Informatīvais ziņojums par Krievijas agresijas pret Ukrainu nodarīto kaitējumu videi

26.12.2022 |  Ministry of Environmental Protection and natural Resources of Ukraine

(24.-30. novembris)

Neveiksmes kaujas laukā teroristiskā valsts (Krievija) kompensē ar brutalitāti, uzbrūkot Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai un pārvēršot ziemu ierocī pret Ukrainas tautu un vidi.

24. novembrī apritēja deviņi mēneši kopš sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Šajā laikā Ukrainas Valsts vides inspekcijas eksperti ir reģistrējuši 2263 kaitējumus videi. No tiem 562 gadījumi tika nodoti tiesībaizsardzības iestādēm. Noziegumiem pret vidi nav robežu, tie skar arī citas valstis.

9 mēnešu laikā karadarbība ir skārusi 3 miljonus hektārus Ukrainas mežu platības. 450 000 ha mežu ir okupācijas kaujas zonā. Kopš 24. februāra ir skartas 900 dabas rezervātu fonda objektu teritorijas 1,24 miljonu hektāru platībā. Videi nodarītais kaitējums jau tiek lēsts 1,419 miljardu grivnu apmērā. Ukraina ir izstrādājusi 7 Tieslietu ministrijā reģistrētas metodikas videi nodarītā kaitējuma noteikšanai dažādās sfērās, kas palīdzēs aprēķināt zaudējumus un saņemt kompensāciju.

“Krievija ir nozīmīgākais mūsdienu vides terorists. Krievijai ir jāmaksā par katru iznīcināto zemes gabalu, katru piesārņoto ūdens lāsi un katru sadegušo koku. Krievijai par to ir jāmaksā Ukrainas tautai un starptautiskajai sabiedrībai,” situāciju komentē Ukrainas vides aizsardzības un dabas resursu ministrs Ruslans Striļecs (Руслан Стрілець).

Bruņoti konflikti arvien vairāk apdraud pret savvaļas dzīvniekiem un augiem vērsto noziedzīgo darbību apkarošanas stratēģiju īstenošanu, aizsardzības programmas un citus centienus apkarot nelegālu savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecību.

Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) dalībvalstu konferences noslēgumā Ukrainas delegācija nāca klajā ar paziņojumu, kurā vērsa uzmanību uz CITES noteikumu pārkāpumiem Krievijas militārās agresijas dēļ.

“Krievija izraisījusi visu dzīvo radību ekocīdu Ukrainā. Karš iznīcina tūkstošiem savvaļas sugu dzīvotņu. Krievijas armijas artilērijas un raķešu uzbrukumu dēļ zooloģiskajos dārzos un citās iestādēs gājuši bojā vai ievainoti daudzi apdraudēto sugu pārstāvji,” skaidro ministra pirmais vietnieks Ruslans Grečaniks (Руслан Гречаник).

Melnā jūra un Azovas jūra

No 28. novembra līdz 2. decembrim Maltā notika Nolīguma par vaļveidīgo aizsardzību Melnajā jūrā, Vidusjūrā un Atlantijas okeāna pieguļošajā zonā (ACCOBAMS) pušu 8. sanāksme.

Sanāksmē iesaistīto valstu pārstāvji apsprieda Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas un uzklausīja Vides aizsardzības ministrijas un Ukrainas Ārlietu ministrijas kopīgo paziņojumu.

“Kopš kara sākuma vaļveidīgo saglabāšana ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām dabas aizsardzības problēmām, jo dažādu sugu delfīnus burtiski “apžilbina” Krievijas zemūdeņu un kuģu sonāri, kas neļauj delfīniem normāli baroties. Nemaz nerunājot pat par masveida bojāeju, kas ir reāla problēma. Jūras piekrastes sešu kilometru joslā tika atrasti vairāk nekā 100 beigtu delfīnu līķi, kas ir tikai daļa no kopējā kaitējuma,” teikts Vides aizsardzības ministrijas un Ukrainas Ārlietu ministrijas kopīgajā paziņojumā.

Starptautiskās sabiedrības uzmanība ir nepieciešama konkrēta rīcības plāna izstrādei un saskaņošanai ar ārvalstu partneriem, jaunāko monitoringa sistēmu ieviešanai, kā arī iespējamai investīciju piesaistei rehabilitācijas centra izveidei uz Tuzli Nacionālā dabas parka bāzes. Plānots, ka tajā tiks rehabilitēti Krievijas agresijas rezultātā ievainotie dzīvnieki.

Pirms kara Melnās jūras vaļveidīgo sugu mātītes dzemdēja mazuļus reizi 2-3 gados, palielinoties bojāgājušo dzīvnieku skaitam, delfīnu populācijas atjaunošana prasīs vairāk nekā 10-12 gadu. Šis ir tikai viens aspekts, kālab jautājums par Melnās jūras vaļveidīgo rehabilitāciju ir tik aktuāls.

Informatīvais ziņojums par Krievijas agresijas pret Ukrainu nodarīto kaitējumu videi Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*