoku imports 2022. gadā atgriezīsies 2015. gada līmenī – kokmateriālu imports samazināsies par aptuveni 10%, sasniedzot 17,3 miljonus kubikmetru. Tirgū dominē Krievija, kurai pat ekonomiskās lejupslīdes laikā izdevās palielināt savu tirgus daļu līdz 69%. Pagājušajā gadā Somija uz Ķīnu kopumā eksportēja 881 000 m3 zāģbaļķu, un, neraugoties uz importa samazināšanos, Somija palielināja savu tirgus daļu no 3,5% līdz 5,1%. Tas lielā mērā ir saistīts ar Kanādas tirgus daļas samazināšanos. Krievijas iespējas palielināt eksporta apjomus uz Ķīnu ierobežo loģistikas un mežizstrādes problēmas.

Amerikas Savienotajās Valstīs pagājušajā gadā tika izmantoti aptuveni 83 miljoni kubikmetru koksnes, no kuriem nedaudz vairāk nekā trešdaļa tika novirzīta jaunbūvēm. Tomēr dažu gadu ilgais jaunās būvniecības bums ir beidzies, un paredzams, ka šogad jauno mājokļu celtniecības uzsākšana samazināsies nedaudz zem normālā līmeņa, sasniedzot aptuveni 1,3 miljonus. Paredzams, ka kokmateriālu patēriņš samazināsies par aptuveni 6%.

Kanādā, īpaši Britu Kolumbijā, kokmateriālu ražošanas apjomi strauji samazinājās. Pēdējo desmit gadu laikā ražošana ir samazinājusies līdz pat 30%. Galvenais iemesls tam ir kukaiņu invāzija, kas jau vairākus gadus ir nomocījusi šo reģionu, samazinot mežizstrādes iespējas un izraisot kokzāģētavu ražošanas samazināšanos izejvielu pieejamības problēmu dēļ. Koksnes trūkumu Ziemeļamerikas tirgū daļēji ir aizpildījusi Eiropa, bet jaunas kokzāģētavas ir parādījušās arī ASV dienvidos, palielinot valsts koksnes ražošanas jaudu par 40%.

Pasākuma noslēgumā kokzāģētavu asociācijas prezidents un izpilddirektors Tino Ālto (Tino Aalto) raksturoja vidi, kurā darbojas nozare, un uzsvēra aktīvas lobēšanas nozīmi, lai saglabātu veselīgu vidi kokrūpniecībai. Valstu un Eiropas līmenī tiek apspriestas vairākas iniciatīvas, kas var ietekmēt tādus jautājumus kā izejvielu pieejamība un loģistikas izmaksas. Pēc izpilddirektora domām, lēmumu pieņemšanā lielāka uzmanība būtu jāpievērš konkurētspējas uzlabošanai un koksnes izejvielu pieejamības nodrošināšanai. Tino Ālto noslēdza pasākumu ar pozitīvu vēstījumu: nozares labākās dienas vēl tikai priekšā.

”Kokrūpniecība nav problēma, bet gan svarīga risinājuma daļa cīņā pret klimata pārmaiņām”

Kokzāģētavu asociācija ir neatkarīgo kokzāģētavu nozares pārstāvju organizācija, kas dibināta 1945. gadā. Tās biedri ir 30 uzņēmumi, kas saražo nedaudz vairāk nekā pusi no Somijas zāģmateriālu produkcijas. Zāģmateriālu un to pārstrādes produktu eksporta vērtība 2021. gadā bija aptuveni 2,9 miljardi eiro. Visi izejmateriāli ir vietējie. Zāģbaļķi veido divas trešdaļas no meža īpašnieku ienākumiem no mežizstrādes. Koksne ir ilgtspējīgs un klimatam draudzīgs atjaunojams materiāls, pēc kura pieprasījums pastāvīgi pieaug.