Gadumijas apskats

03.01.2025 |  LMSP

Vērts zināt! Par gaidāmajiem un esošajiem notikumiem

Līgatnes dabas takās kopš decembra ir pieejama jauna ekspozīcija “Kas mežā brīkšķināja?”
 
No 2. līdz 31. janvārim fotoizstāde “Pļavas kustībā: gads Lielupē” Jelgavas pilsētas bibliotēkā
 
Līdz 31. janvārim vidusskolēni aicināti piedalīties stipendiju konkursā “LVM Bioekonomikas skola”
 
2025. gada 29. janvārī diskusija par staltbriežu populācijas apsaimniekošanu
 
2025. gada 27.-29. marts, 12. Baltijas Terioloģijas konference “Baltic mammals in the turbulence of anthropogenic tensions”
 
Par nozarē aktuālo
 
Kristīna Sprūdža, ģimenes uzņēmuma “Maizes māja” vadītāja un balvas “Zelta čiekurs 2023” laureāte nominācijā “Par ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu”, ir viena no mežu īpašniecēm, kuras ģimenes īpašumu tieši ietekmē jaunie GNP regulējumi. Viņa norāda uz virkni problēmu un neskaidrību, kas saistītas ar šo izmaiņu ieviešanu un komunikāciju starp atbildīgajām iestādēm un zemes īpašniekiem.
 
Valsts meža dienesta ģenerāldirektors līdz 2025. gada beigām izsludina egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situāciju mežā. Arī šogad visā valsts teritorijā būs spēkā vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības pasākumi un saimnieciskās darbības ierobežojumi.
 
Nākamgad situācija kokrūpniecības nozarē lielā mērā būs atkarīga no Eiropas Centrālā bankas (ECB) lēmumiem par procentu likmēm, kā arī sabiedrības un uzņēmumu reakcijas un spējas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, pastāstīja kokrūpniecības un mežsaimniecības uzņēmuma SIA “Stiga RM” īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Ramoliņš.
 
...vēlos iet tajā virzienā, lai pēc iespējas vairāk izmantotu kokmateriālu, ražotu mājas un eksportētu tās visā pasaulē, saka koka māju ražošanas uzņēmuma MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.
 
Lai izveidotu piemērotus apstākļus meža audzēšanai, AS “Latvijas valsts meži” uzsākusi grāvju trases atbrīvošanas darbus pirms meža meliorācijas sistēmas “Staldāti” pārbūves Bauskas iecirknī. 
 
Par ekonomiku
 
Tiem, kuri no 2025. gada sagaida ekonomikas uzrāvienu, novēlu pacietību – ekonomikas attīstība notiek maziem solīšiem katru dienu ilgtermiņā – viena gada laikā pat teorētiski nevar panākt ne ES, ne pat Lietuvas vai Igaunijas ienākumu līmeni. Savukārt tiem, kuri katru gadu gaida “pasaules galu”, novēlu uzdrošināties uzlabot savā un savu tuvinieku dzīvēs tās lietas, kuras var mainīt. 
 
2025. gadā plusi ir gaidāmi gan eksportā, gan iekšzemes pieprasījumā un tā galvenajās komponentēs. Taču ekonomikas pieaugums vēl būs lēns, visdrīzāk nedaudz zem 2%. Par laimi, veidojas priekšnosacījumi vērā ņemamam paātrinājumam 2026. gadā.
 
Šobrīd ir skaidrs, ka viņi acīmredzot nespēj iziet biržā ar tiem rezultātiem. Viņiem ir jāveic kādas drastiskas izmaiņas. Viņi mēģinās atteikties no reisiem, kas ir mazāk rentabli. Viņi netaisīs ciet rentablos un neturpinās braukt nerentablajos. Ja tie dzinēji būtu savlaicīgi piegādāti un tās lidmašīnas, kas stāv uz zemes, varētu lidot, tad šie reisi, iespējams, būtu rentabli...
 
Novados vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju 2022.gadā bija Mārupes novadā (35,8 tūkst. eiro), otrajā vietā – Ropažu novads (26,5 tūkst. eiro), trešajā – Ķekavas novads (18,6 tūkst. eiro). Pirmajā desmitniekā ir arī Smiltenes, Līvānu, Valmieras, Saldus, Dobeles, Madonas un Aizkraukles novadi.
 
Par vides jautājumiem
 
Latvijā 18% no visas valsts teritorijas ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Dabas liegumi, nacionālie parki, dabas parki, biosfēras rezervāti, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas rezervāti, dabas pieminekļi un aizsargājamās jūras teritorijas – katrā no kategorijām atšķiras saimnieciskās darbības ierobežojumi, bet mērķis viens – saglabāt dabas vērtības.
 
Par dažādām norisēm
 
Absolūti nepiedodami, ka Knowyourlatvians pērn neiekļuva nevienā nominācijā Gada influenceros, jo kontam ir divreiz vairāk sekotāju nekā oficiālajam Latvijas tūrisma profilam. Varbūt šogad Daiņa voluntēšana Latvijas labā beidzot tiks pamanīta.
 
“Tik daudz prieka un mīlestības te bijis – visas sienas pilnas pozitīvas enerģijas, tāpēc viņa vēl turas,” par Kaucmindes muižu saka tās jaunā īpašniece, būvinženiere Aiva Dreimane-Ozolzīle. Viņa ir apņēmības pilna atjaunot 4600 kvadrātmetru lielo ēku, kurā ir 4 stāvi un 43 telpas. 
 
Kultūras mantojuma nozare Latvijā trīs – desmit gadu laikā ir tiešām ļoti nogurusi un prasās pēc radikālām pārmaiņām. Par to runā ne tikai jomas speciālisti, bet arī kultūrvēsturisko objektu īpašnieki. 
 
Dizainere Sarmīte Poļakova ražošanas atlikumu pārvēršanai jaunos produktos pieiet bezgala radoši. No priežu mizām viņa darina ekskluzīvās PineSkins loksnes, kas arhitektu un dizaineru aprindās ir gluži vai uz izķeršanu. Tekstila atlikumi pārtop izsmalcinātos sienu paneļos un mēbeļu virsmās, kuru raksts līdzinās marmoram. 
 
Latvijas politiskā elite savā neizteiksmīgumā un prognozējamībā ir garlaikojoša un pat kaitinoša. Tomēr neesmu pārliecināts, ka mums labāk patiktu tāda polarizācijas atmosfēra, kādā šo gadu pavadīja (un, visticamāk, arī nākamo gadu pavadīs), piemēram, ASV vai Francijas sabiedrība. 
 
Reizēm dāvanu vezums tiek vests daudzu gadu garumā – gluži tāpat kā gadiem velkas kriminālprocesi pret konkrētām personām. Lembergu ģimenes savulaik jaunā paaudze šī gadsimta sākumā dāvanās saņēma desmitiem miljonu eiro.
 
Mēs visam liekam priekšplānā, un es domāju, ka tas sen jau vairs neatbilst tam [kā bija iepriekš] – Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus, kas ir tradīcija, kas jāsaglabā. Bet tā procedūra, kā tie pašreiz notiek un tā tālāk, ir ļoti tālu no tā, kā es redzu šos svētkus.
 
Aktuālais karikatūrās
 
 
 
 
 
Dalīties Facebook

Komentāri

*
*
*