Kopsavilkuma pārskats par jaunākajām ilgtspējīgas finansēšanas norisēm Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Eiropā un Amerikā.

Šomēnes jāizceļ vairāki regulējuma notikumi ilgtspējas jomā, kas pārsniedz valstu robežas un ietekmē Eiropu, Ameriku un Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis.

ANO dalībvalstis ir panākušas vēsturisku vienošanos par pasaules okeānu aizsardzību. Saskaņā ar Līgumu par Starptautisko ūdeņu aizsardzību līdz 2030. gadam 30% pasaules okeānu tiks noteikti par aizsargājamām teritorijām, un ir paredzēts, ka šis nolīgums nodrošinās un atjaunos jūras ekosistēmas pasaules okeānos. Šī vienošanās tika panākta pēc gandrīz 40 stundu ilgām diskusijām, un tā ir kulminācija sarunām, kas tika uzsāktas 2004. gadā.

Eiropas Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos par Eiropas Zaļo obligāciju standartu (EUGBS), kas standartizēs zaļo obligāciju emisiju un sniegs investoriem lielāku pārliecību, ka ieņēmumi no zaļajām obligācijām patiešām tiek izmantoti zaļo projektu finansēšanai. Paredzams, ka EUGBS palielinās ieguldījumus ilgtspējīgās tehnoloģijās un uzņēmumos, kā arī izveidos obligāciju ieņēmumu ziņošanas procesu, standartizēs ārējo pārbaudi un samazinās " greenwashing", precizējot, kādas saimnieciskās darbības var veikt, izmantojot obligāciju ieņēmumus. Paredzams, ka EUGBS stāsies spēkā 2024. gada beigās vai 2025. gada sākumā.

ES Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu direktīvai par zaļajām norādēm, kuras mērķis ir sniegt patērētājiem Eiropā uzticamu un pārbaudāmu informāciju par produktu ilgtspēju Eiropas Savienībā. Ierosinātie noteikumi attieksies uz visiem uzņēmumiem, kas brīvprātīgi sniedz vides aizsardzības norādes, un norādēm būs jābūt neatkarīgi pārbaudītām, izmantojot zinātniskus pierādījumus. Noteikumu mērķis ir arī samazināt zaļo marķējumu izplatību blokā, tādējādi ierobežojot privātu uzņēmumu iespējas izveidot marķējumus.

Apvienotās Karalistes Pārejas plāna darba grupa (TPT) ir izveidojusi darba grupas dabas, pielāgošanās un taisnīgas pārejas jautājumos. TPT tika uzsākta 2022. gada aprīlī kā kopīga privātā un publiskā sektora iniciatīva, kas izstrādā zelta standartu pārejas plāniem. TPT nesen noslēdza apspriešanos par pārejas plānu sistēmu.

Kanādas Finanšu iestāžu uzrauga birojs (Office of the Superintendent of Financial Institutions) paziņoja par jauniem noteikumiem, kas vērsti uz federāli regulētām finanšu iestādēm. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm finanšu iestādēm, tostarp bankām un apdrošinātājiem, no 2024. gada oktobra būs jāsniedz ar klimatu saistīta informācija, tostarp katru gadu jāatklāj informācija par fiziskajiem un pārejas riskiem. Prasības ietver arī ziņošanu par pārvaldību, stratēģiju un 1., 2. un 3. tvēruma siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Meksikas Finanšu ministrija publicēja Meksikas ilgtspējīgu finanšu taksonomijas pirmo izdevumu, kas ir cieši saskaņots ar ES taksonomiju un aptver tos pašus sešus mērķus. Sākotnēji tā tiek ieviesta brīvprātīgi, un tā izceļas ar to, ka tajā iekļauti sociālie mērķi, tostarp ieguldījums dzimumu līdztiesībā, piekļuve pamatpakalpojumiem, kas saistīti ar ilgtspējīgām pilsētām, veselību, izglītību un finansiālo iekļaušanu.

Malaizijas Vērtspapīru komisija (SC) nesen publicēja ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu fondu pamatnostādnes, kas piemērojamas visu SRI fondu emitentiem. Šajās pamatnostādnēs ir noteikts, ka fonda nosaukumā jāatspoguļo tā ilgtspējības politika, stratēģijas un iezīmes. Turklāt vismaz divām trešdaļām fonda līdzekļu jābūt attiecīgi ieguldītiem. SRI fondiem arī jāpieņem viena no noteiktajām stratēģijām, piemēram, ESG integrācija, ētiski un uz ticību balstīti ieguldījumi, ietekmes ieguldījumi, negatīva pārbaude, pozitīva pārbaude, tematiskie ieguldījumi vai jebkura cita ESG stratēģija. Turklāt pamatnostādnēs ir noteikts, ka SRI fondiem ir jāatklāj ikgadējā informācija un prasības fondiem, kas atbilst ASEAN Ilgtspējīgu un atbildīgu fondu standartiem.

Honkongas valdība ir emitējusi tokenizētu zaļo obligāciju 100 miljonu ASV dolāru vērtībā ( tokenizētas obligācijas ir digitāli vērtspapīri, kas pārstāv īpašumtiesības uz obligāciju, kur īpašumtiesības tiek reģistrētas blokķēdē), kas ir ievērojama kā pirmā valdības emitētā zaļā obligācija, kas pilnībā balstīta uz privātu blokķēdi. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti zaļo projektu finansēšanai vai refinansēšanai saskaņā ar Honkongas valdības zaļo obligāciju sistēmu. Tas varētu būt nozīmīgs līdzeklis zaļā finansējuma nodrošināšanai nākotnē, jo tas ir izcils piemērs tam, kā valdība izmanto blokķēdes tehnoloģiju.