Šogad, 29.-30. oktobrī Vankūverā, Kanādā notikušajā Pasaules koksnes samitā (Global Wood Summit) paustās atziņas plašākā mērogā liecina gan par aktuālajām problēmām meža nozarē, gan arī iespējām. Tika uzsvērts, ka pasaulē kopumā apaļkoksnes sāk pietrūkt. Tas nozīmē, ka nozarei ir gan problēmas, gan jaunas iespējas. Vankūveras samitā pasaules koksnes tirgu eksperti pievērsās būtiskiem jautājumiem par koksnes pieejamību. Speciālisti uzsvēra, ka viennozīmīgi nevar apstiprināt to, ka nepieciešamie koksnes apjomi trūkst jau tagad, taču ir skaidrs, ka pasaulē pieejamas apaļkoksnes daudzums dažādu iemeslu dēļ samazinās.

Pasaules kokmateriālu tirgus eksperti norādīja, ka jau tagad kokrūpniekiem trūkst lētas koksnes. Koksne “kā tāda”, protams, nav pazudusi, bet strauji izsīkst lēto kokmateriālu avoti. Iemesli ir dažādi, sākot no piegādes traucējumiem un tirdzniecības politikas izmaiņām, un beidzot ar ekonomikas lejupslīdi Ķīnā, kur jo krasi samazinājies pieprasījumu pēc kokmateriāliem.

Mizgraužu invāzijas periods Britu Kolumbijā, Kanādā, un dažās Eiropas daļās nodrošināja īslaicīgu lētas koksnes pārpalikumu. Koksnes kaitēkļu invāzija Kanādā un līdzīgas problēmas Eiropā radīja pieejamus miljoniem kubikmetru lētas koksnes, kas nonāca tirgū. Šobrīd šie apjomi beidzas. Tas, savukārt, nozīmē, ka visā pasaulē sāk samazināties koksnes piegādes kokrūpniekiem. Tā kā Eiropā ir ļoti labi attīstīta kokrūpniecība, apaļkoksnes piedāvājuma samazināšanās ietekmēs tās jaudu. Turklāt, piemēram, Somija un Zviedrija jau plāno samazināt mežizstrādes apjomus pat par 25%, tā koksnes piedāvājumu ierobežojot vēl vairāk.

Situāciju sarežģītāku padara arī aizliegums importēt apaļkoksni no Krievijas, kas būtiski ietekmēja valstis, kuras bija atkarīgas no Krievijas kokmateriālu piegādēm. Šis ierobežojums ir radījis problēmas arī tirgos citur pasaulē, jo importam no citām valstīm ir grūtības pilnībā aizvietot koksnes apjomus no Krievijas. Krievija izmanto dažādus apkārtceļus, lai caur trešajam valstīm tomēr iekļūtu koksnes tirgos Eiropā un citur. Krievijas koksne pasaulē “parādās”, kā kokmateriāli no Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Gruzijas un citām līdz šim kokmateriālu eksporta tirgos, faktiski, nepārstāvētām un visai eksotiskām valstīm...

Eksperti norāda arī uz stingrāku dabas saglabāšanas un aizsardzības politiku, kas arvien vairāk samazina apaļkoksnes pieejamību – īpaši Ziemeļamerikā. Kanādā un ASV jaunu aizsargājamo teritoriju izveide un seno mežu aizsardzības politika arvien vairāk ierobežo piekļuvi mežiem, ko tradicionāli izmanto koksnes ieguvei. Ilustrējot situācijas sarežģītību, eksperti norāda, ka dabas aizsardzības prasību pasākumiem var būt tālejošas sekas, kas radītu t.s. “domino efektu”. Pieprasījums pēc koksnes pasaulē pastāvīgi palielinās, taču pieejamība tai tiek aktīvi ierobežota.

Jāatzīst, ka ierobežotā apaļkoku piedāvājuma apstākļos, tomēr, meža īpašnieki, koksnes eksportētāji, var gūt labumu, jo īpaši Kanādas Britu Kolumbijā, arī Eiropas Baltijas jūras baseina valstīs. Zemēs ar ievērojamu kokzāģēšanas infrastruktūru, bet ierobežotiem vietējiem kokmateriālu resursiem, piemēram, Ķīnā, iespējams, radīsies izejvielu trūkums. Tas varētu pavērt jaunas tirgus iespējas kokmateriālu ražotājiem un eksportētājiem. Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Japāna, arābu valstis, iespējams, aktīvi meklēs kokmateriālus pasaulē, lai atbalstītu un nodrošinātu savu kokrūpniecību.

Koksnes tirgus eksperti norāda, ka Jaunzēlande varētu īslaicīgi palielināt skujkoku apaļkoksnes eksportu. Perspektīvā gan sagaidāms, ka Jaunzēlandes mežizstrādes apjomi ap 2030. gadu sāks samazināties, vēl vairāk ierobežojot piedāvājumu pasaulē. Samazinoties Jaunzēlandes eksportam, pieprasījums pēc zāģmateriāliem no Kanādas un Ziemeļeiropas varētu pieaugt vēl vairāk.

Raugoties nākotnē, tiek prognozētas apaļkoksnes un zāģmateriālu cenu svārstības ar vispārēju augšupejošu tendenci. Tā sāksies ap 2028. gadu un sasniegs kritisko fāzi līdz 2030. gadam. Līdz šai iespējai pasaules mežrūpniekiem jādzīvo vēl pieci gadi, kā uzsver koksnes tirgus eksperti, norādot, ka meža nozares turpmākais ceļš ietver pašreizējo problēmu pārvarēšanu, līdz materializēsies potenciālais augšupejas periods.

Kanādas kokmateriālu ražotājiem nākamie pieci gadi var piedāvāt pakāpenisku, bet daudzsološu tirgus apstākļu uzlabošanos. Tā kā pasaulē samazinās piedāvājums, jo īpaši lētās koksnes piedāvājums, Kanādas Rietumu, kā droša skujkoku zāģmateriālu avota nozīme pasaules mērogā varētu kļūt vēl svarīgāka – īpaši tāpēc, ka importētājvalstis cenšas saglabāt savu ražošanu nepieciešamajā līmenī.