Priedes un egles apaļkoksnes cenas Somijā sāka pieaugt kopš 2022. gada vasaras. Neraugoties uz zāģmateriālu cenu kritumu, koksnes resursu cenas saglabājās augstas līdz pat 2024. gada rudenim. Pateicoties garajai, aukstajai ziemai un sausajai vasarai, mežizstrāde 2024.gada laikā ir bijusi visai sekmīga.

Zāģmateriālu pieprasījums eksporta tirgos ir bijis mērens, bet, lai gan cenas nedaudz palielinājās, rentabilitāte joprojām zema. Pieprasījuma mērenības, zemo tirgus cenu un vēsturiski augsto izejvielu cenu kombinācija ir piespiedusi dažas kokzāģētavas atlaist darbiniekus. Turklāt ir samazinājusies arī ražošana. Speciālisti uzskata, ka Somijas zāģmateriālu ražošana saglabāsies 10 miljonu kubikmetru apjomā. Tas ir par aptuveni 400 000 kubikmetru mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Iekšzemes patēriņš 2024. gadā būs aptuveni 1,8 miljoni kubikmetru. Somijas būvniecības nozare ir piedzīvojusi smagu lejupslīdi. Jaunu mājokļu būvniecības uzsākšanas rādītāji šobrīd ir viszemākie. Rudens sākumā, samazinoties procentu likmēm, bija vērojamas lēnas atveseļošanās pazīmes. 2024.gada sākumā zāģmateriālu cenas samazinājās līdz tādam pašam līmenim kā 2019. gadā. Ostas streiks palielināja krājumu līmeni 1. ceturksnī. Lai gan konteineru pieejamība bija vidēja, koksnes krājumu samazināšana turpinājās līdz pat Somijas brīvdienu sezonas sākumam jūnija beigās. Tirdzniecība 2. ceturksnī neatbilda gaidītajai tirgus “atspirgšanai”, tomēr joprojām bija pieprasījums pēc dažiem koksnes produktiem noteiktos tirgos.

Līdz septembrim zāģmateriālu eksporta apjoms bija 7,1 miljons kubikmetru. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām tas būs aptuveni 8,2 miljoni kubikmetru. Eksporta apjomi salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājās nedaudz vairāk par -5%, bet cenu līmenis samazināja eksporta kopējo vērtību par -10%.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zāģmateriālu eksports no Krievijas uz Somiju ir pārtraukts. Pirmajā pusgadā Ēģipte saglabāja savas pozīcijas kā lielākais Somijas zāģmateriālu eksporta tirgus, lai gan kopējais apjoms (kopā zāģmateriāli un ēvelētie kokmateriāli) samazinājās par aptuveni 8%. Japāna ievērojami palielināja apjomu salīdzinājumā ar 2023. gadu (+29%) un ieņēma otro vietu. Eksporta apjomi uz Ķīnu ir samazinājušies par 15%, jo īpaši priedes tirgus ir saskāries ar grūtībām un samazinājies par 36%. Jūnija beigās Ķīna ieņēma piekto vietu sarakstā. Pārējās Somijas TOP10 partnervalstis ir palikušas vairāk vai mazāk tādā pašā secībā kā 2023. gadā: Apvienotā Karaliste, Igaunija, Francija, Vācija, Saūda Arābija, Izraēla un Nīderlande. Vislielākais kritums bija Francijā (-22%), Izraēlā (-25%) un Saūda Arābijā (-15%). Alžīrija izkrita no TOP10 saraksta, jo eksporta apjomi samazinājās par 49%.

Zāģmateriālu tirgū rudens ir sācies ar pieaugošu pieprasījumu. Cenas joprojām ir diezgan zemas, bet 3. ceturkšņa produkcija vairāk vai mazāk tika pārdota septembra sākumā. Tomēr eksperti uzskata, ka pēc neliela kāpuma 3. ceturksnī tirgus atkal “atdzisīs” līdz zemākam līmenim 4. ceturksnī.

Tā kā zāģmateriālu ražošana ir samazinājusies, arī blakusproduktu ražošana 2024. gadā nedaudz saruks. Lai gan zāģmateriālu cenas ir kritušās, šķeldas un zāģskaidu cenas ir nedaudz pieaugušas. Tas ir uzlabojis bioenerģijas nozares rentabilitāti un kokzāģētavu darbību. Situācija Somijas kokzāģētavās saglabāsies sarežģīta vismaz līdz gada beigām. Paredzams, ka apaļkoku cenas saglabāsies augstas.