28. februārī vairāki Eiropas Savienības enerģētikas ministri aicināja pārējās bloka valstis Krievijas iebrukumu Ukrainā uzskatīt par par pagrieziena punktu Eiropai enerģijas iegūšanai.

Pieprasījuma samazināšana Eiropā pēc oglēm, naftas un gāzes, ko importē no Krievijas, būtu "labākais veids, kā stāties pretī Vladimiram Putinam", pirms ministru sanāksmes Briselē sacīja Īrijas vides un klimata ministrs Īmons Raiens. "Atkarība no fosilā kurināmā mums ir maksājusi dārgi," sacīja Ī. Raiens, atsaucoties gan uz ES atkarību no Krievijas resursiem, gan klimata jautājumiem.

Spānijas enerģētikas ministre Terēza Ribera sacīja, ka paļaušanās uz Krieviju ir radījusi "milzīgu trauslumu" Eiropas enerģētikas sistēmā, kas prasa strauju pāreju uz tīrākiem un līdz ar to ne-Krievijas avotiem.

Iepriekšējiem runātājiem netieši piebalsoja arī Beļģijas enerģētikas ministre Tinne van der Straetena. Viņa norādīja, ka karš, neskatoties uz tā apmēriem un notiekošajām šausmām, nav pārtraucis gāzes plūsmu no Krievijas uz ES...