Jaunajai Eiropas Savienības vides komisārei uzdots risināt augošo ūdens resursu krīzi

20.09.2024 |  Euronews Green

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja 17. septembrī paziņoja, ka “ūdens resursu noturība ir viņas otrā pilnvaru termiņa galvenā prioritāte”, tāpēc viņa par jauno vides politikas vadītāju izvēlējusies Džesiku Rosvālu (Jessika Roswall).

Zviedrijas valdības ministre Džesika Rosvāla 17. septembrī tika iecelta par vides, ūdens noturības un konkurētspējīgas ekonomikas portfeļa pārraugu nākamajā Eiropas Komisijā, lai vadītu ES pasākumus, reaģējot uz arvien biežāk sastopamajiem sausuma un plūdu periodiem. 51 gadu vecajai Džesikai Rosvālai būs jāizstrādā ūdens noturības stratēģija, ko Ursula fon der Leiena šā gada sākumā atlika, saņemot pilsoniskās sabiedrības grupu protestus. Paziņojot par D. Rosvālas iecelšanu amatā, U. fon der Leiena teica, ka ūdens resursu jautājums turpmākajos gados būs viena no galvenajām prioritātēm.

D. Rosvāla, kas pašlaik ir Zviedrijas ES lietu ministre un nāk no tās pašas Eiropas Tautas partijas (EPP) politiskās saimes kā U. fon der Leiena, pateicās par viņai izrādīto uzticību un par portfeli, kas būs “atslēga uz ES konkurētspējas veicināšanu un pāreju no fosilā kurināmā”.

Liberālo spārnu pārstāvošā parlamentāriete Emma Vīsnere (Zviedrija/Renew Europe) atzinīgi novērtēja tautietes izvirzīšanu, sakot, ka viņa labprāt sadarbotos, lai izstrādātu jaunu ūdens politikas paketi, nosaucot to par “Zilo vienošanos”. Vācijas likumdevējs Pēters Līse (EPP) sacīja, ka Rosvāla ir "laba izvēle", vienlaikus aicinot uz "pragmatiskāku pieeju vides politikai".

“Pirmām kārtām mazāk birokrātijas, un pretrunīgu mērķu gadījumā, piemēram, starp ķīmisko vielu aizliegumiem un klimata aizsardzību, lēmumi jāpieņem par labu klimata aizsardzībai,” izteicās Peters Līse.

Zviedru politiķe bija viena no četriem 17. septembrī ieceltajiem komisāriem, kuri būs nozīmīgi, lai nodrošinātu Eiropas “Zaļā kursa” tiesību aktu īstenošanu, tostarp juridiski saistošo mērķi līdz 2050. gadam sasniegt oglekļa neitralitāti. Pārējie komisāri ir Spānijas ekoloģiskās pārejas ministre Teresa Ribera (“Tīra un taisnīga pāreja”), Nīderlandes pārstāvis Vopke Hoekstra (klimats) un Dānijas attīstības un klimata ministrs Dans Jorgensens (enerģētika un mājokļi).

Jautāta, kā lēmumus pieņems komisāri, kuru portfeļi pārklājas, U. fon der Leiena skaidroja, ka “galvenais princips ir koordinācija”, un norādīja uz “realitāti, ka viss ir savstarpēji saistīts”.

Sāra Johansone (Sarah Johansson), Eiropas Vides biroja (EEB) vecākā referente ūdens piesārņojuma novēršanas politikas jautājumos, uzsvēra, ka ir svarīgi, lai likumdevēji ieviestu spēkā esošos vides tiesību aktus, piemēram, Ūdens pamatdirektīvu, un sistemātiski risinātu trīskāršās klimata, bioloģiskās daudzveidības un piesārņojuma krīzes pamatcēloņus.

“[Nākamajam vides komisāram] būs izšķiroša atbildība aizsargāt un atjaunot Eiropas saldūdens ekosistēmu veselību, lai nodrošinātu ūdens resursu noturīgu Eiropu, kas nodrošina tīru ūdeni pietiekamā daudzumā nākamajām paaudzēm,” S. Johansone pavēstīja Euronews.

WWF Europe direktore Estera Asina (Ester Asin) sacīja, ka faktiskais progress klimata pasākumu īstenošanā un zaļās pārejas veicināšanā lielā mērā būs atkarīgs no katra U. fon der Leienas komisāra (26) konkrētajiem pilnvarojumiem un viņu vēlmes sadarboties savā starpā.

“Mums ir jāturpina precizēt dabas atjaunošanas un aizsardzības nozīme, jo īpaši saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ūdens noturību,” papildināja E. Asina.

Pagājušajā nedēļā uzstājoties vides konferencē Minhenē, U. fon der Leiena norādīja uz ūdens jautājumu risināšanas steidzamību, sakot, ka “2050. gadā pasaulē varētu būt plūdi un ūdens patēriņa ierobežojumi”. Steidzamību pasvītroja Portugāles ministra nesenais aicinājums, ko atbalstīja vēl 21 dalībvalsts, palielināt ūdensapgādes drošību Eiropā.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) datiem aptuveni 20% Eiropas teritorijas un 30% Eiropas iedzīvotāju konkrētā gadā cieš no ūdens trūkuma, un ar to saistītās ekonomiskās izmaksas ir aptuveni 9 miljardi euro gadā, neskaitot ekosistēmām nodarīto kaitējumu. ES vides uzraudzības iestāde arī lēš, ka līdz gadsimta beigām ūdens trūkuma ietekmes novēršana varētu sasniegt 65 miljardus eiro gadā, zaudējumus galvenokārt izjūtot lauksaimniecībā un pārtikas sistēmās un enerģētikas nozarē, kā arī sabiedriskajā ūdens apgādē.

Tāpat Komisija ir aprēķinājusi, ka kopējās plūdu risku mazināšanas izmaksas laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam ir jau vismaz 14 miljardi euro.

Pasaules ūdens tehnoloģiju uzņēmuma Xylem Eiropas valdības un nozares attiecību direktore Tanja Pentčeva (Tania Pentcheva) aicināja D. Rosvālu izstrādāt “Eiropas ūdens drošības stratēģiju” jau pirmajās 100 jaunās Komisijas darbības dienās un nodrošināt, lai ūdens politika būtu saskaņota ar “Tīrās rūpniecības vienošanos”, ko fon der Leiena ir apņēmusies iesniegt līdz tam pašam termiņam.

“Tas ietver ciešu sadarbību ar Komisijas priekšsēdētāju un dalībvalstīm, lai atbalstītu to veikto ūdens resursu trūkuma un apdraudētības novērtēšanu, kā arī vadītu ieguldījumus, kas nepieciešami, lai ūdens resursu noturība Eiropā kļūtu par realitāti,” uzsvēra T. Pentčeva.

Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*