Kokmateriālu tirgus situācija 2017

26.09.2017 |  Māris Liopa

Tā kā Latvija ir aktīvs tirgus dalībnieks koksnes tirgos gan Eiropā gan citur pasaulē un mūsu tautsaimniecība lielā mērā balstās uz ienākumiem , kas gūti eksportējot kokmateriālus, ļoti svarīgi ir prognozēt situāciju, kas nosaka šīs aktivitātes.



Skatoties uz 2017 gadu, var teikt , ka Latvijā vairāki lieli uzņēmumi, tomēr, ir pasargāti no Baltijas apļkoksnes industrijas peripētijām. Ja materiāls kļūst relatīvi dārgāks Baltijā, tad uzņēmumi, kas importē zāģmateriālus novirza aktīvākus vektorus uz Krieviju un Baltkrieviju. Protams, jāievēro, ka ļoti liels procents zāģmateriālu tiek eksportēts uz Lielbritāniju. Jāpiezīmā arī, ka Lielbritānijā pircēji pamatā uzstāj uz to, lai koksnei būtu FSC sertifikāts.

Kopumā ir pozitīva tendence cenām kāpt, jo vētra Vācijā šogad liek vāciešiem koncentrēties uz egles kokmateriāliem, kas rada t.s. “shortage” gaisotni Japānas un Francijas priedes produktiem. Polijas vētrā nogāztā koksne pamatā tiks realizēta papīrmalkā, kas noteikti neatstās iespaidu uz Baltijas papīrmalkas cenām, jo pateicoties jaunajiem projektiem Somijā ir pieaugušas papīrmalkas cenas, kas nozīmē, ka mežistrādi un zāģbaļķu pieejamību Baltijā tam nevajadzētu iespaidot. Pasaules mērogā, ja runājam par vētru papildus postījumiem ASV Kalifornijā, Floridā, un Karību salās – tomēr, pastarpināti atstās iespaidu uz kokmateriālu pieprasījuma pieaugumu - jautājums ir tikai vai Baltija to izjutīs? Ja Zviedrija un Vācija sāks vairāk eksportēt uz ASV, tad mazāk, attiecīgi, paliks tirgus sektoriem uz Lielbritāniju un pārējo Eiropu, kas visai iespējams, var paaugstināt pieprasījumu pēc Baltijas koksnes. Igaunijā apaļkoksnes cenas kāpj, jo ir pieaugušas un vēl pieaugs ražošanas jaudas (ap +700 000 m3 zāģmateriālu gadā) arī 2018. gadā. Uz 2017. gada ceturto ceturksni zāģmateriālu cenas Baltijā ir pieaugušas ap + 10 EUR, kas bija balstīts uz resursu cenu pieaugumu, bet ne pieprasījuma pieaugumu. Tas nozīmē, ka tad, kad būs pieejams lielāks apaļkoksnes apjoms ziemā, iespējams būs arī spiediens uz cenu samazinājumu zāģmateriāliem - pie noteikuma, ka Lielbritānijas mārciņas vērtība pret EUR nepieaugs, vai arī ja angļi šī gada ceturtajā ceturksnī nepacels cenu pietiekošā līmenī tiem līgumiem, kas cenu nosaka britu mārciņās. Protams, ir ļoti daudz nezināmo, bet izskatās, ka Centrāleiropas tirgi akceptē cenu kāpumu zāģmateriāliem, gan eglei, gan priedei un britiem visdrīzāk nāksies pacelt cenas pa +15 mārciņām pēdējā ceturksnī, lai kompensētu mārciņas kritumu.

Visu t.s. “labo gaisotni” var izjaukt tikai Zviedrija. Ja zviedri samazinās cenu zāģmateriāliem vai neprasīs palielinājumu - tad mums būs jāseko, jo mums (Baltijas valstīm ) ir maza nozīme cenu veidošanā Eiropas zāģmateriālu tirgū.


Māris Liopa, LMSP priekšsēdētājs, balstoties uz informāciju, kas gūta konsultējoties ar koksnes tirdzniecības uzņēmumu vadītajiem

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*